Vēstnieks Polijā Alberts Sarkanis 28. februārī, tiekoties ar Polijas Sejma maršalu Mareku Jureku (Marek Jurek), uzsvēra, ka ir būtiski uzturēt dialogu par īpaši svarīgiem jautājumiem gan divpusējā, gan daudzpusējā Eiropas Savienības tematikā.
Vēstniecībā ASV 28. februārī viesojās programmas "Prezidenta klase" dalībnieki - vidusskolu skolēni no dažādām pasaules valstīm. Vēstniecības vadītāja pienākumu izpildītājs Māris Selga uzrunāja jauniešus, pastāstot par vēstniecības darbu un aktualitātēm starptautisko attiecību jautājumos.
Ārlietu ministrs Artis Pabriks 1. martā, tiekoties ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, pauda atbalstu NVO šajā gadā ieplānotajiem starptautiskajiem projektiem un aktivitātēm, kuru mērķis ir Latvijas sabiedrības izglītošana. Ministrs uzsvēra, ka nevalstiskajām organizācijām ir būtiska loma valstisko mērķu īstenošanā, kā arī atpazīstamības veicināšanā ārvalstīs, līdz ar to abpusēja sadarbība ir īpaši nepieciešama.
Ārlietu ministrijas politiskais direktors Ilgvars Kļava 1. martā piedalās e-PINE (Enhanced Partnership in Northern Europe) politisko direktoru konsultācijās Vašingtonā, lai ar partneriem pārrunātu ES kaimiņu politiku un starptautiskās politikas aktualitātes.
1.martā notika ārlietu ministra Arta Pabrika tikšanās ar Rīgā rezidējošajiem GUAM valstu vēstniekiem: Ukrainas vēstnieku Raulu Čilačavu (Raul Chilachava), Azerbaidžānas vēstnieku Tofigu Zulfugarovu (Tofig Zulfugarov) un Moldovas vēstnieku Eduardu Meļņiku (Eduard Melnic).
No 5.marta Latvijas nepilsoņiem ieceļošanai Norvēģijā vairs nebūs nepieciešama vīza, Ārlietu ministriju informēja Norvēģijas Karalistes vēstniecība Rīgā.
No 1. līdz 2.martam Madridē notika Spānijas valdības rīkota konference, lai diskutētu par efektīvākajiem sadarbības instrumentiem un metodēm ar vidēju ienākumu valstīm.
2. martā Baku ar savstarpēja protokola parakstīšanu noslēdzās Latvijas - Azerbaidžānas starpvaldību komisijas ekonomiskās, zinātniskās, tehniskās un kultūras sadarbības jautājumos pirmā sēde, kas norisinājās no 1. līdz 2. martam.
Ārlietu ministrija vērš uzmanību, ka neatbilst patiesībai informācija, kas izskanējusi Latvijas plašsaziņas līdzekļos, ka ar 1. martu Nīderlande atver savu darba tirgu to Eiropas Savienības dalībvalstu, kas ES pievienojās 2004. gadā, pilsoņiem.
1.martā ar Latvijas vēstniecības Īrijā atbalstu Dublinā uzturējās rakstniece Nora Ikstena, lai atzīmētu grāmatas "The Third Shore" izdošanu.
Ārlietu ministrs Artis Pabriks šā gada 5. un 6. martā Briselē piedalīsies Eiropas Savienības Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes (VLAAP) sanāksmē, kurā notiks diskusija par 8. un 9. marta Eiropadomes secinājumu projektu.
Ārlietu ministrs Artis Pabriks 5. martā svinīgi atklās renovācijas sākšanu Latvijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā jaunajā ēkā Briselē.
Ārlietu ministrija neatzīst par likumīgām šā gada 4. martā Gruzijas reģionā Abhāzijā notikušās "parlamenta vēlēšanas" un atkārtoti pauž savu atbalstu Gruzijas suverenitātei un teritoriālajai integritātei.
Ārlietu ministrijas Valsts protokols šā gada 6. marta pēcpusdienā izstāžu zālē "Arsenāls" turpinās iepazīstināt Latvijas rezidējošo diplomātisko korpusu ar mākslas priekšmetiem, kas atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja glabātuvēs.
