Ārlietu ministrs iepazīstina ar Ziņojumu par Latvijas Republikas Stratēģijas integrācijai Eiropas Savienībā izpildi
[18.12.2000]

Šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē ārlietu ministrs Indulis Bērziņš iepazīstināja ar Ziņojumu par Latvijas Republikas Stratēģijas integrācijai Eiropas Savienībā izpildi. Š. g. 11. decembrī tas tika skatīts Eiropas Integrācijas Padomē.                                              

Saeima 2000. gada 9. februārī apstiprināja "Latvijas Republikas Stratēģiju integrācijai Eiropas Savienībā" un noteica, ka ārlietu ministram divas reizes gadā ir jāziņo par tās izpildi.

Stratēģija tika pieņemta brīdī, kad Latvijas un ES attiecībās ir sācies kvalitatīvi jauns posms ��� iestāšanas sarunas ar ES. Pēdējā Eiropas Komisijas Progresa ziņojumā ir atzinīgi novērtēts fakts, ka Latvija ir izstrādājusi Stratēģiju integrācijai ES un ir paredzējusi regulāras atskaites par tās īstenošanu.

Ziņojumu izstrādāja Ārlietu ministrija sadarbībā ar Eiropas integrācijas biroju un nozaru ministrijām. Ziņojums ir publisks dokuments domāts plašai sabiedrībai un tā uzdevums ir sniegt kopainu par Latvijas attīstību 2000.gadā un noskaidrot vēl darāmo kontekstā ar virzību uz ES.

Ziņojums parāda, ka liela valdības, Saeimas darba daļa ir saistīta ar integrāciju ES. Valsts reformas būtu jāveic neatkarīgi no mūsu virzības uz ES, piem., darba vietu drošība, profesionālo kvalifikāciju atzīšana, veterinārās uzraudzības sakārtošana, valsts robežu nostiprināšana. Komisijas regulārie ziņojumi, kuros vērtētas Latvijas reformas un iestāšanās sarunas kalpo par iekšējo reformu katalizatoru un paātrinātāju.

Vērtējot Latvijas eirointegrācijas ceļu, ir vērojamas sekojošas tendences: aptaujas liecina par sabiedrības atbalstu integrācijai ES. Latvijā konsekventi tiek turpinātas iekšējās reformas un to apstiprina jau trešais pēc kārtas pozitīvais Eiropas Komisijas Progresa ziņojums; Saeimas politiskās partijas un valdības ir spējušas nodrošināt reformu nepārtrauktību. Latvijas virzība uz ES kopumā, tās kvalitāte ir atkarīga no viendabīgas valsts attīstības, tādēļ svarīgi ir nodrošināt visu Stratēģijā minēto sektoru attīstību.

Ziņojums ir kritisks dokuments, jo runā arī par problēmām kas jārisina, piemēram, bezdarbnieku pārkvalifikācija, sabiedrības veselība, lopkopības produktu ražošanas sadrumstalotība, narkotiku nelegālā tirdzniecība u.c.. Joprojām ir nepietiekams finansējums vairākiem sektoriem ��� rūpnieciskā un intelektuālā īpašuma aizsardzība, ierobežojot pirātismu, statistika, uzņēmējdarbības veicināšana, pētniecība, policija, austrumu robežas izbūve.

Latvijas virzība iestāšanās sarunās ir atkarīga arī no pieņemtajiem un ieviestajiem likumdošanas aktiem, piemēram, grozījumu pieņemšana Apsardzes likumā ļaus aizvērt sarunu sadaļu "Brīva kapitāla kustība".

Latvijas virzība uz ES lielā mērā ir atkarīga no valdības un Saeimas darba, no sabiedrības iesaistes, izpratnes un atbalsta veicamajiem uzdevumiem, tāpēc jāturpina dialogs ar sabiedrību par ES jautājumiem. To sekmēs arī pirmais ziņojums par Latvijas Stratēģijas integrācijai ES izpildi.

(teksta beigas)