Latvija uzsāk iestāšanās ES sarunas vēl astoņās sadaļās un slēdz divas
30.03.01. 

Šodien, 30. martā Briselē notika Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) sarunu sanāksme sarunu vadītāju līmenī, kurā tika savilkta starpbilance sarunām Zviedrijas ES prezidentūras laikā. Nākamā sanāksme paredzēta šī gada 17. - 18.maijā un pirmā pusgada rezultātus ir paredzēts apkopot sanāksmē Ārlietu ministru līmenī 11. - 12.jūnijā.

Šajā sanāksmē tika pieņemts oficiāls lēmums par sarunu uzsākšanu astoņās sadaļās: "Brīva preču kustība", "Sociālā politika un nodarbinātība", "Enerģija", "Telekomunikācijas un informācijas tehnoloģijas", "Reģionālā politika un strukturālo instrumentu koordinācija", "Vide", "Muitas savienība" un "Finanses un budžeta nosacījumi". Sarunu sadaļu atvēršanai ir liela nozīme. Tā vainago iepriekšējā pusgadā ieguldīto Latvijas sarunu delegācijas un Eiropas Komisijas ekspertu darbu. Kopējais atvērto sadaļu skaits ��� 24 pēc pirmā sarunu gada ir apliecinājums Latvijas gatavībai strādāt ātri un precīzi.

Atsevišķos gadījumos, kad sagatavošanās darbs ir bijis īpaši veiksmīgs, rodas iespēja sarunu sadaļas tūlīt pēc atvēršanas arī slēgt. Šodien Latvija ir slēgusi vienu no tehniski sarežģītākajām sadaļām ��� "Brīvu preču kustību". Vadošajām valstīm (piemēram, Ungārijai un Polijai) ir izdevies šo sadaļu aizvērt tikai pēc otrā sarunu gada. Šī panākuma pamatā ir Latvijas valsts pārvaldes iestāžu darbs, lai jau pirms iestāšanās ES nodrošinātu tehnisko barjeru atcelšanu Latvijas preču iekļūšanai Eiropas vienotajā tirgū. Pirmajā sanāksmē šīs prezidentūras laikā ir slēgta arī sadaļa "Kultūra un audiovizuālā politika".

Latvija iestāšanās sarunās koncentrē savu uzmanību uz sadaļām, kas saskaņā ar ES Padomes apstiprināto "ceļvedi" ir noteiktas kā prioritāras Zviedrijas Prezidentūras laikā. Latvija mērķtiecīgi turpina aizstāvēt savas nacionālās intereses pārejas periodu veidā sarunu sadaļās "Brīva pakalpojumu kustība" un "Sociālā politika un nodarbinātība", taču arī šeit ir iespējams jau tuvākajā laikā panākt būtisku progresu sarunās.

Šogad sarunu process ir nonācis kvalitatīvi jaunā fāzē. Ja līdz šim Latvija slēgusi sarunās salīdzinoši vieglas sadaļas, kurās netika skartas būtiskas nacionālās intereses, tad šobrīd sarunas noris arī par sadaļām, kur Latvija izvirza konkrētas prasības. Atsevišķās sarunu sadaļās, piemēram, sociālā politika un vide, Latvija ir izvirzījusi vairāk prasību nekā citas kandidātvalstis (arī Igaunija un Lietuva). Katru prasību ir nepieciešams sīki pamatot un pierādīt, tāpēc sarunas par šīm sadaļām prasa ilgāku laiku. Sarunās ieguldītais laiks un darbs palielina izredzes panākt Latvijas iedzīvotājiem labvēlīgus iestāšanās nosacījumus.

(teksta beigas)