Ārlietu ministrs Artis Pabriks 5.martā, svinīgi atklājot renovācijas sākšanu Latvijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā jaunajā mītnē Briselē, izteica cerību, ka renovētā ēka nebūs tikai pārstāvniecības māja, bet kļūs par latviešu kultūras centru.
Latvijas goda konsuls Peru Rauls Lozano Merino (Raul Lozano Merino) šodien, 6. martā, rīko svinīgu pieņemšanu par godu Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras uzņēmēju delegācijas vizītei Peru.
Šā gada 5. martā Briselē ārlietu ministrs Artis Pabriks piedalījās Eiropas Savienības Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes (VLĀAP) sanāksmē, kurā notika plašāka viedokļu apmaiņa par 8. un 9. marta pavasara Eiropadomes secinājumu projektu.
6. martā Ministru kabinets, pamatojoties uz likumu "Par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt 1997. gada 7. augustā parafēto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu", pieņēma rīkojumu, ar kuru nolēma, ka Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu Latvijas Republikas vārdā parakstīs Ministru prezidents Aigars Kalvītis.
Šā gada 6. un 7. martā darba vizītē Latvijā uzturas ANO augstā komisāra bēgļu lietās (UNHCR) Stokholmas biroja vadītāja Mačiko Kondo (Machiko Kondo).
Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Normans Penke šodien, 7. martā, dodas vizītē uz ASV, lai Vašingtonā 8. un 9. martā piedalītos politiskajās konsultācijās ar ASV.
Ārlietu ministra pienākumu izpildītājs, iekšlietu ministrs Ivars Godmanis ir izteicis visdziļāko līdzjūtību Austrālijas ārlietu ministram Aleksandram Dovneram (Alexander Downer) un Indonēzijas ārlietu ministram Dr. N. Hasanam Virajudam (Dr. N. Hassan Virajuda) saistībā ar lidmašīnas katastrofu Jogjakartas pilsētā.
Šā gada 5. un 6. martā vizītē Kanādā uzturējās Ārlietu ministrijas Otro divpusējo attiecību departamenta direktore Signe Jansone un tikās ar Kanādas Ārlietu departamenta un Kanādas Pilsonības un imigrācijas departamenta pārstāvjiem.
Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Ēriks Zunda no 8. līdz 11. martam Latvijas delegācijā uzturas Baku, lai pēc Azerbaidžānas valdības ielūguma piedalītos Pirmajā pasaules azerbaidžāņu un turku diasporu organizāciju vadītāju forumā.
Ārlietu ministrs Artis Pabriks 8. martā Parīzē, Francijā, tikās ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretāru Anhelu Guriju (Angel Gurría) un atkārtoti pauda Latvijas gatavību pilntiesīgai dalībai šajā organizācijā.
Ārlietu ministrs Artis Pabriks 8. martā Parīzē, Francijā, tikās ar Austrālijas vēstnieci Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) Veroniku Ingramu (Veronique Ingram), kura solīja, ka no 2008. gada tiks ieviesti vienādi noteikumi visu ES dalībvalstu pilsoņu ieceļošanai Austrālijā.
Masu mediju pārstāvji 12. martā Ārlietu ministrijas 3. stāva zālē pulksten 14.30 aicināti piedalīties Ārlietu ministrijas izdotā bukleta "Kas jāzina, ceļojot uz ārzemēm" prezentācijā.
Šā gada 12. un 13.martā Bonnā, Vācijā Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Maija Manika piedalīsies Eiropas Savienības attīstības ministru neformālā sanāksme. Neformālās ministru sanāksmes rīko ES prezidējošā valsts.
Ārlietu ministrs Artis Pabriks 2007. gada 12. martā lasīs lekciju Vīnes Diplomātijas akadēmijā "ES izaicinājumi globālajā pasaulē. Latvijas perspektīva".
No 5. līdz 12.martam ASV vizītē atrodas Latvijas Enerģētiķu delegācija Uģa Sarmas, Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktora vadībā. Vizītes mērķis ir iepazīties ar ASV enerģētikas politikas pēdējām aktualitātēm, pieredzi alternatīvo enerģijas avotu izmantošanā un "tīras" ogļu tehnoloģijas attīstību.
