ES un tās dalībvalstu attīstības sadarbības politika

2004.gadā Latvija pievienojusies Eiropas Savienībai (ES), kas ir jaunattīstības valstu galvenais partneris palīdzības, tirdzniecības un tiešo investīciju jomā. ES un tās dalībvalstis kopā sniedz apmēram 60% no visas pasaulē sniegtās attīstības palīdzības.

Ar vairāk nekā 450 miljoniem iedzīvotāju un ceturto daļu pasaules rūpniecības, kā lielākais atbalsta sniedzējs un pirmais tirdzniecības partneris 100 valstīm, ES var ievērojami ietekmēt politiskos un ekonomiskos lēmumus, kas nosaka labklājību un stabilitāti Eiropā, no kā, savukārt, atkarīga eiropiešu labklājība un drošība. Eiropas Kopienas attīstības sadarbības politika balstās uz ilgtspējīgas, taisnīgas, un uz piedalīšanos vērstas cilvēku un sociālās attīstības principu. Šīs politikas būtiska daļa ir cilvēktiesību, demokrātijas, likuma varas un labas pārvaldības veicināšana.

ES dalībvalstu aktivitātes Attīstības sadarbības jomā ir sākušās jau 1957.gadā līdz ar Romas līguma parakstīšanu, kas paredzēja arī Eiropas Attīstības Fonda dibināšanu ar mērķi sniegt tehnisko un finansiālo palīdzību Āfrikas valstīm. 1975.gadā tika parakstīta "LOME" konvencija, kas noteica sadarbības mērķus un principus ar partnervalstīm. Šajā laikā tika uzsākta sadarbība ar Mašrekas-Magrebas, kā arī Āzijas un Latīņamerikas valstīm, kā arī uz vienlīdzības pamata balstīta sadarbība ar Āfrikas, Karību un Klusā okeāna (ĀKK) reģiona valstīm.

Tomēr LOME konvencija nespēja novērst ĀKK valstu ekonomisko lejupslīdi, un, lai padarītu Attīstības sadarbību efektīvāku, 2000.gadā tika parakstīts jauns - Kotonū (Cotonou) nolīgums, kas paredz nostiprināt ĀKK un ES valstu sadarbību, sabiedrības un privātā sektora aktīvāku iesaistīšanu attīstības sadarbībā, kā arī skaidrāk un precīzāk definēt stratēģiju un metodes nabadzības un bada mazināšanai pasaulē. Kotonū nolīgums tiek pārskatīts ik pa pieciem gadiem.

2005.gada nogalē tika pieņemta ES Attīstības sadarbības politikas deklarācija, kas uzskatāma par pirmo visaptverošu dokumentu kopīgai ES un tās dalībvalstu attīstības politikai. Tajā noteikti galvenie mērķi, kas sasniedzami realizējot attīstības politiku, kā arī to valstu loks, kas kvalificējas palīdzības saņemšanai. Deklarācijā par prioritārajām palīdzības saņēmējvalstīm izvirzītas vismazāk attīstītās valstis, īpašu uzmanību veltot Āfrikai. Vienlaikus deklarācijā ir noteikts, ka vienlīdz svarīgi ir nodrošināt, lai palīdzība tiktu sniegta arī sabiedrības nabadzīgākajai daļai valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem.

ES palīdzību sniedz valstīm, kuras saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komitejas (OECD DAC) sarakstu ir atzītas par nabadzīgākajām un līdz ar to ir globālās oficiālās attīstības palīdzības (ODA) saņēmējas.  

Starptautiskās saistības

Palīdzības apjoms

2000.gadā Latvija pievienojās ANO Tūkstošgades deklarācijai un apņēmās īstenot uzstādītos Tūkstošgades attīstības mērķus (TAM), kas paredz nabadzības mazināšanu mazāk attīstītajās valstīs. Lai veicinātu šo mērķu sasniegšanu, attīstītākas valstis apņēmās kopīgi līdz 2015.gadam palielināt sniegto finansējumu attīstības mērķiem līdz 0.7% no nacionālā kopieņēmuma (NKI). Lai virzītos uz šo mērķi, ES ir izvirzījusi starpposma mērķi līdz 2010.gadam kopīgi sasniegt 0.56% no NKI, tādējādi paredzot pakāpenisku finansējuma palielināšanu attīstības sadarbībai.

ES "vecās dalībvalstis" ir apņēmušās līdz 2010.gadam sasniegt vismaz 0,51% no NKI , bet "jaunās dalībvalstis" - 0,17% no NKI.

ES dalībvalstu OAP/NKI līmenis 2009.gadā

% OAP/NKI
Zviedrija	1,12	Francija	0,46	Lietuva	0,14
Luksemburga	1,01	Vācija	0,35	Čehija	0,12
Dānija	0,88	Austrija	0,30	Igaunija	0,11
Nīderlande	0,82	Portugāle	0,23	Ungārija	0,09
Beļģija	0,55	Malta	0,20	Latvija	0,08
Somija	0,54	Grieķija	0,19	Polija	0,08
Īrija	0,54	Kipra	0,17	Rumānija	0,08
Lielbritānija	0,52	Itālija	0,16	Slovākija	0,08
Spānija	0,46	Slovēnija	0,15	Bulgārija	0,04

Eiropas Komisija, 2010

Palīdzības efektivitāte

• Parīzē 2005. gada martā Augsta līmeņa foruma par palīdzības efektivitāti laikā starptautiskie palīdzības donori un atbalsta saņēmējvalstis vienojās par galvenajiem palīdzības efektivitātes principiem (t.s. Parīzes deklarācija):

1. saņēmējvalstis uzņemas lielāku atbildību par savu attīstības politiku;
2. donori sniedz palīdzību, balstoties uz saņēmējvalstu nacionālajām attīstības stratēģijām, institūcijām un procedūrām;
3. donoru darbība tiek savstarpēji saskaņota;
4. uz rezultātiem balstīta resursu pārvaldību un lēmumu pieņemšana;
5. donoru un saņēmējvalstu savstarpēju atbildību.

• ES ir saistošas šīs Parīzē uzņemtās saistības. Turklāt ES dalībvalstis ir apņēmušās līdz 2010. gadam sasniegt konkrētus papildus mērķus, lai:

1. sniegtu ar kapacitātes celšanu saistītu palīdzību, izmantojot koordinētas programmas un aizvien biežāk vienojoties vairākiem līdzekļu devējiem;
2. novadītu 50 % valdību sniegtās palīdzības caur saņēmējvalstu sistēmām, ieskaitot apņemšanos divkāršot palīdzību, kas sniegta tiešo iemaksu veidā saņēmējvalsts budžetā vai atbalsot noteiktus sektorus;
3. izvairītos no jaunu projektu ieviešanas struktūru izveides;
4. par 50 % samazinātu nesaskaņotu misiju skaitu.

• 2008. gada septembrī Akrā, Ganā, augsta līmeņa forumā par palīdzības efektivitāti tika izstrādāts darbības plāns (Accra Agenda for Action), lai donorvalstis un saņēmējvalstis panāktu jūtamu progresu Parīzes deklarācijas īstenošanā.
• 2008. gada decembrī ANO rīkoja konferenci Dohā, Katarā, par finansējumu attīstībai. Tika pieņemta deklarācija (Doha Declaration on Financing of Development) par paredzēto saistību īstenošanu, vēlreiz apstiprinot 2002. gada Monterejas vienošanās nospraustos mērķus:

1. Donorvalstīm jāturpina iepriekšējās saistības palīdzības sniegšanā, neraugoties uz finanšu krīzi.
2. Jaunattīstības valstīm jāstiprina nodokļu sistēma un aktīvāk jāapkaro korupcija.
3. ES donoriem līdz 2010. gadam jāpalielina palīdzību līdz 0,56% no NKI un līdz 2015. gadam – līdz 0,7% no NKI, vismaz ½ finansējuma novirzot Āfrikai. Vienlaikus pilnībā jārespektē ES dalībvalstu individuālās attīstības sadarbības prioritātes.
4. Donorvalstīm līdz 2010. gadam jāizstrādā laika grafiki plānotā finansējuma pieauguma atspoguļošanai.
5. Attīstītajām valstīm 0,15-0,20% no sniegtās palīdzības jānovirza vismazāk attīstītajām valstīm (LDC).

Finanšu instrumenti

Lai sasniegtu Kopienas mērķus attīstības sadarbības jomā, no 2007.gada jaunās ES Finanšu perspektīvas ietvaros tiks izmantoti vairāki ārējo attiecību ģeogrāfiskie un tematiskie finanšu instrumenti. Ģeogrāfiskajiem instrumentiem ir noteikts teritoriālais pārklājums: Attīstības sadarbības instruments, Eiropas Kaimiņattiecību politikas instruments, Pirmsiestāšanās instruments. Tematiskie instrumenti paredzēti dažādu jomu atbalstam: Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments, Stabilitātes instruments, Kodoldrošības instruments.

Svarīgākais ES finanšu instruments palīdzības sniegšanai ĀKK valstīm ir Eiropas Attīstības fonds.

2008.gadā stājās spēkā 10.Eiropas Attīstības fonds, kurš darbosies līdz 2013.gadam. Latvijas ieguldījums tajā sastādīs 0,07% jeb EUR 15 877 400 (2008-2013). Iemaksu veikšanu fondā Latvija uzsāks 2011.gadā.

Prioritātes

Lai arī Kopiena sniedz attīstības palīdzību dažādiem pasaules reģioniem, par prioritāti ir izvirzīta Āfrika, kura visvairāk atpaliek no ANO Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanas. Gatavojoties pirmajai ANO TAM pārskata konferencei 2005.gadā, ES dalībvalstis vienojās vismaz 50% no kolektīvi piešķirtās attīstības palīdzības veltīt Āfrikai lejpus Sahārai.

2009.gadā ES dalībvalstu un Komisijas sniegtās palīdzības apjoms sastādīja apmēram 50 miljardus EUR.

Noderīgas saites:

1) Cotonou līgums: http://www.mfa.gov.lv/_data/file/l/cotonou.pdf

2) ES Attīstības sadarbības politikas deklarācija: http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/site/en/oj/2006/c_046/c_04620060224en00010019.pdf 

3) oficiālās attīstības palīdzības (ODA) saņēmējas:    http://www.oecd.org/dataoecd/32/40/43540882.pdf

4) Parīzes deklarācija: http://www.oecd.org/document/18/0,2340,en_2649_3236398_35401554_1_1_1_1,00.html

5) Accra Agenda for Action: http://siteresources.worldbank.org/ACCRAEXT/Resources/4700790-1217425866038/AAA-4-SEPTEMBER-FINAL-16h00.pdf

6) Doha Declaration on Financing of Development: http://daccess-dds-ny.un.org/doc/UNDOC/LTD/N08/630/55/PDF/N0863055.pdf?OpenElement