Ievads

1. Latvijas attīstības sadarbības vispārējie principi

2. Moldova: pārskats

2.1. Politiskā situācija

   2.2. Ekonomiskā un sociālā pārveide: attīstība, pārmaiņas un perspektīvas

3. Moldova: attīstības sadarbības mērķa sektori

   3.1. Makroekonomika: monetārā un fiskālā politika

   3.2. Valsts sektors: valsts pārvalde, tiesas un tiesību aizsardzības

mehānismi

      3.2.1. Tiesas

      3.2.2. Policija, robežsardze un muita

   3.3. Nabadzības mazināšana un sabiedrisko pakalpojumu sektors

   3.4. Infrastruktūra un enerģētika

   3.5. Izglītība un zinātne, cilvēkresursu attīstība, informācijas sabiedrība

   3.6. Lauku attīstība

   3.7. Reģionu attīstība

   3.8. Finanšu sektors

   3.9. Privātais sektors

   3.10. Pilsoniska sabiedrība un demokrātiska pārvaldība

4. Starptautisko donoru veiktie pasākumi: dalībnieki, virzieni un finansējums

   4.1. Atbalsts makroekonomiskām pārmaiņām un privātā sektora nostiprināšana

   4.2. Valsts pārvaldes uzlabošana

   4.3. Ieguldījums nabadzības mazināšanā, sociālās un dzimumu vienlīdzības veicināšanā

   4.4. Atbalsts lauku, reģionālajai attīstībai un pārrobežu sadarbībai

   4.5. Atbalsts demokrātiskai pārvaldei, cilvēktiesībām un pilsoniskai sabiedrībai

5. Latvijas attīstības sadarbība ar Moldovu: virzieni un pasākumi

   5.1. Demokrātiska un laba pārvaldība

      5.1.1. Demokrātiska pārvaldība

      5.1.2. Valsts pārvaldes reforma

   5.2. Cilvēkresursu attīstība

   5.3. Integrācija ES

Secinājumi: sadarbība, koordinācija, papildināšana

Ievads

Latvijas valsts stratēģijā attīstības sadarbībai ar Moldovu (turpmāk – LVS) ir izklāstīti Latvijas Republikas (turpmāk – LR) galvenie uzdevumi un pasākumi attīstības sadarbības jomā ar Moldovu laika periodam no 2006.gada līdz 2008.gadam. LVS ietver nevalstiskā sektora profesionāļu pieredzi, attiecīgo valsts aģentūru ierosinājumus, kā arī rekomendācijas, ko snieguši Moldovas valdības, pilsoniskās sabiedrības pārstāvji un Moldovai piesaistītie starptautiskie donori. LVS sniedz Moldovas politiskās un ekonomiskās situācijas analīzi un identificē sektorus, kas ir minēti Moldovas politiskajos dokumentos, attīstības sadarbības īstenošanai. LVS norāda salīdzinošās priekšrocības, prioritātes, iesaistītos dalībniekus, kā arī virzienus un iespējamos pasākumus Latvijas attīstības sadarbības veicināšanai ar Moldovu. Jāatzīmē, ka Latvijas definētās prioritātes un pasākumus attīstības sadarbības palīdzības saniegšanā Moldovai ir plānots regulāri novērtēt un arī turpmāk konsultēties ar Moldovas pusi, kā rezultātā šo palīdzību vēlāk varētu modificēt un optimizēt.

1. Latvijas attīstības sadarbības vispārējie principi

Latvijas attīstības sadarbības principi balstās uz vairākiem starptautiskiem un valstiskiem dokumentiem. Starptautiskā līmenī Latvija ievēro ANO Tūkstošgades attīstības mērķus, kas izklāstīti ANO izdotajā Tūkstošgades deklarācijā. Kaut arī Latvijas sniegtā attīstības palīdzība ir tikai neliels ieguldījums globālajos palīdzības pasākumos, Latvija ir apņēmības pilna uzņemties savu daļu starptautiskās atbildības par Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu. Turklāt Latvijas veiktie attīstības sadarbības pasākumi pamatojas uz Eiropas Savienības (turpmāk – ES) oficiālās attīstības palīdzības (OAP, angl. ODA) politikas vispārējiem mērķiem, kuriem Latvija ir pievienojusies pēc iestāšanās ES. Šie mērķi ir ekonomikas un sabiedrības ilgspējīga attīstība, attīstības valstu pakāpeniska un veiksmīga integrēšana pasaules ekonomikā, nabadzības samazināšana, demokrātijas un tiesiskuma veidošana un nostiprināšana. Tādēļ Latvija iesaistās ES attīstības sadarbības politikā, kas balstās uz ilgspējīgas, taisnīgas un aktīvas cilvēka un sabiedrības attīstības principiem.

Šo starptautiski saistošo dokumentu ietvaros Latvijas valdība ir attīstījusi savas OAP politikas vadlīnijas un attīstības sadarbības politikas ikgadējos plānus. OAP politikas vadlīnijās ir norādīts, ka attīstības palīdzība pakāpeniski kļūst par neatņemamu un svarīgu Latvijas ārpolitikas sastāvdaļu attiecībā uz attīstības valstīm. LR Ārlietu ministrija (turpmāk – ĀM) ir atbildīgā valsts pārvaldes iestāde par attīstības sadarbības politiku un ir uzņēmusies šīs politikas galvenā koordinatora lomu. ĀM pārrauga attīstības sadarbības politisko mērķu un virzienu noteikšanu, koordinē valsts stratēģijas dokumentu izstrādāšanu un dod savu ieguldījumu attīstības sadarbības mehānismu, struktūru izveidē un cilvēkresursu attīstībā. OAP politikas vadlīnijās nozīmīga loma ir pilsoniskās sabiedrības iesaistei attīstības sadarbības politikas īstenošanā, tādā veidā nosakot, ka sadarbība ar NVO ir svarīgs princips visos attīstības sadarbības pasākumos.

2. Moldova: pārskats

2.1. Politiskā situācija

Pēc neatkarības iegūšanas 1991.gadā Moldova ir piedzīvojusi politiskās nestabilitātes iezīmes un valsts teritorijas de facto sadalīšanos. Problēmas, kas saistās ar Piedņestras reģiona atdalīšanos, ir kļuvušas par Moldovas iekšpolitiskās stabilitātes un attīstības galvenajiem šķēršļiem. Piedņestras reģionā ir palikuši lieli ieroču un tehnikas krājumi. Neraugoties uz starptautisko kritiku un EDSO prasībām, Krievijas Federācija nav pabeigusi no šī reģiona izvest savu karaspēku un militāro tehniku. Visi regulēšanas pasākumi, kas vērsti uz konflikta pastāvīgu atrisināšanu, līdz šim nav bijuši sekmīgi.

Joprojām paliek neatrisināts Moldovas politiskais strupceļš, kas ierobežo efektīvu reformu veikšanu valstī. Tomēr skaidri iezīmējas pozitīvas tendence. No ārpuses ES ir arvien vairāk apliecinājusi gatavību uzsākt aktīvāku politiku, lai panāktu problēmu atrisinājumu Moldovā. Tas norāda uz ES vadītāju pieaugošo izpratni un interesi sniegt savu ieguldījumu, nepatīkamās politiskās situācijas atrisinājumā, kas izveidojusies netālu no ES nākotnes robežām. Jaunā Eiropas kaimiņu politika piedāvā instrumentus, kas palīdzētu sasniegt šajā valstī politisko un ekonomisko stabilitāti. Turklāt jau kopš 2001.gada ir panākta salīdzinoša iekšpolitiskā stabilitāte. Atkārtoti uzvarot 2005.gada parlamenta vēlēšanās, komunistiski noskaņotais prezidents un valdība ir izrādījusi vēlmi veikt valstī reformas un apņēmību stiprināt sadarbību ar Eiropas valstīm un institūcijām, nosakot, ka integrācija ES ir valsts ārpolitikas prioritāte.

2.2. Ekonomiskā un sociālā pārveide: attīstība, pārmaiņas un perspektīvas

Līdz ar Padomju Savienības sabrukumu Moldova ir pārcietusi grūtības, jo vienlaikus bija jāveido valsts un arī jāveic fundamentālas sociālekonomiskās reformas. Ekonomikas reformu jomā Moldova īstenojusi cenu liberalizāciju, iekšējā tirgus atvēršanu, masveida privatizāciju, ārējās tirdzniecības attīstīšanu un investīciju piesaisti, ārvalstu valūtas ieviešanu un jaunas banku darbības sistēmas veidošanu.

Pārejas periods Moldovai, tomēr ir bijis ļoti smags, un tajā laikā nelielajai, no tirdzniecības atkarīgajai valstij, faktiski draudēja ekonomikas sabrukums. Ekonomiskās krīzes laikā, kas turpinājās 10 gadus, valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājās gandrīz trīs reizes. 1999.gadā Moldovas ekonomiskajā un sociālajā sfērā situācija bija raksturojama ar vislielāko kritumu, IKP bija tikai 34%, rūpnieciskā ražošana 32% un lauksaimnieciskā ražošana 50% no 1989.gada līmeņa. Moldovas IKP uz vienu iedzīvotāju faktiski rādīja, ka šī valsts ir viena no visnabadzīgākajām Eiropā, un Pasaules Banka (PB) atzina Moldovu par zemu ienākumu (low-income) valsti. Tādā situācijā ievērojama daļa sabiedrības dzīvoja zem nabadzības sliekšņa, bet 90.gadu beigās gandrīz pusei no iedzīvotājiem dzīves līmenis bija zem absolūtā nabadzības sliekšņa. Nabadzība un augošais bezdarba līmenis ir veicinājis ekonomiski aktīvo iedzīvotāju aizbraukšanu no valsts.

