Ārlietu ministrs Aivis Ronis piedalīsies Vispārējo lietu padomes un Ārlietu padomes sanāksmē [14.06.2010]

14. jūnijā ārlietu ministrs Aivis Ronis piedalīsies Luksemburgā notiekošajās Eiropas Savienības Vispārējo lietu padomes un Ārlietu padomes sanāksmēs. Ārlietu padomes ietvaros notiks arī ES dalībvalstu attīstības ministru sanāksme. Attīstības ministru sesijā piedalīsies Ārlietu ministrijas Ekonomisko un divpusējo attiecību direkcijas vadītāja Elita Kuzma.

Vispārējo lietu padomē notiks diskusija par gatavošanos 17. jūnija Eiropadomei. Plānots, ka jūnija Eiropadomē pieņems Stratēģiju ES 2020. Eiropadomes laikā tās prezidents informēs par augsta līmeņa darba grupā notikušajām diskusijām attiecībā uz ekonomiskās politikas koordinācijas stiprināšanu, tāpat Eiropadomē paredzēts vienoties par ES pozīciju G20 Toronto samitam. Eiropadome diskutēs arī par sagatavošanos ANO augsta līmeņa sanāksmei par Tūkstošgades attīstības mērķiem. Attiecībā uz klimata pārmaiņu politiku Eiropadomes sanāksmē Komisija prezentēs paziņojumu par ES emisiju samazināšanas iespēju vairāk par 20 procentiem. Eiropadomē arī prezentēs Pārdomu grupas ziņojumu par ES nākotni, un apstiprinās secinājumus par Eiropas imigrācijas un patvēruma pakta ieviešanu.

Eiropadomes darba kārtībā plānots iekļaut jautājumu par ES iestāšanās sarunu uzsākšanu ar Īslandi. Eiropadomē iespējama arī diskusija par Igaunijas pievienošanos eiro zonai. Tāpat Eiropadome pieņems lēmumu par starpvaldību konferences sasaukšanu par Eiropas Parlamenta sastāvu.

Vispārējo lietu padomes ietvaros tiek plānots informēt dalībvalstu ministrus par aktuālo situāciju Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) izveides jautājumos, piemēram, sarunām ar Eiropas Parlamentu par priekšlikumu lēmumam par EĀDD. Padomē tiks pieņemti arī ES Padomes secinājumi par kohēzijas politikas programmu ieviešanu un ES attālākajiem reģioniem. Ministri diskutēs arī par vispārējo pieeju regulas pamattekstam par Eiropas pilsoņu iniciatīvu.

Ārlietu padomē ministriem plānota diskusija par aktuālo humanitāro situāciju Gazā, kā arī par Irānas kodoljautājumu. Ārlietu ministriem paredzēts apspriest aktuālo situāciju ES-Serbijas attiecībās un ES attiecībās ar Bijušo Dienvidslāvijas Republiku Maķedoniju, kā arī izvērtēt šā gada 2. jūnijā Sarajevā notikušās ES-Rietumbalkānu augsta līmeņa sanāksmes rezultātus.

Padomes ietvaros notiks diskusija par ES iesaisti Somālijā un pirātu tiesāšanas jautājumu. Paredzams, ka ES augstā pārstāve Ketrīna Eštone informēs par savas vizītes Kenijā, Tanzānijā un Seišelu salās rezultātiem. K. Eštone informēs ministrus arī par gūtajām atziņām saistībā ar janvārī notikušo postošo zemestrīci Haiti un iespējamiem uzlabojumiem ES reaģēšanas spējās attiecībā uz krīzēm ES un ārpus tās.

Ārlietu ministriem paredzēta diskusija par cilvēktiesību situāciju Kubā, kā arī situāciju Gruzijā pēc 30. maijā notikušajām pašvaldību vēlēšanām. ES ārlietu ministri diskutēs par EDSO ietvaros izveidoto Korfu procesu, gatavojoties 16. un 17. jūlijā Almati (Kazahstānā) paredzētajai neformālajai EDSO ārlietu ministru sanāksmei. Korfu procesa ietvaros EDSO dalībvalstis diskutē par šīs organizācijas trīs dimensiju (politiski-militārās, ekonomiskās un humanitārās) pilnveidošanu.

Ministriem plānota arī diskusija par bērnu nodarbinātību ar mērķi spēcināt ES centienus veicināt visnelabvēlīgāko bērnu nodarbinātības formu izskaušanu līdz 2016. gadam.

Attīstības ministru sesijas ietvaros plānota diskusija un ES Padomes secinājumu apstiprināšana par ES pozīciju par Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu, gatavojoties septembra ANO Ņujorkas konferencei par Tūkstošgades attīstības mērķu pārskatu.

Eiropas Savienības ārlietu ministru Vispārējo lietu padomes un Ārlietu padomes sanāksmes notiek reizi mēnesī. Lisabonas līgums nosaka, ka Vispārējo lietu padomi vada prezidentūras atbilstošais ministrs, bet Ārlietu padomi - augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos.