Latvijas valsts stratēģija attīstības sadarbībai ar Gruziju 2006.-2008.gadam

(Word dokumenta formātā)

Latvijas Ārlietu ministrijas un ANO Attīstības programmas Latvijā vārdā tiek izteikta liela pateicība visiem cilvēkiem Latvijā un Gruzijā, kuri sniedza konsultācijas, dalījās ar savu kompetenci, zināšanām un laiku tās izstrādes gaitā.

Ievads

1.Latvijas attīstības sadarbības ietvars un pamatnostādnes.

2. Situācijas analīze Gruzijā.

2.1. Politiskā situācija.

2.2.Situācija ekonomikā: sasniegumi, izaicinājumi, perspektīvas.

2.3. Situācija sociālajā sfērā: sasniegumi, izaicinājumi, perspektīvas.

3. Attīstības sadarbības izaicinājumi un Gruzijas prioritātes.

3.1. Starptautiskie Gruzijā aktīvie donori un to darbības prioritātes.

4. Pārskats par iepriekš un šobrīd notiekošo Latvijas – Gruzijas sadarbību.

5. Latvijas valsts stratēģija attīstības sadarbībai ar Gruziju.

6. Projektu ieviešanas mehānismi.

SAĪSINĀJUMI

ANO –Apvienoto Nāciju organizācija

ANAP- Apvienoto Nāciju organizācijas Attīstības programma

Stratēģija - Latvijas valsts stratēģija attīstības sadarbībai ar Gruziju

Pamatnostādnes- Latvijas Republikas Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnes

EDPRSP- (Nabadzības novēršanas programma) Ekonomiskās attīstības un nabadzības mazināšanas programma (angļu val.- Economic Development and Poverty Reduction Program)

EDSO (OSCE )– Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (Organisations for Security and Cooperation in Europe).

ES- Eiropas Savienība

ES Kaimiņu politika- EU Neighbourhood policy

GEL (lari)- Gruzijas nacionālā valūta- lari

IKP- Iekšzemes kopprodukts

IPAP- Individuālais partnerības rīcības plāns NATO

LAPAS- Latvijas Platforma Attīstības sadarbībai

NATO- Ziemeļatlantijas līguma organizācija, Transatlantiskā organizācija (struktūras)

NVS- Neatkarīgo Valstu savienība

NKP - Nacionālais kopprodukts

OAP - Oficiālā attīstības palīdzība

Pretkorupcijas tīkls - Anti-Corruption Network for Transition Economies

USD dolāri $- Amerikas Savienoto valstu dolāri

Tūkstošgades attīstības mērķi.- Millenium Development goals

Ievads

Latvijas valsts stratēģija attīstības sadarbībai ar Gruziju ir analītisks dokuments, kurš nosaka Latvijas un Gruzijas attīstības sadarbības virzienus nākamajiem trim gadiem (2006.-2008.) Pamatojoties uz šo stratēģiju, Latvijas valsts atbildīgās institūcijas var izstrādāt konkrētus attīstības sadarbības plānus, aizgūt idejas projektiem un plānot to īstenošanu. Stratēģija nav uzskatāma par politikas plānošanas dokumentu Latvijas rīcībpolitikas izstrādes kontekstā, līdz ar to tai nav saistošs, bet - rekomendējošs raksturs.

Stratēģijā ir apkopotas Latvijas būtiskākās nostājas un mērķi attīstības sadarbības rīcībpolitikas jomā, kā arī vispārējas ieceres nākamo trīs gadu laikā, raksturoti Gruzijas attīstības sasniegumi, tendences, izaicinājumi un mērķi valsts attīstībai šajā laika periodā, aplūkota līdzšinējā Latvijas- Gruzijas sadarbība, kā arī iezīmēti konkrēti sadarbības sektori un apakšsektori, ņemot vērā Latvijas salīdzinošās priekšrocības.

Latvijas valsts stratēģija attīstības sadarbībai ar Gruziju ir izstrādāta, balstoties uz Gruzijas attīstības prioritātēm, Latvijas līdzšinējo sadarbības pieredzi un ekspertīzes izvērtējumu, kā arī citu starptautisko donoru līdzšinējām aktivitātēm un plāniem turpmāko trīs gadu periodā. Kā informācijas avoti šī dokumenta izstrādē ir izmantoti Latvijas valsts attīstības sadarbības rīcībpolitikas dokumenti, Gruzijas attīstības dokumenti, stratēģijas un tajās minētie mērķi, starptautisko donoru līdzšinējās aktivitātes un to turpmākie darbības plāni un palīdzības virzieni Gruzijā. Līdzās dokumentu analīzei ir notikušas konsultācijas ar iesaistītajām pusēm abās valstīs, kurās ir notikusi līdzšinējās sadarbības izvērtēšana un turpmākās sadarbības identificēšana dažādos sektoros. Konsultācijas tika veiktas ar valsts un pašvaldību institūciju pārstāvjiem, nevalstiskā sektora organizācijām gan Latvijā, gan Gruzijā, kā arī starptautisko donorou pārstāvjiem Gruzijā.

Šī stratēģija galvenokārt ir paredzēta lietošanai Latvijas Ārlietu ministrijai, kā Latvijas valsts pārvaldes institūcijai, kas ir atbildīga par attīstības sadarbības politikas izstrādi un īstenošanu. Stratēģija var būt noderīga arī citām Latvijas valsts institūcijām, kuras iesaistītas attīstības palīdzības sniegšanā vai plāno darboties šinī jomā. Apkopotā informācija ir nepieciešama arī Gruzijas atbildīgo institūciju pārstāvjiem, lai iepazītos ar Latvijas attīstības sadarbības prioritātēm un piedalītos attīstības sadarbības koordinēšanā ar citiem starptautiskajiem donoriem. Starptautiskajiem donoriem, kas aktīvi darbojas Gruzijā, šī informācija ir nepieciešama, lai iepazītos ar Latvijas attīstības sadarbības nodomiem Gruzijā, kā arī ar Latvijas salīdzinošajām priekšrocībām un ekspertīzi, kas būtu turpmāk piesaistāma arī starptautisku organizāciju iniciētos lielākos projektos. Balstoties uz pastāvošo veiksmīgo sadarbību Gruzijas un Latvijas trešā sektora jeb sabiedrisko organizāciju starpā, to pārstāvji var smelties sadarbības idejas, kā arī aktīvi līdzdarboties stratēģijas turpmākā papildināšanā un īstenošanā.

Stratēģijā iekļautā informācija atspoguļo Gruzijas ilgtermiņa attīstības prioritātes, kā tās ir noteiktas 2005.gada otrajā pusē. Lai gan šīs prioritātes tiek izmantotas attīstības sadarbības projektu plānošanā, Gruzijas valsts iestādēs paralēli notiek šo prioritāšu pārvērtēšana. Tādēļ būtu lietderīgi stratēģiju papildināt un atjaunot, kad šis process ir noslēdzies. Ja uz stratēģijas pamata tiks veidoti attīstības sadarbības īstenošanas gada plāni, tad jāņem vērā tas, ka situācija abās valstīs var mainīties, līdz ar to šie plāni būtu jāsaskaņo ar Gruzijas pusi pirms to apstiprināšanas. Stratēģija būtu atjaunojama regulāri – ik pēc pusgada vai arī atbilstoši notiekošajām izmaiņām attīstības sadarbības jomā abu valstu vidū. Par stratēģijas atjaunošanu un koordinēšanu ir atbildīgs Latvijas Ārlietu ministrijas Attīstības sadarbības politikas departaments. Turpmāk, atjaunojot stratēģiju un izstrādājot tālākos attīstības sadarbības plānus, būtiski ir veikt konsultācijas ar iesaistītajām pusēm un kopīgi apspriest dokumentos iekļaujamās idejas gan vispārējai attīstības sadarbībai, gan arī par konkrētiem projektiem.

1.Latvijas attīstības sadarbības ietvars un pamatnostādnes.

Šajā sadaļā apskatītas Latvijas attīstības sadarbības pamatnostādnes, kā arī Latvijas salīdzinošās priekšrocības, uz kuru pamata veidota Latvijas valsts stratēģija attīstības sadarbībai ar Gruziju.

Līdz šim Latvija ir sniegusi aktīvu ieguldījumu divpusējās un daudzpusējās palīdzības īstenošanā, kas ir bijusi sekmīga un noderīga. Piedaloties speciālos fondos un programmās ar līdzdalības maksājumiem no valsts budžeta, kā arī sniedzot cilvēkresursu un finanšu ieguldījumu Apvienoto Nāciju Attīstības Programmas (ANAP), Pasaules Bankas un Starptautiskā valūtas fonda palīdzības programmās, Latvija jau kopš 1992. gada ir sniegusi ieguldījumu attīstības veicināšanā. Kopš Latvija izstrādā un īsteno savu nacionālo attīstības sadarbības politiku, tā ne tikai sniedz savu ieguldījumu kopējā Eiropas Savienības attīstības politikā, bet arī stiprina savu donorvalsts statusu un dalās ar savu unikālo pieredzi valsts attīstības jomā jaunattīstības valstīs un valstīs ar pārejas ekonomiku.

Latvijas attīstības sadarbības politikas ietvars un darbības virzieni ir noteikti kopējos Eiropas Savienības un Latvijas ārpolitikas darbības virzienos un vairākos politikas dokumentos: Latvijas Republikas Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnes (turpmāk- Pamatnostādnes)[1], Attīstības sadarbības politikas programma (2005.-2009.gadam), Attīstības sadarbības politikas plāni 2005. un 2006.gadam un Tūkstošgades deklarācijas izvirzītajos attīstības mērķos.

Lai īstenotu Pamatnostādnēs un Tūkstošgades attīstības deklarācijas izvirzītos mērķus, kā arī lai īstenotu Eiropas Savienības politiku attīstības sadarbības jomā, Latvijai ir jāstiprina sava kapacitāte un statuss kā donorvalstij, kas ar noteiktiem finanšu resursiem un savām salīdzināmajām priekšrocībām grib un spēj palīdzēt attīstības valstīm.

Latvijas attīstības sadarbības politika ir izstrādāta, lai nodrošinātu demokrātiskas reformas, cilvēktiesību ievērošanu, ekonomisko un sociālo izaugsmi ilgtspējīgas attīstības sasniegšanai un nabadzības mazināšanai jaunattīstības valstīs un valstīs ar pārejas ekonomiku. Saskaņā ar Pamatnostādnēm, sniedzot savu ieguldījumu šajos attīstības sektoros, Latvijas dalība ES attīstības politikā tuvākajos gados ir nospraužama šādos virzienos: politiskais dialogs, sadarbība attīstībā un tirdzniecībā, noderīgas pieredzes sniegšana reformu procesa īstenošanā pārejas ekonomikas un jaunattīstības valstīm, kā arī līdzdalība palīdzības projektos un humānās palīdzības sniegšana dabas katastrofu vai citu krīžu skartajām valstīm.

Iepriekšminētie attīstības sadarbības politikas virzieni tiek īstenoti Latvijas noteiktajos prioritārajos reģionos- NVS un Balkānu valstīs. Šie reģioni ir izvēlēti pamatojoties uz savstarpējām vēsturiskām un kultūras saitēm, kā arī šo reģionu atsevišķu valstu nospraustajiem attīstības mērķiem, kuru sasniegšanā Latvijai ir noderīga pieredze.

Tuvāko četru gadu laikā (2005.-2009.) Latvijas valsts stiprinās savu kā jaunā donora starptautisko lomu, veicinot aktīvāku ārpolitiku gan divpusējās aktivitātēs, gan daudzpusējo attiecību politikās. Šī apņemšanās ar mērķi "nostiprinot Latvijas, kā jaunā donora starptautisko lomu, nodrošinot plašas valsts pārvaldes un sabiedrības iesaisti politikas prioritāšu noteikšanā un mērķu sasniegšanā[2], ir noteikta attīstības sadarbības politikas programmā. Izvirzītais mērķis programmā liecina par apņemšanos attīstības sadarbības politikas īstenošanā iesaistīt plašāku sabiedrību, kas kalpo par kopējās Latvijas pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas vienu no virzieniem. Tādējādi tiek nodrošināta ne tikai izvirzītā mērķa sasniegšana, bet arī stiprināta Latvijas viena no salīdzinošajām priekšrocībām demokrātijas veicināšanā.

Saskaņā ar Attīstības sadarbības politikas plānu 2006.gadam par prioritārajām valstīm tiek definētas Gruzija un Moldova, pamatojoties uz līdzšinējiem kontaktiem, valstu ārpolitisko virzību, šo valstu izteikto vēlmi sadarboties ar Latviju, teritoriālo samērojamību un šo valstu kā attīstības valstu statusu.

Gruzija kā prioritāra saņēmējvalsts ir izvirzīta arī atbilstoši ES īstenojamajai Kaimiņu politikai Dienvidkaukāzā (angļu val.- EU Neighbourhood policy) un Gruzijas valdības izteiktajai vēlmei pievienoties Transatlantiskajai organizācijai (NATO) un ES, kā arī apņēmībai stiprināt demokrātiskās vērtības. Latvijas papildus priekšrocības savas attīstības ceļa pieredzes nodošanai Gruzijai ir kopīga politiskā, ekonomiskā, strukturālā un kultūras pagātne Padomju Savienībā, kā arī pēc-padomju pārejas perioda pieredze - ar pārejas valsts attīstību saistīto problēmu izpratne un Latvijas vēl nesenā praktiskā pieredze palīdzības saņēmējvalsts statusā, kā arī krievu valodas zināšanas, kuras joprojām ir ļoti noderīgas abu pušu komunikācijā.

Latvijas valdība 2006. gada attīstības sadarbības plānā ir definējusi sekojošas prioritāras jomas divpusējās un trīspusējās sadarbības projektiem:

• Atbalsts valsts pārvaldes, pašvaldību un aizsardzības sistēmas reformu procesā, atbalsts Eiropas un transatlantiskās integrācijas procesā;
• Demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības attīstības veicināšana;
• Izglītība, kultūra, sociālā attīstība, veselība un vides aizsardzība;
• Atbalsts bēgļiem un sociāli neaizsargātajām grupām.

Līdzšinējais Latvijas valsts finansiālais ieguldījums attīstības sadarbībā ir bijis vairāk kā līdzdalības maksājumi starptautiskajās organizācijās, kas ir redzams zemāk pārskatā par Latvijas attīstības sadarbības politikas līdzšinējā finansējuma apjomu attiecībā pret līdzdalības maksājumiem starptautiskajās organizācijās.

Attīstības sadarbības politikas aktivitātes 2005.gadā[3]

Atbilstoši Pamatnostādnēs iekļautajiem datiem,[4] attīstības palīdzībai (tikai ļoti aptuveni dati) 1999.gadā kopumā tika piešķirti LVL 88 773, 2000. gadā LVL 29 321 un 2001. gadā, ieskaitot daudzpusējo sadarbību, – aptuveni LVL 898 201 (ODA un OA kopā LVL 1 098 764; skat. pielikumu). Līdzšinējā Latvijas dalība palīdzības sniegšanā ir galvenokārt bijusi reakcija uz atsevišķām situācijām. Efektīvai attīstības sadarbības politikas īstenošanai ir nepieciešams vismaz saglabāt līdzšinējo finansējumumu, taču vēlams to palielināt , lai pakāpeniski tuvinātos kopējā finansējuma apjomam 0,17% no Nacionālā kopprodukta, kas ir jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm izvirzītais mērķis izpildei līdz 2010.gadam.[5] 2006.gada budžetā ir attīstības sadarbībai ir piešķirti 150 000LVL

2. Situācijas analīze Gruzijā.

2.1. Politiskā situācija.

Aplūkojot politisko situāciju Gruzijā, uzmanība tiek pievērsta demokrātijas institūtu pastāvēšanai un darbībai. Tādējādi tiek analizēta valsts iekšējā drošība, brīvas vēlēšanas, likuma vara, kas nodrošina pilsoņu brīvību un drošību, transparenta valsts pārvalde (korupcijas jautājums), cilvēktiesību ievērošana, vārda brīvība (preses brīvība), minoritāšu tiesību ievērošana un aizsargāšana, stabila sabiedrība cilvēktiesību ievērošana, pilsoniskās sabiedrības attīstība un ievērošana).

Pēc neatkarības atgūšanas 1991.gadā Gruzijā bija vērojama ļoti lēna un pakāpeniska attīstība, kuru izraisīja strukturālas izmaiņas visās jomās, iekļaujot sociāli ekonomisko attīstību, likumdošanu, cilvēktiesības un citus aspektus. Šīs stratēģijas uzmanības lokā ir laika periods pēc, tā sauktās, "Rožu revolūcijas" 2003.gada nogalē, kurā miermīlīgā ceļā tika gāzts iepriekšējais prezidents un jaunais prezidents ar savu valdību nāca pie varas. Šis fakts ir būtisks lēmumu pieņemšanas kontekstā Gruzijā, uz kuras valdību valsts prezidentam ir ļoti spēcīga ietekme. "Rožu revolūcija" bija grūdiens jaunu reformu uzsākšanai un iepriekšējo pārstrukturēšanai.

Saskaņā ar ES Kaimiņu politikas vadlīnijām, Dienvidkaukāzs ir viens no prioritārajiem reģioniem stiprinot sadarbību kopēju interešu vārdā, tai skaitā iekļaujot drošības jautājumus. Nesenās izmaiņas Gruzijas politiskajā situācijā, kā arī Gruzijas valdības apņemšanās stiprināt demokrātiskās vērtības, liecina, ka Gruzija ir atvērta strukturālām pārmaiņām un attīstības sadarbībai pēc Latvijas valdības redzējuma. Būtiskākā interešu saskaņotība starp Latviju un Gruziju iezīmējās, kad Gruzija parādīja savu stipro gribu ieviest demokrātiskas vērtības un virzīties uz integrāciju Eiropas Savienībā un Transatlantiskajās organizācijās.

Brīvu vēlēšanu tiesību garantēšana, kas ir viens no demokrātijas stūrakmeņiem, vēl pirms dažiem gadiem Gruzijā tika raksturota kā izaicinājums. 1999.gada parlamenta vēlēšanās, 2000.gada prezidenta vēlēšanās un 2002.gada pašvaldību vēlēšanās kopumā šī pamatbrīvība tika garantēta, tomēr problēmas tika identificētas vēlēšanu procesa likumdošanā un neprecīzos vēlētāju reģistros.[6] 2003.gada nogalē notikušās prezidenta vēlēšanas pēc "Rožu revolūcijas" tika raksturotas kā demokrātiskas, tomēr vēlēšanu komisijas darbs un vēlētāju reģistru precīza izstrāde ir pilnveidojamas jomas Gruzijā.

Neskatoties uz to, ka kopš "Rožu revolūcijas" ir veikti būtiski uzlabojumi likuma varas īstenošana un likumdošanas vide joprojām ir jomas, kur ir īstenojamas nozīmīgas reformas. Likuma varas uzlabošana arī nozīmē darbu pie korupcijas jautājuma risināšanas, lai administratīvo sistēmu padarītu efektīvāku un tādējādi sniedzot ieguldījumu efektīvas valsts pārvaldes un ekonomikas attīstībā. Ir daudz izmaiņas vēl izdarāmas likumdošanā un institūciju darbībā, lai mazinātu korupcijas izplatību Gruzijā visos valsts pārvaldes līmeņos. Situācija ir nedaudz uzlabojusies pēdējā gada laikā, atklājot un sodot vairākus korupcijas gadījumus, tomēr sistēmā vēl ir veicamas apjomīgi pasākumi šīs problēmas mazināšanai. Pēc starptautiskās organizācijas "Transparency International" veiktā pētījuma, no kura rēķina Korupcijas uztveres indeksu no 133 valstīm Gruzija atradās 7.vietā 2003.gadā. [7]

Pievienojoties Apvienoto Nāciju Organizācijai un Eiropas Padomei, kā arī ratificējot vairākumu cilvēktiesību konvenciju, Gruzijas valdība ir apņēmusies respektēt, aizsargāt un garantēt cilvēktiesības savā teritorijā. Starptautisko organizāciju sagatavotie pārskati (Pārskati par Tautas attīstību, Ekonomikas attīstības un nabadzības mazināšanas programma) norāda, ka cilvēktiesību joma joprojām ir viena no apdraudētākajām Gruzijā. Šī situācija ir jārisina un jāuzlabo tuvākajā laikā.

Gruzija ir ļoti daudzveidīga pēc iedzīvotāju etniskā sastāva un reliģiskās piederības. Valsts teritorijā dzīvo 83,3% gruzīnu, 6,5% azerbaidžānu (azeri), 5,7% armēņu, 1,5% krievu un citas etniskās grupas - 2,5% ir pārstāvētas Gruzijā. Aplūkojot dažādās pārstāvētās reliģijas Gruzijā, pareizticīgie kristieši ir visvairāk pārstāvētā reliģija ar 83,9%, kam seko armēņu- gregoriāņu baznīca – 3,9%, katoļi- 0,8%, musulmaņi – 9,9% un citas reliģiskās grupas. [8] Oficiālā valsts valoda Gruzijā ir gruzīnu valoda, kurā runā 71% iedzīvotāju, 9%- krievu valodā, armēņu – 7% un citās- 7%.[9] Tādējādi minoritāšu tiesību aizstāvība ir viens no galvenajiem izaicinājumiem Gruzijai. Jāatzīmē, ka šī etnisko un reliģisko grupu daudzveidīgā pārstāvniecība Gruzijā ir bijis par pamatu (valsts teritorijā pastāvošajiem iekšējiem konfliktiem.

Visspilgtāk konfliktsituācijas jau kopš 1991.gada iezīmējas divos Gruzijas reģionos- Džavakheti, Abkhāzijā un Dienvid- Osetijā. Šie konflikti apdraud kopējo valsts stabilitāti un, jo īpaši, cilvēktiesību ievērošanu, kā arī drošības un stabilitātes jautājumus.

Pēc pilsoņu kara beigām 1995.gadā nopietnas krīzes ekonomikā un sociālās situācijas pasliktinājumam bija negatīva ietekme uz cilvēktiesību situāciju Gruzijā. Eiropas Padome akcentēja divus galvenos aspektus:

• Likumdevēja pārstāvju izdarītā spīdzināšana pirmstiesas aizturēšanas laikā;
• Uzbrukumi "netradicionālajām" reliģiskajām grupām.[10]

Šie Eiropas Padomes izceltie akcenti norāda uz daudz risināmajiem jautājumiem cilvēktiesību jomā Gruzijā, kas attiecas uz cilvēktiesībām cietumos un minoritāšu tiesību aizstāvību un ievērošanu.

Pilsoniskā sabiedrība, no vienas puses, ir attīstīta un aktīva sabiedriskajā politikā caur konkrētu sabiedrisko organizāciju darbību, kā arī sabiedrības iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā, sava viedokļa un attieksmes paušanu par notiekošo valstī, veicinot kopējo sabiedrības līdzdalību savas dzīves kvalitātes uzlabošanā. Sabiedriskās organizācijas piedalās lēmumu izstrādē un pieņemšanā, tajā skaitā līdzdarbojoties dažādās padomēs rīcībpolitikas izstrādē valsts institūcijās un pauž savu viedokli par notiekošo, tomēr trešais sektors un tā apziņa vēl tikai attīstās. Pēc konsultācijās iegūtās informācijas Gruzijā ir reģistrētas aptuveni 2000 sabiedriskās organizācijas, aktīvas varētu būt aptuveni desmitā daļa. Sabiedriskās organizācijas, kuru darbība ir pamanāma un aktīva finansējumu saņem no starptautiskajiem donoriem un nepastāv stabils un vienots sabiedrisko organizāciju sektors, kas rada nepieciešamību līdzdarbību.

2.2.Situācija ekonomikā: sasniegumi, izaicinājumi, perspektīvas.

Pirmie gadi pēc neatkarības bija grūti sociāli ekonomiskajā attīstībā Gruzijā. Pastāvēja grūtības sistemātiski pārvaldīt ekonomiskos un sociālos procesus. Iekšzemes politiskās pretrunas, separātisms, pilsoņu karš un kriminālā aktivitāte atstāja postošu ietekmi uz valsts ekonomiku.[11]

Līdz ar jaunās nacionālās valūtas- lari (GEL) ieviešanu 1995.gadā tika samazināts iepriekš vērojamā lielā inflācija, kas 1993.gadā sasniedza 13, 000%, un 1997.gadā samazinājās līdz rādītājam 7,3%. Budžeta ieņēmumu līmenis arī tika paaugstināts. 1995.gadā budžeta deficīta līmenis pret IKP samazinājās trīs reizes salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. [12]

Finansiālā krīze Krievijā 1998.gadā radīja ļoti negatīvu ietekmi arī uz Gruzijas ekonomiku, kā arī lari tika devalvēts. Krīzes rezultātā IKP pieaugums samazinājās līdz 2,9% 1998.gadā salīdzinājumā ar 10,7%- 1997.gadā.

2002.gadā valsts ārējais parāds sastādīja 1, 592.64 miljonus ASV dolāru, kas sastādīja 47,42% no IKP. Šo rādītāju veidoja starptautisko finanšu organizāciju maksājumi – 771,445 miljoni ASV dolāru un 757,122 miljoni ASV dolāru divpusējie kreditori. Lielākie Gruzijas kreditori ir Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules banka. Kopējais iekšzemes parāds sastādīja 1,484,3 miljonus laru 2002.gadā. Vairāk kā puse šo maksājumu bija parāds Gruzijas Nacionālajai bankai.

Saskaņā ar Valsts Statistikas departamenta datiem Gruzijas Iekšzemes kopprodukts (IKP) 2004.gadā bija 9800.0 miljonu lari (GEL) jeb 5148,8 milj. ASV dolāri (USD), kas nozīmē IKP uz vienu iedzīvotāju bija aptuveni 2160,8 lari (1135,3 USD jeb 693,4 LVL). Reālais IKP pieaugums bija 8,4 %.[13] Atskatoties uz iepriekšējo gadu IKP uz vienu cilvēku rādītāju, jāsecina, ka no 1990.-2002.gadam tas bija –3,9%. IKP rādītājs uz vienu cilvēku ir samazinājies no 2 664 ASV dolāriem 2002.gadā uz 2 260 ASV dolāriem 2004.gadā, savukārt Džini koeficients (materiālo labumu vienlīdzīgas sadales rādītājs) ir noslīdējis no 37,1 2002.gadā uz 36,9 – 2004.gadā. [14]

Kopumā var teikt, ka makroekonomiskā situācija atklāj cenu stabilitāti un ir samazinājusi inflācijas rādītājus. Šī stabilitāte ir būtisks sasniegums, tomēr valsts ekonomiskā izaugsme un sociālās situācijas uzlabošanās joprojām ir liels izaicinājums Gruzijai.

Pēc Ekonomikas, rūpniecības un tirdzniecības ministrijas aprēķiniem ēku ekonomika sastāda 34% no visas ekonomikas. Tas ietekmē gan kopējo valsts makroekonomikas situāciju, gan arī sociālekonomisko vidi. Lai veicinātu investīciju piesaisti Gruzijā ir jāsakārto biznesa vide, jārada efektīvas finanšu un investīciju institūcijas. Šeit arī ir minams, ka investīciju piesaistes viens no šķēršļiem ir lielais korupcijas līmenis Gruzijā.

Aplūkojot nozares, jāatzīmē, ka 2004.gada laikā pozitīva attīstība bija vērojama rūpniecībā, būvniecības, transporta un komunikācijas sektoros, savukārt 2004.gada laikā negatīva izaugsme bija vērojama lauksaimniecības, starp finanšu (angļu val.- financial intermediation) un izglītības sektoros.[15]

Kā būtisks uzlabojums Gruzijas ekonomikas un finanšu pārvaldības sistēmā ir vērtējams jaunā nodokļu kodeksa izstrāde, kas stājās spēkā 2005.gada 1.janvārī, tādējādi īstenojot nodokļu sistēmas reformu. Nodokļu sistēmas reformas mērķis ir uzlabot uzņēmējdarbības vidi, radīt labvēlīgākus darba apstākļus vietējiem un ārvalstu investoriem, vienkāršot nodokļu maksāšanas procedūras un legalizēt ēnu ekonomiku. 21 nodokļu vietā tika optimizēti 7 nodokļi – sociālais, peļņas, īpašuma, ieņēmumu, pievienotās vērtības, akcīzes un azartspēļu nodoklis. Tāpat ir plānota nodokļu lieluma samazināšana – sociālais nodoklis 20% (33% vieta), pievienotās vērtības nodoklis 18% (20% vietā), ieņēmumu nodoklis 12%.[16]Nodokļu maksātājiem ir divi galvenie ieguvumi-

1) zemāki nodokļi un lielākas daļas skaidras naudas nodošana apgrozībā; un

2) vienkāršots nodokļu aprēķināšanas mehānisms.

Nozīmīgs pavērsiens līdz ar nodokļu sistēmas restrukturizāciju ir nodokļu tiesībsarga (ombudsmena) izveide, kas aizsargās nodokļu maksātāju intereses.

Gruzijas valdība ir apņēmusies noregulēt valsts ekonomiku, vienkāršojot nodevu un licenču ieguves sistēmu, optimizējot kontrolējošo institūciju darbību un veicot tarifu regulētāju institūciju reformu.

Viens no ekonomiskās izaugsmes mērķiem ir veicināt cilvēku labklājību tādēļ nozīmīgi ir aplūkot ne tikai makroekonomiskos rādītājus, bet jāizvērtē, kā ekonomiskā izaugsme ietekmē cilvēku labklājību. Aplūkojot mājsaimniecību ienākumu līmeni, statistikas dati rāda, ka vidējā mēneša alga, rēķinot pēc izdevumiem, Gruzijā ir 104,1 lari (~33,4 LVL), kas ir 85,6% no oficiālā iztikas minimuma. Oficiālais iztikas minimums Gruzijā ir 124-128 lari (~ 39,8- 41,0 LVL) mēnesī uz vienu pieaugušo darbaspējas vecumā. Zem ārkārtējas nabadzības līmeņa ienākumi ir 58-63 lari (~18,6- 20,2 LVL) mēnesī uz vienu pieaugušo darba spējas vecumā.[17] Minimālā alga sastāda 40% no minimālā iztikas minimuma apjoma. Lielākā daļa iedzīvotāju ir pašnodarbinātie lauksaimniecības sektorā. Nodarbinātība pieaug privātajā sektorā un lauksaimniecībā, bet samazinās pārējos sektoros.

Lai arī valsts sniegtie pabalsti nesastāda nozīmīgu daļu attiecībā pret visu mājsaimniecību ienākumiem, 2001.gadā 60% mājsaimniecības saņēma kādu no valsts sniegtajiem pabalstiem. Aptuveni 40% mājsaimniecību 2002.gadā bija aizņēmušās iztikas līdzekļus un 80% no tām parādus nebija pilnībā atgriezušas.

Mājsaimniecību izdevumos bija vērojams pieaugums. 2002.gadā vidējie mājsaimniecības izdevumi mēnesī uz vienu mājsaimniecību bija 325,9 lari (~104,3 LVL). Tas ir aptuveni 87,4 lari (~28 LVL) mēnesī uz vienu cilvēku. Lielāko daļu izdevumi mājsaimniecībā tiek patērēti pārtikai. Gan šī izdevumu proporcija, gan arī vidējais iedzīvotāju ienākumu līmenis Gruzijā ataino iedzīvotāju smagos sociālekonomiskos sadzīves apstākļus, kas tādi ir joprojām, neskatoties uz valsts makroekonomisko rādītāju uzlabošanos.

2.3. Situācija sociālajā sfērā: sasniegumi, izaicinājumi, perspektīvas.

Gan ekonomiskie rādītāji, gan sociālie atspoguļo to, ka dzīves līmenis Gruzijā ir zems. Nabadzības līmenis pieaug sevišķi laukos. Nabadzības izpausmes Gruzijā tiek raksturotas, minot tādas problēmas kā – zemu ienākumu līmeni, nevienlīdzīgu ienākumu sadali, bezdarbu, mājokļu trūkuma problēmas, kā arī migrācija ekonomisku iemeslu dēļ.

Pēc Valsts Statistikas departamenta datiem 2003.gadā nabadzībā dzīvoja 54,5% iedzīvotāju un šis rādītājs bija par 2,4% augstāks kā 2002.gadā – 52,1%, kas ir vērtējams kā būtiska nabadzības līmeņa palielināšanās. Aplūkojot nabadzības rādītāju dinamiku no 2000. līdz 2004.gadam pēc Valsts statistikas departamenta datiem jāsecina, ka nabadzības līmenis ir palielinājies tieši pieaugot nabadzības izplatībai laukos- ja 2000.gadā nabadzībā dzīvoja 46,6% lauku iedzīvotāju, tad 2004.gadā tādu jau bija 54,4%. Savukārt nabadzības rādītājs pilsētās ir samazinājies no 57%- 2000.gadā līdz 51% - 2004.gadā. Arī ārkārtējās nabadzības līmeņa rādītājs ir pieaudzis no 14,3%- 2000.gadā līdz 16,9%- 2004.gadā, īpaši krasi pieaugot šim rādītājam laukos no 14,1% līdz 19,5% laika periodā no 2000. līdz 2005.gadam.

Nabadzības pastāvēšanas viens no būtiskākajiem ietekmes faktoriem ir bezdarbs un ar nodarbinātību saistītās problēmas. Saskaņā ar Valsts Statistikas departamenta datiem bezdarba līmenis laika posmā no 2000.gada Gruzijā ir pieaudzis no 10,3% - 2000.gadā līdz 12,6%- 2004.gadā, kā arī nodarbinātības rādītājs no 58,4%- 2000.gadā ir samazinājies līdz 56,7% - 2004.gadā ar īpašu pasliktinājumu tieši 2004.gada laikā. Nelabvēlīgi nodarbinātības un bezdarba rādītāji ļoti lielā mērā ietekmē kopējo Gruzijas tautas attīstību un sociālās problēmas, tai skaitā, zemo ienākumu un atalgojuma līmeni. 2004.gadā vidējais nodarbinātā ienākuma līmenis bija 120 lari (GEL) (~38,5 LVL), kas sastāda 89,2% no minimālā uzturlīdzekļu apjoma. Mājsaimniecībās lielā mērā ir vērojams barības vielu trūkums un izplatīta ir iedzīvotāju dzīvošana badā.[18] Statistiskie rādītāji ataino, ka attiecībā uz bezdarbu neviens no ģimenes nav nodarbināts 40% mājsaimniecībās, kas dzīvo zem iztikas minimuma. 45% nabadzīgās mājsaimniecības viens mājsaimniecības loceklis uztur divus un vairāk ģimenes locekļus.

Kopš neatkarības atgūšanas Gruzijā ir notikušas ievērojamas izmaiņas demogrāfiskajā situācijā. Dzimstības rādītāju pazemināšanās, intensīva ārējā migrācija, migrantu vidū esošais lielais īpatsvars cilvēkiem reproduktīvā vecumā – ir veicinājis populācijas novecošanos. Ārējās migrācijas lielie apmēri ir saistīti ar valsts sociālekonomiskajām grūtībām- maz labi atalgotām darba vietām un nepietiekami apstākļi uzņēmējdarbības veicināšanai ir bijušas par iemeslu dzīves vietas meklējumiem ārpus valsts. Šie migrācijas procesi ar laiku var novest pie ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita dramatiskas samazināšanās, palielināt sociāli demogrāfisko spiedienu uz iedzīvotāju nodarbināto daļu, no kuru aktivitātes nodarbinātībā ir atkarīgi pirms un pēc ekonomiski aktīvā vecuma iedzīvotāji.[19]

Attiecībā uz sociālās palīdzības sistēmu Gruzijas valdība ir uzsākusi reformu šajā jomā. Sociālās palīdzības sistēmas izstrādē uzmanība tiks pievērsta palīdzības sniegšanā mājsaimniecībām, kuras dzīvo ārkārtējas nabadzības apstākļos nevis identificējot noteiktas sociālās grupas palīdzības saņemšanai. Tādējādi būs nepieciešams radīt jaunu sistēmu un metodoloģiju šo mājsaimniecību identificēšanai.

Gruzijas izglītības sistēmas galvenais uzdevums ir radīt kvalitatīvu izglītības sistēmu un nodrošināt tai pieejamību. Likuma par augstāko izglītību izstrāde ir būtiska un nozīmīga. Tas ir pirmais likums, kurā skaidri ir noteiktas arī augstākās izglītības iestāžu darbības principi, tādi kā akadēmiskā brīvība. Tāpat jārisina ir bērnu – bāreņu un bez vecāku apgādības palikušo bērnu izglītības jautājums. Izglītības sektorā pastāvošās problēmas ir radījis zemais apmeklētības līmenis un zemais mācību iestāžu absolventu skaits, slikti organizēta skolu un cilvēkresursu vadība, kā arī zemā mācību metožu un programmu kvalitāte. Izglītības sistēmas kopumā un bērnu- bāreņu un bez vecāku apgādības palikušo bērnu izglītības problēmu kopējie cēloņi ir vērojami veselības un izglītības sektoru centrālajā pārvaldībā un vadībā, zemie valsts finanšu piešķīrumi, sabiedrisko organizāciju un pilsoniskā sabiedrības lomas nenovērtēšana, kā arī darbinieku zemā kapacitāte politikas izstrādē un plānošanā.[20]

Izglītība ir arī būtisks cilvēkresursu kapitāla komponents. Tradicionāli Gruzija ir asociēta ar universālām izglītības iespējām. Skolu apmeklēšanas rādītājs sastāda 98%. Ne vairāk par 5% iedzīvotāju ir saņēmuši tikai pamatizglītību vai nav pabeiguši pamatskolu. 40% iedzīvotāju par 15 gadu vecumā un vecākiem ir vidējā izglītība, 20%- profesionālā izglītība un 24%- augstākā izglītība. Iespēju nevienlīdzība izglītībā pieaug jaunu nabadzīgo iedzīvotāju vidū, kuriem arvien mazāka iespēja ir iegūt kvalitatīvu augstāko izglītību. Valdības izdevumi izglītībai sastāda tikai 2,5% no IKP. [21]

Sociāli ekonomiskā smagā situācija pēdējos gados ir ļoti pasliktinājusi iedzīvotāju veselības apstākļus. Dzimstības rādītāji ir samazinājušies, mirstības – palielinājušies, tādējādi samazinot iedzīvotāju skaita pieaugumu. Līdzās negatīvajiem demogrāfiskajiem rādītājiem sociāli bīstamās slimības ir progresējušas, pieaudzis saslimušo skaits ar tuberkolozi un garīgajām slimībām, ar vakcīnām novēršamo slimību skaits ir nozīmīgi pieaudzis. Līdz ar nepieciešamību uzlabot iedzīvotāju veselības stāvokli, ir jānovērš nabadzība un jārūpējas par sociāli atstumto veselības aprūpi.[22]

Sociālo pakalpojumu sagrāves kopējā ietekme ir radījusi ietekmi uz iedzīvotāju veselības stāvokļa pasliktināšanos un izglītības sektora vājo un neefektīvo darbību. Veselības situācijas pasliktināšanos Gruzijas iedzīvotāju vidū ir radījusi sociālo pakalpojumu zemā kvalitāte un to ierobežotā pieejamība. Veselības sektorā arī vērojama institūciju un cilvēkresursu neatbilstošā kapacitāte, kā arī zemais informētības līmenis par pieejamajiem veselības pakalpojumiem un zema uzticība to kvalitātei[23].

2002.gadā vidējais dzīves paredzamais ilgums bija 76,1 gadi, 73,7 gadi vīriešiem un 78,7 gadi sievietēm. Zīdaiņu mirstības rādītājs uz 1000 dzīvi dzimušajiem līdz viena vecumam variēja no 27,8 līdz 20 laika posmā no 1996. līdz 2002.gadam. Savukārt mirstības rādītājs mātēm no 1993. līdz 2002.gadam variēja no 32 (1993.gadā) līdz 70 (1997.gadā) un 58,7 (2002.gadā). Sākot no 1990.gada mirstība sirds un asinsvadu slimību dēļ pieauga par 35%. Tāpat ievērojami ir pieaugusi mirstība išēmisko slimību dēļ. Tuberkuloze joprojām rada lielu apdraudējumu. Galvenais infekcijas avots izplatās no cietumiem, 5-10% apcietināto cieš no šīs slimības. Tuberkulozes izplatība ir pieaugusi arī bērnu un pieaugušo vidū. Attiecībā uz HIV/AIDS infekcijām 2002.gadā tika identificēti 232 infekcijas gadījumi. HIV inficēto skaits sastāda aptuveni 2000 cilvēki. Slimību izplatību veicina neveselīgs dzīves veids, pamatzināšanu trūkums, diagnosticēšanas kapacitātes un mazattīstītās preventīvās medicīnas dēļ. Tabakas patēriņš ir sasniedzis katastrofisku līmeni 65,5% vīriešu vidū un 15,7% sieviešu vidū. Bērnu vidū 12-17 gadu vecumā 55% zēnu smēķē un 45% meiteņu. Grūtnieču vidū vecumā no 17-25 gadiem smēķētājas sastāda 28%. Valdības izdevumi veselībai sastāda piekto daļu no visiem izdevumiem, kuri galvenokārt ir vērsti aprūpei nevis preventīvajiem pasākumiem.

3. Attīstības sadarbības izaicinājumi un Gruzijas prioritātes.

Pamatojoties uz šībrīža situāciju Gruzijā un Gruzijas nospraustajiem attīstības virzieniem ārpolitikā, Gruzija ir izvirzījusi attīstības prioritātes, kuras ir saskaņotas ar ietekmīgākajiem ārvalstu donoriem un nospraustas attīstības stratēģiskajos dokumentos.

Šīs sadaļas uzdevums ir apkopot Gruzijas izvirzītās attīstības prioritātes un ārvalstu donoru galvenos darbības virzienus un aktivitātes to īstenošanā.

Šobrīd Gruzijas attīstības virzieni un mērķi ir noteikti vairākos stratēģiskos attīstības dokumentos:

1. Ekonomiskās attīstības un nabadzības novēršanas programma. (EDPRSP) un tās īstenošanas progresa ziņojums.

2. Tūkstošgades attīstības mērķi. (MDG)

3. Gruzijas valdības prioritātes Eiropas Savienības Kaimiņpolitikas Rīcības plānam (ENP Action plan).

4. Vēstule donoriem par steidzamajām Gruzijas prioritātēm 2004.-2006.gadam.

5. Individuālais partnerības rīcības plāns integrācijai NATO. (IPAP)

Saskaņā ar Gruzijas attīstības mērķiem, ir nepieciešama sekojošo reformu ieviešana [24]:

1. Veicamās reformas saistībā ar integrāciju ES un NATO:

• likumdošanas harmonizēšana;
• valsts iekšējās un ārējās drošības nodrošināšana.

2. Pārvaldības un korupcijas jautājumu risināšana:

• korupcijas izskaušana publiskajā telpā, kā arī neatkarīgas un kompetentas tiesu varas radīšana;
• ES standartu sasniegšana ar likumdošanas saskaņošanu (harmonizēšanu);
• Kompetentas un modernas valsts pārvaldes izveide, iekļaujot procedūras, institūcijas un kvalificēta civildienesta attīstīšanu izpildvaras institūcijās, tiesu varas sistēmā un likumdevēja institūcijās;
• Pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana pretkorupcijas aktivitātēs un valsts pārvaldes reformās;
• Izveidot efektīvu publisko finanšu vadības un fiskālo sistēmu.

3. Enerģētikas sektora atjaunošana:

• Atjaunot enerģētikas sektoru;
• Regulēt enerģētikas sektora darbību, lai turpinātu darbu pie nenomaksāto rēķinu apjoma samazināšanas, uzlabotu pakalpojumu kvalitāti un energoapgādes uzņēmumu finansiālos apstākļus, kā arī palielinātu privātā sektora ieguldījuma apmērus;
• Ilgtermiņā nostiprināt pašpietiekamus uzņēmumus enerģijas jomā, piesaistīt privāto kapitālu, izmantot neapgūto hidro- elektro enerģijas resursu potenciālu, samazināt enerģijas importu.

4. Nabadzības novēršanai un sociālajiem pakalpojumiem.

Reformu veikšana vāji attīstītajos sektoros- veselības pakalpojumu sniegšanā, izglītībā un sociālajā aizsardzībā:

• aizsargāt sociāli neaizsargātos cilvēkus, nodrošinot pamata (primārās) veselības aprūpes pakalpojumus, koncentrēt resursus pamata un vidējās izglītības ieguvei, izveidot sociālās aizsardzības pabalstu un valsts/privāto pensiju sistēmu;
• ieguldīt bērnos, koncentrējoties uz bērniem nepieciešamo vecāku aprūpi, drošu mātes stāvokli un atbilstošas aprūpes nodrošināšanu.

5. Privātā sektora attīstīšana, ieskaitot tūrismu.

• uzlabot privātās uzņēmējdarbības vidi ar administratīvo šķēršļu likvidēšanu, uzlabot nodokļu kodeksu, piemērot mūsdienīgus standartus un kontroles, kas palielina eksporta konkurētspēju, kā arī veicināt tūrismu;
• uzlabot finansiālo institūciju uzraudzību, veicināt banku vienotību, lai nodrošinātu efektīvāku resursu pārvaldību.

6. Ilgtspējīga un lauksaimniecības attīstība reģionos un dabas aizsardzība.

• Veicināt investīciju ieguldījumu augstas kvalitātes lauksaimniecības precēs, pabeigt graudu savākšanas, malšanas un pārstrādes sistēmas izveidi;
• Attīstīt pārtikas drošības sistēmu, īpaši palīdzēt nabadzīgākiem un depresīvākiem reģioniem.