Sākot ar 2000.gadu, līdz ar ārējās tirdzniecības aktivizēšanos, pirmkārt ar Krieviju, pieauga iekšzemes pieprasījums, ko veicināja darba meklētāju naudas ieplūšana, kā arī inflācijas ierobežošana; Moldovas ekonomikā bija vērojama atdzīvošanās un izaugsme. Ekonomikas izaugsme 2001.-2004.gadā kļuva straujāka un sasniedza 6-7% gadā. IKP uz vienu iedzīvotāju pakāpeniski palielinājās tiktāl, ka samazinājās tā sabiedrības daļa, kas dzīvoja zem nabadzības sliekšņa. Mazinājās bezdarbs, un 2003.gadā palielinājās nodarbinātības līmenis. Neraugoties uz to, valsts produkcijas apjoms 2003.gadā joprojām bija mazāks par pusi no 1989.gada apjoma, un, nosakot nākotnes perspektīvas, bija jāņem vērā svarīgi sociālekonomiskie uzdevumi un ierobežojumi.

Moldovas fiskālā situācija joprojām ir sarežģīta. 90.gados, lai kompensētu budžeta deficītu, Moldovas valdība ievērojami paļāvās uz ārējiem aizņēmumiem (Moldovas galvenie kreditori ir bijuši PB, Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) un Krievija). Līdz 2002.gadam parāda attiecība pret IKP Moldovā sasniedza 81.9%, kas apgrūtināja valsts parādu atdošanu, nemaz nerunājot par vajadzīgā kapitāla uzkrāšanu iekšzemes investīciju vajadzībām, tostarp investīcijām sociālajā sektorā un ekonomikas attīstībā.

Pamatkapitāla un investīciju kapitāla uzkrājumi bija nepietiekami. Investīcijas galvenokārt koncentrējās tikai dažos ekonomikas sektoros, piemēram, pārstrādē (galvenokārt lauksaimniecības produktu pārstādē), enerģētikā, gāzes un ūdens apgādē un sakaru nozarē. Ārvalstu tiešie ieguldījumi bija diezgan ierobežoti, un tiem bija tendence sarukt. Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Moldovas ekonomikas rādītāji 1993.-2002.gada periodā (198 USD gadā) ievērojami atpalika no rādītājiem Austrumeiropas un Centrālās Eiropas valstīs (1958 USD) un Dienvidaustrumu Eiropas valstīs (444 USD). Ievērojot lielo nabadzības izplatību, noteikt un panākt vajadzīgo līdzsvaru starp investīciju vides uzlabojumiem investoru piesaistīšanai un sociālo izdevumu palielināšanu sabiedrības interesēs ir sarežģīts uzdevums.

Moldovas tirdzniecības bilance ir nemainīgi deficītā (negatīva). Moldova ir uz eksportu orientēta valsts, jo kopš 2000.gada eksports ir veidojis vairāk nekā pusi no Moldovas IKP. Tāpat kā tās ekonomiskie rādītāji, Moldovas tirdzniecības apgrozījums 90.gados strauji samazinājās, ko vēl vairāk ietekmēja 1998.gada Krievijas finanšu krīze. Iekšzemes ekonomikas izaugsme un ārējās tirdzniecības vides uzlabošanās pakāpeniski veicināja Moldovas ārējās tirdzniecības intensificēšanos. 2001.gada jūlijā Moldova kļuva par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) dalībvalsti. Lai gan liela daļa eksporta tiek virzīta uz Krieviju un Ukrainu, ES arvien vairāk kļūst par svarīgu Moldovas tirdzniecības partneri. Imports no ES sastāda 28% no importa kopapjoma, bet importa daļa no Ukrainas un Krievijas ir attiecīgi 23% un 13%. Gandrīz divas trešdaļas no eksporta veido lauksaimniecības produkti, pie tam vīna eksports veido vienu trešo daļu no visa eksporta kopapjoma. Šie skaitļi atklāj Moldovas tirdzniecības lielo atkarību no lauksaimniecības produktu eksporta un arī norāda uz ekonomikas un tirdzniecības agrāro struktūru, kas var kļūt par ierobežojošu faktoru Moldovas straujai un efektīvai ekonomikas pārveidei un izaugsmei.

Bez tam ekonomikas izaugsme un iekšzemes patēriņa pieprasījums lielā mērā ir atkarīgs no darba meklētāju ārvalstīs nopelnītajiem līdzekļiem, kas ieplūst Moldovā. Kā rāda Moldovas oficiālie aprēķini, vairāk nekā pusmiljons jeb 35-40% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ir atstājuši valsti un kļuvuši par darba migrantiem ārvalstīs, galvenokārt Krievijā, arī Itālijā, Portugālē, Grieķijā un citās valstīs. Gadu gaitā ir palielinājusies no ārvalstīm pārskaitīto naudas summu nozīme. 2004.gadā no ārvalstīm pienāca vairāk nekā 700 miljoni USD, un šī summa sastādīja 27% no IKP. Šīs tendences negatīvā puse ir tā, ka tiek zaudēts arvien vairāk ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, un šajā iedzīvotāju daļā arvien palielinās jauno cilvēku skaits.

Reģionu ekonomika joprojām ir atpalikusi, un sociālekonomiskā attīstība Moldovas galvaspilsētā un citos reģionos krasi atšķiras. Reģionu bruto produkcija uz vienu iedzīvotāju ārpus Kišiņevas ir tikai viena trešdaļa, salīdzinot ar Kišiņevu. Moldovas reģioni savu regulāro izdevumu ziņā ir atkarīgi no valsts budžeta subsīdijām. Turklāt Moldovas politiskā sašķeltība kavē efektīvu ekonomisko pārmaiņu ieviešanu, jo ievērojami liela daļa no valsts energoresursiem un rūpniecības bāzes atrodas Piedņestras reģionā. Piedņestrā ražo tēraudu, mehāniskās un elektriskās iekārtas, elektroenerģiju, mēbeles, tekstilpreces, apavus, vīnu un brendiju; tajā atrodas arī vairākas ieroču fabrikas. Svarīgi, ka šajā reģionā atrodas spēkstacijas. Bez tam Piedņestra ir uzkrājusi lielu ārējo parādu, un tas var kļūt par nastu pēc valsts atkalapvienošanās.

Tātad ir panākta daļēja stabilizācija un ir vērojams ekonomiskais pieaugums, kas dod stimulu tālākai sociālekonomiskai attīstībai. Tomēr nav novērsti ievērojami lieli strukturāli šķēršļi un nelīdzsvarotība, galvenokārt ekonomikas strukturālā nelīdzsvarotība, eksporta monostruktūra un kapitālieguldījumu zemais līmenis. Jāmin arī tas, ka, neraugoties uz izaugsmi un zem nabadzības sliekšņa dzīvojošo iedzīvotāju skaita samazināšanos, nabadzība joprojām ir aktuāla problēma. Situāciju pasliktina valsts politiskā sašķeltība, jo rodas sarežģījumi valsts ekonomikas atveseļošanā un saglabājas potenciālas spriedzes avots.

3. Moldova: attīstības sadarbības mērķa sektori

Moldovas Republikas valdība ir sagatavojusi Ekonomiskās izaugsmes un nabadzības samazināšanas stratēģiju, kuras mērķis ir "izveidot stratēģisku, sistemātisku un aktīvu sociālekonomiskās attīstības redzējumu un nodot to visas sabiedrības apspriešanai un līdzdalībai". Šajā dokumentā ir apzinātas arī vajadzības, noteikti galvenie virzieni un mehānismi attīstības sadarbības jomā, lai veicinātu starptautisko finanšu organizāciju un donoru piešķirto resursu un tehniskās palīdzības efektīvu sadali.

Starptautiskie donori, SVF, PB un ANO Attīstības programma (ANAP), ir arī noteikuši mērķa sektorus. Nesen plašu un detalizētu pārskatu un rekomendācijas ir sniegusi ES savā Ziņojumā par Moldovu un Rīcības plānā, ko ir parakstījušas abas puses.

Pamatojoties uz šiem politiskajiem dokumentiem un iesaistīto donoru un vietējo ieinteresēto pušu rekomendācijām, var secināt, ka attīstības sadarbības pasākumos Moldovā patlaban ir jāņem vērā vairākas iniciatīvas: pilsoniskās sabiedrības stiprināšana, visu līmeņu valsts pārvaldes uzlabošana, uzņēmējdarbības vides uzlabošana, nabadzības mazināšana un reģionālo atšķirību izlīdzināšana. Galvenie attīstības palīdzības dalībnieki un ieguvēji ir nabadzīgie iedzīvotāji, pilsoniskā sabiedrība, valsts pārvalde un uzņēmēji.

3.1. Makroekonomika: monetārā un fiskālā politika

Ņemot vērā ievērojami lielās parādu saistības un tirdzniecības bilances deficītu, Moldovas valdībai ir jāveido un jāievieš līdzsvarota monetārā politika, lai samazinātu inflāciju, saglabātu fiskālo stabilitāti un veicinātu valsts ilgtspējīgu attīstību. Pašreizējā monetārā un fiskālā vide ir radījusi negatīvu maksājumu bilanci un radījusi situāciju, ka starptautiskās finanšu institūcijas ir uz laiku apturējušas līdzekļu piešķiršanu. Pasākumi Moldovā ir jāvirza uz parādu maksāšanas disciplīnas uzlabošanu, kredītresursu piesaistīšanu, investīciju un fiskālo likumdošanas aktu caurredzamības apliecinājumu, kā arī ārējā parāda tālāku pārstrukturēšanu attiecībā uz divpusējiem un daudzpusējiem kreditoriem.

