Eiropas Savienības un Latvijas Asociācijas padomes trešās sanāksmes kopīgais preses paziņojums [15.02.2000]

1. Otrdien, 2000. gada 15. februārī notika ES un Latvijas Asociācijas padomes trešā sanāksme, kuru vadīja Portugāles ārlietu ministrs un Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētājs Haime Gama (Jaime Gama). Latvijas delegāciju vadīja Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš. Eiropas Komisiju pārstāvēja paplašināšanās komisārs Ginters Ferhoigens (Günther Verheugen).

Asociācijas padomes tikšanās notika izšķirīgā brīdī, īsi pēc Helsinku Eiropas Padomes, kas apliecināja paplašināšanās procesa nozīmi visas Eiropas stabilitātei un labklājībai un pieņēma virkni svarīgu lēmumu šajā sakarā. Tā rezultātā šodien tika formāli atklātas Latvijas iestāšanās sarunas Eiropas Savienībā.

2. Asociācijas padome izskatīja Latvijas gatavību iestāties ES, ņemot vērā 1999. gada oktobrī Eiropas Komisijas publicēto otro Kārtējo ziņojumu, 1999. gada decembrī atjaunoto Pievienošanos partnerībai un Latvijas Nacionālo programmu acquis pārņemšanai.

Asociācijas padome atzina un augstu novērtēja Latvijas centienus, lai sasniegtu tās mērķi - integrāciju Eiropas savienībā. Ir gūti būtiski panākumi, izpildot lielāko daļu no Pievienošanās partnerībai prioritātēm.

Asociācijas padome atzīmēja, ka Latvija izpilda Kopenhāgenas politisko kritēriju, var tikt uzskatīta par funkcionējošu tirgus ekonomiku, un tai būtu jāiztur konkurences spiediens Eiropas savienībā vidējā laika periodā, paredzot, ka tā saglabās makroekonomisko stabilitāti un pabeigs strukturālās reformas.

Asociācijas padome atzina ievērojamo progresu, kas sasniegts nepilsoņu integrācijā Latvijas sabiedrībā, un atzinīgi novērtēja to, ka Valodas likuma galīgais teksts pēc būtības atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām.

Asociācijas padome atzinīgi novērtēja, ka, neskatoties uz sarežģīto ārējo faktoru ietekmi, atbilstošas politikas rezultātā Latvijā tiek saglabāta makroekonomiskā un finansiālā stabilitāte. Šī stabilitāte ir jāsaglabā, it īpaši ar efektīvu valsts finansu kontroli un turpmāko tekošā konta deficīta samazināšanu.

Asociācijas padome atzīmēja Latvijas nepārtraukto progresu likumdošanas saskaņošanā ar ES acquis. Tomēr ir nepieciešams turpināt darbu, it īpaši tādās jomās kā datu aizsardzība, uzņēmējdarbības likumdošana, telekomunikācijas, lauksaimniecība un zivsaimniecība.

Asociācijas padome atzīmēja pozitīvo attīstību tieslietu un iekšlietu jomā un mudināja Latviju turpināt šos centienus, it īpaši attiecībā uz policijas kapacitātes palielināšanu un koordināciju cīņā ar organizēto noziedzību, ieskaitot narkotiku kontrabandu.

Asociācijas padome arī atzīmēja nelielu progresu, radot un modernizējot nepieciešamās administratīvās struktūras, un aicināja Latviju izveidot nepieciešamos institūcijas telekomunikāciju, datu aizsardzības, valsts pasūtījuma un citās jomās.

Asociācijas padome aicināja Latviju paātrināt likumdošanas saskaņošanu visās jomās, lai efektīvi varētu pielietot ES noteikumus un standartus no iestāšanās brīža Eiropas savienībā. Tā atzīmēja, ka Latvijai jāuzlabo kapacitāte ES finansiālās palīdzības plānošanā, lai pēc iespējas labāk izmantotu Eiropas savienības paredzētos pirms-iestāšanās fondus.

Asociācijas padome atzinīgi novērtēja Eiropas savienības spertos soļus, gatavojot paplašināšanos, it īpaši starpvaldību konferences atklāšanu, lai sagatavotu ES institūcijas paplašināšanai.

3. Asociācijas padome izvērtēja arī divpusējo attiecību attīstību Eiropas līguma ietvaros. Tā atzīmēja, ka aktuālie jautājumi ir tikuši detalizēti izskatīti Asociācijas komitejas līmenī, kā arī ikdienas sadarbībā starp ministrijām, dodot iespēju Asociācijas padomei novērtēt situāciju no politiskā viedokļa. Notika apmaiņa ar pozīciju dokumentiem, kuri pārskata šībrīža attīstību un nosaka turpmākās prioritātes.

Asociācijas padome atzīmēja Eiropas savienības un Latvijas savstarpējās tirdzniecības turpmāko attīstību.

Asociācijas padome atzīmēja Latvijas ievērojamos centienus saskaņot likumdošanu ar prasībām, kuras izriet no Eiropas līguma pārejas perioda beigām 1999. gada beigās.

Asociācijas padome atzīmēja, ka abas Puses patreiz pārrunā savstarpējās koncesijas tirdzniecībā ar lauksaimniecības produktiem un pārstrādātajiem lauksaimniecības produktiem, lai veicinātu divpusējā tirdzniecības liberalizāciju un uzlabotu tirgus pieejamību pirms-iestāšanās periodā.

Attiecībā uz 1999. gada 18. decembrī Latvijas ieviestajiem tirgus aizsardzības pasākumiem cūkgaļas importam, kurus Eiropas savienība uzskata kā Eiropas līguma pārkāpšanu, Asociācijas padome atzīmēja patreizējo situācijas attīstību un it īpaši Latvijas valdības apņemšanos pārskatīt šos pasākumus, lai tos atceltu tuvākajā nākotnē.

Asociācijas padome atzīmēja Latvijas dalību vairākās Eiropas Kopienas programmās: Jaunatne Eiropai, Sokrāts, Leonardo da Vinči, Rafaels, kā arī 5. ietvara programmas. Tā uzsvēra Latvijas dalība šajās programmās ir svarīgs pirms-iestāšanās stratēģijas elements, kas ļauj Latvijas valdībai gūt pieredzi praktiskā darbā Eiropas savienības institūcijās.

Asociācijas padome atzīmēja PHARE programmas un Eiropas Investīciju Bankas ieguldījumu Latvijas ekonomikas attīstībā, īpaši lai stiprinātu tautsaimniecības svarīgākos sektorus. Tā atzīmēja ievērojamo pirms-iestāšanās palīdzības Latvijai un citām kandidātvalstīm pieaugumu, sākot no 2000. gada, un divu papildus instrumentu izveidi, kas sniedz palīdzību lauksaimniecības un lauku attīstībai (SAPARD) un strukturālajai politikai (ISPA).

4. Asociācijas padome izskatīja dažus abas Puses interesējošus starptautiskos jautājumus. Tā uzsvēra reģionālās sadarbības nozīmi kā līdzekli stabilitātes un labu kaimiņattiecību veicināšanā un atzinīgi novērtēja Latvijas ieguldījumu reģionālās sadarbības iniciatīvās, it īpaši kā Baltijas jūras valstu padomes loceklei.

5. Noslēgumā Asociācijas padome izteica pārliecību, ka savstarpējās attiecības Eiropas līguma ietvaros turpinās attīstīties, un uzsvēra būtisko lomu, ko tā turpmāk spēlēs divpusējo problēmu risināšanā un Latvijas sagatavošanas veicināšanā, lai tā iestātos Eiropas savienībā.

(teksta beigas)