|
Latvijas un Zviedrijas sadarbības pamatā ir kopīga vēlme nodrošināt stabilitāti, drošību un labklājību Baltijas jūras reģionā un Eiropā kopumā.
Abu valstu sadarbība ir intensīva: regulārs ir valsts augstāko amatpersonu dialogs, noturīga un sekmīga ir praktiskā sadarbība starp parlamentiem, nozaru ministrijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām. Ir izveidojušies plaši cilvēku savstarpējie kontakti.
Diplomātisko attiecību hronoloģija
Zviedrija atzina Latvijas neatkarību 1991.gada 27.augustā. Latvijas Republikas un Zviedrijas Karalistes diplomātiskās attiecības atjaunotas 1991.gada 28.augustā. Zviedrijas vēstniecība Rīgā atklāta 1991.gada 29.augustā.
Pašreizējais Zviedrijas Karalistes vēstnieks Latvijā ir Matss Stafansons (Mats Staffansson). Latviju Zviedrijā pārstāv vēstniece Elita Kuzma.
Zviedrijā darbojas pieci Latvijas goda konsuli: Stīgs Torsons (Stig Thorsson) Sēdermanlandes lēnī, Andris Nolendorfs Kalmāras lēnī, Egils Linge (Egil Linge) Gotlandē, Kristiāns Bille (Christian Bille) Hallandes lēnī un Agrita Mārtiņsone Blekinges lēnī.
Sadarbības jomas
Ekonomika
Zviedrija ir viena no nozīmīgākajām Latvijas ekonomiskās sadarbības partnervalstīm, abu valstu savstarpējā tirdzniecība attīstās dinamiski.
2007. gadā Zviedrija ir piektais lielākais Latvijas preču eksporta noieta tirgus, un septītā lielākā importa partnervalsts. Tirdzniecības kopapjoms tuvojas vienam miljardam EUR. 2007. gads, salīdzinot ar 2006.gadu, iezīmējies ar strauju Latvijas eksporta apjomu kāpumu uz Zviedriju - par 45%. Zviedrijas preču imports Latvijā, salīdzinot 2007. un 2006.gada datus, audzis par 15%. Latvija uz Zviedriju pamatā eksportē koksni, neapstrādātus kokmateriālus (55%), savukārt importā no Zviedrijas dominē mašīnas, mehānismi, transporta līdzekļi.
Zviedrija ir otrais lielākais investors Latvijā (aiz Igaunijas) ar uzkrāto tiešo investīciju apjomu 624,5 milj. LVL apmērā (2007.gada III ceturkšņa dati). 12% no investīciju kopapjoma Latvijā ir Zviedrijas izcelsmes, nodibināti vairāk kā 600 kopuzņēmumi. Galvenā Zviedrijas investīciju mērķa nozare Latvijā ir finanšu starpniecība, kurai seko nekustamie īpašumi.
2007.gada 18.decembrī LR Uzņēmumu reģistrā reģistrēti 607 Zviedrijas - Latvijas kopuzņēmumi (Lursoft datu bāze) ar Zviedrijas uzkrātajām investīcijām Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos (kopš 1991.gada) 201,35 milj. LVL apjomā (2.vieta).
Desmit lielākie Zviedrijas investori Latvijā, milj. LVL ("Lursoft" statistika par UR apkopoto informāciju uz 19.03.2008): - Tele 2 Sverige Ab (100% SIA "Tele 2 Holdings") - 50,00
- Skandinaviska Enskilda Banken Ab (98,82% A/S "SEB Latvijas Unibanka") - 38,48
- Rimi Baltic Ab (100% SIA "Rimi Latvia") - 19,54
- Teliasonera Ab (100% SIA "Telia Latvija" un 24,50% A/S "Latvijas mobilais telefons") - 9,58
- Ostermalm Property Investment Fund Ab (100% SIA "Saliena Real", nekustamo īpašumu projekti) - 8,24
- Baltic Beverages Holding Ab (75% AS "Aldaris") - 6,34
- Sodra Skogsagarna Ekonomisk Forening (100% SIA "Sodra mežs", kas dibināta 2006.gada novembrī, kad somu uzņēmums "Metsalitto" pārdeva "Sodra" savus mežu īpašumus Latvijā) - 6.21
- Aga Ab (100% SIA "AGA", enerģētika (rūpnieciskā gāze)) - 5,06
- Nord Mills AB (65.71% A/S "Rīgas dzirnavnieks" un 99.09% A/S "Rēzeknes dzirnavnieks", graudaugu produkti) - 4,34
- Oz Balt Invest Ab (100% SIA "J.O.Z.", celtniecība) - 3,66
Izglītība
Tā kā Zviedrijas izglītības sistēma ir decentralizēta, sadarbība šajā jomā notiek galvenokārt atsevišķu izglītības iestāžu, organizāciju, ekspertu starpā, kā arī ar rajonu un pilsētu skolu valžu starpniecību.