Fiskālā reforma ir jāīsteno, ievērojot mērķus, kas uzlabo nodokļu likmju struktūru, samazina fiskālos izņēmumus un palielina fiskālās administrēšanas efektivitāti. Lai panāktu efektīvāku fiskālo pārvaldību, būtu jāuzlabo nodokļu iekasēšanas mehānismi, jāpalielina kontroles metožu efektivitāte, jāievieš fiskālo procedūru datorizācija un fiskālo tiesību un normatīvo aktu popularizēšana.

Valsts budžeta līdzekļu izdevumu daļas struktūra 2004.gadā bija šāda: 30% sociālajai aizsardzībai, 20% izglītībai, 14% veselības aizsardzībai, 18% galvenajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, sabiedriskās kārtības uzturēšanai un valsts drošībai, 13% infrastruktūrai un tautsaimniecības nozarēm. Tā kā pieejamie finanšu resursi ir ierobežoti, ir jāizstrādā visaptverošas stratēģiskās izdevumu programmas katram sektoram, lai panāktu lietderīgu līdzekļu sadalījumu. Obligāta veselības apdrošināšana un attiecīgu apdrošināšanas kompāniju veidošana, izglītības sistēmas racionalizācija, kontroles pastiprināšana izdevumu jomā un vēl citi pasākumi veicinātu izdevumu optimizāciju, kas ir jāsaskaņo ar tautas ilgspējīgas attīstības mērķiem. Tādēļ ir jāatrod līdzsvars starp piešķirto līdzekļu efektivitātes uzlabošanu un iedzīvotāju ilgspējīgas attīstības nodrošināšanu.

3.2. Valsts sektors: valsts pārvalde, tiesas un tiesību aizsardzības mehānismi

Valsts pārvaldes sektorā ir nepieciešami uzlabojumi. Institucionālās kapacitātes veicināšana ir svarīgs un nepieciešams pasākums, lai veiksmīgi īstenotu ekonomiskās un sociālās reformas. Moldovai ir vajadzīga mūsdienīga, atbildīga, prognozējama, caurskatāma un spējīga valsts pārvaldes sistēma, kas varētu nodrošināt stabilu sociālekonomisko progresu. Ir vajadzīgs saskaņots, konsekvents ilgtermiņa reformas plāns.

Nepietiekama institucionālā kapacitāte, neefektīva cilvēkresursu vadība un valsts finanšu apsaimniekošana, zems darba atalgojuma līmenis, necaurskatāmība, nepilnīgs juridiskais pamats, neskaidrs funkciju un atbildības sadalījums – šie un vēl citi jautājumi raksturo situāciju valsts pārvaldē. Moldovas valsts pārvaldes reformā ir jāietver institūciju lomu un funkciju skaidra definēšana, pamatota atbildības deleģēšana vietējai pārvaldei un privātajam sektoram, darbu dublēšanās novēršana, ierobežoto budžeta līdzekļu lietderīga izmantošana, politikas nodalīšana no tās izpildes, līdzdalības principa ieviešana politikā, saskaņošana ar ES un Eiropas Padomes (turpmāk – EP) pārvaldes standartiem, informācijas elektroniskās izplatīšanas uzlabošana un caurskatāmības veicināšana, piekļuves uzlabošana valsts pārvaldes darbam. Valdība ir turpinājusi valsts pārvaldes reformu, taču vēl nav veikta funkciju novērtēšana, nav skaidri noteikts reformas ietvars un principi, kā arī nav pabeigti cilvēku kapitāla optimizācijas plāni.

Liela problēma ir korupcija. Korupcija neļauj radīt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi un investīciju klimatu; tā arī traucē efektīvi apsaimniekot valsts finanses. Lai sekmīgi apkarotu korupciju, ir jāuzlabo regulējošais un institucionālais pamats un jānosaka, ka primārie svarīgākie mērķa sektori korupcijas apkarošanā ir valsts pasūtījums, policijas un muitas darbība, veselības un izglītības pakalpojumi. Lai gan valdība ir izrādījusi apņēmību cīnīties pret korupciju, šī problēma tomēr paliek kā potenciāli svarīgs efektīvu valsts pārvaldi ierobežojošs faktors.

3.2.1. Tiesu sektorā ir jānotiek reformām, lai stiprinātu tiesu varu un nodrošinātu tiesas lēmumu izpildi. Tiesību un normatīvo aktu revidēšana tiesu sistēmā ir jāvirza tālāk. Lai gan ir gūti panākumi tiesnešu sagatavošanā, izmantojot Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) un EP kopējo programmu tiesiskuma un tiesu varas atbalstam Moldovā, ir nepieciešams veicināt turpmāko progresu šajā jomā.

Galvenās problēmas un uzdevumi, kas jārisina Moldovai, lai iedibinātu efektīvi funkcionējošu tiesu sistēmu, ir novērst organizatorisko nelīdzsvarotību tiesu sistēmā, nepilnības likumos, finansējuma nepietiekamību tiesu iestādēs, neatbilstošu tiesu vadību, neefektīvu kvalificēta personāla iesaistīšanu juridiskās nozares posteņos, neefektīvu tiesas lēmumu izpildi un satraucošo situāciju valsts cietumos attiecībā uz cietumnieku apstākļiem un cilvēktiesību ievērošanu.

3.2.2. Policijas, robežsardzes un muitas darbā ir vajadzīgi uzlabojumi un reformas. Moldova saskaras ar iespējami ļoti dažādiem draudiem un riska faktoriem tās drošībai, ko rada starptautiskā organizētā noziedzība, narkotiku tirdzniecība, cilvēku un ieroču tirdzniecība un nelegālie migranti. Ir jārada saskaņota sistēma šo problēmu risināšanai. Neatliekams uzdevums ir policijas, robežsardzes un īpaši muitas kapacitātes stiprināšana.

Lai arī ir pieņemts muitas likums, un pēc Moldovas iestāšanās PTO ir apstiprināti jauni noteikumi par muitas tarifiem, joprojām nav normu, kas ļautu efektīvi ieviest muitas kodeksu. Muitas procedūru un kontroles standartizācija, vienotas tarifu klasifikācijas sistēmas pieņemšana un informācijas sistēmu izveide ir tikai daži no ieviešamajiem pasākumiem. Muitas departaments ir reorganizēts, bet tā administratīvā un operatīvā kapacitāte ir jāuzlabo. Muitas departaments plāno pārskatīt un vienkāršot muitas procedūras un formalitātes, modernizēt robežmuitas posteņus, apkarot korupciju un ieviest informācijas tehnoloģiju stratēģiju.

Bez tam ir jāpalīdz Moldovai nodrošināt efektīvu kontroli visā tās muitas teritorijā, īpaši uz Ukrainas un Moldovas Piedņestras reģiona robežas. Kopš 2003.gada EK ir organizējusi Moldovas un Ukrainas tikšanos, un rezultātā abas valstis ir vienojušās, ka Ukraina atzīst tikai jaunos Moldovas muitas zīmogus, kas izdoti Kišiņevā, kā arī vienojušās par starptautisko robežu monitoringu un palīdzības misiju. Kaut arī šie pasākumi ir ievērojami veicinājuši kontroles pastiprināšanu Moldovas muitas teritorijā, Ukrainas-Piedņestras robeža un muitas kontrole joprojām ir sarežģīts un vēl risināms jautājums.

3.3. Nabadzības mazināšana un sabiedrisko pakalpojumu sektors

Nabadzības mazināšana joprojām ir viens no visaktuālākajiem un svarīgākajiem uzdevumiem, kas Moldovai jārisina savā reformu īstenošanas procesā, neraugoties uz to, ka sakarā ar pēdējo gadu ekonomikas pieaugumu zem nabadzības sliekšņa dzīvojošo iedzīvotāju skaits ir samazinājusies no 70% 1999.gadā līdz 40% 2002.gadā. Tomēr, kā rāda 2004.gada Ziņojums par tautas attīstību, Moldovas tautas attīstības indekss (apkopots sociālekonomiskais rādītājs, kas nosaka iedzīvotāju ienākumus, izglītību un veselību) no aplūkotajām 177 valstīm ir 113. vietā.

Nabadzība kā daudzdimensiju parādība ietver indivīda vai ģimenes labklājības materiālos (monetāros) un nemateriālos (nemonetāros) aspektus – zemus ienākumus, patēriņu un nodarbinātību, kvalitatīvu uzturlīdzekļu nepietiekamību, vāju veselības stāvokli un ierobežotu iespēju iegūt izglītību, kas īpaši ir skārusi mazāk izglītotos, nekvalificētos iedzīvotājus, bērnus un lauciniekus. Nabadzība ir radījusi arvien lielāku nevienlīdzību. 2002.gadā 20% vismazāk nodrošinātie iedzīvotāji saņēma tikai 6,6% no visiem sociālajai palīdzībai novirzītajiem līdzekļiem, bet 20% labāk nodrošinātie saņēma 46% līdzekļu. Nabadzīgajiem ir grūti izmantot izglītības iespējas, it īpaši augstākās izglītības līmenī. Augstskolās iestājās trīs reizes mazāk nabadzīgo studentu nekā pārējo, un tā rezultātā arī palielinās nevienlīdzība.

Moldovai jārada un jānostiprina apstākļi nabadzības mazināšanai un labklājības vairošanai. Ilgspējīgas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšana, ienākumu palielināšanās, sociālā nodrošinājuma drošības tīkla izveidošana, institucionālās kapacitātes stiprināšana un nevienlīdzības mazināšana ir galvenie uzdevumi Moldovai, lai apkarotu nabadzību. Nepārtraukti ir jāveic plaša un precīza vērtēšana, palielinot vērtēšanas apjomu, sastāvu un nabadzīgo iedzīvotāju sociālā un ekonomiskā stāvokļa noteikšanu. Attiecīgo institūciju kapacitātes stiprināšanas rezultātā ir jāuzlabo datu bāze, jāizveido pareiza metodika un jāveicina nabadzības diagnosticēšana, kas veicinātu precīzāku un pamatotāku politisko lēmumu pieņemšanu. Sabiedrisko pakalpojumu sektora vispārēja optimizācija un tālāka strukturālo reformu īstenošana veselības un medicīniskās aprūpes jomā pozitīvi ietekmētu nabadzības apkarošanas pasākumus, samazinot nevienlīdzības mērogu un radot nabadzīgajiem sociālu drošību. Tā kā ierobežotas izglītošanās iespējas un nabadzība nepārprotami ir savstarpēji saistītas parādības, ir jānodrošina vispārēja pamatizglītības pieejamība un sabiedrības sliktāk situēto pārstāvju plašāka uzņemšana mācību iestādēs.