Šā gada 9. martā Berlīnē Jaunās vizuālās mākslas biedrībā (NGBK, Neue Gesellschaft für Bildende Kunst) tiks atklāta Latvijas Mākslas akadēmijas studentu laikmetīgās mākslas izstāde "RigaREVIEW". Tajā klātesošos uzrunās Latvijas vēstniecības Vācijā 3. sekretāre Dace Veidmane.
Šā gada 11. martā Hannoverē pasaulslavenajam latviešu vijolniekam Gidonam Krēmeram, tiks pasniegta Braunschweig Classix festivāla un NORD/LB balva "Artist Award 2007". Balvas pasniegšanas ceremonijā uzrunu teiks Latvijas vēstnieks Vācijā Mārtiņš Virsis.
Vācijas ārlietu ministrs Valters Šteinmeijers izteicis gandarījumu par paredzēto Latvijas un Krievijas robežlīguma parakstīšanu.
Latvijas vēstnieks Aivars Groza 8.martā tikās ar Štīrijas federālās zemes Austrijā vadītāju Francu Vovesu (Franz Voves), lai pārrunātu turpmākās sadarbības iespējas starp Latviju un Štīrijas federālo zemi.
Romas līgumu 50. gadadienas svinību ietvaros Ārlietu ministrija un Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā no 12. līdz 16. martam rīko Latvijas rajonu un reģionālo žurnālistu semināru Itālijā. Semināra laikā 14 Latvijas rajonu un reģionālās preses, kā arī reģionālo televīziju pārstāvjus plānots informēt par Romas līgumiem to parakstīšanas pilsētā, kā arī iepazīstināt ar Itālijas kā ES dalībvalsts pieredzi un skatījumu uz ES nākotni.
Ārlietu ministrs Artis Pabriks 12.martā, lasot lekciju Vīnes Diplomātijas akadēmijā, uzsvēra, ka Eiropai ir jāmainās, lai tā spētu atbildēt uz globāliem izaicinājumiem. Kā būtiskākos jautājumus ministrs minēja starptautiskās drošības stiprināšanu, ekonomiskās sāncensības pastiprināšanos, ierobežotos enerģijas resursus, klimata izmaiņas, kā arī situāciju demogrāfijas un migrācijas jomā.
8. un 9. martā Vašingtonā notika Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Normana Penkes politiskās konsultācijas, lai risinātu aktuālus jautājumus Latvijas un ASV dienaskārtībā.
Ārlietu ministrs Artis Pabriks 13. martā, uzstājoties Atbruņošanās konferencē Ženēvā, norādīja, ka, lai arī globālā mērogā ir panākts ievērojams progress bruņojuma kontrolē, tomēr kodoltehnoloģiju, bioloģisko ieroču un ķīmisko ieroču nekontrolēta izplatīšana ir viens no lielākajiem mūsdienu izaicinājumiem starptautiskajai sabiedrībai. Šo ieroču lietošanas varbūtību palielina teroristu centieni tos iegūt savā kontrolē.
Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edgars Skuja vadīs Latvijas delegāciju Eiropas Savienības un Dienvidaustrumāzijas ārlietu ministru sanāksmē, kas notiks no 14. līdz 15. martam Nirnbergā, Vācijā.
Valsts sekretārs Normans Penke 13.martā tikās ar ANO ģenerālsekretāra īpašo pārstāvi (ĢS) Darfūrā Janu Eliasonu (Jan Eliasson) un pārrunāja starptautiskās aktualitātes un situāciju Darfūrā. Īpašais pārstāvis uzsvēra, ka Darfūras krīzei nav militāra risinājuma. Tai ir nepieciešams politisks dialogs, uzrunājot visas konfliktā iesaistītās puses.
Šā gada 12. un 13. martā Jeruzalemē tika parakstīta Sadarbības programma kultūrā, izglītībā un zinātnē 2007. – 2010. gadam starp Latviju un Izraēlu.
Ārlietu ministrs Artis Pabriks uzskata, ka ASV Senāta atbalstītais likumprojekts, kurā ietverti senatora Džordža Voinoviča (George Voinovich) priekšlikumi ASV Bezvīzu programmas paplašināšanai, ir solis uz priekšu bezvīzu režīma uz ASV sasniegšanā, jo tas atspoguļo drošības situāciju pēc 2001.gada 11.septembra.
14.martā Florencē, Itālijā ir nākusi klajā grāmata par Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas biogrāfiju un Latvijas likteni 20.gadsimtā "Il percorso di una vita".
Ārlietu ministrs Artis Pabriks 13. martā vizītes ietvaros Ženēvā, Šveicē tikās ar Turcijas valsts ministru Mehmetu Aidinu (Mehmet Aydin), kas izteica pateicību Latvijai par atbalstu Turcijas centieniem integrēties Eiropas Savienībā. Turcijas valsts ministrs lūdza ES sniegt spēcīgu atbalstu Turcijas reformām, jo tās ir ļoti sarežģītas.
Lielākā aizvadītā gadsimta traģēdija - Otrais pasaules karš - joprojām palicis tā dalībnieku un tautas dzīvā atmiņā un nevienam nevar tikt liegtas tiesības pieminēt kritušos. Šīs traģiskās Latvijas vēstures lappuses kārtējo reizi mēģina izmantot atsevišķi radikālie spēki, lai vairotu savu popularitāti un diskreditētu Latviju starptautiskās sabiedrības acīs.
"Tihvinas klosteris ir pateicīgs Latvijai par palīdzību un līdzdalību tā svētuma - Tihvinas Dievmātes ikonas - atgriešanā", 13. martā, tiekoties ar Latvijas ģenerālkonsuli Sanktpēterburgā Ivetu Sers, uzsvēra Tihvinas klostera pārstāvis mūks Benedikts. Klostera pārstāvis pateicībā par Latvijas ieguldījumu ģenerālkonsulei uzdāvināja Kazaņas Dievmātes ikonas kopiju.
No 15. līdz 18. martam Otavā norisināsies septītais Baltiešu filmu festivāls Kanādā. Šogad Latviju festivālā pārstāvēs Latvijas un Igaunijas kopražojuma animācijas filma "Lote no Izgudrotāju ciema".
Ārlietu ministrs Artis Pabriks 19.martā pulksten 11 250. telpā parakstīs Sadarbības protokolu ar nevalstiskajām organizācijām par informācijas apmaiņu un dažādu sadarbības projektu koordināciju Eiropas Savienības jautājumos.
Ārlietu ministrs Artis Pabriks 16.martā Ārpolitikas padomes locekļus informēja par ārpolitikas aktualitātēm. Ministrs norādīja, ka 13. martā pirmo reizi uzstājās Atbruņošanās konferencē Ženēvā, kurā pauda Latvijas bažas par kodoltehnoloģiju, bioloģisko ieroču un ķīmisko ieroču nekontrolētu izplatīšanu.
14. un 15. martā Nirnbergā, Vācijā Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edgars Skuja piedalījās Eiropas Savienības un ASEAN (Association of South East Asian Nations) ārlietu ministru sanāksmē.
Mediju pārstāvjiem, kas vēlas atspoguļot Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežlīguma parakstīšanu 27.martā, lūgums nepieciešamos dokumentus vēlākais līdz 19.martam nogādāt Latvijas vēstniecībā Krievijā.
Ārlietu ministrs Artis Pabriks 19.martā parakstīja sadarbības protokolu ar Latvijas pilsonisko aliansi, Eiropas kustību Latvijā, klubu "Māja - jaunatne vienotai Eiropai," kā arī sabiedriskās politikas centru "Providus" par informācijas apmaiņu un dažādu sadarbības projektu koordināciju Eiropas Savienības (ES) jautājumos.
Ārlietu ministrija novērtē palestīniešu nacionālās vienotības valdības izveidi 17. martā kā soli palestīniešu iekšējās saliedētības virzienā.
