|
8. un 9.jūlijā ārlietu ministrs Māris Riekstiņš darba vizītē Prištinā, Kosovā, tikās ar Kosovas augstākajām valsts amatpersonām, starptautisko misiju vadītājiem, kā arī apmeklēja NATO vadītajos miera uzturēšanas spēkos Kosovā dienējošos Latvijas karavīrus.
Tikšanās laikā ar Kosovas prezidentu Fatimiru Sejdiu (Fatimir Sejdiu) abas puses pārrunāja situāciju valstī pēc Kosovas neatkarības pasludināšanas 17.februārī. F.Sejdiu pateicās Latvijai, ka tā bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina Kosovas neatkarību, kā arī augstu novērtēja, ka Latvijas ārlietu ministrs ir viens no nedaudzajiem Eiropas Savienības valstu un valdību pārstāvjiem, kas personīgi apmeklējuši Kosovu. Kosovas prezidents atzinīgi vērtēja Latvijas kontingenta pārstāvju darbību NATO vadītajos miera uzturēšanas spēkos (KFOR) ietvaros, kā arī ekspertu līdzdalību ES Tiesiskuma varas misijā (EULEX) Kosovā. Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš pauda vēlmi un gatavību palīdzēt Kosovai arī divpusēji valsts un tās institūciju veidošanās procesā, ņemot vērā Latvijas pieredzi pēc neatkarības atgūšanas.
Sarunā ar Kosovas Ministru prezidentu Hašimu Tači (Hashim Thaci) galvenā uzmanība tika veltīta reformu gaitas perspektīvai Kosovā un Kosovas puses īstenotajiem pasākumiem labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšanā un ārvalstu investīciju piesaistē, kā arī likuma varas un tiesiskuma stiprināšanā, tai skaitā cīņā pret organizēto noziedzību, kontrabandu un korupciju. Viens no sarunu tematiem bija Kosovas attiecības ar kaimiņvalstīm, tai skaitā Serbiju pēc jaunās valdības apstiprināšanas, kā ari kopējā situācija Rietumbalkānu reģionā.
Tiekoties ar Kosovas ārlietu ministru Skenderu Hiseni (Skender Hyseni), tika pārrunāta Kosovas neatkarības atzīšanas procesa turpināšana, kas ir galvenā Kosovas valdības šī brīža prioritāte. "Kosovas un Latvijas vēsturē velkamas zināmas paralēles, jo arī Latvija deviņdesmito gadu sākumā sāka no pašiem pirmssākumiem valsts insitūciju izveidē, tieši tādēļ esam gatavi dalīties pieredzē ar Kosovas valdību, atbalstot to gan politiskā, gan praktiskā ziņā," norādīja ārlietu ministrs Māris Riekstiņš. Abi ārlietu ministri vienojās par turpmāku sadarbību, tostarp Latvijas pieredzes nodošanā ekspertu līmenī protokola jomā, kā arī diplomātu apmācībā un citos jautājumos, ja Kosovas puse to uzskatītu par lietderīgu un nepieciešamu. S.Hisenī atzīmēja arī Latvijas dalību Starptautiskajā Kosovas pārraudzības grupā. Sarunu laikā abas puses apsprieda arī gaidāmo Kosovas donoru konferenci 11.jūlijā Briselē. Tikšanās noslēgumā Māris Riekstiņš uzaicināja Kosovas ārlietu ministru apmeklēt Latviju.
Vizītes ietvaros notika arī Latvijas ārlietu ministra tikšanās ar starptautiskā civilā pārstāvja vietnieku Flečeru Bērtonu (Fletcher Burton), ANO Pagaidu administrācijas Kosovā (UNMIK) vadītāju – ANO ģenerālsekretāra īpašo pārstāvi Lamberto Zanjeru (Lamberto Zannier), kā arī ES Tiesiskuma varas (EULEX) misijas vadītāju Īvu de Kermabonu (Yves de Kermabon). Šo tikšanos ietvaros galvenā uzmanība tika pievērsta starptautisko organizāciju sadarbībai Kosovā, UNMIK misijas rekonfigurācijai un EULEX misijas izvēršanai Kosovā.
Tikšanās laikā ar NATO vadīto miera uzturēšanas spēku (KFOR) komandiera vietnieku Gerhardu Štelcu (Gerhard Stelz) KFOR vadība izteica gandarījumu un atzinību par Latvijas kontingenta darbību misijā Kosovā jau kopš 1999.gada, kā arī sniedza pārskatu par drošības situāciju reģionā.
Vizītes ietvaros Māris Riekstiņš apmeklēja NATO vadītajos spēkos dienējošos Latvijas karavīrus. Latvijas kontingents darbojas Prištinā daudznacionālās brigādes "Centrs" sastāvā. Šobrīd KFOR ir 19 Latvijas Nacionālo Bruņoto spēku karavīri. Apmeklējuma laikā karavīri iepazīstināja ministru ar darba ikdienu un veicamajiem uzdevumiem, kā arī kontingenta sadzīvi. Māris Riekstiņš Latvijas valdības un Ārlietu ministrijas vārdā pateicās karavīriem par ieguldījumu reģiona stabilitātes nodrošināšanā.
Tāpat notika tikšanās arī ar Latvijas pārstāvjiem EULEX Kosovā, kuri informēja par misijas īstenošanas gaitu, turpmāko starptautisko klātbūtni Kosovā. Kopumā Latvija plāno piedalīties EULEX misijā ar astoņiem civilajiem ekspertiem.
Latvija un Kosova diplomātiskās attiecības nodibināja 10.jūnijā.
(teksta beigas)
|
-1l.jpg)