3.4. Infrastruktūra un enerģētika

Moldovas infrastruktūra – ceļi, ūdensapgādes un apkures sistēmas, elektrības un gāzes tīkli, kā arī telekomunikācijas – ir ievērojami jāuzlabo. Finanšu resursu nepietiekamība kavē infrastruktūras tīkla efektīvu uzturēšanu un attīstību.

Moldovas ceļu un dzelzceļu infrastruktūras uzlabošana ir nepieciešama, lai attīstītu sadarbību ar ārvalstīm, veicinātu reģionu attīstību un risinātu galvaspilsētas un reģionu lielās sociālekonomiskās atšķirības problēmas. Lai gan Moldovas varas iestādes ir mēģinājušas modernizēt savienojumus un sadarbību attiecīgo Eiropas mēroga koridoru tīkla kontekstā, progress ir noticis lēni; starpvalstu transports un galvenie vietējie tīkli joprojām tiek nepietiekami attīstīti un uzturēti. Lielākā daļa ceļu ir nokalpojuši savu laiku, bet finansējuma avoti tiem ir nepietiekami.

Moldovai ir jāmodernizē sava enerģētikas infrastruktūra. Valsts ieved 98% no patērētajiem energoresursiem, un dominējošais enerģijas veids ir dabasgāze, ko piegādā Ukraina, bet jo īpaši Krievija. Cauruļvadu tīkls, kas nodrošina gāzes padevi, ir pastiprināti jāremontē un jāatjauno. Lai gan ES ir atbalstījusi gāzes mērinstrumentu uzstādīšanu uz Moldovas robežām, vēl ir nepieciešams veikt turpmākos tehnoloģiskos uzlabojumus. Valsts enerģētikas iekārtas un energopārvades līnijas ir diezgan novecojušas, bet apkures sistēma ir degradējusies. Tas nozīmē lielus enerģijas zudumus un situācijas pasliktināšanos visā sektorā, ko vēl smagāku padara lielie iedzīvotāju, ekonomikas operatoru un valsts institūciju uzkrātie parādi par patērēto enerģiju. Moldovas enerģētikas sektorā ir vajadzīga restrukturizācija, normatīvās bāzes uzlabošana, enerģijas tirgus liberalizācija un modernas apkures sistēmas ieviešana. Turklāt valstij vajadzētu domāt par savu enerģijas avotu dažādošanu, jo Moldova ir gandrīz pilnīgi atkarīga no Krievijas gāzes un naftas piegādes un Ukrainas ogļu krājumiem.

Ievērojami nolietojušās ir ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas. Vairāk nekā 50% no piegādātā dzeramā ūdens apjoma neatbilst sanitārajām normām. Tādēļ ir jāuzlabo ūdens attīrīšanas tehnoloģija, jāracionalizē normatīvais pamats, nosakot ūdens patēriņa vajadzības, vairāk uzsverot vides aizsardzību kopumā. Lai gan attiecībā uz ūdeni Moldova cenšas harmonizēt vides aizsardzības normas, lai tās atbilstu ES vides standartiem, vēl ir jānodrošina attiecīgais institucionālais un finansiālais atbalsts.

Modernizācija ir vajadzīga arī telekomunikāciju sektorā, un tas nozīmētu visjaunāko tehnoloģiju ieviešanu, telekomunikāciju tirgus liberalizāciju, nacionālo tiesību un normatīvo aktu saskaņošanu atbilstoši Eiropas standartiem un starpvalstu partnerību veidošanu.

3.5. Izglītība un zinātne, cilvēkresursu attīstība, informācijas sabiedrība

Izglītības standartu un zinātniskās darbības uzlabošanai ir jākļūst par svarīgu pamatelementu, lai Moldovā veidotos augstas kvalitātes cilvēkresursi un veiksmīgas ekonomiskās un sociālās pārmaiņas. Lai veidotu un īstenotu pareizu un kvalitatīvu makroekonomikas, nozaru un reģionu politiku, Moldovai ir vajadzīgi akadēmiskie un politiskie pētījumi, kurus varētu izmantot valsts reformu procesā.

Moldovā ir jāpanāk visu līmeņu izglītības un zinātnisko pētījumu sistēmas tālāka uzlabošana. Valstī ir jāatvieglo izglītības iegūšanas iespējas, īpaši nabadzīgajiem iedzīvotājiem, jāpaaugstina izglītības kvalitāte, apstiprinot un ieviešot valsts izglītības standartus, jāveicina to bērnu integrācija, kam ir īpašas vajadzības attiecībā uz izglītību, un izglītības sistēmā ir jāuzlabo cilvēkresursu vadības un finanšu un materiālo resursu apsaimniekošanas efektivitāte.

Valstī ir jāpanāk augstākās izglītības sistēmas optimizācija. Moldovai trūkst investīciju izglītībā un zinātnē. Moldovā ir jāveido tehnoloģijas pētījumu un attīstības kapacitāte, kā arī jāpalīdz integrēties Eiropas zinātniskajā telpā un piedalīties ES zinātnes un izglītības programmās. Moldova gūtu labumu, ja notiktu zinātnisko pētījumu un universitāšu pieredzes apmaiņa, kā arī tiktu sniegta palīdzība augstskolu mācību programmu izstrādē. Ievērojot to, ka Moldova tiecas integrēties ES, ir jāpaplašina profesionālās pieredzes un mācību programma "Eiropas dimensija". Tāpat arī izglītības kvalitātes uzlabošana uzņēmumu administrēšanas un juridiskajā nozarē ir svarīgs pasākums, kas dos ieguldījumu visā pārveides procesā. Ir nepieciešams nostiprināt un harmonizēt valsts tiesību un normatīvos aktus intelektuālā īpašuma jomā.

Moldovai ir jārada profesionāla pieredze informācijas tehnoloģijās un jāpaplašina šo tehnoloģiju izmantošanas iespējas. Tas ietver datoru izmantošanu lielākajā daļā Moldovas teritorijas, kā arī esošās struktūras uzlabošanu valsts sektorā.

3.6. Lauku attīstība

Lauksaimniecībai ir svarīga loma Moldovas ekonomikā. Moldovas lauksaimniecības un pārtikas rūpniecība sastāda aptuveni vienu trešdaļu no valsts IKP un veido divas trešdaļas no kopējā eksporta apjoma. Lauksaimniecības nozarē 90.gados notika ievērojamas pārmaiņas, jo tika iesākts plašs privatizācijas projekts. Lai gan privatizācijas process ir gandrīz pabeigts, vēl ir palikuši daži šķēršļi un parādījušās negatīvas sekas, kas traucē lauku efektīvu attīstību. Galvenās problēmas lauksaimniecības nozarē ir ļoti sadrumstalotā zemes īpašumu struktūra, daudzu darba vietu zaudēšana, lauku iedzīvotāju pārcelšanās uz pilsētām un lauksaimniecības ražojumu eksporta galvenā orientācija uz NVS tirgu.

Lauku apvidos ir vajadzīgas ilgstošas reformas, īpaši pievēršot uzmanību lauksaimniecības uzņēmumu vadīšanai, ražošanas jaudu kāpināšanai, atbilstošas komerciālās un institucionālās struktūras radīšanai, nelauksaimniecisko pasākumu attīstīšanai, piemēram, tūrisma infrastruktūras veidošanai, un donoru finansiālās un tehniskās palīdzības lietderīgas izmantošanas nodrošināšanai.

3.7. Reģionu attīstība

Moldovā reģionu attīstība ir notikusi nevienmērīgi – ir būtiskas atšķirības dažādu rajonu attīstībā, īpaši, ja salīdzina galvaspilsētu un pārējos valsts reģionus. Turklāt likumdošanas un institucionālais pamats ir nepietiekami izveidots, lai kalpotu reģionu attīstībai. Tādēļ reģionu attīstības politika jāveido ar mērķi mazināt reģionu sociālekonomiskās attīstības atšķirības, lai tiktu uzlabota infrastruktūra un atbalstītas vietējās pārvaldes iestādes. Lai veicinātu pārrobežu sadarbību, kas dotu ievērojamu ieguldījumu reģionu attīstībā, varētu izmantot starptautisko donoru palīdzību.

Piedņestras reģiona atdalīšanās rada Moldovai nopietnu sociālekonomisku un politisku problēmu. Ir nepieciešams radīt attiecīgo, politisko, likumīgo un ekonomisko pamatu valsts atkalapvienošanai. Moldovas-Ukrainas robežas nostiprināšana un attīstības programmas izveidošana pēckonflikta periodam ir viens no daudzajiem uzdevumiem, kuru risināšanā Moldova var sadarboties ar starptautiskajiem donoriem, lai nodrošinātu valsts integritāti un stabilitāti.

3.8. Finanšu sektors

Moldovas finanšu sektora optimizācija ir obligāts uzdevums, lai veicinātu vispārējo ekonomisko attīstību, piesaistītu investīcijas un sniegtu atbalstu privātajiem uzņēmējiem. Ir jāpanāk progress finanšu sektorā, īpaši banku darbības sistēmā, finanšu kapitāla tālākajā konsolidācijā, kā arī uzraudzības un regulēšanas procesā.