7. Infrastruktūras attīstība.

• Turpināt liberalizēt tranzīta noteikumus, lai samazinātu transportēšanas izmaksas, un apvienot visu transporta veidu regulatora funkcijas vienā aģentūrā;
• Stiprināt ceļu administrēšanu, attīstīt institucionālo sistēmu ūdens/atkritumu saimniecības sistēmām un finanšu ieguldījumiem;
• Izstrādāt un pieņemt sociālo mājokļu politiku, radīt priekšnoteikumus valsts un privātās partnerībai mājokļu attīstībai un jauna finansēšanas modeļa ieviešanai;
• Koncentrēties uz vides jautājumiem mežu, aizsargājamo dabas zonu, piekrastes zonu un eļļas transporta (jūras un zemes ceļu) sakārtošanu, un ieviest likumdošanu, kura nosaka veikt jaunajiem investīciju projektiem ietekmes novērtējumu[25].

Pēc Gruzijas valdības paustās informācijas, 2005.gada laikā būtiskākās reformas skar izmaiņas licenzēšanas likumā, nodokļu kodeksā, ievērojami samazinot maksājamo nodokļu skaitu, tāpat arī nodokļu administrēšanas sistēmas reforma. Tuvākajā laikā ir plānots risināt jautājumus, kas skar Darba likumu un tirdzniecības politiku.

Izvērtējot iepriekšuzskaitītos mērķus, konsultāciju gaitā nācās secināt, ka, neskatoties uz Gruzijas institūciju un starptautisko donoru panākto vienošanos par sektoriem, kuros ir veicamas reformas, pastāv atšķirīgs viedoklis par prioritāri veicamajiem pasākumiem. Tāpat neskatoties uz to, ka Ekonomiskās attīstības un Nabadzības mazināšanas programma un citi apjomīgie stratēģiskie dokumenti ir informatīvi un analītiski par esošo situāciju Gruzijā, tie augstāk tiek vērtēti no starptautisko donoru puses, savukārt konsultācijās vairākās institūcijās to pārstāvji atzina, ka šos dokumentus neuzskata par aktuāliem un atbilstošiem šodienas patiesajai situācijai Gruzijā. Šādu attieksmi rada arī fakts, ka kopējais prioritāšu klāsts šajos stratēģiskajos dokumentos sastāda ļoti lielu apjomu, kas pēc konsultācijās teiktā apšauba vispār Gruzijas attīstības minētās stratēģiskās lietas uzskatīt par prioritārām to lielā apjoma dēļ, jo visas vienlaikus nav iespējams risināt. Tomēr atsauce uz tiem ir dodama un oficiālā līmenī ar tiem rēķinās attiecīgi piesaistīto finanšu dēļ. Šāda situācija ir izveidojusies tā iemesla dēļ, ka ir tik daudz šo valstij stratēģisko dokumentu, gan arī tādēļ, ka Gruzijas institūciju pārstāvji uzskata, ka tās vairāk ir starptautisko donoru rekomendētas prioritātes Gruzijai, neskatoties, ka arī šo dokumentu izstrādē atbilstoši dokumentos rakstītajam ir bijuši iekļauti atbildīgo Gruzijas institūciju un sabiedriskā sektora pārstāvji sadarbojoties ar starptautiskajiem ekspertiem. Lai šo situāciju labotu, šobrīd nozaru ministrijas Gruzijā izstrādā katra savas darbības vīziju un formulē mērķus., lai valdības līmenī vienotos par prioritāri veicamajiem pasākumiem. Šo procesu koordinē valsts reformu ministra birojs.

Apkopojot šajos dokumentos minētos Gruzijas attīstības virzienus un mērķus, konsultācijās izskanējušos viedokļus, kā arī saskaņojot tos ar Latvijas attīstības sadarbības prioritātēm, Latvijas un Gruzijas attīstības sadarbībā nākamajiem trīs gadiem ir izdalāmi šādi prioritārās darbības virzieni un mērķi:

1. Veicināt Gruzijas integrāciju ES un Transatlantiskajās struktūrās, harmonizējot likumdošanu un sasniedzot šo organizāciju noteiktos standartus un prasības.

2. Izveidot modernu un kompetentu valsts pārvaldi, iekļaujot procedūras, institūcijas un kvalificēta civildienesta attīstību.

3. Veicināt demokrātiskas sabiedrības un pilsoniskās sabiedrības attīstīšanu.

4. Nabadzības mazināšana, nodrošinot veselības aprūpes pamatpakalpojumus, koncentrējot resursus pamata un vidējai izglītībai, mērķtiecīgai sociālās aizsardzības pabalstu un pensiju sistēmas izveidei.

5. Nodrošināt valsts ekonomikas attīstību, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi un ieviešot mūsdienīgus standartus un kontroli.

3.1. Starptautiskie Gruzijā aktīvie donori un to darbības prioritātes.

Ņemot vērā Gruzijas valsts attīstības komplicēto raksturu un finanšu nestabilitāti, ļoti liela daļa Gruzijas valsts funkciju veikšanu atbalsta starptautiskie finanšu donori jau kopš pašas Gruzijas neatkarības laikiem, to apjomiem pieaugot līdz ar valsts nosprausto virzienu doties demokrātijas attīstības virzienā.

Ļoti aptuveni Gruzijas valdības aprēķini rāda, ka īstenojamie projekti un programmas ar finansējumu no starptautisko donoru puses uz 2004.gadu sastādīja aptuveni US $521 miljonus (neiekļaujot valsts budžeta atbalstu).[26]

Lielākie starptautiskie donori Gruzijā ir ASV valdība, Pasaules banka un Starptautiskais valūtas fonds, kas sastāda 70% palīdzības. ASV kā viena vislielākā donora ieguldījums Gruzijā sasniedz US$ 1 miljardu 200 miljonus. Pasaules bankas kopējais ieguldījums Gruzijā ir vairāk kā US$ 640 miljoni. Citi nozīmīgie donori Gruzijā ir Eiropas Savienības atbalsts, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Apvienoto nāciju institūcijas, Vācija un citi[27].

Starptautiskā valūtas fonda palīdzība sastāda US $ 470 miljonus. Šī palīdzība ir atbalsts veicamajiem maksājumiem. Reformas, kuru rezultātā ir veicināta makroekonomiskā stabilitāte, rada priekšnoteikumus ekonomiskajai izaugsmei, kas arī ir sasniegta.

Pasaules bankas kopējais ieguldījums Gruzijā sastāda US $ 640 miljonus (uz 2002.gada 1.jūliju). Lai atbalstītu strukturālās reformas, Pasaules banka piešķīra 319 US $ miljonus, no kuriem 280 US $ miljoni tika ieskaitīti tieši valsts budžetā, kas ir vairāk par 60% no Pasaules bankas kredīta. Pārējie līdzekļi bija investīciju projekti gandrīz ikvienā sektorā. Pasaules banka atbalstu ir sniegusi šādos sektoros- strukturālās reformas, sociālā infrastruktūra, transports, lauksaimniecība, vides aizsardzība, enerģija, veselības un sociālā apdrošināšana, tiesu varas reforma un privātā sektora attīstība.

Pasaules bankas stratēģijā Gruzijai 2004.-2006.gadam kā prioritārie sadarbības sektori ir definēti:

• sasniegt ātrāku un plašāku privātā sektora attīstību, novēršot politikas institucionālos un infrastruktūras šķēršļus, kas kavē privātā sektora attīstību;
• attīstīt un stiprināt cilvēkkapitālu un sociālo aizsardzību, kā arī veicināt vides aizsardzību īstermiņa palīdzībā un ilgtermiņa ilgtspējīgās programmās, lai aizsargātu vājākos sektorus;
• uzlabot pārvaldību un publisko izdevumu efektīvu vadību, ietverot publisko izdevumu vadības stiprināšanu caur ikgadējiem noteikta procesa publisko izdevumu pārskatiem.[28]

Amerikas Savienotās valstis – ir lielākais donors Gruzijā ar finanšu resursu ieguldījumiem virs 1,23 miljoniem US $. Palīdzība ir orientēta četros galvenajos virzienos:

• ekonomikas atjaunošana – palīdzība ekonomikas pārejas periodam un privātajam sektoram, kā arī investīciju attīstībai ASV ir palīdzējusi nospraust ekonomikas un finanšu likumdošanas ietvaru;
• enerģētika – palīdzība ir sniegta privatizācijā un restrukturizācijā, iekļaujot likumdošanas un regulēšanas reformu, lai palielinātu privātā sektora ieguldījumu enerģētikas sektorā.
• demokrātija un pārvaldība- ASV ir palīdzējusi veicināt demokrātisku pārvaldību un sniegusi palīdzību daudzu likumu sagatavošanā- administratīvais kodekss, licencēšanas likumdošana, likums par valsts noslēpumu un runas brīvību. Tāpat ievērojama palīdzība ir sniegta Konstitucionālās tiesas izveidē. ASV ir sniegusi savu ieguldījumu arī plašsaziņas līdzekļu neatkarības veicināšanā. Vairākas informēšanas aģentūras un profesionālās plašsaziņas asociācijas ir izveidotas ar ASV palīdzību. Daudzas sabiedriskās organizācijas ir izveidotas ar ASV atbalstu.
• sociālais sektors- ASV ir finansējusi apkures sistēmu katru ziemu kopš 1999.gada. Programma paredz nodrošināt apkuri 300 tūkstošiem iedzīvotāju dažādās organizācijās, kā arī ir sasniegusi sociāli neaizsargātās grupas – vecus cilvēkus, slimnīcas, bāreņu namus, dzemdību namus, bērnu dārzus un bēgļu centrus.

USAID Caucasus 2004.-2008.gadam ir izvirzījuši šim programmēšanas periodam virsmērķi – stiprināti Gruzijas sabiedrības kapacitāti atjaunot būtiskos pakalpojumus, atjaunos ienākumus un stiprināt visiem Gruzijas iedzīvotājiem sava viedokļa uzklausīšanu valdībā, apakšmērķi- sekmēt jaunu vērtību un attieksmju, kutas iedrošina Gruzijas iedzīvotājus būt atbildīgiem par savas valsts attīstības virzību.

Balstoties uz šiem mērķiem USAID darbojas piecos virzienos:

• palielināt attīstības tempu un privāto uzņēmēju izaugsmi, radot jaunas darba vietas;
• ieguldījums stabilākas enerģētikas sistēmas izveidē;
• efektīvāka un atbildīgāka vietējā pašvaldība;
• veicināt sociālo un veselības pakalpojumu uzlabojumu noteiktās mērķa teritorijās;
• speciālas iniciatīvas- vēlēšanas, pretkorupcijas un cilvēku tirdzniecības novēršanas aktivitātes.

Apvienoto Nāciju institūcijas savu aktivitāti Gruzijā uzsāka 1993.gadā. Sākotnēji tās sniedza atbalstu tikai humanitārās palīdzības jomā, vēlāk arī sociālās un ekonomiskās situācijas uzlabošanai. ANAP ir aktīva trīs jomās:

• cilvēkresursu attīstība caur valsts pārvaldības uzlabošanu;
• nabadzības mazināšana;
• ekonomikas izaugsme un vides mērījumi.

Starp 1997. un 2000.gadu ANAP piešķīra 30 miljonus US $, no kuriem 16 US $ miljonus ieguldīja ANAP un vairāk kā 13 miljonus US $ - partneri, starptautiskās finanšu institūcijas, divpusējie donori un sabiedriskās organizācijas. 28%- tehniskās palīdzības resursi tika izlietoti ekonomikas izaugsmes veicināšanai, 64%- pārvaldībai (valsts pārvaldei) un 8%- vides aizsardzībai.

Pasaules Pārtikas programmas (World Food Programme) aktivitātes ir orientētas ilgtermiņa palīdzības sniegšanai sociāli neaizsargātām grupām un atkarības mazināšanai no importētās pārtikas. Programmas ietvaros Gruzija ir saņēmusi 2,3 miljonus US $.

Pārtikas un lauksaimniecības organizācija palīdz attīstīt lauksaimniecības sektoru, uzlabojot dzīves standartus un lauksaimniecības produktivitāti. Lauksaimniecības attīstības fonda mērķis ir mobilizēt resursus un tos pielietot nabadzības mazināšanai lauku reģionos. Fonda palīdzības apjoms ir 36,2 miljoni US $.

Apvienoto Nāciju Augstais komisārs bēgļu jautājumos palīdz konfliktu novēršanas jautājumos, palielinot drošību, kontroli pēc- konflikta zonās un piegādājot nepieciešamo humanitāro palīdzību invalīdiem (IDP) ar palīdzību rehabilitācijas jomā.

Apvienoto Nāciju Attīstības palīdzības ietvars Gruzijai 2006.-2010.gadam ir noteikusi piecas palīdzības jomas:

• nabadzības mazināšana un ekonomiskā izaugsme;
• pārvaldība (governance);
• pamata sociālie pakalpojumi;
• nepastāvība un nestabilitāte;
• vides joma.

Eiropas Savienība laika posmā no 1992.līdz 2000.gadam piešķīra 600 miljonus EUR dažādām programmām, ieskaitot TACIS, speciālo finanšu palīdzību, pārtikas drošību, rehabilitāciju, atbalsts robežjautājumu risināšanā un atbalsts humanitārās palīdzības jomā.

TACIS ir nozīmīgākā programma ES palīdzības sniegšanai. Gruzija ir saņēmusi vairāk par 70 miljoniem EUR grantu formā (neskaitot reģionālos projektus). Aptuveni 250 projekti tika īstenoti šādos sektoros: enerģētika, transports, lauksaimniecība, statistika, cilvēkresursu attīstība, telekomunikācijas, valsts pārvaldes reforma, privātā sektora attīstība, vides aizsardzība, finanšu jomā un izglītībā.

Reģionālo programmu vidū nozīmīgākās ir TRACECA un INOGATE. Caur INOGATE piešķirtie fondi kopš 1996.gada sastāda 46 miljonus EUR. Projektu ietvaros tika sniegta palīdzība eļļas un gāzes cauruļvada novērtējumam, jaunas paaudzes eļļas un gāzes transportēšanas sistēmas izveidei, palīdzība maza apjoma investīciju projektos, zināšanu pārnešana zinām- kā (know-how) vides aizsardzības jomā bīstamās infrastruktūrās, cauruļvadu un resursu jomā. 28 tehniskās palīdzības projekti 40 miljonu EUR vērtībā un 7 investīciju projekti 15 miljonu EUR vērtībā ir finansēti ar TRACECA starpniecību laika posmā no 1998.līdz 2003.gadam. Vienu trešdaļu palīdzības projektus līdzfinansē Pasaules banka un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.

Kopumā var teikt, ka Eiropas Komisija savā izstrādātajā Gruzijas attīstības stratēģijā ir izdalījusi šādas prioritātes:

• Veicināt likuma varu, labu pārvaldību un cilvēktiesību un demokrātisku vērtību ievērošanu, ietverot pilsoniskās sabiedrības stiprināšanu un sabiedrisko organizāciju aktīvas līdzdalības veicināšanu tuvinoties praktiskajai demokrātijai.
• Speciāli pasākumu nabadzības mazināšanai, lai tuvotos vispārējai ES nabadzības mazināšanas pieejai. Palīdzība tiks novirzīta visneaizsargātākajām grupām, uzlabojot pieeju veselības pakalpojumiem un īpaši sociālās drošības tīkliem.
• Veicināt konfliktu novēršanu, risināšanu un post-konfliktu rehabilitāciju.

Eiropas Komisijas galvenās attīstības programmas:

• TACIS ir vienošanās ar Gruzijas valdību. Šībrīža prioritātes- atbalsts institucionālajai reformai, pārejas perioda sociālās sekas;
• TACIS reģionālā (starp-valstu) programma, iekļaujot Traceca un Inogate projektus;
• Pārtikas drošības programma - orientēta uz valsts budžeta izdevumu vadību (piemēram, lauksaimniecībā un sociālajā palīdzībā bāreņiem un izglītības jomā);
• Makrofinansiālā palīdzība Gruzijai – 1998.gadā tika iedots aizņēmums 110 miljonu EUR apmērā. Ar grantu palīdzības projektiem valsts budžetam Gruzija ir saņēmusi 25 miljonus EUR.
• Post-konfliktu rehabilitācija- vairāki projekti Dienvidosetijā.
• ECHO- Humanitārā palīdzība rietumu Gruzijai (iekļaujot Abhāziju).

Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) ir parakstījusi 18 projektus Gruzijā enerģētikas, finanšu institūciju, transporta, dabas resursu un lauksaimniecības jomā. ERAB ir finansējusi arī piecus reģionālos projektus. Kopējais ERAB ieguldījums ir 250 miljonu EUR, no kuriem 60% tika iztērēti līdz 2003.gadam. Jāatzīmē, ka 61,4% no ieguldījuma nāk no privātā sektora un 38,6% no valsts sektora.

Vācija Gruzijai sniedz nozīmīgu atbalstu- 378miljonu Vācijas marku līdz 2003.gadam. Aptuveni 300 miljonus sniedza Vācijas rekonstrukcijas banka ar tiešajiem investīciju projektiem. Galvenie Vācijas rekonstrukcijas bankas atbalstāmie sektori ir enerģētika, lauksaimniecība, zemes kadastrs un vides aizsardzība. Finansējot enerģētikas sektoru ir ieguldīti 160 miljoni Vācijas marku, kas sastāda 53% no kopējās palīdzības. Palīdzība lauksaimniecības jomā un zemes kadastra jomā pārsniedz 45 miljonu Vācijas marku, kas ir 15% no kopējās palīdzības sektorā. Ir sniegts atbalsts modernas zemes kadastra sistēmas izveidei un reģistrācija, ka arī radīti sekmīgai darbībai nepieciešamie apstākļi. Vides aizsardzības jomā sniegtā palīdzība sastāda 20 miljonus Vācijas marku, kas sastāda 7% no kopējās palīdzības sektorā. Atlikušie 20% Vācijas sniegtā palīdzības finanšu resursi ir izlietoti caur tehnisko un humanitāro palīdzību.

Japānas sniegtās palīdzības apjoms sastāda 80 miljonus US $. Prioritārie palīdzības sektori ir enerģētika, lauksaimniecība un veselības aprūpe.

Nīderlandes palīdzības apjoms sastāda 60 miljonus US $, kas lielākoties veltīta sadarbībai ekonomikas attīstības jomā. Holandieši ir palīdzējuši atbalstīt makroekonomisko stabilitāti līdzfinansējot Pasaules bankas projektus, izlabojot pārvaldību, cilvēktiesības un piedaloties konfliktu novēršanas programmās. Publisko finanšu modernizācija un racionalizācija, pretkorupcijas mērījumi, pašvaldību darba uzlabošana, decentralizācija un cilvēktiesību aizsardzība- šie ir jautājumi, kuros tiek sniegta palīdzība finansētajās programmās. Ekonomiskās sadarbības ilgtermiņa mērķis ir veicināt pāreju uz darbotiespējīgu tirgus ekonomiku.

Turcijas būtiskākais atbalsts tiek sniegts naftas un gāzes cauruļvada projekta ieviešanā. Tehniskā palīdzība un maza apjoma granti dažādām institūcijām ir pieejami caur Turcijas attīstības un sadarbības aģentūru. Tā ir organizējusi apmācības muitā, tirdzniecībā un tūrisma jomā. No 1994.līdz 2002.gadam kopējais atbalstīto projektu finansiālais apjoms sastādīja 1,5 miljonus US $. Turcija ir galvenais tirdzniecības partneris un sniedz būtisku atbalstu aizsardzības jautājumos. Kopējais palīdzības apjoms sasniedz 30 miljonus US $.

Zviedrijas Starptautiskā Sadarbības aģentūra (SIDA) kopš 1995.gada ir sniegusi atbalstu ekonomikas izaugsmes veicināšanai, ekonomiskās un sociālās vienlīdzības veicināšanai, ekonomiskajai un politiskajai neatkarībai, vides aizsardzības un dzimumu līdztiesības jomā. Enerģētikas un izglītības projekti ir ieviesti šajās jomās. No 1995.līdz 2003.gadam Zviedrija piešķīra 4,4 miljonus US$.

Lielbritānija laika posmā no 1994.līdz 2002.gadam caur savām palīdzības programmām ir piešķīrusi 11 miljonus US $. Starptautiskās sadarbības departaments finansējumu tehniskās palīdzības formā ir piešķīris nabadzības novēršanai, lauksaimniecībai, veselībai, pārvaldībai un konfliktu novēršanai.

Ķīnas valdība piešķīrusi aptuveni 5 miljonus US $ privātā sektora attīstībai[29].

Kanādas Starptautiskā Attīstības aģentūra (CIDA) savas darbības prioritātes tuvākajiem 5-10 gadiem Gruzijā vērš šajos virzienos:

• atbalsts valsts un privātajām institūcijām caurskatāmas un efektīvas darbības veicināšanai, veicināt uzņēmumu veidošanos un nodarbinātības pieaugumu mērķa grupām noteiktās sabiedrības grupās;
• noteiktās pārvaldības institūcijās un struktūrās uzlabojas darbība - stabila, caurskatāma un atbilstoša nacionālajai un starptautiskajai likumdošanai.
• Publisko pakalpojumu efektīva izstrāde un sniegšana, kā arī atbilstošs to regulējums centrālajā un vietējā pašvaldībā un sabiedriskajām organizācijām noteiktā jomā.

Baltijas valstis

Attīstības palīdzības sniegšanā visnotaļ līdzīgās pozīcijās kopējas attīstības un reformu pieredzes, kā arī ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ atrodas visas trīs Baltijas valstis. Ņemot vērā visu šo trīs valstu interesei sevi apliecināt attīstības sadarbības politikā, ir ieteicams tām apvienot savus kapacitātes un finanšu resursus un saskaņot savas aktivitātes palīdzības projektu jomā. Konsultāciju gaitā tika noskaidrots, ka Lietuvas un Igaunijas valdības pārstāvēto institūciju delegācijas ir apmeklējušas Gruzijas valsts pārvaldes institūcijas un starptautiskos donorus, lai noskaidrotu situāciju Gruzijā un identificētu sadarbības jomas.

Līdz šim Igaunija ir īstenojusi vairākus palīdzības projektus, finansējot apmācību seminārus valsts pārvaldes darbiniekiem par Eiropas Savienības jautājumiem. Igaunija piedalās Pasaules bankas izglītības sistēmas projektā, īstenojot aktivitāti, kas skar skolu aprīkošanu ar interneta pieeju. Igaunijas Ārlietu ministrija ir apkopojusi vairākus projektus, kuriem ir iesniegts budžeta pieprasījums. Šie iniciējamie projekti ir orientēti uz apmācībām un datoru apgādi. Lietuvas sniegtā attīstības palīdzība ir intensificējusies līdz ar vēstniecības atvēršanu Tbilisi. Vēstnieks aktīvi seko līdzi Gruzijā notiekošajiem procesiem un piedalās sarunās ar atbildīgajām amatpersonām, lai piedāvātu nodot Lietuvas pieredzi. Gruzijas atbildīgās institūcijas šobrīd aktīvi iepazīstas ar lietuviešu pieeju pretkorupcijas jautājumu risināšanā un ir izteikušas atbalstu līdzīgas sistēmas izveidei Gruzijā.

4. Pārskats par iepriekš un šobrīd notiekošo Latvijas – Gruzijas sadarbību.

Lai definētu turpmākos sadarbības sektorus Latvijai un Gruzijai tuvāko gadu laikā, ir nepieciešams atskatīties uz līdzšinējo sadarbību. Informācija par līdzšinējo sadarbību – sadarbības projektiem, pasākumiem, divpusējām vizītēm, konsultācijām u.c. ir iegūta no dokumentiem, kā arī konsultācijām Latvijas un Gruzijas atbildīgajās institūcijās.

Šajā sadaļā ir iekļauta gan starp Latviju un Gruziju notiekošā sadarbība attīstības sadarbības ietvaros, gan arī no plašāka sektoru redzes viedokļa.

Runājot par palīdzības sniegšanas veidiem no Latvijas puses, tā ir gan palīdzības pasākumu ietvaros, kuros kā partneri darbojas Latvijas institūciju pārstāvji, gan arī ar Latvijas ekspertu līdzdalību starptautiskajos projektos. Kā viens no sekmīgajiem piemēriem ir minama EDSO, kurā pārstāvji no Latvijas ir piedalījušies gan robežapsardzes jautājumos, gan arī izglītības jautājumos. Tāpat pārstāvis no Latvijas piedalās Eiropas Komisijas finansētas EUJUST Themis projekta ietvaros Gruzijā kā likumu varas misijas eksperts. Eksperts no Latvijas piedalās EK Pretkorupcijas tīkla misijā, kas notiek Gruzijā.

Kopš abu valstu neatkarības atgūšanas sadarbība ir notikusi šādos sektoros:

LĪDZŠINĒJĀS SADARBĪBAS IZVĒRTĒJUMS INTEGRĀCIJAI ES UN NATO

Pastāvīgs politiskais dialogs divpusējo un daudzpusējo attiecību ietvaros ir uzturēts abu valstu parlamentu vidū. Ir notikušas valstu prezidentu un parlamenta spīkeru abpusējas vizītes Latvijā un Gruzijā. Pastāvīgas konsultācijas Eiropas Integrācijas jautājumos tiek uzturētas Parlamenta komisiju vidū, no Latvijas puses ar Eiropas lietu komisiju, no Gruzijas puses- ar Eiropas Integrācijas lietu komisiju. Latvijas puse ir nodrošinājusi stažēšanos diviem konsultantiem no attiecīgās komisijas Latvijas parlamentā. Jāatzīmē, ka ir uzsākta sadarbība arī Cilvēktiesību komisiju vidū. Latvijas delegācija bija vizītē Gruzijas parlamenta Cilvēktiesību komitejā š.g. septembrī.

Līdz ar to, ka Gruzijā masu mediju darbība ir neattīstīta un žurnālistiem trūkst izglītošanas iespēju, Latvijas Republikas Saeima ir izvirzījusi ideju aicināt Gruzijas žurnālistus uz Latviju iepazīties ar valsts institūcijām un jautājumiem, kas saistīti ar ES. Šāds projekts notiktu Saeimas jau esošās sadarbības ar Gruzijas parlamentu kontekstā.

Sadarbība notiek ne tikai tiešos pieredzes apmaiņas projektos, bet arī organizējot apmācības Eiropas integrācijas jautājumos gan pārstāvjiem no Gruzijas parlamenta, gan arī Gruzijas Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem Latvijas institūcijās.

Aizsardzības jomā Latvijas un Gruzijas vidū notiek intensīva sadarbība saistībā ar Gruzijas izvirzītā mērķa iestāšanās NATO īstenošanu. Pārstāvji no Latvijas Aizsardzības un Ārlietu ministrijām un Latvijas Ārpolitikas institūta ir konsultējuši vairākas reizes Gruzijas pusē atbildīgo institūciju pārstāvjus. Lai arī aizsardzības sektors tiešā veidā nav uzskatāms par attīstības sadarbības jomu, ir vairāki jautājumi, kuri skar attīstības sadarbībā tradicionāli ietilpstošos jautājumus – Latvijas palīdzība aizsardzības sektora pārstāvjiem apmācību organizēšanā šādos jautājumos – starptautiskās attiecības, valsts protokols, sabiedriskās attiecības, cilvēkresursu vadība, tehniskā nodrošinājuma jautājumi, par juridiskajiem jautājumiem un arī aizsardzības plānošanu.

Sadarbība iekšlietu sfērā ir notikusi robežapsardzes un robežu novērošanas jautājumos. Šobrīd pārstāvētajā EDSO (OSCE) misijā Gruzijā robežas novērošanā piedalās arī pārstāvis no Latvijas. Gruzijas pusei robežapsardzes jomā ir būtiski saņemt konsultācijas robežu infrastruktūras attīstīšanā un stiprināšanā, loģistikā, robežu kontrolē un starptautiskajās attiecībās.

Sekmīgi uzsāktā sadarbība šajā jomā noteikti tiks paplašināta un pastiprināta, iesaistoties arī citām institūcijām, īstenojamiem sadarbības projektiem, kuru ietvaros Latvija nodos savu reformu pieredzi ES, un NATO integrācijas, kā arī iekšlietu jomā.

LĪDZŠINĒJĀS SADARBĪBAS IZVĒRTĒJUMS IEKŠLIETU JOMĀ

Latvija jau sadarbojas ar Gruziju iekšlietu jomā, kopīgi apkarojot terorismu, organizētās noziedzības, kā arī nelegālo narkotiku apkarošanā.

Robežapsardzības jomā Latvijai un Gruzijai ir iesākta laba sadarbība, kas ir turpināma. Latvija ir sūtījusi savus ekspertus uz Gruziju robežjautājumos. Šo sadarbību un pieredzes apmaiņu veicina arī abu valstu robeža ar Krieviju, tādējādi kopīga labās pieredzes nodošana un labās prakses apmaiņa ir būtiskas.

Līdzšinējā sadarbībā ir bijusi ari pieredzes apmaiņa ekspertīžu metodoloģijas (psihiatrijas un tiesu ekspertīzes) jautājumos. Ir izveidota laba sadarbība Latvijas Policijas akadēmijas un Gruzijas Policijas akadēmijas vidū, ietverot arī policistu apmācību.

LĪDZŠINĒJĀS SADARBĪBAS IZVĒRTĒJUMS

PĀRVALDĪBAS (angļu val.-governance) JOMĀ

Pašvaldības jomā ir iezīmējusies sadarbība ar Latvijas pārstāvjiem, sniedzot konsultācijas par pašvaldību darbu - kopējo atbildības dalījumu pašvaldību funkcijām un finansējumu, funkciju dalījumu starp centrālo valdību un pašvaldību un decentralizācijas ieviešanas Latvijā, tās īstenošanas rezultātiem un ietekmi uz vietējo pārvaldi, kā arī par administratīvi teritoriālo reformu. Gruzijas valdības un pašvaldību pārstāvji 2004.gadā bija vizītē Latvijā gan atbildīgajās valsts institūcijās, gan arī pašvaldībās, lai pārrunātu šos jautājumus. Vizīte tika organizēta ar Latvijas Pašvaldību savienības un Norvēģijas vietējo un reģionālo pašvaldību asociāciju par sadarbību Gruzijas pašvaldību savienības izveidē. Neilgi pēc Gruzijas pārstāvju vizītes sekoja Latvijas pārstāvju vizīte Gruzijā pašvaldību forumā par pašvaldību asociācijas dibināšanu.

Jautājums par pašvaldību kompetenču atbildību Gruzijā ir risināms tuvākajā laikā.

Šobrīd Gruzijā ir izstrādāts likuma par pašvaldībām projekts, kas tiek apspriests. Ir plānots to parlamentā pieņemt līdz 2005.gada beigām. Tāpat Gruzijas pusei ir būtiski uzzināt, kā praktiski Latvijas pašvaldības veic savas funkcijas un organizē savu darbu.

LĪDZŠINĒJĀS SADARBĪBAS IZVĒRTĒJUMS DEMOKRĀTISKAS SABIEDRĪBAS VEICINĀŠANAS UN PILSONISKĀS SABIEDRĪBAS ATTĪSTĪŠANAS JOMĀ

Pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas ietvaros sadarbība ir notikusi gan atbildīgo valsts institūciju vidū, gan arī sabiedrisko organizāciju vidū.

Gruzijas valdības pārstāvju vizīte no Izglītības un zinātnes ministrijas un Pilsoniskās integrācijas ministres tika organizēta ar mērķi uzzināt Latvijas pieredzi sadarbībā ar tautiešiem ārvalstīm un mazākumtautību organizācijām, tai skaitā, vizītes dalībnieki tika informēti par Valsts programmu "Pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai 2005. – 2009.gads". Šīs vizītes laikā tika apmeklēts Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts, Latviešu valodas apguves valsts aģentūra, Latvijas Sabiedrības integrācijas fonds un skolas, kurās tiek ieviesta bilingvālās izglītības apmācība. Lai stiprinātu Integrācijas sekretariāta sadarbību ar Gruzijas Pilsoniskās integrācijas ministriju 2006. gadā plānots slēgt sadarbības līgumu. Gruzijas pusē par pilsoniskās sabiedrības attīstības jautājumiem atbildīga ir Izglītības un zinātnes ministrija.

Latvijas Platforma Attīstības sadarbībai (turpmāk- LAPAS) apvieno 23 sabiedriskās organizācijas, kuras ir apvienojušās ar mērķi nodot savu pieredzi. 2005.gada laikā ir notikušas abpusējas sabiedrisko organizāciju delegāciju vizītes gan Gruzijā, gan Latvijā. Līdz ar oktobra sākumā notiekošo sabiedrisko organizāciju forumu Tbilisi, kuru organizē LAPAS sadarbībā ar valsts un sabiedriskajām institūcijām gan Latvijā, gan Gruzijā, pēc kura ir paredzama aktīvāka sadarbība abu valstu sabiedrisko organizāciju vidū. LAPAS Latvijas pusē ir uzņēmušās koordināciju pār īstenojamajiem projektiem un sniedz atbalstu citām valstīm atrast sadarbības partnerus Latvijā.

Sadarbība demokrātijas veicināšanas un pilsoniskās sabiedrības attīstīšanas jomā tiks paplašināta, kam par vienu no veicinošajiem faktoriem kalpo arī š.g. oktobrī notikušais Latvijas un Gruzijas nevalstisko organizāciju forums Tbilisi.

LĪDZŠINĒJĀS SADARBĪBAS IZVĒRTĒJUMS EKONOMIKAS ATTĪSTĪBAS JOMĀ

Latvijas pieredze ekonomikas reformās un ekonomikas kopējās sistēmas izveidē ir ļoti nozīmīga Gruzijai. Ņemot vērā līdzšinējo pēc Gruzijas institūciju iniciatīvas notiekošās pieredzes apmaiņas standartizācijas jomā ar Latvijas Nacionālo Akreditācijas biroju, Nacionālo Meteoroloģijas aģentūru un Patērētāju tiesību aizsardzību centru, Latvijas puses atbildīgās institūcijas ekonomikas nozarē ir gatavas konsultēt Latvijas pieeju jautājumu risināšanā.

Gruzijas delegācija 2004.gadā piedalījās eksporta kontroles seminārā Rīgā. Tāpat Gruzijas pārstāvji 2003.gada vizītes laikā ir iepazīstināti ar vairākām Ekonomikas ministrijas padotības institūcijām – pārstāvjiem no "Latvijas dzelzceļa", Civilās aviācijas centra, Ceļu satiksmes un drošības direkciju, kā arī apmeklēja Ventspils ostu.

Lauksaimniecības ir ļoti nozīmīgs sektors attīstībai Gruzijā. Sadarbība šajā sektorā ir uzsākta ar abu pušu institūciju pārstāvju vizītēm. No Latvijas puses arī zemkopības ministrs 2004.gadā ir bijis vizītē Gruzijā. No Latvijas puses partnerinstitūcija ar praktisku pieredzes nodošanu ir Pārtikas un veterinārais dienests. Šobrīd galvenokārt pieredze tiek nodot pārtikas drošības jautājumos. Sakarā ar Gruzijā attīstīto vīna rūpniecību, paredzams, ka Gruzijas puse vēlēsies pārņemt Latvijas pieredzi pārtikas produktu standartu izstrādē, tai skaitā, vīnu standartu izstrādē.

KOPĒJIE SECINĀJUMI PAR LĪDZŠINĒJO LATVIJAS- GRUZIJAS SADARBĪBU

Izvērtējot līdzšinējo Latvijas un Gruzijas sadarbību jāatzīmē, ka tā ir notikusi plašā sektoru lokā "ad-hoc" veidā, sniedzot tiešas konsultācijas un palīdzību. Baltijas valstis ar savu unikālo pārejas perioda pieredzi Gruzijas pusei ir ļoti saistošas. Šī sadarbība ir notikusi dažādos līmeņus- gan likumdevēja, izpildvaras, kā arī nevalstiskajā sektorā. Kopējie sadarbības projekti ir uzskatāmi par veiksmīgiem un arī Gruzijas institūciju pārstāvji ir paši ir izrādījuši noteiktās jomās interesi tieši par Latvijas reformu pieredzi un sistēmas izveidi konkrētajā nozarē, vēršoties tiešā veidā pie institūciju pārstāvjiem, ar kuriem apzināt politikas izstrādi un praktisko īstenošanu. Kontakti ir bijuši neformālā līmenī, pēc kuru nodibināšanas Gruzijas puses pārstāvji ir vērsušies Ārlietu ministrijā vai noteiktās nozares institūcijā ar lūgumu sadarboties vai saņemt kādas konsultācijas.

Līdz ar konsultācijām un palīdzības sniegšanu ir veicināts abpusējs ieguvums, jo Gruzijas pusei ir bijusi iespēja uzzināt Latvijas pieredzi un turpmākajā darbībā vērst uzmanību, lai izvairītos no Latvijas pieļautajām kļūdām. Savukārt Latvijas puse ir stiprinājusi savas divpusējās un attīstības sadarbības attiecības, kā arī stiprinājusi savu donorvalsts statusu/ lomu attīstības sadarbībā.

Pozitīvi arī vērtējams, ka kopīgiem sadarbības projektiem par pamatu ir bijusi abpusēja iniciatīva un tādējādi ir meklēti kopīgi risinājumi sadarbības projektu finansēšanā, kas abu valstu parlamentu sadarbības projekta līmenī ir kopīgi iesniegts projekts TACIS programmas ietvaros "Rapid Reaction Mechanism", gan arī sabiedriskā sektora- LAPAS sadarbība ar Gruzijas NVO pārstāvjiem.

Latvijas pieredze Gruzijai ir interesanta kopīgās pagātnes Padomju Savienībā dēļ, kā arī Latvijas pieredze ir noderīga, lai pārņemtu mācībstundas un neatkārtotu pieļautās kļūdas.

Balstoties uz šo abpusējo iniciatīvu un sadarbību jau šajā līmenī ir paredzams, ka tā būs veiksmīga un noderīga arī turpmāk, tādējādi nodrošinot efektīvu attīstības sadarbības īstenošanu un šī pieredze arī var kalpot un palīdzēt Latvijas Ārlietu ministrijai praktiski sekmīgi ieviest turpmāk attīstības sadarbības politiku.

5. Latvijas valsts stratēģija attīstības sadarbībai ar Gruziju.

Latvijas valsts stratēģija attīstības sadarbībai ar Gruziju attīstībai ir balstīta uz līdzšinējo Latvijas- Gruzijas sadarbību, Gruzijas interesēm pieredzes pārņemšanā no Latvijas un kopējām Gruzijas attīstības prioritātēm. Šajā stratēģijā iekļautas sadarbības jomas, kuras Gruzijas puse šobrīd uzskata par būtiskām pieredzes pārņemšanai no Latvijas un kuras atbilst tās attīstības prioritātēm. Atzinīgi ir vērtējama Ārlietu ministrijas un ANAP iniciatīva izveidot ekspertu datu bāzi, tajā tiks apkopota informācija par dažādu nozaru profesionāļiem, kuri ir gatavi nodot Latvijas attīstības procesa un reformu pieredzi, kā arī konsultēt Gruzijas institūcijas tuvāko trīs gadu laikā īstenojamo reformu un politiku attīstību jomā.

Ilgāka termiņa prioritāšu īstenošanai attīstības sadarbībā Latvijas valdība varētu padomāt par mehānismu arī ekspertu piesaistei no citām valstīm konsultāciju un pakalpojumu sniegšanai Gruzijā no Latvijas puses. Šāda sadarbība arī atbilstoša ANO sniegtajām rekomendācijām organizēt atklātus konkursus attīstības palīdzības sniegšanai, tādējādi nodrošinot efektīvu finanšu resursu izlietojumu.

SADARBĪBA GRUZIJAS INTEGRĀCIJAS VEICINĀŠANAI ES UN TRANSATLANTISKAJĀS STRUKTŪRĀS

Latvijas integrācijas process ES un NATO ir viena no būtiskākajām sadarbības jomām, īpaši, ņemot vērā, ka tā ir skaidri izteikta Gruzijas prioritāte un Latvijai šobrīd ir atbilstoša pieredze. Gruzijas puses izteiktās vajadzības ir detalizētas šādos apakšsektoros un specifiskos jautājumos:

• iestāšanās sarunu procesa vadīšana un koordinācija;
• interešu saskaņošanas pieredze un valsts interešu aizstāvība, tai skaitā, politiskā lobija prakse;
• integrācijas procesa koordinēšana valsts iekšienē un atbildības sadale dažādu institūciju vidū (piemēram, parlaments, valdība, nozaru ministrijas, konsultācijas ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem u.c.).

Palīdzība minētajos apakšektoros var tikt sniegta, veidojot apmācības moduļus gan valsts institūciju pārstāvjiem, gan arī sabiedriskā sektora pārstāvjiem no organizācijām, kuru darbība ir orientēta uz integrāciju ES un NATO. Apmācības varētu tikt organizētas vairāku pakāpju moduļu apmācības veidā. Tā varētu iesākties ar teorētisko kursu– ES un NATO darbības principi, tiesības, pienākumi, sadarbība dažādu ES un NATO dalībvalstu un institūciju vidū. Šis teorētiskais kurss varētu notikt Gruzijā, lai sasniegtu pēc iespējas plašāku mērķauditoriju. Otrajam – praktiskajam modulim tiktu atlasīti sekmīgākie teorētiskā modeļa studenti un uzaicināti praktiskajām studiju vizītēm Latvijas institūcijās.

Attiecībā uz institūcijām kuru pieredzi vēlas pārņemt Gruzija, ir minēts Tulkošanas Terminoloģijas centrs. Gruzijas parlamentā šobrīd aktualizējas jautājums par likumu un normatīvo aktu tulkošanu uz angļu valodu, kā arī direktīvu tulkošanu uz gruzīnu valodu, līdz ar to Tulkošanas terminoloģijas centra praktiskā darbība un darba organizēšana šobrīd ir aktuāla pieredze Gruzijas pusei.

Š.g. septembra beigās – oktobrī Gruzijas parlamentā būs zināmi TACIS nākamā projekta konkursa rezultāti. Atkarībā no konsorcija, kurš īsteno projektu, arī Latvijas puses institūcijas var tikt iekļautas sadarbības partneru vidū un/vai to institūciju vidū, uz kurām Gruzijas puses pārstāvji brauc pieredzes apmaiņas vizītēs.

Līdz ar integrācijas procesu ES un NATO, skaidri iezīmējas arī sadarbība iekšlietu jomā. Latvijai un Gruzijai jau notiek kopīga sadarbība terorisma apkarošanā, nelegālo narkotiku apgrozības apkarošanā un organizētās noziedzības apkarošanā.

Robežapsardzes jomā jau ir laba sadarbība, kas būtu turpināma tālākā laika posmā. Latvija ir nosūtījusi savu ekspertu EDSO misijai Gruzijas robežapsardzes jomā. Kopīga robeža ar Krieviju ir jautājums, kas abām valstīm ir risināms kopā un abpusēja pieredze apgūstama.

Laba sadarbība ir izveidojusies arī starp Latvijas un Gruzijas Policijas akadēmijām policistu apmācībās.

Pēc Latvijas eksperta EU THEMIS projektā teiktā Gruzijas puse ir ieinteresēta apgūt Latvijas pieredzi tiesu psihiatrijas un tiesu ekspertīzes jomā.

SADARBĪBA MODERNAS UN KOMPETENTAS VALSTS PĀRVALDES IZVEIDEI GRUZIJĀ

Efektīva valsts pārvalde ir viens no būtiskākajiem atslēgas punktiem Gruzijai pārejas periodā. Latvijas valsts pārvaldes reformas kopumā ir vērtējamas kā sekmīgas, pie tam tās notikušas nesenā laika periodā kopš 1995.gada, kas nozīmē, ka šīs pieredze Gruzijai ir īpaši noderīga, lai mācītos no Latvijas pieredzes un izvairītos no turpmākām kļūdām.

• palīdzības sniegšanas pašvaldību reformas īstenošanā

Šajā laika posmā ir izstrādāts likuma par pašvaldībām projekts, tomēr joprojām ir aktuālas diskusijas par atbildības dalījumu starp centrālo varu un pašvaldībām. Pieredzes nodošana šajā jomā ir aktivitāte, kas tiktu turpināta, jo sekmīga sadarbība atbildīgo institūciju vidū ir uzsākta abpusējo vizīšu laikā. Saskaņā ar Latvijas Saeimas konsultācijās sniegto informāciju ASV Nacionālais demokrātijas institūts (US National Democracy Institute) ir gatavs finansēt Gruzijas puses pārstāvjiem pieredzes apmaiņas vizīti kādā no Baltijas valstīm.

• palīdzība valsts pārvaldes reformas īstenošanā.

Ņemot vērā, ka kopumā valsts pārvaldes reforma ir komplekss vairāku reformu process, šī sektora palīdzības jomā ir izdalāmi vairāki apakšsektori:

1. Latvijā ir izveidots efektīvs un darbotiesspējīgs rīcībpolitikas izstrādes un koordinācijas mehānisms nozaru ministriju un padotības institūciju vidū. Koordinācija tiek veikta Valsts kancelejā, kas ir tiešā ministru prezidenta padotībā un īsteno nozaru politiku izstrādes, ieviešanas un uzraudzības koordināciju, kā arī atbilstību valdības noteiktajām prioritātēm. Ņemot vērā, ka Gruzijā ir vērojama rīcībpolitiku savstarpēja nekoordinētība un ir valdības tiešā padotībā esoša koordinācijas centra trūkums, Latvijas pieredze būtu ļoti noderīga šajā jomā. Palīdzības nodošana var tikt organizēta tiešu konsultāciju veidā, kā arī palīdzības organizēšanā, stiprinot kapacitāti kādā no jau izveidotajām par valsts pārvaldi atbildīgajām institūcijām, piemēram, Valsts kanceleju vai valsts reformu ministra biroju.