Lielākais Zviedrijas ieguldījums Latvijas un Baltijas izglītības attīstībā ir Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) un Rīgas Juridiskās augstskolas (RJA) izveide.
Latvijas augstskolas (Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Vidzemes augstskola, Rīgas Ekonomikas augstskola, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola, Rēzeknes augstskola) Socrates/Erasmus programmas ietvaros sadarbojas ar Zviedrijas augstskolām.
Kultūra
Sadarbība ar Zviedriju kultūras jomā ir ļoti aktīva. Tā notiek decentralizēti, starp atsevišķām kultūras un mākslas organizācijām, bieži ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas, Zviedru institūta, Zviedrijas vēstniecības Latvijā un Ziemeļu Ministru padomes biroja atbalstu. Notiek sadarbība ES programmu Socrates un Leonardo da Vinci ietvaros.
2008.gada rudens Gēteborgas grāmatu gadatirgū Latvija uzaicināta piedalīties galvenās viesu valsts statusā. Latvijas Koncertdirekcijai ir ilgstoša sadarbība ar Rikskonserter - Skandināvijas-Baltijas valstu koncertaģentūru tīklu. Par tradīciju kļuvusi Latvijas Nacionālās operas piedalīšanās Dalhallas operas festivālā. Citas sadarbības jomas: tautas māksla, arhīvi, bibliotēku zinātne, muzeji, kultūrizglītība, pieminekļu aizsardzība. Latvija piedalās Zviedrijā notiekošajos filmu un teātru festivālos.
Iekšlietas un tieslietas
Prioritārās jomas Latvijas un Zviedrijas sadarbībā iekšlietu un tieslietu jomā ir cīņa ar organizēto noziedzību, tieslietu sistēmas uzlabošana.
Starptautiskās Kriminālpoliciju Organizācijas ietvaros Interpola Latvijas birojam ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Interpola Zviedrijas biroju.
Zviedrija un Latvija sadarbojas TASK FORCE Organizētās noziedzības apkarošanai Baltijas jūrās reģionā. 2005. gada sākumā tika uzsākta divpusējā sadarbība ar Zviedrijas Nacionālās Policijas pārvaldi.
Aizsardzība
Zviedrija ir bijusi viena no vadošajām Ziemeļvalstīm divpusējās palīdzības sniegšanā Latvijai aizsardzības jomā. Nozīmīga ir bijusi Zviedrijas palīdzība Nacionālā aizsardzības plāna izstrādāšanā, Latvijas Jūras Spēku attīstībā un krasta novērošanas sistēmas pilnveidošanā, mīnu un nesprāgušas munīcijas meklēšanā un savākšanā, militāro speciālistu apmācībā, kā arī NBS tehniskā aprīkojuma nodrošināšanā.
Labklājība, sociālā nodrošināšana un veselības aprūpe
Zviedrija ir viena no tām valstīm, kas ir sniegusi vislielāko finansiālo atbalstu Labklājības ministrijas projektu īstenošanai.
Valsts darba inspekcija (VDI) sadarbībā ar Zviedrijas Darba aizsardzības pārvaldi īstenojusi vairākus projektus par darba higiēnas un drošības jautājumiem, kā arī par likumdošanas piemērošanu ES prasībām.
Zviedrija sniedz finansiālu palīdzību projektam "Dzīvesprieks", kas ir dzīvesvieta un arodapmācības centrs bāreņiem un jauniešiem no nelabvēlīgām ģimenēm. Ar Zviedrijas Pestīšanas armijas palīdzību muižā "Skangale" izveidots sociālās aprūpes, izglītības un kultūras centrs Cēsu rajona bērniem no sociāli nelabvēlīgām vai ļoti nabadzīgām ģimenēm.
Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca kopš 2003.gada sadarbojas ar Zviedriju ES INTERREG IIIC "Nākotnes veselības aprūpe" projekta ietvaros.
Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca sadarbojas arī ar Karolinskas institūtu insulīnrezistences un neiroloģijas pētījumu īstenošanā, kā arī ar Upsalas universitāti ginekologu izglītošanā un pulmonoloģiskās patoloģijas diagnostikā.
Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības fakultāte kopš 2002.gada sadarbojas ar ES veselības skolu asociāciju. Šī projekta ietvaros konsultācijas sniedz Ziemeļvalstu Sabiedrības veselības skola Gēteborgā.
Vides aizsardzība un reģionālā attīstība
Sadarbība tiek īstenota visos līmeņos - gan ar Zviedrijas vides ministriju, gan Zviedrijas starptautisko attīstības sadarbības aģentūru (SIDA), gan ar Vides aizsardzības aģentūru, Zviedrijas Radiācijas drošības institūtu, Ķīmisko vielu inspekciju, kā arī ar vairākām konsultantu firmām. Būtisks ir Zviedrijas ieguldījums ūdensapgādes un kanalizācijas, kā arī atkritumu apsaimniekošanas jomā.
Sadarbība ar Zviedriju notiek ES INTERREG IIIB programmas ietvaros. Šīs programmas mērķis ir veicināt telpisko integrāciju un konkurētspēju, reģionālo, ekonomisko un sociālo mijiedarbību un attīstību. Sadarbība notiek arī Baltijas jūras reģiona INTERREG IIIC programmas ietvaros.
Satiksme
Latvijas autoceļu nozares uzņēmumiem pastāv ilgstoša sadarbība ar atsevišķiem Zviedrijas uzņēmumiem, iepērkot autoceļu darbiem nepieciešamās mašīnas un materiālus.
VAS "Latvijas dzelzceļš" Infrastruktūras pārvalde aktīvi sadarbojusies ar Zviedrijas firmu "Bombardier transportation". Sadarbībā ar šo firmu tika projektēta, uzcelta un nodota ekspluatācijā moderna vilcienu kustības vadības sistēma Rīgas pasažieru stacijā, kuras kopējā vērtība ir 6,8 miljoni ASV dolāru.
Aviokompānijas AirBaltic un Ryanair veic regulārus lidojumus no Rīgas uz Stokholmu. 2006. gada rudenī AirBaltic uzsāka lidojumus uz Gēteborgu. 2006. gada 7. aprīlī maršrutā Rīga- Stokholma uzsāka kursēt "Tallink" prāmis. Starp Latviju un Zviedriju darbojas vairākas kravas - pasažieru Ro-ro un Ro-pax prāmju līnijas: Ventspils - Nīneshamna, Ventspils - Karlshamna.
Nozīmīgākās vizītes:
|
No Zviedrijas: |
|
2007.gada 22.-23.janvāris |
Ārlietu ministra Karla Bilta darba vizīte |
|
2006.gada 21.augusts |
Parlamenta spīkera Bjērna fon Sīdova vizīte (dalība Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas 15. gadskārtas svinībās) |
|
2006.gada 17.maijs |
Karalienes Silvijas vizīte Latvijā (dalība bāreņu un bez vecāku gādības palikušo jauniešu centra "Dzīvesprieks" 10 gadu jubilejas svinībās) |
|
2003.gada12.novembris |
Ārlietu ministres Lailas Freivaldes darba vizīte |
|
2003.gada 23.oktobris |
Parlamenta spīkera B.fon Sīdova vizīte |
|
2003.gada 27.jūnijs |
Ārlietu ministres Annas Lindas darba vizīte |
|
2003.gada 26.maijs |
Premjerministra Jērana Pēršona darba vizīte Latvijā |
|
2002.gada 25.marts |
Ārlietu ministres A.Lindas darba vizīte |
|
2001.gada 17. augusts |
Karaļa Kārļa XVI Gustava vizīte Latvijā (izstādes "Trīs zvaigznes. Trīs kroņi." atklāšana kopā ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu) |
|
2001.gada 7.marts |
