10.februārī ārlietu ministrs Māris Riekstiņš tikās ar Slovēnijas ārlietu ministru Samuelu Žbogaru (Samuel Žbogar), kurš vizītes ietvaros ieradies Rīgā. Tikšanās laikā puses pārrunāja aktuālos divpusējos jautājumus, Eiropas Savienības dienaskārtību, kā arī starptautiskās politikas aktualitātes.

Runājot par Latvijas un Slovēnijas divpusējo attiecību dinamiku, ministri atzīmēja aktīvo politisko dialogu, kas rezultējies ar augstu amatpersonu vizīšu apmaiņu. Februāra sākumā Slovēniju vizītē apmeklēja Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze. "Latvijai un Slovēnijai ir būtiska pieredze un ekspertīze attiecībās ar saviem kaimiņu reģioniem, tādēļ viedokļu apmaiņa šajos jautājumos ir vērtīga abām pusēm," norādīja ārlietu ministrs Māris Riekstiņš. Tāpat puses pārsprieda Latvijas un Slovēnijas līgumtiesiskās bāzes paplašināšanu un savstarpēju atbalstu starptautiskajās organizācijās.

Sarunas laikā īpaša uzmanība tika veltīta ekonomiskajai dimensijai, runājot par iespējām paplašināt Latvijas un Slovēnijas sadarbību, gan arī apmainoties viedokļiem par ekonomiskajiem izaicinājumiem Eiropas Savienības mērogā. Ministrs Riekstiņš uzsvēra, ka Slovēnija ir perspektīva sadarbības partnervalsts un novērtēja jau veiktos investīciju projektu darījumus no slovēņu puses.

Saistībā ar pasaules ekonomisko krīzi un Latvijas situāciju, M.Riekstiņš informēja Slovēnijas kolēģi par pasākumiem, kādus Latvija pieņēmusi ekonomikas atveseļošanā, lai vienlaikus varētu izpildīt Māstrihtas kritērijus un pievienoties ES vienotās valūtas zonai 2014.gadā. M.Riekstiņš atzīmēja, ka vairāki rādītāji uzrāda pirmās pozitīvās pazīmes par Latvijas ekonomikas stabilizēšanos. Savukārt S.Žbogars informēja par ekonomisko situāciju Slovēnijā, kas arī saskaras ar ekonomiskajiem izaicinājumiem. Tāpat M.Riekstiņš un S.Žbogars apmainījās viedokļiem par ārlietu dienestu iespējām atbalstīt uzņēmējus un bija vienisprātis par "biznesa diplomātijas" stiprināšanas nepieciešamību pašreizējā ekonomiskajā situācijā.

Pārspriežot Eiropas Savienības institucionālos jautājumus, tostarp Eiropas Ārējā darbības dienesta izveidi, M.Riekstiņš norādīja, ka ES pilsoņiem būtu svarīgi, lai Eiropas Ārējās darbības dienesta kompetencē pakāpeniski tiktu iekļauta ES pilsoņu diplomātiskā un konsulārā aizsardzība. Vienlaicīgi Latvijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka jānodrošina dalībvalstu diplomātu līdzvērtīga pārstāvība Eiropas Ārējās darbības dienestā, tostarp ES delegācijās.

Vizītes ietvaros M.Riekstiņš un S.Žbogars parakstīja Latvijas un Slovēnijas valdību līgumu par klasificētās informācijas apmaiņu un savstarpēju aizsardzību. Līgums noteiks klasificētās informācijas, ar kuru abas valstis ir apmainījušās, aizsardzības pasākumus, kā arī kompetentās drošības iestādes, kas ir atbildīgas par klasificētās informācijas drošību un aizsardzību.

Slovēnijas ārlietu ministram vizītes laikā Rīgā paredzētas tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāja biedri Solvitu Āboltiņu, Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētāju Andri Bērziņu, kā arī bijušo Valsts prezidenti un Eiropas Savienības nākotnes (2020-2030) Pārdomu grupas viceprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu.