Latvija slēdz iestāšanās ES sarunu sadaļu "Zivsaimniecība", aizstāvot savas nacionālās intereses [26.10.2001]

Pēc gadu ilgušām intensīvām sarunām Latvija ir panākusi vienošanos ar Eiropas Savienību par īpaša zvejas režīma izveidi Rīgas jūras līcī. Tā rezultātā Latvija š. g. 26. oktobrī ir slēgusi iestāšanās sarunas sadaļā "Zivsaimniecība".

Ņemot vērā to, cik būtiski Latvijas zvejniekiem ir saglabāt resursu saudzējošu režīmu Rīgas jūras līcī, Latvijas valdība to uzskatīja par vienu no galvenajām nacionālajām interesēm un noteica kā prioritāti iestāšanās sarunās.

Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti, liela daļa Rīgas jūras līča kļūs par ES kopējiem ūdeņiem. Tas varētu izraisīt situāciju, ka līcī palielinātos zvejojošo kuģu skaits un samazinātos zivju resursi. Lai to novērstu, valdība Latvijas zivsaimniecības organizāciju uzdevumā iestāšanās sarunās Eiropas Savienībai izvirzīja prasību, lai ES ietvaros zvejošanai Rīgas jūras līcī tiktu piemērots īpašs režīms. Izstrādājot un aizstāvot Latvijas nostāju, sarunu delegācija cieši sadarbojās arī Valsts Zivsaimniecības pārvaldes un Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta speciālistiem. Panākto vienošanos tās tapšanas gaitā atzinīgi novērtējušas arī zivsaimnieku sabiedriskās organizācijas.

Latvijas prasība ietvēra šobrīd pastāvošās zivju resursus saudzējošās politikas saglabāšanu arī pēc Latvijas iestāšanās ES, vienlaikus nodrošinot, ka Rīgas jūras līcī turpina zvejot tikai to valstu zvejnieki, kas šajā teritorijā zvejojuši vēsturiski, t.i. Latvijas un Igaunijas zvejnieki. Savu pozīciju Latvija pamatoja ar nepieciešamību saudzēt Rīgas jūras līcī esošos zivju resursus, un ES puse atzina, ka līdzšinējā Latvijas politika šajā jomā bijusi ļoti veiksmīga.

Rīgas jūras līča īpašā statusa nostiprināšanai ES likumdošanā tiks veikti nepieciešamie grozījumi. Zvejas režīms Rīgas jūras līcī balstīsies uz diviem galvenajiem elementiem ��� zvejas kuģu sarakstu, kam atļauts zvejot šajā teritorijā, un zvejas flotes jaudas ierobežošanu:

• Pirms Latvijas iestāšanās ES tiks izveidots to kuģu saraksts, kuriem atļauts zvejot Rīgas jūras līcī. Šajā sarakstā tiks iekļauti tie Latvijas un Igaunijas kuģi, kas pašlaik zvejo līcī. Līdz ar to citi kuģi līcī zvejot nedrīkstēs. Vienlaikus tiks izstrādāta zvejas uzraudzības sistēma. Latvija pati būs atbildīga par savas zvejas flotes kontrolēšanu līcī, ieskaitot zvejas kuģu nomaiņu.
• Saskaņā ar Latvijas izvirzīto prasību, līcī zvejojošo kuģu jauda nedrīkstēs pārsniegt 221kW, un kopējā zvejas kapacitāte, kas izteikta dzinēju jaudā, nedrīkstēs pārsniegt pašreizējo.

Tādējādi tiks saglabāta gan Latvijas tagadējā zivju resursus saudzējošā politika, gan Latvijas zvejnieku zvejas iespējas Rīgas jūras līcī, kas ir priekšnoteikums Latvijas piekrastes reģionu un zvejniecības nozares ilgtspējīgai sociāli ekonomiskai attīstībai.

Panāktā vienošanās apliecina, ka iestāšanās ES nav vienvirziena process, kur Latvija pielāgo savu likumdošanu ES normām, bet arī Eiropas Savienība ir gatava pielāgot savu likumdošanu Latvijas specifiskajām prasībām.

Otrs jautājums, ko Latvija bija izvirzījusi šajā sadaļā, bija brētliņu iekļaušana to zivju sugu sarakstā, kurām ES piemēro tirgus intervenci. Latvija kā dalībvalsts patstāvīgi varēs brētliņām piemērot tirgus intervences pasākumus nacionālajā līmenī.

(teksta beigas)