Trešās Latvijas un Eiropas Savienības Asociācijas komitejas kopīgais paziņojums presei
[16.06.2000]

2000. gada 16. jūnijā Briselē notika trešā Latvijas un Eiropas savienības (ES) Asociācijas komitejas tikšanās. Šī komiteja ir izveidota saskaņā ar ES un Latvijas Eiropas līgumu, kas stājās spēkā 1998. gadā. Tās sastāvā iekļauti Eiropas Komisijas, ES dalībvalstu un Latvijas valdības pārstāvji. Komitejas mērķis ir izskatīt visus ES un Latvijas attiecību aspektus un sagatavoties Asociācijas padomei ministru līmenī, kas tiekas reizi gadā. ES delegāciju Asociācijas komitejā vadīja Eiropas Komisijas Latvijas nodaļas vadītājs Kamoss Grau, Latvijas delegāciju - Latvijas Ārlietu ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Andris Ķesteris. Sanāksmes laikā uzmanība, galvenokārt, tika pievērsta Latvijas gatavībai dalībai Eiropas Savienībā, īpaši tam, kā Latvija izpilda "Pievienošanās partnerības" prioritātes. Tika novērtēta Latvijas Nacionālās programmas integrācijai ES apstiprināšana. ES puse izteica atzinību par ievērojamo progresu, ko Latvija sasniegusi, gatavojoties dalībai ES. Diskusijās tika iztirzāta virkne jautājumu, to skaitā sagatavošanās Valsts valodas likuma un Sabiedrības integrācijas programmas īstenošanai, ko ES delegācija uzskatīja par svarīgu soli, kā arī valsts pārvaldes reforma un divpusējās tirdzniecības attīstība. ES puse novērtēja Latvijas paveikto saskaņojot ES likumdošanu tādās nozīmīgās jomās kā valsts pasūtījums, autortiesības, datu aizsardzība, uzņēmējdarbības likumdošana, tehnisko noteikumu un standartu pārņemšana, kā arī finansu un kapitāla tirgu pārraudzības uzlabošana.

ES delegācija atzinīgi novērtēja Latvijas sasniegumus likumdošanas saskaņošanā ar Eiropas līguma prasībām, īpaši pēdējo šķēršļu ārvalstu investīcijām dažādos sektoros novēršanā. Tomēr ES delegācija uzsvēra nepieciešamību arī turpmāk veicināt valsts pārvaldes reformu, sagatavojot Latvijas valsts pārvaldi dalībai ES. Šajā kontekstā delegācijas atzina, ka nepieciešams stiprināt tās Latvijas institūcijas, kas atbild par pirmsiestāšanās palīdzības (Phare, ISPA, SAPARD) realizēšanu.

Delegācijas apmainījās ar informāciju par Latvijas ekonomisko reformu progresu, pievēršot uzmanību pasākumiem, kas veikti konkurētspējas uzlabošanai un uzņēmējdarbības vides sakārtošanai, kā arī privatizācijai un investīciju klimata uzlabošanai. Šajā kontekstā abas delegācijas atzīmēja divpusējās sadarbības padziļināšanos un atbalstīja turpmākas tirdzniecības attiecību veicināšanu. Delegācijas atzinīgi novērtēja sekmīgās sarunas par lauksaimniecības preču tirdzniecības liberalizāciju un progresu "Eiropas atbilstības novērtēšanas protokola" sarunās. Abas delegācijas atzina, ka nepieciešams turpināt kopīgo darbu Eiropas līguma ietvaros.

(teksta beigas)