Luksemburgā veiksmīgi beigusies kārtējā Latvijas iestāšanās ES sarunu sanāksme ārlietu ministru līmenī [12.06.2001] |
|
||||
Šodien, 12 jūnijā Luksemburgā notika kārtējā Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) sarunu sanāksme ārlietu ministru līmenī. Latvijas delegāciju šajā sanāksmē vadīja ārlietu ministrs Indulis Bērziņš. Nodrošinot valdības un parlamenta saikni, sanāksmē piedalījās arī Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns. Sanāksmes darba kārtībā tika iekļauta sarunu oficiālā atklāšana 12 iestāšanās ES sarunu sadaļās un slēgšana 6 sadaļās. Papildus tām sarunu sadaļām, kuras tika diskutētas sarunu vadītāju līmenī 30. martā un 17. maijā, sarunas tika atvērtas sadaļās "Brīva personu kustība" un "Lauksaimniecība". Dalībvalstis, laika trūkuma dēļ, diemžēl, nespēja vienoties par kopīgu pozīciju sadaļā "Sadarbība tieslietās un iekšlietās". Šo sadaļu paredzēts atvērt, kā solīts, Zviedrijas prezidentūrā papildus sarunu vadītāju sanāksmē jūnija beigās. Sanāksmē tika panākta vienošanās par divu sadaļu - "Brīva pakalpojumu kustība" un "Sociālā politika un nodarbinātība"- slēgšanu. Līdz ar to, pēc viena sarunu gada, Latvijai ir slēgtas 15 no 31 sadaļas, kas norāda uz nospraustā mērķa pabeigt iestāšanās sarunas 2002. gada beigās, reālismu. Norādot uz Latvijas rezultātiem iestāšanās sarunās, ES Komisijas loceklis Ginters Ferhoigens atzīmēja Latvijas nopietno attieksmi pret sarunām, kā arī to, ka Latvija ir pilnībā apzinājusies, ko nozīmē būt ES dalībvalstij. Vērtējot Latvijas paveikto, G. Ferhoigens sacīja, ka Latvijas sarunu rezultāti ir ļoti cerīgi. Latvija ir gandrīz panākusi tās kandidātvalstis, kuras sarunas uzsāka divus gadus agrāk. Tādas valstis kā Polija un Malta sarunās ir slēgušas 16 sadaļas. Salīdzinot, piemēram, Lietuva sarunās slēdza par divām sadaļām "Zivsaimniecība" un "Telekomunikācijas un informācijas tehnoloģijas" vairāk nekā Latvija. To noteica apstāklis, ka Lietuva attiecās no savas vienīgās prasības sadaļā "Zivsaimniecība", kā arī Latvijā vēl nepieņemtais Telekomunikāciju likums, kas ir minimāla prasība šajā sadaļā. Šodien sarunās slēgtās divas sadaļas ir ļoti būtiskas tajā nozīmē, ka pirmo reizi ir panāktas vienošanās par pārejas periodiem un atkāpēm no Eiropas Savienības likumdošanas normu piemērošanas Latvijā. Sadaļā "Brīva pakalpojumu kustība", Latvijai ir piešķirti pārejas periodi līdz 2008. gadam depozītu garantiju un investoru kompensāciju shēmu ietvaros paredzēto izmaksu līmeņu sasniegšanai. Tas ļaus nesadārdzināt banku un vērtspapīru tirgus kompāniju Latvijas iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu cenas. Tāpat ir panākta atkāpe kredītiestāžu uzraudzības nosacījumu pilnīgai pielietošanai attiecībā uz Latvijas krājaizdevu sabiedrībām. Sadaļā "Sociālā politika un nodarbinātība" Latvija ir panākusi trīs pārejas periodus ES likumdošanas normu ieviešanas darba drošības un veselības darba vietās jomā. Šo pārejas periodu garums ir izstrādāts ciešā dialogā ar Latvijas darba devēju un strādājošo organizāciju pārstāvjiem un tie ir nepieciešamu, lai pieskaņotu nepieciešamo papildus aizsardzības pasākumu ieviešanu uzņēmumu un atsevišķu iekārtu plānotajai modernizācijai. Nākamā sarunu sanāksme ministru līmenī tiek plānota novembra beigās vai decembra sākumā.
(teksta beigas) | |||||
Preses kontaktiem:
Preses un informācijas nodaļa
Krišjāņa Valdemāra iela 3, Rīga
Tālrunis: (371) 67016 272
Fakss: (371) 67222 335
E-pasts: media@mfa.gov.lv
Mājaslapa: www.am.gov.lv
Fotogrāfijas: http://www.flickr.com/latvianmfa
Twitter: http://twitter.com/arlietas