Ārlietu ministrs Artis Pabriks 19. martā iepazīšanās vizītē tikās ar Neatkarīgā militārā hospitālā Maltas bruņinieku ordeņa vēstnieku Latvijā Johannesu Baptistu Pēteri Fišeru - Holvegu (Johannes Baptist Peter Fischer - Hollweg). Viņš ministru informēja, ka vēlas Latvijā īstenot projektus palīdzības sniegšanai ielu bērniem, veciem, nabadzīgiem cilvēkiem. Šī palīdzība būtu pieejama ne tikai katoļticīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, bet arī citu konfesiju pārstāvjiem.
Latvijas vēstnieks Somijā Einars Semanis 19. martā rīko pieņemšanu par godu Sandras Kalnietes grāmatas "Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos" publicēšanai somu valodā. Svinīgajā sarīkojumā piedalās somu politiķi, sabiedrības un preses pārstāvji, kā arī ārvalstu diplomāti.
Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks 21. martā pulksten 12.30 250. telpā tiksies ar jauniešiem, kas prezentēs un nodos jauniešu izveidoto deklarāciju par Eiropas Savienības (ES) turpmāko attīstību.
20. martā Ministru kabinets apstiprināja jauno Latvijas-Krievijas starpvaldību komisijas (SVK) Latvijas puses sastāvu.
Ārlietu ministrijas Drošības politikas departaments sadarbībā ar ANO Attīstības programmu (UNDP) šī gada 20.-21.martā Rīgā organizē semināru Melnkalnes Republikas stratēģiskas nozīmes preču eksporta kontroles ekspertiem. Seminārā piedalās eksperti no Melnkalnes muitas iestādēm, Iekšlietu ministrijas un Ekonomikas un attīstības ministrijas.
Ārlietu ministrs Artis Pabriks 20. martā nosūtījis līdzjūtības vēstuli Krievijas ārlietu ministram Sergejam Lavrovam, izsakot visdziļāko līdzjūtību un atbalsta vārdus traģēdijās bojā gājušo un cietušo ģimenes locekļiem un tuviniekiem.
Latvijas vēstniecība Viļņā, sadarbojoties ar Latvijas Tirdzniecības palātu Lietuvā, 22. martā rīko Latvijas uzņēmēju tikšanos - darba semināru. Šoreiz pasākumam izvēlēta tēma - "Latvijas uzņēmumu ceļvedis Lietuvas finanšu nozarē: aktualitātes, prognozes un iespējas".
Ārlietu ministrs Artis Pabriks 21. martā, atzīmējot Starptautisko pretrasisma dienu, aicina Latvijas iedzīvotājus distancēties no stereotipiskas domāšanas un vērtēt cilvēkus nevis pēc viņu ārienes, bet rīcības.
Saistībā ar Romas līgumu parakstīšanas 50. gadadienu Vācijas federālā valdība rīko plašus pilsētas svētkus - "Eiropas svētkus" ("Europafest").
Ārlietu ministrs Artis Pabriks 21. martā, uzrunājot Latvijas institūta rīkotās konferences "Latvijas tēls - ko zinām? Ko nezinām? Kas jādara?" dalībniekus, uzsvēra, ka Latvijas tēlam ir jānodrošina tas, lai cilvēkiem ārvalstīs, izdzirdot Latvijas vārdu, aizrautos elpa, lai pozitīvais priekšstats būtu radīts pat tajos, kas uz Latviju nekad neatbrauks.
Ārlietu ministrs Artis Pabriks 21. martā tikās ar jauniešiem, kas 24. un 25. martā Romā pārstāvēs Latvijas jaunatnes viedokli par Eiropas Savienības (ES) turpmāko attīstību ES jaunatnes samitā un aicināja piedāvāt novatīvus un alternatīvus risinājumus.
Latvijas vēstniece Zviedrijā Elita Kuzma 23. martā atklās pieņemšanu tūrisma izstādes "TUR 2007" Latvijas stendā. Pieņemšanā piedalīsies gan Zviedrijas, gan Latvijas tūrisma kompānijas un mediju pārstāvji. Daudzas vadošās Zviedrijas kompānijas, piemēram, "Resekonsulterna", "Tema Resor", "Orbis Resor", "Grand Tours" ir jau apstiprinājušas dalību Latvijas rīkotajā tūrisma pasākumā un vēlmi iepazīties ar Latvijas stendā pārstāvētājām tūrisma kompānijām.
22. martā notiks režisora Andra Rozenberga un scenāristes Intas Geiles - Sīpolnieces dokumentālās filmas "Sods par sapni" (1994) demonstrēšana Tartu Mākslas muzejā, kur ir apskatāma Latvijas vēstniecības Igaunijā un Latvijas Okupācijas muzeja organizētā izstāde "Kurts Fridrihsons. Klusuma zonā".
Bankas Oulun osuuspankki izpilddirektors Timo Levo kļuvis par Latvijas goda konsulu Somijas ziemeļos, Oulu reģionā. Timo Levo ir veiksmīga baņķiera karjera, un kopš 1996. gada viņš ir bankas Oulun Osuuspankki izpilddirektors. Timo Levo aktīvi darbojas vairākos fondos, Rotary klubā un ir vadījis Oulu Sarkanā Krusta nodaļu.
Latvijas vēstniece Nīderlandē Baiba Braže 24. martā piedalīsies Amsterdamas Karaliskā orķestra ansambļa Concertgebouw labdarības koncerta svinīgajā atklāšanā.
Ārlietu ministrs Artis Pabriks 22.martā, uzstājoties konferencē "Ziemeļvalstu tirgus – no eksporta līdz transnacionālā klastera sadarbībai" uzsvēra, ka Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbība jāpaplašina inovāciju, pētniecības un eksporta atbalsta jomā.
Latvijas vēstniece Nīderlandē Baiba Braže 25.martā atklās izstādi "Ar sveicieniem no Rīgas". Izstāde būs apskatāma Vēndemas (Veendam) pilsētas (Nīderlandes ziemeļdaļa) muzejā līdz 9.septembrim.
Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks 26. martā pulksten 12 ministrijas 3. stāva zālē atklās profesionāļu, akadēmiķu un studentu apaļā galda diskusiju "Latvijas trīs gadi NATO - ieguvumi un izaicinājumi". Uzrunu teiks arī aizsardzības ministrs Atis Slakteris. Diskusija tiek organizēta par godu Latvijas trešajai gadadienai kopš iestāšanās NATO 29. martā. Ārlietu ministrija šādu diskusiju rīko pirmo reizi.
Rīt, 23. martā, Maskavā Latvijas - Krievijas starpvaldību komisijas ekonomiskās, zinātniski tehniskās, humanitārās un kultūras sadarbības jomā (SVK) Latvijas puses priekšsēdētājs, finanšu ministrs Oskars Spurdziņš tiksies ar Krievijas puses priekšsēdētāju, transporta ministru Igoru Levitinu.
No 27. līdz 28. martam darba vizītē Latvijā uzturēsies Indijas ārlietu valsts ministrs Anands Šarma (Anand Sharma). Vizīte apliecina Indijas pieaugošo interesi stiprināt sadarbību ar Latviju, kas pēc iestāšanās ES aktīvi veido savu ārpolitiku ES ietvaros.
Latvijas vēstniecība Vīnē 25. un 26.martā piedalīsies svētku pasākumos Austrijā un Slovākijā par godu Romas līgumu 50.gadadienai.
Šodien, 23.martā, Maskavā Latvijas – Krievijas starpvaldību komisijas (SVK) Latvijas puses priekšsēdētājs, finanšu ministrs Oskars Spurdziņš tikās ar Krievijas puses priekšsēdētāju, transporta ministru Igoru Levitinu. Abi ministri pārrunāja SVK darba organizēšanu un apmainījās viedokļiem par tālākās sadarbības attīstības iespējām. Puses secināja, ka abu valstu ekonomiskajā sadarbībā ir vērojama pozitīva tendence.
25. martā Eiropas Savienība atzīmē 50. izveides gadadienu. Šajā pašā datumā Baltkrievijas iedzīvotāji vienoti atzīmēs 89.gadadienu kopš Baltkrievija pirmo reizi deklarēja savu neatkarību, kas ir nozīmīga diena Baltkrievijas valstiskuma vēsturē.