Kroņprinceses Viktorijas vizīte Latvijā (Rīgas Juridiskās augstskolas ēku inaugurācija kopā ar Valsts prezidenti V.Vīķi-Freibergu) |
|
2000.gada 10.novembris |
Ārlietu ministres A.Lindas vizīte |
|
2000.gada 27.jūnijs |
Premjerministra J.Pēršona darba vizīte |
|
2000.gada 17.maijs |
Ārlietu ministres A. Lindas darba vizīte |
|
1998.gada 15.aprīlis |
Premjerministra J.Pēršona darba vizīte Latvijā |
|
1996.gada 21.maijs |
Karalienes Silvijas vizīte Latvijā (bāreņu un bez vecāku gādības palikušo jauniešu centra "Dzīvesprieks" atklāšana kopā ar Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa kundzi Ainu Ulmani) |
|
1994.gada 8.novembris |
Karaļa Kārļa XVI Gustava vizīte Latvijā (Rīgas Ekonomikas augstskolas atklāšana kopā ar Valsts prezidentu G.Ulmani) |
|
1992.gada 10.-11.septembris |
Karaļa Kārļa XVI Gustava un karalienes Silvijas valsts vizīte |
|
1992.gada 7.-8.jūlijs |
Premjerministra K.Bilta darba vizīte |
|
No Latvijas: |
|
2008.gada 27.augusta |
Ārlietu ministra Māra Riekstiņa darba vizīte |
|
2008.gada 31.marts |
Ministru prezidenta Ivara Godmaņa darba vizīte |
|
2008.gada 4.-5.marts |
Saeimas priekšsēdētāja Gundara Daudzes vizīte Zviedrijā |
|
2008.gada 17.janvāris |
Ārlietu ministra Māra Riekstiņa vizīte Zviedrijā Latvijas prezidentūras Baltijas jūras valstu padomē pasākumu programmas Stokholmā ietvaros |
|
2007.gada 15. oktobris |
Ārlietu ministra Arta Pabrika darba vizīte Zviedrijā |
|
2007.gada 19.septembris |
Valsts prezidenta Valda Zatlera darba vizīte Zviedrijā |
|
2007.g. 28.-30.jūnijs |
Valsts prezidentes V.Vīķes-Freibergas vizīte (dalība Tālbergas forumā) |
|
2007.g. 12. jūnijs |
Ārlietu ministra A.Pabrika vizīte Zviedrijā (dalība BJVP ārlietu ministru sanāksmē) |
|
2007.gada 18.aprīlis |
Valsts prezidentes V.Vīķes-Freibergas vizīte (dalība "Globe Forum") |
|
2006.gada 15.novembris |
Ministru prezidenta Aigara Kalvīša darba vizīte |
|
2006.gada 27.-30.jūnijs |
Valsts prezidentes V.Vīķes-Freibergas vizīte (dalība Tālbergas forumā) |
|
2005.gada 31.marts - 1.aprīlis |
Valsts prezidentes V.Vīķes-Freibergas valsts vizīte |
|
2004.gada 7.maijs |
Ministru prezienta I.Emša darba vizīte |
|
2004.gada19.marts |
Ārlietu ministra R.Pīka darba vizīte |
|
2004.gada 27.janvāris |
Valsts prezidentes V.Vīķes-Freibergas vizīte (dalība Stokholmas starptautiskajā forumā "Genocīda novēršana: draudi un atbildības") |
|
2002.gada 28.novembris |
Ārlietu ministres S.Kalnietes darba vizīte Zviedrijā |
|
2002.gada 1.jūnijs |
Valsts Prezidentes V.Vīķes-Freibergas vizīte (dalība Zontu kongresā) |
|
2001.gada 3.aprīlis |
Ministru prezidenta A.Bērziņa vizīte (Baltijas valstu premjerministru tikšanās ar Zviedrijas premjerministru) |
|
2000.gada 12.decembris |
Ministru prezidenta A.Bērziņa vizīte (Baltijas valstu gada noslēgums) |
|
2000.gada 28.septembris |
Ārlietu ministra I.Bērziņa darba vizīte |
|
2000.gada
11.-12.aprīlis |
Saeimas priekšsēdētāja J.Straumes oficiālā vizīte |
|
1999.gada 30.novembris - 1.decembris |
Valsts prezidentes V.Vīķes-Freibergas oficiālā vizīte |
|
1995.gada
18.-19.novembris |
Valsts prezidenta G.Ulmaņa valsts vizīte |
|
1992.gada
10.-11.marts |
Ministru prezidenta I.Godmaņa vizīte |
Latvijas Republikas divpusējie līgumi: Zviedrijas Karaliste
Noderīgas saites
|