Šī gada 3.jūnijā ir plānotas Krievijas ārlietu ministra vietnieka Vladimira Titova tikšanās Ārlietu ministrijā. Vladimirs Titovs ieradīsies Rīgā, lai Krievijas delegācijas sastāvā piedalītos Baltijas jūras valstu padomes samitā.
Latvijas Republikas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš nosoda 2.jūnijā notikušo spridzinātāja pašnāvnieka terora aktu pie Dānijas vēstniecības Pakistānā un pauž solidaritāti Dānijai. Ministrs izsaka nožēlu par terora aktā bojā gājušajiem civiliedzīvotājiem.
2.jūnijā notika ārlietu ministra Māra Riekstiņa preses konference, kuras laikā ministrs informēja par aktualitātēm saistībā ar 3. un 4. jūnijā Rīgā notiekošo Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) samitu un Latvijas prezidentūras BJVP prioritāšu īstenošanu.. Māris Riekstiņš pauda viedokli, ka BJVP ietvaros ir jāturpina diskutēt un domāt par jaunām sadarbības formām reģionā.
3. un 4. jūnijā Rīgā notiks 7.Baltijas jūras valstu valdību vadītāju samits, kas vienuviet pulcēs 11 valstu - Dānijas, Igaunijas, Īslandes, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Somijas, Vācijas, Zviedrijas premjerministrus, to vietniekus un Eiropas Komisijas pārstāvi, lai lemtu par reģiona nākotni un vienotos par Baltijas jūras valstu padomes reformu. Ar šo noslēgsies Latvijas prezidentūra Baltijas jūras valstu padomē, kas ilgst no 2007.gada 1. jūlija lūdz 2008. gada 30.jūnijam. No Latvijas prezidentūru pārņems Dānija.
3.jūnijā notika Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Normana Penkes tikšanās ar Krievijas Federācijas ārlietu ministra vietnieku Vladimiru Titovu. Tikšanās laikā lielākā uzmanība tika pievērsta pašlaik svarīgākajiem divpusējās sadarbības jautājumiem, kā arī tika pārrunātas atsevišķas starptautisko attiecību aktualitātes.
3.jūnijā ārlietu ministrs Māris Riekstiņš tikās ar Krievijas ārlietu ministra vietnieku Vladimiru Titovu. Tikšanās ietvaros tika pārrunāta divpusējo attiecību attīstība, kā arī starptautiskās politikas aktualitātes.
4.jūnijā notiks 7.Baltijas jūras valstu samita darba sesija, kuras dienaskārtībā iekļauti jautājumi par Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) reformu un reģiona nākotni, Latvijas prezidentūras paveikto, kā arī notiks diskusijas par ES stratēģiju Baltijas jūras reģionam. Sanāksmes noslēgumā tiks pieņemta deklarācija par BJVP reformu un tiks apstiprināti sesijas secinājumi.
4. jūnijā Rīgā Baltijas jūras valstu valdību vadītāju samitā tika pieņemta deklarācija par Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) reformu, kurā definētas organizācijas ilgtermiņa prioritātes, kā arī Baltijas jūras valstu samita priekšsēdētāja secinājumu dokuments, kurā atspoguļoti sasniegumi un aktivitātes Latvijas prezidentūras laikā BJVP, kā arī nākotnes perspektīvas definētajās prioritārajās jomās.
5. jūnijā pie ārlietu ministra atvadu vizītē ieradīsies Francijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā V.E. Andrē Žans Liburels (André-Jean Libourel).
9.jūnijā Rīgā pirmo reizi notiks Latvijas un Brazīlijas politiskās konsultācijas. Ārlietu ministrija ar regulārām Latvijas un Brazīlijas ārlietu ministriju konsultācijām vēlas paplašināt un attīstīt abu valstu sadarbību. Brazīlija ir stratēģisks ES sabiedrotais, nozīmīgs starptautisks spēlētājs, reģiona ekonomiskais un politiskais līderis ar pieaugošu ietekmi.
No 9.jūnija līdz 13.jūnijam piecu dienu darba vizītē Latvijā uzturas Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību Konsultatīvās komitejas eksperti, lai iepazītos ar Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību īstenošanu Latvijā.
10.jūnijā ārlietu ministrs Māris Riekstiņš tiksies ar ASV Valsts departamenta valsts sekretāra palīga vietnieku Metjū Braizu (Matthew J. Bryza), lai pārrunātu situāciju Gruzijā un citas ar Dienvidkaukāza reģiona saistītas aktualitātes.
29.maijā tika pabeigts Latvijas finansētais attīstības sadarbības projekts Afganistānā.[1] Projekta ietvaros tika izveidota avota ūdens uzkrāšanas un piegādes sistēma Farjabas provinces Almaras apgabala ciematos Sajedā Kojanā (Sayed Kojan), Dalanā (Dalan) un Košbejā (Khoshbay). Farjabas provincē ir izvietoti arī Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīri.
10.jūnijā notika ārlietu ministra Māra Riekstiņa tikšanās ar ASV Valsts departamenta valsts sekretāra palīga vietnieku Metjū Braizu (Matthew J.Bryza). Tikšanās laikā tika pārrunāta situācija Dienvidkaukāza valstīs, it īpaši aktualitātes Gruzijā.
Latvija atzinīgi vērtē 10.jūnijā Brdo, Slovēnijā, notiekošo ES un ASV samitu. Samita noslēguma dokumentos ir atspoguļotas būtiskākās Latvijas intereses transatlantiskajā dialogā. Latvija, gatavojoties samitam, iestājās par sadarbību saistībā ar procesiem ES austrumu kaimiņvalstīs un Centrālāzijā, kā arī saskaņotas ES un ASV nostājas veidošanu attiecībās ar Krieviju.
11. jūnijā akreditācijas vizītē pie ārlietu ministra Māra Riekstiņa ieradīsies jaunais Francijas Republikas vēstnieks Latvijas Republikā Paskāls Fjeskī (Pascal Fieschi). Tikšanās laikā plānots pārrunāt Latvijas un Francijas divpusējās attiecības nākotnes perspektīvā, kā arī šā gada otrajā pusē gaidāmās Francijas Eiropas Savienības prezidentūras prioritātes.
10.jūnijā notu apmaiņas ceļā Latvija ir nodibinājusi diplomātiskās attiecības ar Kosovu.
12. jūnijā ārlietu ministrs Māris Riekstiņš piedalīsies Starptautiskā konferencē Afganistānas atbalstam, kura notiks Parīzē, Francijā, kuras laikā ministrs teiks uzrunu un informēs par Latvijas ieguldījumu Afganistānas atjaunošanā.
11.jūnijā ārlietu ministrs Māris Riekstiņš tikās ar jauno Francijas Republikas vēstnieku Latvijas Republikā Paskālu Fjeskī (Pascal Fieschi), lai pārrunātu līdzšinējo abu valstu sadarbību un attīstības iespējas dažādās nozarēs.
Šī gada 12. jūnijā ārlietu ministrs Māris Riekstiņš piedalījās Starptautiskā konferencē Afganistānas atbalstam, Parīzē, Francijā, kuras ietvaros ministrs informēja par Latvijas ieguldījumu Afganistānas drošības stiprināšanā gan starptautisko operāciju ietvaros, gan īstenojot divpusējus attīstības sadarbības projektus.
16. jūnijā ārlietu ministrs Māris Riekstiņš piedalīsies Luksemburgā notiekošajā Eiropas Savienības Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes (VLĀAP) sanāksmē.
12. jūnijā Īrijas Republikā notika tautas nobalsošana par Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu. Referenduma rezultāti liecina, ka Īrijas vēlētāji noraidījuši Lisabonas līgumu.
16.jūnijā Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Māris Selga iesniedza akreditācijas rakstu Ēģiptes Arābu Republikas prezidentam Muhamadam Husnī Mubārakam.
No 16. līdz 20.jūnijam Ārlietu ministrija Rīgā sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) organizē ikgadējās Latvijas vēstniecību diplomātu, kas strādā ar ekonomiskajiem jautājumiem, un LIAA pārstāvju mācības.
16.jūnijā, Latvijas vēstniecei Itālijā Astrai Kurmei tiekoties ar Itālijas Ārlietu ministrijas Diplomātiskā, juridiskā un līgumu jautājumu departamenta vadītāju pilnvaroto ministru Valērio Augusto Astraldi (Valerio Augusto Astraldi), notika ratifikācijas rakstu apmaiņa par Latvijas Republikas valdības un Itālijas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās papildu protokolu, kā arī Konvencijas un tās papildu protokola 2004.gada grozījumiem.
17.jūnijā pie ārlietu ministra Māra Riekstiņa atvadu vizītē ieradīsies Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Džans Limins (Zhang Limin).
16.jūnijā Rīgā notika kārtējās Latvijas un Izraēlas politiskās konsultācijas. No Latvijas puses konsultācijas vadīja Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edgars Skuja, no Izraēlas puses - Ārlietu ministrijas ģenerāldirektora vietnieks Pinhas Avivi. Konsultāciju laikā tika apspriestas abu valstu divpusējo attiecību aktualitātes, Vidusjūras un Baltijas jūras reģionālie jautājumi.
16.jūnijā ārlietu ministrs Māris Riekstiņš piedalījās Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes (VLĀAP) sanāksmē Luksemburgā. Tās uzmanības centrā bija nākamās ES valstu valdību vadītāju sanāksmes – Eiropadomes sagatavošana, kas notiks 19. un 20.jūnijā Briselē.
17.jūnijā atvadu vizītē Latvijā ierodas Irānas Islāma Republikas vēstnieks Latvijā Hasans Gašghavi (Hassan Gashghavi). Ārlietu ministrijā ar vēstnieku plāno tikties valsts sekretāra vietnieks Edgars Skuja.
17.jūnijā Rīgā notiek Baltijas valstu, Ziemeļvalstu un Centrālāzijas valstu politiskās konsultācijas, kurās piedalās ES īpašais pārstāvis Centrālāzijā Pjērs Morels. Tikšanās mērķis ir izvērtēt Baltijas valstu, Ziemeļvalstu un Centrālāzijas valstu sadarbības iespējas, akcentējot sadarbību izglītībā.
17.jūnijā notika ārlietu ministra Māra Riekstiņa tikšanās ar Eiropas Savienības īpašo pārstāvi Centrālāzijā Pjēru Morelu (Pierre Morel).
Ārlietu ministrija ir sekojusi diskusijām Krievijas Valsts domē par Krievijas Federācijas lēmumu atcelt vīzu režīmu Latvijas nepilsoņiem. Ārlietu ministrija jau iepriekš ir paudusi viedokli, ka laikā, kad Eiropas Savienība un Krievijas Federācija risina sarunas vīzu dialoga ietvaros par savstarpēju ceļošanas atvieglojumu ieviešanu, šāds lēmums, kas skar daļu iedzīvotāju, neveicinās tālāka Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas kopējā dialoga attīstību.
19. un 20.jūnijā ārlietu ministrs Māris Riekstiņš vadīs Latvijas delegāciju kārtējā Eiropadomes sēdē Briselē, kura ir pēdējā sanāksme Slovēnijas prezidentūras Eiropas Savienībā ietvaros. No 1.jūlija ES prezidējošās valsts funkcijas pārņems Francija.
No16. līdz 20.jūnijam Rīgā notika ikgadējās Latvijas Republikas ekonomisko diplomātu un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ārējo ekonomisko pārstāvju mācības, kuru laikā tika diskutēts par līdzekļiem un veidiem kā sekmīgi realizēt Latvijas ekonomiskās intereses ārvalstīs – veicināt Latvijas preču eksportu, Latvijas uzņēmēju konkurētspēju ārējos tirgos, kā arī nozīmīgu investīciju piesaisti.
19. un 20.jūnijā Briselē notika Eiropadomes sanāksme, kurā Latvijas delegāciju vadīja ārlietu ministrs Māris Riekstiņš.
25. jūnijā ārlietu ministrs Māris Riekstiņš oficiālās delegācijas sastāvā piedalīsies Latvijas Valsts prezidenta Valsts vizītē Ukrainā.
25.jūnijā Eiropas Cilvēktiesību tiesā (Tiesa) notiks Lielās palātas tiesas sēde lietā "Andrējeva pret Latviju".
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Tiesa) 24.jūnijā pasludināja spriedumu lietā "Ādamsons pret Latviju". Atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 1.Protokola 3.pantu, iesniedzējs sūdzējās Tiesai par to, ka Latvijas iestādes svītroja viņu no 8.Saeimas deputātu kandidātu saraksta, tādējādi pārkāpjot viņa tiesības tikt ievēlētam Saeimas vēlēšanās.
25. un 26.jūnijā Ārlietu ministrija organizē mācības Latvijas vēstniecību diplomātiem ES jautājumos. Mācību mērķis ir pilnveidot vēstniecību iesaisti aktuālu ES jautājumu apspriešanā un Latvijas interešu pārstāvēšanā un skaidrošanā ES dalībvalstīs un ārpus tām.
Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš ir izteicis visdziļāko līdzjūtību Filipīnu tautai, nosūtot līdzjūtības vēstuli Filipīnu ārlietu ministram Alberto Romulo (Alberto Romulo) saistībā ar taifūnu "Fenšeņ" radītajiem postījumiem un cietušajiem, kā arī 21.jūnijā taifūna izraisīto prāmja "Princess of the Stars" avāriju, kurā ir vairāki simti bojāgājušo.
Ārlietu ministrija nosoda radikālo grupējumu, kuri darbojas Krievijā, pārstāvju neizprotamo rīcību 25.jūnijā pret Latvijas vēstnieku Krievijā Andri Teikmani vēstnieka sniegtās preses konferences laikā.
25.jūnijā Eiropas Cilvēktiesību tiesā (Tiesa) notika Lielās palātas tiesas sēde lietā "Andrējeva pret Latviju".
26.jūnijā Rīgā notiks Latvijas Republikas un Ēģiptes Arābu Republikas Ārlietu ministrijas trešās politiskās konsultācijas.
25.jūnijā Rabātā Latvijas Republikas pilnvarotais un ārkārtējais vēstnieks Andris Razāns iesniedza akreditācijas rakstu Marokas Karalistes Ārlietu un sadarbības ministrijas valsts sekretārei Latifai Akherbašai (Latifa Akherbach).
Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes direktors Andis Drulle un Krievijas Federālā muitas dienesta vadītājs Andrejs Beļjaņinovs 25.junijā Maskavā parakstīja Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības protokolu par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības 1993.gada 2.jūnija vienošanās par muitas robežas caurlaides punktiem pagarināšanu. Protokols stājas spēkā tā parakstīšanas dienā.
26.jūnijā Rīgā notika Latvijas un Austrijas politiskās konsultācijas, kuras no Latvijas puses vadīja valsts sekretārs Normans Penke, bet no Austrijas puses Federālās Eiropas un starptautisko lietu ministrijas ģenerālsekretārs Johanness Kirle (Johannes Kyrle).
25.jūnijā Valsts prezidenta Valda Zatlera valsts vizītes Ukrainā ietvaros notika ārlietu ministra Māra Riekstiņa tikšanās ar Ukrainas ārlietu ministru Volodimiru Ogrizko (Volodymir Ogryzko).
27.jūnijā pulksten 15.30 Ārlietu ministrijā notiks ārlietu ministra Māra Riekstiņa preses konference, kuras laikā ministrs informēs par nesenajām ārpolitikas aktualitātēm, tostarp 19. un 20.jūnija Eiropadomes sanāksmi Briselē un Valsts prezidenta Valda Zatlera valsts vizīti Ukrainā.
Š.g. 26. jūnijā Rīgā, viesnīcā Rīdzene tikās 2007. gada 14. decembrī izveidotās t.s. Pārdomu grupas par "Eiropas Savienības nākotni 2020.-2030.g." vadītāji.
25. jūnijā Ārlietu ministrijas politiskais direktors Pēteris Ustubs piedalījās Jaunās Gruzijas draugu grupas (Bulgārija, Čehija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija, Zviedrija) sanāksmē Varšavā. Sanāksmē piedalījās Čehijas, Gruzijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas ārlietu ministri, Bulgārijas, Rumānijas un Zviedrijas ārlietu ministriju augsta līmeņa pārstāvji, bet novērotāju statusā – ASV, Slovākijas, ES Padomes un NATO pārstāvji.
26. un 27.jūnijā Hantimansijskā, Krievijā, notika Eiropas Savienības (ES) un Krievijas vadītāju tikšanās.
27.jūnijā notika ārlietu ministra Māra Riekstiņa preses konference, kuras laikā ministrs informēja par svarīgākajiem pēdējā laikā ārpolitiskajiem notikumiem, kā arī tuvākajā laikā plānotajām aktualitātēm.