Akciju tirgus joprojām ir vāji attīstīts, un to nosaka tādi faktori kā zems likviditātes līmenis tirgū, nepietiekamas investīcijas un nemākulīga uzņēmumu vadība. Tādēļ ir svarīgi uzlabot finanšu institūciju juridisko un regulējošo pamatu, optimizēt mehānismus, kas piesaistītu ārvalstu un iekšzemes investorus, kā arī nodrošināt investoru un akcionāru aizsardzību un palielināt finansiālās darbības caurskatāmību.

3.9. Privātais sektors

Lai gan privātais sektors arvien vairāk darbojas kā ekonomikas dzinējspēks, valsts iesaistīšanās ekonomikā joprojām ir būtiska. 2002.gadā, piemēram, privātā sektora daļa IKP bija tikai 50%. Moldovas uzņēmumu pārvaldē un uzņēmumu pārstrukturēšanā ir ievērojami trūkumi. Kā ziņo ERAB, vērtējot 27 pārejas ekonomikas valstis, Moldovas reitings šajā kategorijā ir bijis viens no četriem sliktākajiem. Privātais sektors saskaras ar tādiem traucēkļiem kā juridiskā un regulējošā pamata nestabilitāte, pārmērīga procedūru birokratizācija un korupcija, nepietiekami cilvēku un finanšu resursi, grūtības iekļūt iekšzemes un ārējā tirgū un vāji mārketinga pakalpojumi.

Moldovai ir jāveic pasākumi, kas uzlabotu uzņēmējdarbības un investīciju klimatu, izmantojot caurskatāmu un ietekmīgu regulēšanas politiku, veicinot konkurenci, lai apkarotu korupciju, izveidotu nekustamā īpašuma kadastru un atbalstītu mazos un vidējos uzņēmumus. Uzņēmumu, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, administrēšanas un vadības mācīšana ir ļoti svarīgs uzdevums uzņēmumu vadības uzlabošanā. Bez tam ir sagaidāms, ka Moldova harmonizēs savu normatīvo pamatu atbilstoši starptautiskajiem standartiem un praksei, piemēram, ISO kvalitātes prasībām un vides apsaimniekošanas sistēmām, PTO obligātajiem noteikumiem konkurētspējīgas vides un muitas pakalpojumu uzlabošanai, kā arī atbilstoši Eiropas noteikumiem, īpaši attiecībā uz ražojumu atbilstības prasībām. Reformām nav vajadzīgi lieli finanšu izdevumi, jo pasākumi ir likumdošanas un administratīva rakstura; ar šīm reformām ir jāpanāk straujš progress.

3.10. Pilsoniska sabiedrība un demokrātiska pārvaldība

Moldovā ir aktīva NVO kopiena, kas ietver gandrīz trīs tūkstošus nevalstisko organizāciju. Tajā pašā laikā vairāk jāveicina ir NVO loma un ietekme uz politiskajām un sociālajām norisēm valstī. Tādēļ, ievērojot valstī notiekošās pārmaiņas, pilsoniskajai sabiedrībai ir jārīkojas kā "sabiedrības sargsunim", jāpiedalās politiskajā dialogā un jāuzņemas atbildība par konkrētu iniciatīvu radīšanu un īstenošanu.

Mediju neatkarības nodrošināšana varētu dot ievērojamu ieguldījumu pilsoniskās sabiedrības un demokrātisko procesu stiprināšanā valstī. Lai gan ir vērojams progress, šajā sakarā būtu svarīgi veikt vēl citus pasākumus. Kā ziņo EK, 2003.gadā pieņemtie grozījumi Likumā par piekļuvi informācijai un likumprojekts par valsts raidorganizācijas pārstrukturēšanu izraisa bažas par žurnālistu neatkarību un preses brīvību. Moldova var saņemt palīdzību, lai nodrošinātu mediju brīvību, palielinātu to lomu sabiedriskas apspriešanas gadījumos un uzlabotu vietējo žurnālistu kvalifikāciju un ietekmi.

Īpaši sarežģīts un neatliekams uzdevums ir veicināt pilsoniskās sabiedrības veidošanos un preses brīvību Piedņestras reģionā. Piedņestrā ir noteikta stingra NVO un mediju kontrole, un līdz šim to loma reģiona attīstībā ir bijusi minimāla. Donoru veiktie pasākumi var kļūt par svarīgu instrumentu, lai šajā jautājumā panāktu ievērojamu progresu.

4. Starptautisko donoru veiktie pasākumi: dalībnieki, virzieni un finansējums

Lielākie donori Moldovā ir bijušas starptautiskas organizācijas –SVF, PB, ES, kas izmanto Tehniskās palīdzības programmu NVS valstīm (TACIS), ANAP, kā arī divpusēji donori – Zviedrija, Vācija, ASV, Apvienotā Karaliste, Nīderlande, Japāna un citi. Vairākas privātas organizācijas, piemēram, Sorosa fonds Moldovā īsteno nelielas attīstības programmas. Donoru atbalsts ir bijis nozīmīgs, īpaši makroekonomikas pārveidojumu jomā, valsts pārvaldes reformā un sociālā sektora attīstībā.

4.1. Atbalsts makroekonomiskām pārmaiņām un privātā sektora nostiprināšana

Starptautiskajām finanšu institūcijām ir bijusi svarīga nozīme Moldovas ekonomikas pārkārtošanā. SVF un PB bija galvenā loma ekonomikas un sociālās politikas veidošanā, bet izpildīt SVF noteiktos mērķus un nosacījumus valdībai palīdzēja citi donori - ASV Starptautiskās attīstības aģentūra (USAID), Japāna, Nīderlande, kas sniedza tehnisko palīdzību. SVF ir nodrošinājis Moldovai iespēju izmantot vairākas finanšu programmas: pēc tam, kad Moldova bija veiksmīgi izpildījusi sākotnējās liberalizācijas un strukturālās reformas, tika piedāvāta Rezerves vienošanās programma, bet vēlāk, ņemot vērā ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, Moldova ieguva iespēju izmantot arī SVF Nabadzības samazināšanas un izaugsmes programmu. PB ir bijusi svarīga dalībniece Moldovas ekonomikas pārveidē, jo kopš 1992.gada tā ir piešķīrusi vairāk nekā 300 miljonus USD investīcijām un tehniskajai palīdzībai ekonomisko pārkārtojumu mērķiem.

Laikā no 1991. līdz 2003.gadam ES ir sniegusi palīdzību Moldovai, kas kopā sasniedz 253 miljonus USD, atbalstot pasākumus, kas ievērojamā mērā ir bijuši vērsti uz ekonomikas pārkārtojumiem. ES finansiālā un tehniskā palīdzība ir galvenokārt sniegta TACIS programmas ietvaros, galveno uzmanību pievēršot makroekonomiskajai pārveidei, privātā sektora attīstības veicināšanai un attiecīgo regulējošo dokumentu un institucionālās kapacitātes uzlabošanai. ES ir sniegusi arī finansiālu palīdzību makrofinansiālam atbalstam, kam vajadzēja papildināt ieviestās SVF un PB programmas. Bez tam Moldova ir saņēmusi finansiālu atbalstu no Eiropas finanšu institūcijām. ERAB mērķis ir stiprināt Moldovas privāto sektoru. Šī banka nodrošina privātajiem uzņēmumiem līdzekļus tiešām investīcijām, izmantojot galveno vietējo banku starpniecību vai Veiksmīgas vadības programmu (ang. Turn Around Management Program). Šī banka atbalsta arī privatizācijas procesus valstī.

4.2. Valsts pārvaldes uzlabošana

PB, sadarbojoties ar TACIS programmu, finansēja projektus, kas saistīti ar Moldovas valsts pārvaldes uzlabošanu. Sākot ar 2002.gadu, PB un Apvienotās Karalistes Starptautiskās attīstības departaments (DFID) sniedza finansiālu un praktisku palīdzību, lai tiktu izstrādāti attiecīgi dokumenti valsts finanšu apsaimniekošanas jomā. ANAP, veicot pasākumus kopā ar pārējiem starptautiskajiem donoriem, piemēram, USAID, Zviedrijas Starptautiskās attīstības aģentūru (SIDA) un citiem, ir arvien vairāk uzskatījusi, ka ir svarīgi stiprināt Moldovas spēju efektīvi apgūt attīstības palīdzību, stiprinot vietējo attīstības dalībnieku, t.i., vēlēto pārstāvju, sabiedrisko pakalpojumu iestāžu, nevalstisko un atsevišķu iedzīvotāju kapacitāti, plānojot līdzdalību attīstības procesos un novērtējot progresu ceļā uz plānotajiem attīstības mērķiem. Šādi uzdevumi, piemēram, ir bijuši ANAP "Vietējā darba kārtība 21" (ang. Local Agenda 21) projekta uzmanības centrā, kura mērķis bija īpaši nostiprināt vietējo kapacitāti un stratēģisko plānošanu reģionālajā līmenī. ANAP ir devusi arī ieguldījumu zināšanu pārvaldības un izplatības optimizācijā, veidojot informācijas un mācību tīklu, "lai Moldovā uzlabotu zināšanu rādītāju integrēšanos valsts, starpreģionu un starpvalstu mērogā, lai palielinātu vietējo zināšanu pārvaldības efektivitāti, praktisko nozīmi un vietējo pielietojumu un atvieglotu reģionu samērīgas kapacitātes izveidošanu un pieeju starptautiskiem tīkliem."

4.3. Ieguldījums nabadzības mazināšanā, sociālās un dzimumu vienlīdzības veicināšanā

Starptautiskie donori ir piešķīruši ievērojamus līdzekļus un snieguši profesionālas zināšanas, lai palīdzētu mazināt nabadzību un nostiprinātu sociālo un dzimumu vienlīdzību. Rezultātā sociālā sektora attīstību un nabadzības mazināšanas pasākumus pilnā apjomā ir finansējuši dažādi starptautiskie daudzpusējie un divpusējie donori. Donoru veiktie pasākumi ir notikuši politikas līmenī, piemēram, kā programmu izveide nabadzības mazināšanai, ieguldījums kapacitātes vairošanā, kā arī tieša tehniskā un finansiālā palīdzība.

