Paziņojums presei par Eiropas Komisijas kārtējo Progresa ziņojumu
[08.11.2000]

Šodien, saskaņā ar 1997. gadā Luksemburgas Eiropas Savienības (ES) padomē pieņemto lēmumu, Eiropas Komisija apstiprināja kārtējo Progresa ziņojumu par visām ES kandidātvalstīm un Paplašināšanās stratēģisko dokumentu. Vērtējot ziņojuma rezolutīvo daļu, Latvija ar gandarījumu konstatē, ka ir sasniegts nozīmīgs progress visu Kopenhāgenas kritēriju izpildē. Jau trešo gadu Latvija saņem augstu reformu novērtējumu. Tas ir apliecinājums mūsu gribai iestāties ES.

Ziņojumā ir pozitīvi novērtēts paveiktais sabiedrības integrācijā, valdības politiskais atbalsts valsts pārvaldes reformai, makroekonomiskā stabilitāte, strukturālo reformu īstenošana un uzņēmējdarbības likumdošanas sakārtošana. Labs progress ir sasniegts iekšējā tirgus, vides, robežkontroles, finansu kontroles jomās. Institūciju stiprināšanas jomā īpaši atzinīgi ir novērtētas banku, konkurences politikas un valsts atbalsta institūcijas. Ir jāturpina darbs visās reformu jomās, tai skaitā brīva personu kustība, telekomunikācijas, sociālā politika un nodarbinātība, reģionālā politika. Latvijas pozitīvā vērtējuma pamatā ir ilgstošas un konsekventas reformas. Latvija veiks detalizētu Komisijas ziņojuma analīzi, lai turpinātu reformu procesu un būtu starp pirmajām valstīm, kas pabeidz iestāšanās sarunas.

Latvija apsveic Komisijas piedāvāto paplašināšanās stratēģiju, kas aicina uzsākt sarunas pēc būtības, atbildēt uz pārejas periodu pieprasījumiem, kā arī piedāvā ?apdzīšanas? iespēju. Helsinku ES Padome skaidri noteica iespējas katrai kandidātvalstij iestāšanās sarunās virzīties individuālā ātrumā atbilstoši tās individuālajai objektīvajai gatavībai. Latvija izsaka pārliecību, ka kandidātvalstu atbilstības vērtējums ļauj izvairīties no grupu veidošanās.

Latvija uzskata, ka Komisijas vērtējums ļauj uzsākt sarunas par atlikušajām iestāšanās sarunu sadaļām Zviedrijas prezidentūras laikā. Līdz novembra beigām valdībā tiks apstiprinātas visas sarunu pozīcijas. Tās atspoguļo risinājumus daudzām problēmām, kuras minētas ziņojumā. Tādējādi iestāšanās sarunas ir būtisks reformu instruments jomās, kā piemēram, lauksaimniecība, reģionālā politika un citas.

(teksta beigas)