Arī stratēģiskās plānošanas ieviešana ir viens no būtiskajiem īstenojamajiem pasākumiem valsts reformu jomā, īpaši plānošanas rezultātā izvirzīto mērķu saskaņošanā ar valsts finanšu budžeta plānošanu un izdevumiem. Viens no galvenajiem stratēģiskās plānošanas uzdevumiem ir mainīt pamatprincipus, atbilstoši kuriem tiek piešķirta nauda, no konkrētu iestāžu darbības finansēšanas uz sasniedzamu un izmērāmu rezultātu finansēšanu no valsts budžeta līdzekļiem. Tādējādi palīdzība būtu nepieciešama vismaz centrālajām valsts pārvaldes institūcijām stratēģisko plānu izstrādei.

Praktiskā veidā šī palīdzība būtu īstenojama ar apmācību starpniecību – praktiski semināri, kuros eksperti palīdz formulēt un atrast piemērotus risinājumus Gruzijas valsts pārvaldes sistēmai un institūcijām. Pēc šādām apmācībām arī horizontālās sadarbības veicināšana institūciju vidū ir nepieciešama.

Saredzot to, cik liels uzsvars Gruzijas valsts pārvaldes reformas politikā ir likts uz valsts pārvaldes administratīvās kapacitātes jautājumu risināšanu, Latvijas palīdzība būtu nepieciešama ne tikai noteiktām institūcijām un apmācībām tajās, bet arī valsts pārvaldes darbinieku apmācību sistēmas izveide. Valsts administrācijas skola un Valsts kanceleja Latvijā var dalīties savā pieredzē izstrādājot apmācību moduļus un to praktiskā organizācijā. Ņemot vērā, ka pirms dažiem mēnešiem Gruzijā (Kutaisi) izveidoja reģionālo valsts administrācijas skolu, jo īpaši tai tuvākajā laikā būtu nepieciešamas konsultācijas mācību modeļu izstrādē valsts pārvaldes un pašvaldību darbiniekiem. Šī skola ir orientēta uz pašvaldību darbiniekiem reģionā, kurš atrodas tuvāk Armēnijas robežai un kur arī pastāv problēma, ka šie darbinieki nerunā un nesaprot gruzīnu valodu.

Konsultāciju laikā Gruzijā Civildienesta birojā tika izteikta vēlme pārņemt Latvijas pieredzi amatu aprakstu izveidošanā.

• palīdzība valsts institūciju komunikācijā ar sabiedrību

Ņemot vērā šībrīža pilsoniskās sabiedrības attīstības gaitu Gruzijā un salīdzinoši vājo informētību par iesaistīšanos valsts pārvaldes darbā- lēmumu izstrādē un pieņemšanā, no vienas puses, un valsts institūciju darbības principu un standartu izstrādi, no otras puses, Latvija var sniegt savu ieguldījumu valsts komunikācijā ar sabiedrību, nododot savu pieredzi un praksi.

Šī aktivitāte ir saistāma gan ar valsts pārvaldības reformu, gan pilsoniskās sabiedrības attīstību, jo atsaucībai ir jābūt abpusējai. Latvijā ir izstrādāta komunikāciju stratēģija ar sabiedrību, iestrādāti principi likumdošanā un normatīvajos aktos, kā notiek viedokļu saskaņošana ar trešo sektoru- sabiedriskajām organizācijām, tai skaitā, profesionālajām un kā notiek sabiedrības informēšana par pieņemtajiem lēmumiem. Latvija ir pieredzējusi komunikācijas mehānismu izstrādē, sabiedrisko apspriežu rīkošanā, stabilu informēšanas instrumentu izstrādē- valsts institūciju mājas lapu izveide, atbildīgais par komunikāciju katrā institūcijā, nozīmīgāko komunikācijas kampaņu saskaņošana starp dažādām iestādēm horizontālā līmenī, iedzīvotāju vēstuļu rakstīšana, atbildēšana uz tām utt.

• palīdzība tieslietu sistēmā.

Lai Gruzijā tiktu izveidota efektīva valsts pārvaldība, aktuāla ir likuma varas stiprināšana, kur Latvijas eksperts jau piedalās Eiropas Komisijas finansētajā EU THEMIS misijā. Notikusi Gruzijas puses pārstāvju vizīte Latvijā un no Latvijas puses tiek plānota atbildes vizīte.

Peniterciārā reforma Gruzijā šobrīd tiek īstenota un šobrīd tās īstenošanā aktīvu palīdzību sniedz Igaunijas kolēģi. Stratēģijas sadaļā par projektu ieviešanas mehānismiem ir apskatīta iespējamā sadarbība Baltijas valstu vidū.

Apkopojot konsultācijās sniegto informāciju un Latvijas – Gruzijas sadarbības pušu raksturojumu, ir vairākas sakarības, kas ir turpmākajos palīdzības projektos ņemamas vērā. Kopumā palīdzība valsts pārvaldības jomā ir notikusi un arī sekmīgi var turpmāk tikt organizēta šādos praktiskos veidos:

• kopīgi semināri, konferences, diskusijas, kur Latvijas puse dalās ar savu ekspertīzi;
• praktiskas iepazīstināšanas vizītes konkrētās Latvijas institūcijās, tai skaitā, iespēja stažēties ilgākā laika posmā;
• Latvijas ekspertu praktiska palīdzība noteiktu jautājumu risināšanā, piemēram, likumdošanas izstrādē un saskaņošanā, kur eksperti ir iedziļinājušies konkrētajā situācijā Gruzijā un kopīgi ar Gruzijas kolēģiem izstrādā atbilstošus likumus, pozīcijas un nozaru politikas dokumentus.

SADARBĪBA DEMOKRĀTISKAs SABIEDRĪBAS UN PILSONISKAS SABIEDRĪBAS ATTĪSTĪŠANĀ

Pilsoniskās sabiedrības attīstība Gruzijā tiek efektīvi veicināta ar trešā sektora starpniecību. Sadarbība starp Latvijas trešo sektoru ar Latvijas Platformas attīstības sadarbībai aktivitātēm ir tās pirmajā sadarbības fāzē ir raksturojama kā sekmīga. Latvijas Platforma Attīstības sadarbībai apvieno 23 sabiedriskās organizācijas Latvijā ar mērķi nodot savu sekmīgo darbības pieredzi un svarīgi, ka Gruzijas puse ir gatava šo pieredzi pārņemt un ir izteikusi savu ieinteresētību tajā.

Latvijas- Gruzijas sabiedriskā sektora sadarbībā iezīmējas šādi jautājumi, apzinot Gruzijas nepieciešamības un Latvijas ekspertīzi:

• Sabiedriskā sektora apziņas stiprināšana Gruzijas publiskajā telpā, t.sk., politikas izstrādē. Šī aktivitāte būtu īstenojama kopā ar Latvijas pieredzes nodošanu kopējā rīcībpolitikas izstrādes procesa uzlabošanas jomā. Šobrīd pastāv divpusējas attiecības starp NVO un valsts institūcijām, bet stabilas sadarbības formas nav izstrādātas.
• Sabiedrisko organizāciju savstarpējās sadarbības pieredzes nodošana- asociāciju izveide, pārstāvniecības izveide, savstarpējā sadarbība un interešu pārstāvniecība dažādās institūcijās un reģionos. (Iespējams, ka lietderīgi būtu veidot sadarbību starp Latvijas un Gruzijas reģionālajām NVO).
• Sabiedrisko organizāciju un valsts sektora sadarbības stiprināšana un komunikācijas uzlabošana.
• Sabiedrisko organizāciju un uzņēmējdarbības sektora sadarbības attīstība- likumdošanas izstrāde un ieviešana, kā arī nodokļu sistēmas izveide šai sadarbības jomai, praktiska NVO un uzņēmēju sadarbības īstenošana.
• Pētījumi - resurss NVO sektora attīstībai.

Metodoloģijas pieredzes nodošana dažādu pētījumu veikšanai un to rezultātu izmantošanai, lai noskaidrotu situāciju par NVO sektoru un pilsoniskās sabiedrības attīstību, kā arī to izmantošana tālākā sektora un nozaru NVO attīstībā. Gruzijas pusei ir būtiski uzzināt starptautisko pieredzi un situāciju cilvēku iesaistīšanai pilsoniskās sabiedrības attīstības aktivitātēs.

• Stratēģiskās plānošanas iemaņu attīstīšana NVO pārstāvjiem un uz rezultātu orientētas darbības attīstīšana sabiedriskajā politikā īstenotajās aktivitātēs
• Diskusiju kultūras dialoga attīstīšana dažādu sociālo grupu vidū.
• Sabiedrības izpratnes līmeņa paaugstināšana par valsts attīstību, pilsoniskās izglītības attīstīšana.
• Projektu veicināšana pilsoniskās līdzdalības kultūras attīstības un brīvprātīgo darba veicināšanas jomā.
• NVO darbības stiprināšana un pieredzes nodošana noteiktās Gruzijai prioritārās jomās:
  • Jauniešu NVO
  • Sociālās drošības NVO
  • Minoritāšu un cilvēktiesību aizsardzības NVO

Uz 2005.gada otro pusi kā tuvākie sadarbības sektori Latvijas un Gruzijas sabiedrisko organizāciju vidū iezīmējas izglītības sektors, sociālais sektors un ES un NATO integrācijas sektori.

Izglītības sektorā kā sadarbības jautājumi iezīmējas:

Bilingvālās izglītības jomā;

Pieaugušo izglītības jomā

Mūžizglītības jomā.

Sociālajā sektorā kā sadarbības jautājumi iezīmējas:

• Portridžas modelis sociālajā sistēmā
• Atbalsts grupām ar īpašām vajadzībām, sociāli atstumtajiem;
• HIV/AIDS saslimšanu novēršana un atbalsts cietušajiem
• Reproduktīvā veselība.

ES un NATO integrācijas kontekstā kā sadarbības jautājumi trešā sektora vidū iezīmējas:

• informācijas apmaiņa starp lēmumu izstrādātājiem, pieņēmējiem un pilsonisko sabiedrību;
• pilsoniskā sabiedrības līdzdalības mehānismi- likumdošanas ietvars, formālais mehānisms vietējā, nacionālajā un starptautiskajā līmenī.

Ņemot vērā abu valstu daudznacionālo iedzīvotāju sastāvu un Latvijas izveidoto pieeju noteiktas sadarbības izveidē, Gruzijas puse ir ieinteresēta apgūt detalizēti Latvijas pieredzi darbā ar minoritātēm, lai sekmīgi īstenotu savu politiku šajā jomā. Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts un Gruzijas Pilsoniskās integrācijas ministra birojs plāno slēgt sadarbības līgumu.

Vērojot no Gruzijas pēdējā laikā izbraukušo lielo cilvēku daudzumu, arī Gruzijā ir aktualizējies jautājums par valsts atbalstu gruzīniem, kuri dzīvo ārpus Gruzijas, tātad diasporas pārstāvjiem.

Gruzijā ir aktuāls jautājums risināšanai- cilvēktiesību jomā- to ievērošana un normu iestrāde likumdošanā.

* Tuvākajā laikā ir plānots izstrādāt likumprojektu reliģijas jautājumu sakārtošanai, kur Latvijas pieredze būtu ļoti aktuāla. Tāpat arī Latvijas pieeja cilvēktiesību īstenošanā – gan likumdošanā, gan praksē ir nozīmīga Gruzijai, kur kā jau minēts iepriekš, cilvēktiesību ievērošana ir sarežģīts un risināms jautājums.

Pilsoniskas sabiedrības stiprināšana Gruzijā ir iespējama tikai ar valstī dzīvojošo nāciju apvienošanu un lojalitātes veicināšanu pret valsti un tās iekārtu. Tādēļ, līdzīgi kā Latvijā, iezīmējas nepieciešamība īstenot bilingvālās izglītības metodiku priekšmetu mācīšanai skolās. EDSO projektā šobrīd piedalās eksperte no Latvijas, palīdzot izstrādāt metodoloģiju un mācību materiālus. Arī valdības pārstāvju vizītes ir notikušas Latvijā.

SADARBĪBA GRUZIJAS NABADZĪBAS MAZINĀŠANAS JOMĀ

Risinot samilzušo nabadzības problēmu, Gruzija ir ieinteresēta pieredzes apzināšanā. Latvijas puse ir gatava nodot savu pieredzi sociālās drošības reformas un sociālo pakalpojumu attīstības jomā – likumdošanas izstrādē, sistēmas izveidē un atbildības sadalījumā dažādo institūciju vidū, pensiju reformas izveidē, darba organizēšanā ar sociāli atstumto grupām, invaliditātes profilakses veikšana un preventīvais darbs invalīdu skaita samazināšanai. Identificējot Gruzijā sociāli atstumtās iedzīvotāju grupas, kurām ir nepieciešama palīdzības sniegšana, jāņem vērā Gruzijā dzīvojošo tautu tradīcijas un kultūras konteksts, ieviešot palīdzības projektus, ir jābūt skaidram, kādi palīdzības veidi ir pieņemami Gruzijā dzīvojošajiem cilvēkiem un kuri var arī netikt izmantoti..

Veselības jomā ir divi būtiskākie veicamie pasākumi:

• infekciju slimību mazināšana un
• sabiedrības veselības situācijas uzlabošana – veselīga dzīves veida propagandēšana, smēķējošo skaita samazināšana.

Veselības jomā Latvijā Gruzijas ārstiem un māsām ir rīkoti apmācības kursi Tuberkolozes ārstēšanai ambulatori.

Kopumā secinot par izglītības un sociālo sektoru, jāatzīst, ka šībrīža sadarbības jautājumu loks ir visai plašs un tai pat laikā ļoti detalizēts, identificējot konkrētus palīdzības jautājumus. Šie sadarbības sektori varētu konkrētāk iezīmēties pēc tam, kad Latvijas un Gruzijas puses Izglītības un zinātnes ministrijas vienosies par turpmākiem sadarbības sektoriem, jo līdz šim šādas sarunas nav bijušas un šajā stratēģijā ir iekļautas vairāk Gruzijas puses attīstības vēlmes. Tas pats ir attiecināms uz Latvijas Labklājības un Veselības ministrijām un Gruzija sociālā sektora, darba un .. ministriju. Tai pat laikā jāatzīmē, ka sarunas par sadarbību ir uzsāktas arī Latvijas un Gruzijas attiecīgo sektoru sabiedrisko organizāciju vidū, kas būtu vērtējams kā divkārt pozitīvi, jo gan politikas izstrādātāji un ieviesēji, gan arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvji var kopīgi piedalīties Gruzijā izstrādāt un ieviest piemērotāko modeli šajās īstenojamajās politikās.