ANAP Moldovā ir bijusi viena no galvenajām dalībniecēm palīdzības sniegšanā, kas koordinēja un īstenoja uz nabadzības mazināšanu un vienlīdzības uzlabošanu vērstus attīstības projektus. PB un ANAP ir sniegušas finansiālu un tehnisku palīdzību, lai palielinātu nabadzības pētījumu analītisko kapacitāti un noskaidrotu situāciju, lai izstrādātu tālākās rekomendācijas nabadzības samazināšanas mehānismu izveidošanai. ANAP ir sadarbojusies ar citiem starptautiskajiem divpusējiem donoriem, lai sniegtu ieguldījumu sociālajā attīstībā vietējā līmenī, radot drošības tīklus un ieviešot Nacionālo rīcības plānu cilvēku tirdzniecības apkarošanai. ES ir īstenojusi Pārtikas drošības programmu (ang. Food Security Program), kas ir paredzēta nabadzības problēmas risināšanai un pārtikas drošuma uzlabošanai, tostarp veicot pasākumus lauksaimniecības sektorā, zemes un sociālajās reformās un valsts finanšu vadības ietvaros.

4.4. Atbalsts lauku un reģionālajai attīstībai un pārrobežu sadarbībai

PB ir bijusi svarīga loma lauksaimniecības sektora pārveidē. PB ir atbalstījusi Sociālo investīciju fondu, kurš finansē mikroprojektus vietējā līmenī. 2000.gadā PB uzsāka Lauku investīciju atbalsta projektu, kura ietvaros tika izveidotas kredītlīnijas lauksaimniecības uzņēmumu un atsevišķu zemnieku vajadzībām un ko realizēja komercbankas un lauku asociācijas. Turklāt nesen daudzi starptautiskie donori – USAID, ES TACIS, SIDA, DFID, Sorosa Fonds, Japāna, Vācija, Polija un Nīderlande – ir atbalstījuši Moldovas lauksaimniecības sektoru, piedāvājot investīcijas, grantus, vietējās valūtas aizdevumus, garantijas bankām un tehnisko palīdzību.

Piemēram, Zviedrija ir plaši iesaistījusies reformu procesa atbalstīšanā, kas skar vietējo pašpārvaldi un vietējā budžeta apsaimniekošanu, dzimumu vienlīdzības nostiprināšanu un sieviešu lomas palielināšanu sabiedrībā, kā arī ir veicinājusi valsts audita iestādes nodibināšanu Moldovā. Zviedrija ir palīdzējusi Moldovā īstenot zemes reformas programmas, sniedzot palīdzību mērniecības darbu un īpašuma reģistrācijas jautājumos, siltumapgādes stratēģiskā plāna izstrādē, parādu apsaimniekošanas un budžeta likumu uzlabošanā.

ES kopumā ievērojami palielina savu attīstības palīdzību Moldovai attiecībā uz reģionālo attīstību un reģionālās pārrobežu sadarbības iniciatīvām. Esošā TACIS pārrobežu sadarbības programma atklāj ES kaimiņu politikas primāros mērķus – "sniegt iespēju partneriem ES ārējās robežas abās pusēs kopīgi risināt kopējos uzdevumus, tostarp pierobežas zonu ekonomisko un sociālo attīstību, vides un lipīgo slimību problēmas, nelegālo imigrāciju un nelegālo tirdzniecību, efektīvu robežu apsaimniekošanu un cilvēku savstarpējo kontaktēšanos".

4.5. Atbalsts demokrātiskai pārvaldei, cilvēktiesībām un pilsoniskai sabiedrībai

Starptautiskie donori ir snieguši savu ieguldījumu, lai Moldovā uzlabotu demokrātisku pārvaldību, cilvēktiesību ievērošanu un stiprinātu pilsoniskās sabiedrības darbību. 2004.gadā ANAP atbalstīja Nacionālā cilvēktiesību veicināšanas rīcības plāna apstiprināšanas procesu Moldovas parlamentā; šajā dokumentā ir ietvertas rekomendācijas un norādīti praktiski pasākumi situācijas uzlabošanai. ANAP aktīvi piedalās plāna izpildē, izmantojot Nīderlandes valdības līdzfinansējumu. Reģionālo projektu kontekstā 2002.-2004.gadā Moldova saņēma palīdzību, izmantojot Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību iniciatīvu, kuras mērķis ir atbalstīt pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas, kas vērstas uz demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanu. Lai ciešāk sadarbotos ar ES, Moldova jau piedalās jaunatnes un izglītības programmās, kas veicina cilvēku savstarpējo kontaktēšanos, kā arī asociāciju un NVO sadarbošanos. Vispār var teikt, ka dažādi starptautiskie donori ir snieguši atbalstu plaša spektra nevalstiskajiem pasākumiem.

5. Latvijas attīstības sadarbība ar Moldovu: Virzieni un pasākumi

Latvijas pieredze, veicot savas valsts fundamentālu pārveidi un integrējoties starptautiskās struktūrās, sniedz Latvijai salīdzinošās priekšrocības attiecībā uz attīstības palīdzības sniegšanu Moldovai tādās jomās kā laba pārvaldība, tautas attīstība un integrēšanās pasaules ekonomiskajās un politiskajās organizācijās. Tā kā tiek uzskatīts, ka attīstības pasākumiem jākoncentrējas ierobežota skaita mērķa sektoros, lai radītu lielāku ietekmi, Latvijas attīstības sadarbība ar Moldovu ir vispirms jāvirza uz demokrātiskas pārvaldības un pilsoniskas sabiedrības stiprināšanu, tehniskās palīdzības sniegšanu, kas izpaustos kā praktisku zināšanu piedāvāšana institucionālās pārveides īstenošanai un kapacitātes veidošanai, kā arī palīdzība efektīvu un saskaņotu mehānismu un likumu radīšanai, kas ļautu Moldovai labāk integrēties ES. Latvija var piedalīties arī Moldovas izglītības sistēmas uzlabošanā un informācijas sabiedrības veidošanā, piedāvājot profesionālas zināšanas šajās jomās. Turklāt Latvijas oficiālajā attīstības palīdzībā Moldovai ir noteikti jāuzsver savstarpēji saistīto tēmu nozīme, piemēram, vides aizsardzības, cilvēktiesību, dzimumu vienlīdzības un sociālās vienlīdzības nodrošināšana. Šādi pasākumi veicinātu Latvijas vispārējo mērķu sasniegšanu attīstības sadarbībā ar Moldovu, palīdzot šai valstij radīt stabilus apstākļus ekonomiskai izaugsmei, labklājības sasniegšanai un nabadzības mazināšanai. Tas arī atbilstu prioritātēm, kas norādītas Moldovas Nabadzības samazināšanas stratēģijas dokumentā un tām rekomendācijām, ko attīstības sadarbības ietvaros ir sniegušas starptautiskās un vietējās ieinteresētās puses.

Kaut arī Latvijai ir salīdzinošās priekšrocības, salīdzinot ar lielāko daļu Eiropas partneru, jo tai ir pieredze fundamentālas sistēmiskas pārejas realizēšanā no centralizēti plānotās padomju ekonomikas uz neatkarīgas valsts tirgus ekonomiku, kuras pieredzi varētu efektīvi izmantot, Latvijas piedāvātajā attīstības sadarbībā ar Moldovu ir arī ierobežojumi. Latvijas ekonomiskie sakari ar Moldovu tirdzniecības un investīciju jomā līdz šim ir bijuši nenozīmīgi, kā arī Latvijai nav ne diplomātiskas, ne attīstības palīdzības pārstāvniecības Moldovā; Latvijai arī nav lielu resursu attīstības sadarbībai. Tādēļ vēl vairāk ir jāuzsver, ka Latvijas palīdzības pasākumi ir jākoncentrē noteiktos mērķa sektoros, un Latvijai aktīvi jāsadarbojas ar citiem starptautiskajiem donoriem Moldovā.

Latvija var izmantot dažādus pasākumus, lai tās palīdzību efektīvi novadītu Moldovas attīstībai. Konsultējoties ar Moldovas pārstāvjiem, Latvijas Republikas Ārlietu minitrija spēj koordinēt grantu programmu izstrādāšanu un īstenošanu NVO sektora attīstīšanai un sadarbībai, kā arī ilgtermiņa un īstermiņa tehniskās palīdzības projektu izstrādi, kas jāievieš valdībai un nevalstiskajiem ekspertiem. Šajā procesā Latvija varētu atbalstīt savu ekspertu, konsultantu un citu speciālistu nosūtīšanu uz Moldovu, lai nodrošinātu mācības, konsultācijas un citādu tehnisko palīdzību, Moldovas pārstāvju ierašanos Latvijā mācību braucienos, lai piedalītos specializētos mācību kursos vai citos pasākumos; Latvijas ekspertus varētu nosūtīt komandējumos uz Moldovu, lai padziļināti pētītu un analizētu Latvijas palīdzības iespējas, kā arī varētu piešķirt stipendijas Moldovas valsts un nevalstisko pārstāvju studijām un profesionālai izglītībai Latvijā, Moldovā vai kādā trešajā valstī. Lai gan kapacitātes veidošanai vajadzētu kļūt par primāro formu Latvijas attīstības sadarbības palīdzībā Moldovai, attiecīgos apstākļos Latvijai vajadzētu būt gatavai piešķirt grantus investīcijām un iekārtu iegādei. Attīstības palīdzības sniegšanas procesā ir jāveicina vietējo ekspertu un resursu aktīva izmantošana. Ir jāapsver iespēja Kišiņevā izveidot Latvijas diplomātisko pārstāvniecību, jo tas atvieglotu politisko un attīstības sadarbību un koordināciju ar starptautiskajiem donoriem, vietējām valsts un nevalstiskajām organizācijām.