Pirmdien, 26.martā, Ministru prezidents Aigars Kalvītis, uzsākot darba vizīti Krievijā, tikās ar Viņa Svētību Maskavas un visas Krievzemes Visusvētīgo Patriarhu Aleksiju II.
Latvijas Ārlietu ministrija atbalsta ANO Drošības padomes 24. marta rezolūcijas Nr. 1747 pieņemšanu, kas nosaka tālākas sankcijas Irānai. Īpaši svarīga ir starptautiskās sabiedrības vienotība, vienprātīgi apstiprinot rezolūciju.
Šā gada 27. un 28. martā ārlietu ministrs Artis Pabriks oficiālā vizītē apmeklēs Lihtenšteinas Firstisti. Vizītes laikā ārlietu ministram paredzēta tikšanās ar kroņprinci Āloisu (Erbprinz Alois), premjerministru Otmāru Hazleru (Otmar Hasler), kā arī ārlietu, kultūras, ģimenes lietu un dzimumu līdztiesības ministri Ritu Kīberi-Beku (Rita Kieber-Beck). Plānots pārrunāt divpusējās sadarbības jautājumus, kā arī sadarbību starptautiskajās organizācijās un citus jautājumus.
24. un 25. martā Briselē Eiropas kustība Beļģijā un asociācija WindBag rīkoja pasākumu ciklu "Brisele - Eiropas galvaspilsēta" par godu Romas līgumu 50. gadadienai.
Ārlietu ministrs Artis Pabriks 26.martā, atklājot profesionāļu, akadēmiķu un studentu apaļā galda diskusiju "Latvijas trīs gadi NATO - ieguvumi un izaicinājumi", kā galvenos ieguvumus no Latvijas dalības NATO uzsvēra psiholoģisko drošību, ko tā sniegusi Latvijas iedzīvotājiem, kā arī militāro un reformu pieredzi, ko varam nodot tālāk.
27. martā Latviju vizītē apmeklē ASV Tēvzemes drošības departamenta valsts sekretāra vietnieks Neitans Seilss (Nathan Sales, Deputy Assistant Secretary, U.S. Homeland Security). Neitans Seilss piedalīsies sestajā Latvijas - ASV konsulārajā darba grupā, lai ar Latvijas institūciju pārstāvjiem pārrunātu ASV likumdošanā paredzētās izmaiņas ASV bezvīzu programmas reformai.
Ārlietu ministrs Artis Pabriks 27. martā tikās ar Indijas ārlietu valsts ministru Anandu Šarmu (Anand Sharma), kas pauda prieku par viesošanos Latvijā vēsturiskā dienā, kad tiek noslēgts Latvijas-Krievijas robežlīgums.
Šodien Maskavā Ministru prezidents Aigars Kalvītis un Krievijas Federācijas premjerministrs Mihails Fradkovs parakstīja Latvijas un Krievijas robežlīgumu.
Ārlietu ministrs Artis Pabriks 27. martā tikās ar Eiropas Padomes Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību (ECRI) ekspertiem un skaidroja Latvijas paveikto integrācijas un mazākumtautību tiesību aizsardzības jomās.
Somija pauž gandarījumu par noslēgto Latvijas-Krievijas robežlīgumu, kas ir svarīgs arī Eiropas Savienībai, jo skar ES ārējo robežu.
NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shēfers paziņojumā presei atzīmējis, ka šodien Maskavā Latvijas Ministru prezidents un Krievijas Federācijas premjerministrs parakstījuši nozīmīgu robežlīgumu starp abām valstīm.
27.martā Latvijas vēstniecība Polijā organizēja publisko priekšlasījumu "Latvijas-Polijas attiecību aspekti XX gadsimtā". Latvijas Universitātes profesors Ēriks Jēkabsons, lekcijas autors, aplūkoja abu valstu vēsturē un attiecībās aktuālos jautājumus, kas mūsdienās joprojām izraisa ne tikai zinātnieku, bet arī plašākas sabiedrības interesi.