Izglītības jomā Gruzijas puse ir ieinteresēta apgūt pieredzi mūža izglītības īstenošanas konceptos. Ņemot vērā, ka Gruzijas izglītības sistēmā arvien vairāk ienāk vajadzība pārdalīt finanšu resursus noteiktu mērķu sasniegšanai konkrētā laika posmā ar projektu īstenošanas starpniecību, interese par Latvijas pieeju projektu konkursu organizēšanā un procedūrās ir aktuāla, piemēram Sabiedrības integrācijas fonda darbība. Studentu apmaiņa ir sadarbībai veicināms process, un arī abu pušu Izglītības ministrijas ir izteikušas vēlmi sadarboties.

SADARBĪBA GRUZIJAS VALSTS EKONOMIKAS ATTĪSTĪBAS JOMĀ

Latvijas pusei sekmīga pieredze pārejas periodā ir bijis dialogs ar Ārvalstu investoru padomi- metodoloģijas izveides un problēmjautājumu risināšana. Tāpat sekmīgi ir noritējusi iekšējā tirgus izveide un tā koordinācija un ārējas tirdzniecības jautājumu risināšana. Pieredze, kas būtu nododama ilgākā laika termiņā, ne tuvāko trīs gadu laikā, ir sabiedrisko pakalpojumu regulatora izveide un darbība.

Lauksaimniecība kā Gruzijai ļoti būtisks attīstības sektors (vairāk par 50% nodarbināto, 20%- tautsaimniecības nozare), ir nozīmīgs arī sadarbībai ar donoriem. Sadarbība ar Latviju ir identificēta šādos sektoros:

• lauksaimniecības politikas jomas attīstība;
• pārtikas produktu standartu attīstība (piemēram, vīnu);
• Lauku atbalsta dienesta darbības organizēšana;
• Gruzijas zemniekiem un lauksaimniekiem nodot pieredzi par Latvijas zemnieku savstarpējām sadarbības un kooperācijas formām. Nodot pieredzi dialoga uzturēšanā ar valsti un savu interešu pārstāvniecībā.
• Laboratoriju darbības pieredzes nodošana;
• Zivsaimniecības sektora attīstība.

6. PROJEKTU IEVIEŠANAS MEHĀNISMI

Sekmīgai attīstības sadarbības īstenošanai ir jāizveido efektīvs projektu īstenošanas un koordinēšanas mehānisms.

Tuvākajā nākotnē Ārlietu ministrijā būs pieejama ekspertu datu bāze. Ir būtiski šajā datu bāzē iekļaut ekspertus, kuri ir pieredzējuši Latvijas reformas tieši pārejas periodā, izstrādājot un ieviešot dažādas reformas. Būtu svarīgi šos cilvēkus iekļaut arī tad, ja viņi ir mainījuši savas nodarbošanās profilu, sazinoties ar institūciju Personāldaļām un struktūrvienību vadītājiem..

Latvijai kā jaunai donora valstij ir būtiski attīstīt ekspertu sadarbības tīklu. Šai ekspertu grupai būtiski ir dalīties savā starpā tieši pieredzes nodošanas metodoloģijā un konsultācijās. Prezentāciju iemaņas, starpkultūru komunikācija un cita veida praktiski padomi varētu tikt sniegti šāda veida apmācības programmās. Tādas palīdzēs izveidot stabilu komandu, paredzēs ekspertu savstarpējo informācijas apmaiņu, dalīšanos ar labo praksi un grūtībām. Reizi gadā šādiem ekspertiem varētu organizēt forumu, kas būtu laba platforma minētajām diskusijām un jaunu ekspertu piesaistei.

Kad tiks izstrādāts konkrētu projektu plāns, tas būtu jāsaskaņo ar ieinteresētajām un iesaistītajām pusēm abās valstīs, kā arī trešo sektoru. Abpusēja vienošanās ir īpaši svarīga savstarpējai interešu saskaņošanai. Šī koordinācija varētu notikt Latvijas pusē. Lai izvairītos no projektu pārklāšanās, projekta detalizēts izklāsts būtu jāsaskaņo ar palīdzības saņēmējinstitūciju Gruzijas pusē. Šo procesu varētu palīdzēt koordinēt Latvijas vēstniecība Gruzijā pēc iepriekš izstrādātas projektu izstrādes un uzraudzības shēmas. Vēstniecības pārstāvji, atrodoties uz vietas var labāk sekot notiekošajām reformām un aktivitātēm. Tāpat vēstniecībā ir informācija par Latvijas ekspertīzi attiecīgajās jomās, kas ļauj ātri reaģēt uz Gruzijas vajadzībām, ja no Latvijas puses finanšu resursu vadības mehānisms to pieļauj.

Koordinējošas sanāksmes stratēģiskām diskusijām par attīstības sadarbību ar atbildīgajām amatpersonām no nozaru institūcijām un Ārlietu ministriju jau tiek īstenotas Attīstības sadarbības konsultatīvas padomes ietvaros. Būtu svarīgi organizēt diskusijas par turpmākajiem sadarbības plāniem visu trīs Baltijas valstu vidū, kur nepieciešams- apvienojot šī reģiona spēkus un priekšrocības, un tās vienoti paužot Gruzijas valdībai un pārējiem starptautiskajiem donoriem. Atklājot vēstniecību Gruzijā, Latvijas pārstāvjiem ir būtiski stiprināt savu pozīciju, pieteikt sevi kā donorus arī neformālajās starptautisko donoru koordinējošajās sanāksmēs, kas notiek reizi mēnesī un kuras organizē ANAP, Pasaules banka vai USAID. Ņemot vērā to, ka Latvija palīdzības projektos var efektīvāk un lietderīgāk piedalīties tieši ar saviem cilvēkresursiem, kuriem ir pārejas perioda pieredze un kuri sekmīgāk par citiem lielajiem donoriem varētu izprast Gruzijas situāciju, Latvijai šādās neformālās donoru koordinācijas sanāksmēs būtu ļoti svarīgi sevi sekmīgi pieteikt un aktīvi līdzdarboties.

Apkopojot iepriekš izklāstīto informāciju par aktualitātēm nozarē, var secināt, ka praktiska palīdzība un projektu ieviešanas mehānismi daudzām nozarēm atkārtojas un sasummējas šādos pasākumos:

• apmācību rīkošanai Gruzijas pusei;
• praktiska iepazīstināšana ar Latvijas puses pieredzi, organizējot vizītes Latvijas institūcijās;
• praktiska palīdzība kādas politikas izstrādē vai ieviešanā, tai skaitā, likumdošanas, politikas dokumentu un monitoringa sistēmas izstrāde ar Latvijas ekspertu līdzdalību.

Tādējādi ir secināms, ka mehānismi nozaru vidū atkārtojas, bet būtiski ir katrā projektā, kas tiek īstenots, precīzi nodefinēt attiecīgajā nozarē risināmo jautājumu, īpaši, ja tas attiecas un kopīgu dokumentu izstrādi Gruzijas vajadzībām.

Lai no Latvijas puses ekspertīzes nodošana notiktu saskaņotā veidā un preventīvi tiktu novērstas grūtības, kuras var rasties komunikāciju dēļ, ir svarīgi dažādu nozaru ekspertu vidū veidot stabilu tīklu, kuri apmainītos ar informāciju, kādā veidā tieši informācija visefektīvāk ir nododama. Ņemot vērā vairāku Latvijas institūciju izteiktajās grūtības efektīvi komunicēt ar Gruzijas institūciju pārstāvjiem, ieteikums ir projektu ieviešanas gaitā nozīmēt dažādu līmeņu divas amatpersonas, un ja notiek institucionālas izmaiņas vai notiek personāla maiņa, iekļaut par normu to paziņot Latvijas pusei. Šādā situācijā vēstniecības atrašanās Tbilisi var palīdzēt atrasts "pazudušos" kontaktus. Ņemot vērā, Gruzijas joprojām nestabilo situāciju elektronisko komunikāciju jomā, ir jārēķinās, ka tehniskas grūtības var būt neizbēgamas.

• Praktiski īstenojot sadarbības projektus, varētu izvērtēt šādu sadarbības un komunikācijas mehānismu. Pēc tam, kad Latvija ir noskaidrojusi savas salīdzinošās priekšrocības un Gruzijas izteikto vajadzību pamata, Latvijas vēstniecība Gruzijā ar Gruzijas Ārlietu ministrijas starpniecību var izvirzīt potenciālos institūciju sadarbības piedāvājumus - sūtīt uzaicinājuma vēstules, rīkot pārrunu seminārus u.c.
• Projektu izstrādē un uzraudzīšanā veikt konsultācijas ar trešo sektoru.
• Ņemot vērā, ka Latvijas attīstības sadarbības politikas ietvaros ir paredzēts attīstīt pētniecisko darbību, būtu veicināma abu valstu studentu apmaiņa un pētījumu veikšana studiju ietvaros par katru no valstīm un to savstarpējām attiecībām. Atbalsts akadēmiskajiem un studentu pētījumiem būtu tālāk izmantojams kā resurss turpmāku projektu attīstīšanai un konkrētu institūciju sadarbības veicināšanai, piemēram, mācībiestāžu vidū, pētniecisko institūtu un sabiedrisko organizāciju vidū.

Būtu lietderīgi kādai organizācijai (vienai- valsts, vienai- sabiedriskajā sektorā) sadarboties ar Gruzijas pusē atbildīgajām institūcijām, lai konsultētu par finanšu piesaistes perspektīvām šādiem nelieliem pieredzes apmaiņas un izpētes projektiem. No Latvijas puses ir pieejami ES līdzekļi un ja tā ir palīdzības nodošana attīstības valstīm, tas varētu būt vienkāršāk. Būtiski ir norādīt ieinteresētajām pusēm, kur meklēt informāciju, fondus, kādas ir procedūra. Un ja jūt, ka šāda sadarbība varētu notikt, tad iespējams arī rīkot seminārus ieinteresētajām pusēm. Kopīgi veidot kādus izdevumus, publikācijas, interneta forumus u.c.

Stratēģiju izstrādāja

Sintija Šmite

Kontaktiem- mob.tel. +371 9586680

e-pasts: sintijasmite@yahoo.co.uk

STRATĒĢIJAS IZSTRĀDĒ IZMANTOTIE DOKUMENTI

Latvijas attīstības sadarbības politikas dokumenti

1. Latvijas Republikas Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnes, Ministru kabinetā pieņemtas 19.02.2003. ar rīkojumu Nr.107.
2. Latvijas Republikas attīstības sadarbības politikas programma 2005.-2009.gadam.
3. Latvijas Republikas Attīstības sadarbības politikas plāns 2005.gadam.
4. Latvijas Republikas Attīstības sadarbības politikas plāns 2006.gadam.

Gruzijas attīstības stratēģiskie dokumenti

5. Country Strategy Paper 2003-2006 Tacis National Indicative Programme 2004-2006 Georgia adopted by the EC on 23.September 2003
6. The Government's Strategic Vision and Urgent Financing Priorities for Georgia in 2004.-2006.
7. Economic Development and Poverty Reduction Program, Government of Georgia, Tbilisi 2003.
8. Progress Report "Economic Development and Poverty Reduction Program" Tbilisi, January 2005.
9. Common Country Assessment "Georgia", UN 2004.
10. Memorandum of the President of International Development Association and the International Finance Corporation to the Executive Directors on a Country Assistance Strategy for Georgia, November 2003.
11. The Priorities proposed by the Government of Georgia for the European Neighborhood Policy Action Plan within the European Neghbourhood Policy, approved by #291 Decree of the Government of Georgia, July 11, 2005.
12. Georgia's Commitment Under the Individual Partnership Action Plan (IPAP) with NATO – 2004-2006.
13. Milleniun Development Goals

Starptautisko donoru Gruzijā izstrādātie dokumenti

14. UNITED NATIONS DEVELOPMENT ASSISTANCE FRAMEWORK (UNDAF) GEORGIA 2006-2010
15. UNDP- Poverty Mapping in Georgia, Georgia 2003
16. National Human Development Report Georgia, 2000, UNDP Georgia.
17. National Human Development Report Georgia, 2002, UNDP Georgia
18. Canadian International Development Agency, Country Development Programming Framework- Georgia. 5 Sept 2003, 2003.
19. USAID/CAUCASUS- Georgia Country Strategu 2004-2008, August 7, 2003
20. "Georgian Economic Trends" Georgian- European Policy and L:egal Advice Centre, Quaterly Review No.2, 2005.

[1] Ministru kabinetā pieņemtas 19.02.2003. ar rīkojumu Nr.107.

[2] Latvijas Republikas attīstības sadarbības politikas programma 2005.-2009.gadam

[3] LR Ārlietu ministrijas Ekonomisko Attiecību un Attīstības sadarbības politikas direkcijas apkopotā informācija uz 2005.gadu.

[4] Ministru kabinetā pieņemtas 19.02.2003. ar rīkojumu Nr.107.

[5] Latvijas Republikas attīstības sadarbības politikas programma 2005.-2009.gadam 16.lp.

[6] Country Strategy Paper 2003-2006 Tacis National Indicative Programme 2004-2006 Georgia, p.7.

[7] The Government's Strategic Vision and Urgent Financing Priorities for Georgia in 2004.-2006., 12.lp.

[8] 2002 (census), www.cia.gov

[9] Canadian International Development Agency, Country Development Programming Framework- Georgia. 5 Sept 2003, 2003. 12.lp.

[10] Country Strategy Paper 2003-2006 Tacis National Indicative Programme 2004-2006 Georgia adopted by the EC on 23.September 2003.

[11] Economic Development and Poverty Reduction Program, Government of Georgia , Tbilisi 2003, 5.lp.

[12] Economic Development and Poverty Reduction Program, Government of Georgia , Tbilisi 2003, 6.lp.

[13] Progress Report "Economic Development and Poverty Reduction Program" Tbilisi, January 2005, 4.lp.

[14] Common Country Assessment "Georgia", UN 2004. 12.lp.

[15] Common Country Assessment "Georgia", UN 2004. 12.lp.

[16] Progress Report "Economic Development and Poverty Reduction Program" Tbilisi, January 2005, 9.lp.

[17] "Economic Development and Poverty Reduction Program" Tbilisi 2003, 10-12.lp.

[18] Progress Report "Economic Development and Poverty Reduction Program" Tbilisi, January 2005, 7.lp

[19] Progress Report "Economic Development and Poverty Reduction Program" Tbilisi, January 2005, 4.lp.

[20] Common Country Assesment Georgia, 2004, UN 8.lp.

[21] "Economic Development and Poverty Reduction Program" Tbilisi, 2003, 14-15.lp.

[22] Progress Report "Economic Development and Poverty Reduction Program" Tbilisi, January 2005, 20.lp.

[23] Common Country Assesment Georgia, 2004, UN 8.lp.

[24] The Government's Strategic Vision and Urgent Financing Priorities in 2004.-2006., 8.lp.

[25] The Government's Strategic Vision and Urgent Financing Priorities in 2004.-2006. 5-6.lp.

[26] The Government's Strategic Vision and Urgent Financing Priorities in 2004.-2006., 34.lp.

[27] "Economic Development and Poverty Reduction Program" Tbilisi, June 2003 87.lp.

[28] Memorandum of the President of International Development Association and the International Finance Corporation to the Executive Directors on a Country Assistance Strategy for Georgia, November 2003; 20.lp.

[29] Economic Development and Poverty Reduction Program" Tbilisi, June 2003, 86-90.lp.