Latvijai aktīvi jāizmanto priekšrocības, ko dod divpusējo donoru sadarbība un attīstības palīdzības daudzpusējā struktūra. Līdz šim sniegtā donoru palīdzība ir bijusi ievērojami liela un ir ietvērusi lielāko daļu prioritāro sfēru. Liels palīdzības apjoms ir bijis vērsts uz to, lai dažādos sektoros izveidotu juridisko, institucionālo un politisko pamatu. Latvija īpaši var sniegt palīdzību šo pamatu ieviešanā. Vajadzības gadījumā Latvijas projektus varētu sasaistīt ar citu starptautisko donoru attīstības palīdzības pasākumiem, kas jau aktīvi notiek Moldovā. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā Latvijas puses perspektīvi un salīdzinoši ierobežotos resursus un svarīgo prasību, ka starptautisko donoru veiktajiem pasākumiem ir vajadzīgs papildinājums. Piemēram, ES nodrošina iespēju īstenot Latvijas un ES TACIS programmas projektu sasaisti. Šo pieeju var tālāk attīstīt jaunās ES kaimiņu politikas ietvaros, kas Latvijai piedāvātu izmantot efektīvu daudzpusēju vidi, sniedzot attīstības palīdzību Moldovai, kā arī stiprinātu starptautisko donoru kopīgos pūliņus panākt valsts ekonomisko izaugsmi un mazināt nabadzību.

Latvija ir jau veikusi ievērojamus pasākumus attīstības sadarbībā ar Moldovu. Latvijas Republikas Ārlietu ministrija ir organizējusi priekšizpētes vizīti uz Moldovu, kurā piedalījās dažādu valsts iestāžu pārstāvji, ar mērķi apzināt abu valstu sadarbības perspektīvos sektorus un mehānismus. Rezultātā Latvija ir finansiāli atbalstījusi četru attīstības sadarbības projektu izstrādi un ieviešanu. Projektu mērķis ir sniegt profesionālas zināšanas un veicināt to, lai uzlabotos un nostiprinātos Moldovas ieslodzījuma vietu sistēma, muitas brokeru institūcija, robežsardzes administrēšana un ES integrācijas koordinēšanas mehānismi. Šie projekti rada stingru pamatu, lai nākotnē Latvijas un Moldovas attīstības sadarbība paplašinātos, un norāda tos virzienus, kuros Latvijas palīdzība tiek visvairāk novērtēta un gaidīta.

5.1 Demokrātiska un laba pārvaldība

Latvijai ir ievērojami liels potenciāls, lai palīdzētu Moldovai demokrātiskas pārvaldības stiprināšanā, veicinātu pilsoniskās sabiedrības attīstību un ieviest labas pārvaldības praksi, un visi šie uzdevumi ir kļuvuši nozīmīgi ceļā uz aktīvu un efektīvu sabiedrības iesaistīšanu politikas veidošanas procesos, labklājības veicināšanu un nabadzības mazināšanu.

5.1.1 Demokrātiska pārvaldība

Latvijai ir labas iespējas sniegt tehnisku palīdzību efektīvu pārvaldes mehānismu nostiprināšanā un caurskatāmības nodrošināšanā dažādos valsts un nevalstiskos sektoros. Latvija vēlas aktivizēt uzsākto sadarbību ar Moldovu tās parlamentārajā reformā. Latvija paredz sadarboties ar ANAP, lai optimizētu likumu pieņemšanu parlamentā, pārskata un iekšējās vadības funkcijas, lai palielinātu šī procesa caurskatāmību un sadarbību ar pilsoniskās sabiedrības grupām. Latvijai ir ievērojama un veiksmīga pieredze, kā nevalstiskā sektora pārstāvjus efektīvi iesaistīt politikas veidošanā parlamenta, valdības un pašvaldību līmenī.

Pašvaldību līmenī Latvijas pašvaldību pārstāvjiem ir bijusi iespēja palīdzēt stiprināt vietējo pašvaldību administratīvo kapacitāti un lomu demokrātiskos pārvaldības procesos un sniegt profesionālus padomus attiecībā uz pašvaldību, centrālo varas iestāžu, starptautisko donoru, privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības grupu sadarbības mehānismiem. Latvija var sniegt savu pieredzi, kā risināt reģionālās nevienlīdzības problēmu. Latvijas reģionālās pārvaldes un lauku atbalsta centru pārstāvji, kā arī citi attiecīgie eksperti var palīdzēt Moldovas kolēģiem uzlabot institucionālo un personāla kapacitāti projektu izstrādes procesā un finansiālās ilgspējas un efektivitātes veicināšanā, piemēram, kā saņemt un koordinēt Sociālās infrastruktūras fonda un citu starptautisko donoru organizāciju piešķirto finansiālo atbalstu.

Latvija atzīst pilsoniskās sabiedrības nozīmi demokrātiskas pārvaldības nodrošināšanā un atbalsta brīvās pilsoniskās sabiedrības dalībnieku, piem., plašsaziņas līdzekļu, zinātnisko iestāžu un nevalstisko organizāciju lomas nostiprināšanu Moldovā. Abu valstu NVO sadarbība ir ļoti svarīga Moldovas pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā. Ir jāatbalsta Latvijas un Moldovas kopējas NVO platformas izveidošana attīstības sadarbībai, kā arī jāatbalsta NVO kopīgie pūliņi palielināt nevalstiskā sektora lomu politikas veidošanā. Ir jāplāno arī kopīgi pasākumi, lai risinātu sabiedrības neatliekamo sociālo vajadzību un dzimumu vienlīdzības problēmas, kā arī valsts plašsaziņas līdzekļu brīvības un iedarbības jautājumus. Latvijas NVO ir visas iespējas piedalīties sabiedrisko aktivitāšu uzlabošanā, palielināt sabiedrības informētību, optimizēt resursu centrus, Moldovas NVO organizatoriskās prasmes un finansiālo ilgspēju (piemēram, starptautisko un it īpaši vietējo līdzekļu vākšanā), ko var panākt ar mācību kursiem, profesionālo zināšanu un cilvēkresursu apmaiņu un kopējiem projektiem. Latvija ir gatava palīdzēt panākt uzlabojumus Piedņestras reģiona pilsoniskajā sabiedrībā. Tā kā reģiona demokratizācija un demilitarizācija ir atzīta par svarīgu priekšnoteikumu valsts apvienošanā, Latvijas NVO var uzņemties svarīgu lomu, palīdzot vietējām NVO nostiprināt pilsoniskās sabiedrības ietekmi šajos procesos. Tādēļ Piedņestras pilsoniskās sabiedrības organizāciju aktīva iesaistīšana (piemēram, stažēšanās Latvijas NVO) un atbalsts neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu kanālu izveidošanai varētu būt vērtīgs Latvijas NVO ieguldījums.

5.1.2. Valsts pārvaldes reforma

Moldovas valsts pārvaldes stiprināšana ar pasākumiem, kas veicami kopā ar citiem starptautiskās palīdzības sniedzējiem, ir paredzēta Moldovai kā svarīga Latvijas OAP sastāvdaļa. Latvija var sniegt savu pieredzi, lai ieviestu labas pārvaldības principus, t.i. prasību atskaitīties, caurskatāmību un līdzdalības iespēju. Normatīvo aktu uzlabošana un ierēdniecības konsolidēšana pieder pie vissvarīgākajiem veicamajiem pasākumiem. Latvijai vajadzētu aktīvi sadarboties ar citiem starptautiskajiem donoriem, piemēram, ANAP un SIDA, lai atbalstītu koordinācijas, monitoringa un vērtēšanas elementus sakarā ar Moldovas nabadzības mazināšanas stratēģijas dokumentu, un, lai saistītu vidēja termiņa stratēģiju ar tālākiem attīstības mērķiem. Latvija turpmāk sniegs atbalstu, lai nodrošinātu pilsoniskās sabiedrības grupu līdzdalību politikas veidošanas procesos gan reģionālā, gan vietējā līmenī. Latvijai vajadzētu piedalīties valsts pārvaldes attīstības dažādos posmos un pasākumos. Latvija var sniegt tehnisko palīdzību, kas ietvertu vajadzību un funkciju novērtēšanu, nabadzības mazināšanas analīzes monitoringu reģionālā un vietējā līmenī un cilvēkresursu mācību programmas nozaru ministrijām un reģionālās pārvaldes iestādēm, līdzdalības monitoringu jeb pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu, kā arī norādījumu sniegšanu par labas pārvaldības praksi un šādas prakses izveidi.

Latvija spēj piedāvāt savu ekspertu pieredzi, kas iegūta drošības sektora pārveidē, īpaši attiecībā uz strukturālo reformu ieviešanu un pilsoniskās kontroles mehānismu nostiprināšanu militārajā jomā. Moldovai ir jātiek galā ar sarežģītu uzdevumu – atrast veiksmīgu un piemērotu drošības sektora reformas modeli, bet Latvijai kā nelielai valstij ir profesionālā pieredze, jo tā ir sekmīgi reformējusi savu drošības sektoru un vēlas palīdzēt Moldovai, piedāvājot tehnisko palīdzību tādos jautājumos kā sektora efektīva organizācija, vadība un pārraudzība. Latvijai vajadzētu palīdzēt Moldovai optimizēt drošības sektoru, izveidojot juridisko pamatu, kurā būtu skaidri definēti uzdevumi, tiesības un pienākumi, kā arī pilsoņu, parlamenta, tiesu varas un valsts kontroles mehānismi. Latvija spēj sniegt atbalstu Moldovas varas iestādēm stratēģiskās aizsardzības pārskata izstrādāšanā un ieviešanā, kas kļūs par svarīgu instrumentu dziļākai integrācijai Transatlantiskajā organizācijā, un dalīties pieredzē attiecībā uz normām un standartiem ar Moldovu kā partnerības valsti atbilstoši tās iesaistīšanai NATO Individuālās partnerības plānā (IPAP). Latvijai būtu arī jāapsver sadarbība NATO programmas "Zinātne mieram" ietvaros, kas vērsta uz rūpniecības pētījumiem un attīstību.