Šodien darba vizītes laikā Maskavā Ministru prezidents Aigars Kalvītis tikās ar Krievijas Federācijas premjerministru Mihailu Fradkovu. Pēc tikšanās abu valstu premjeri parakstīja Latvijas un Krievijas robežlīgumu un Ministru prezidents un Latvijas delegācija piedalījās Mihaila Fradkova rīkotajās darba pusdienās.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozo šodien Europe by Satelite apsveicis Latvijas – Krievijas robežlīguma parakstīšanu, uzsverot: "Es apsveicu Latvijas un Krievijas valdības par robežlīguma parakstīšanu starp abām valstīm. Esmu pārliecināts, ka tas ir izšķirošs solis, lai panāktu stabilas attiecības starp abām valstīm, un ka tas veicinās ES – Krievijas sadarbību tādās kopīgo interešu jomās kā robežu pārvaldība un pārrobežu iniciatīvas, preču tranzīts un nelegālā migrācija."
"Apsveicam Latvijas un Krievijas robežlīgumu. Ceram, ka Latvijai izdosies panākt galīgo mērķi - līguma stāšanos spēkā," teikts Igaunijas ārlietu ministra Urmasa Paeta paziņojumā. Lietuvas Ārlietu ministrija otrdien izplatīja paziņojumu, kurā apsveikta Latvijas un Krievijas robežlīguma parakstīšana, un uzskata to par svarīgu soli Latvijas un Krievijas attiecību nostiprināšanā, kā arī daudzpusējās sadarbības attīstībā reģionā.
Amerikas Savienotās Valstis (ASV) atzinīgi vērtē 27.martā Maskavā parakstīto robežlīgumu starp Latviju un Krieviju.
"Ir patīkami, ka ilgstošie traucējošie apstākļi, kas kavēja Latvijas - Krievijas robežlīguma parakstīšanu, ir pārvarēti, un līgums ir parakstīts. Tas ir svarīgi ne tikai abām iesaistītajām valstīm, bet arī visas Eiropas politikas kopējai attīstībai" savā paziņojumā presei uzsvēris Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts.
Lietuvas Ārlietu ministrija atzinīgi vērtē 27. martā Maskavā parakstīto robežlīgumu starp Latviju un Krieviju.
Šodien, 27. martā, Ministru kabinets pieņēma noteikumus, ar kuriem tika apstiprināts Latvijas Republikas valdības un Ungārijas Republikas valdības līguma par sadarbību vīzu izsniegšanā un citās konsulārā darba jomās Ungārijas Republikas vēstniecībā projekts.
Ārlietu ministrs Artis Pabriks 28.martā oficiālās vizītes ietvaros Lihtenšteinas Firstistē, tiekoties ar kroņprinci Aloisu (Erbprinz Alois), premjerministru Otmāru Hazleru (Otmar Hasler), un ārlietu, kultūras, ģimenes lietu un dzimumu līdztiesības ministri Ritu Kīberi-Beku (Rita Kieber-Beck) vienojās par sadarbības attīstīšanu iekšlietu, zinātnes un ekonomikas jomās.
No 29. marta līdz 2. aprīlim Baku oficiālā vizītē ierodas Latvijas īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele.
No 28.marta līdz 3.aprīlim Vācijas pilsētā Vīsbādenē (Wiesbaden) notiks 7.Centrālās un Austrumeiropas filmu festivāls goEast, kurā Latviju pārstāv režisore Laila Pakalniņa ar spēlfilmu "Ķīlnieks".
Šā gada 27. un 28.martā Latvijas vēstnieks Japānā Peteris Vaivars darba vizītē uzturējās Rīgas sadraudzības pilsētā Kobē un un Kansai reģiona galvalspilsētā Osakā.
Šā gada 27. martā Ārlietu ministrija organizēja sesto Latvijas - ASV konsulāro darba grupu Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieka Edgara Skujas vadībā, piedaloties Ārlietu un Iekšlietu ministrijas ekspertiem. Darba grupā pirmo reizi piedalījās arī ASV Tēvzemes drošības departamenta valsts sekretāra vietnieks Neitans Seilss (Nathan Sales, Deputy Assistant Secretary, U.S. Homeland Security).
Ministru prezidents Aigars Kalvītis šodien Maskavā tikās ar Krievijas Valsts domes priekšsēdētāja vietnieku Arturu Čilingarovu.
