Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš uzsver Latvijas dalības Eiropas Savienībā piecu gadu ieguvumus [23.04.2009]

23.aprīlī ārlietu ministrs Māris Riekstiņš preses konferencē informēja par Latvijas dalības Eiropas Savienībā piecu gadu ieguvumiem, nākotnes perspektīvām, kā arī ārpolitiskajām vadlīnijām.

Runājot par Latvijas ieguvumiem, pievienojieties Eiropas Savienības valstu blokam, ārlietu ministrs uzsvēra ES sniegto atbalstu tautsaimniecības attīstībai. Pateicoties ES finansējumam, radās iespēja sakārtot transporta infrastruktūru, sakārtot ūdenssaimniecības un atkritumu saimniecības infrastruktūru, sekmēt platjoslu sakaru infrastruktūras attīstību Latvijas lauku apvidos.

Kā būtisku ieguvumu no Latvijas dalības Eiropas Savienībā Māris Riekstiņš minēja brīvu preču un pakalpojumu kustību Kopienas iekšējā tirgū. ES iekšējais tirgus apvieno gandrīz 500 miljonu patērētāju un ir trešais lielākais pasaulē.

Tāpat ministrs uzsvēra ceļošanas un darba iespējas citās Eiropas Savienības valstīs, kā arī priekšrocību zinātniekiem un studentiem piedalīties dažādās pētniecības un pieredzes apmaiņas programmās. M.Riekstiņš uzsvēra Latvijas pievienošanos Šengenas zonai, kliedējot bažas par bēgļu un patvēruma meklētāju skaita pieauguma Latvijā no trešajām valstīm. Latvijas iedzīvotājiem ārkārtas vai krīzes situācijās ir tiesības saņemt konsulāro palīdzību jebkuras citas ES valsts vēstniecībā, ja attiecīgajā ārvalstī nav Latvijas pārstāvniecības.

Savā uzrunā žurnālistiem M.Riekstiņš pieskārās enerģētikas drošības jautājumam, uzsverot to kā vienu no Eiropas Savienības prioritātēm. Tāpat M.Riekstiņš akcentēja lielākas iespējas aktīvi iesaistīties Eiropas Savienības ārpolitikas veidošanā attiecībā uz tās prioritāro interešu reģioniem, turklāt mainījusies Latvijas loma attiecībās ar tās kaimiņiem. Ārlietu ministrs atzīmēja Austrumu partnerības iniciatīvu, kas paver plašākas sadarbības iespējas ar Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovu un Ukrainu.

Iezīmējot Eiropas Savienības nākotnes perspektīvu, Māris Riekstiņš izteica cerību, ka tiks noslēgts Lisabonas līguma ratifikācijas process, kas radītu skaidrību vairākās ES darbības jomās, t.sk., attiecībā uz Eiropas Komisijas locekļu un Eiropas Parlamenta deputātu skaitu.

Tāpat ārlietu ministrs uzsvēra š.g. jūnijā gaidāmo Eiropas Parlamenta vēlēšanu nozīmi. Latvija pārējo Eiropas Savienības valstu vidū izceļas ar zemāko iedzīvotāju ieinteresētību dalībai Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kamēr atbalsts Latvijas dalībai NATO saglabājas nemainīgi augstā līmenī. "Varu atrast tam zināmu izskaidrojumu, jo, manuprāt, paviršības dēļ vai meklējot vieglāko ceļu cilvēki neizdarītos darbos vaino kādu citu. Bieži vien, risinot kādu nepopulāru jautājumu, ir ērti atsaukties uz Briseles prasībām, kas ir maldīga atrunāšanās," norādīja M.Riekstiņš.

M.Riekstiņš atzīmēja, ka piecu gadu laikā, kas pagājuši kopš ES vēsturē lielākās paplašināšanās, t.s. jaunās ES dalībvalstis ir parādījušas sevi kā līdzvērtīgus sadarbības partnerus darbā ES institūcijās un citās diskusijās. Tādēļ sāk izzust ES valstu dalījums vecajās un jaunajās dalībvalstīs. "Mums pašiem jābūt konsekventiem un, uzstājoties dažādos formātos, jāizceļ, ka nav šāda dalījuma," norādīja M.Riekstiņš.

Ārlietu ministrs žurnālistus informēja par Ārlietu ministrijas rīkotajiem informatīvajiem pasākumiem. 1.maijā Vērmanes dārzā notiks Eiropas Savienības valstu dārza svētki, kas tiek rīkoti sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, Rīgas Domi, nevalstiskajām organizācijām un Eiropas Savienības valstu vēstniecībām Latvijā. Savukārt, 7.maijā plānota konference "Eiropas patība - vēsture, kultūra un politiskā identitāte", kas notiks Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Šajos pasākumos aicināts piedalīties ikviens interesents.

Lai apzinātu Latvijas uzņēmēju viedokli par Latvijas dalības ES rezultātiem un nospraustu tālākos mērķus, Latvijas reģionos notiks debates ar uzņēmējiem. Diskusijas plānotas Rīgā, Cēsīs, Liepājā, Rēzeknē un Jēkabpilī.

1.maijā apritēs pieci gadi kopš Latvija pievienojusies Eiropas Savienībai. 2004.gada 1.maijā Eiropas Savienībā līdz ar Latviju tika uzņemtas deviņas valstis: Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Lietuva, Malta, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Polija.

(teksta beigas)

Preses konferences audio faili (latviešu valoda | angļu valoda) 7.27 MB

Vairāk informācijas par Latvijas dalības ES 5 gadu rezultātiem