Moldovas robežsardzes un muitas kapacitātes uzlabošana ir vēl viena prioritāte Latvijas attīstības palīdzībā Moldovai. Latvijai vajadzētu turpināt esošo sadarbību šajās jomās, sniedzot konsultācijas tādos jautājumos kā muitas laboratorija, muitas brokeru sistēma un efektīva robežsardzes struktūra un procedūras. Bez tam Latvijai vajadzētu sniegt savu pieredzi un zināšanas par dažādu ar robežām saistītu institūciju koordinācijas mehānismiem. Latvijas pārstāvjiem ir jāpiedalās starptautiskos pasākumos, piemēram, robežu uzraudzības misijās, kuru mērķis ir nostiprināt Moldovas robežu un muitas kontroli.

Latvijai vēlams arī sniegt attīstības palīdzību citos sektoros un valsts pārvaldes reformas aspektos. Moldovas institūcijās, kas nodarbojas ar vides jautājumiem, ir vajadzīgi pārkārtojumi un attīstība. Moldovai nepietiek institucionālās un cilvēkresursu kapacitātes. Valsts un pašvaldību situācija vides sektora pārvaldīšanā joprojām ir sarežģīta, un vides aizsardzība Moldovā kļūst arvien svarīgāks uzdevums, īpaši sakarā ar ierobežoto attīstības palīdzību šajā sektorā un paredzēto ES vides standartu pieņemšanu. Latvijai ir labas iespējas un ievērojama pieredze, lai tā varētu sniegt "labas prakses" paraugus, palīdzētu veidot institucionālo kapacitāti, atbalstītu sabiedrības informēšanas projektus, veidotu attiecīgo likumprojektu pamatu, mācītu civildienesta darbiniekus un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, kā arī palīdzētu piesaistīt un koordinēt investīcijas.

Latvijā aizvien vairāk attīstās informācijas sabiedrība, kas attiecas arī uz valsts pārvaldi visos tās līmeņos. Apgūtās zināšanas un pieredzi varētu izmantot Latvijas un Moldovas attīstības sadarbības ietvaros, jo Moldovai trūkst finanšu un cilvēkresursu sabiedrības efektīvai informēšanai, īpaši valsts pārvaldes vajadzībām. Varētu uzaicināt valsts iestādes un privātos uzņēmumus dalīties ar savu pieredzi tehnoloģisko tīklu veidošanā, centralizētas elektroniskās datu bāzes radīšanā, e-pārvaldības uzlabošanā, informācijas tehnoloģiju iekārtu nodrošināšanā ar licencētām datorprogrammām, kā arī ar informācijas vākšanas un statistikas datu apsaimniekošanas uzlabošanu.

5.2. Cilvēkresursu attīstība

Cilvēkresursu veidošanas nozīme jau tika minēta, runājot par Latvijas un Moldovas attīstības sadarbības palīdzību demokrātiskas un labas pārvaldības jomā. Moldovai jārisina sarežģīts uzdevums – efektīva valsts pārvaldes sistēmas reforma, kam ir vajadzīgi labi sagatavoti cilvēkresursi. Latvijai ir laba iespēja sniegt tehnisko palīdzību, paredzot darbinieku apmaiņu, mācību kursus un veidojot mācību programmas Moldovas kolēģiem. Latvijai arī vajadzētu apsvērt iespēju piedāvāt Moldovas ierēdņiem stažēties Latvijas valsts un nevalstiskajās iestādēs. Sabiedrības līmenī Latvija varētu un tai vajadzētu piedalīties Moldovas sabiedrības un nevalstisko grupu informētības uzlabošanā, lai tās aktīvi piedalītos Moldovas attīstības prioritāšu formulēšanā un īstenošanā.

Latvija var sniegt ieguldījumu izglītības kvalitātes un zinātnisko pētījumu uzlabošanā. Tādēļ Latvijai ar attīstības sadarbības pasākumiem vajadzētu atbalstīt izglītības un zinātnes projektus. Latvija varētu sniegt palīdzību arī izglītības standartu un noteikumu izveidošanā valsts līmenī un augstskolu mācību programmu izstrādē. Paredzētajā sadarbībā var iesaistīt abu valstu zinātnes institūtus un augstskolas. Latvija varētu arī piedāvāt profesionālas zināšanas projektu īstenošanā, kas veltīti politikas izpētei un vajadzību novērtēšanai sakarā ar nabadzības samazināšanu, ekonomikas pārveidi un valsts pārvaldes modernizāciju. Izmantojot pieejamos Eiropas izglītības atbalsta principus un sadarbojoties ar citiem partneriem Eiropā, var plānot un īstenot modernizāciju, īpaši attiecībā uz Moldovas augstskolu informatizāciju. Latvijas valsts iestādēm un nevalstiskajām organizācijām ir laba pieredze, un tās ir gatavas palīdzēt Moldovai izstrādāt un ieviest izglītības standartus.

5.3. Integrācija ES

Latvijai ir labas iespējas atbalstīt Moldovas centienus integrēties ES. Atbilstoši tās centieniem iestāties ES, Moldova ir apņēmusies izpildīt Kopenhāgenas kritērijus, tostarp efektīvas tirgus ekonomikas veicināšanu, kapacitātes veidošanu konkurences atbalstam un pietiekamas valsts kapacitātes nodrošināšanu attiecīgo likuma normu izpildei.

Latvija var palīdzēt Moldovai vispārēji izpildīt Kopenhāgenas kritērijus, īpaši tās prasības, kas ietvertas ES Rīcības plānā Moldovai. Latvija spēj sniegt ieguldījumu Moldovas likumu saskaņošanā ar ES regulām tādās jomās kā tirdzniecība, uzņēmējdarbība, muita, banku darbība, nodokļu un sociālās palīdzības sistēma un infrastruktūra. Moldova ir ļoti ieinteresēta sadarboties un izveidot atbilstošu institucionālo un juridisko pamatu tajos sektoros, kas minēti ES un Moldovas Rīcības plānā, piemēram, sanitārijas jautājumi un intelektuālā īpašuma tiesības. Latvijas līdz šim gūto pieredzi, koordinējot savas valsts institūciju darbu un pieņemot daudzas ES direktīvas un juridiskās normas, var izmantot, lai uzlabotu Moldovas institucionālo kapacitāti un normatīvu pamatu. Latvija un Moldova jau tagad gūst ievērojamus panākumus šajā attīstības sadarbības virzienā. Latvijai vajadzētu piedalīties civildienesta pārstāvju profesionālo zināšanu uzlabošanā nozaru ministrijās, ņemot vērā to, ka Moldovā nav nozaru profesionālās pieredzes, kas atbilstu ES standartiem. Noderīgas varētu būt ekspertu apmaiņas, mācību kursi vai ierēdņu ilgtermiņa stažēšanās nozaru ministrijās, kas ir atbildīgas par ES integrācijas veicināšanu. Latvija varētu dot savu ieguldījumu, lai optimizētu ES investīciju ienākšanas procedūras Moldovā, lai labāk un intensīvāk tiktu izmantots EK finansējums izglītībai un mācībām, lai panāktu informācijas sistēmu harmonizāciju ar attiecīgajām ES regulām. Ņemot vērā, ka perspektīvā Moldova arvien vairāk integrēsies ES un labāk sadarbosies tieslietu un iekšlietu jautājumos, Latvijai vajadzētu palīdzēt veidot efektīvas tiesībsargājošās struktūras, muitas un robežu kontroles institūcijas, izstrādāt saskaņotu patvēruma meklēšanas un imigrācijas politiku, kā arī harmonizēt policijas un tiesu sadarbību. Latvijai vajadzētu apsvērt palīdzības sniegšanu attiecībā uz ražojumu kvalitātes un pārtikas nekaitīguma standartiem, ko var izmantot ES un kas ir obligāti jāievēro ārējiem konkurentiem kā ārpus tarifiem noteiktas tirdzniecības barjeras. Latvija varētu palīdzēt Moldovai atsākt apspriešanos par pieeju Eiropas tirgiem un tajā pašā laikā dalīties ar profesionālām tehniskajām zināšanām, lai šie standarti tiktu sasniegti.

Secinājumi: sadarbība, koordinācija, papildināšana

Sekmīga attīstības palīdzība nozīmē iesaistīto iekšējo un ārvalstu donoru institūciju efektīvu sadarbību, koordināciju un papildināšanu, kam jānotiek attīstības palīdzības iniciatīvu formulēšanas, īstenošanas un monitoringa fāzē. Tādēļ Latvijas OAP stratēģijas dokumentā attiecībā uz Moldovu ir uzsvērta nepieciešamība sadarboties ar Moldovas partneriem attīstības palīdzības mērķu noteikšanā un divpusējo mehānismu stiprināšanā. Saskaņošana ar partnervalstī spēkā esošām procedūrām, politiku un sistēmām nodrošina atbilstošu iespēju efektīvi risināt mērķa jautājumus. Efektīva vietējo donoru darbības koordinācija un ārvalstu donoru īstenoto projektu papildināšana ļautu izvairīties no attīstības pasākumu dublēšanās un veicinātu Moldovai sniegtās attīstības palīdzības sinhronizāciju un vispārēju lietderību.