Latvijas un Vācijas attiecības kvalitatīvi ir attīstījušās no "Baltijas valstu advokāta" līdz uzticamai partnerībai ES un NATO. Latvijas un Vācijas attiecībām raksturīga aktīva divpusējo vizīšu apmaiņa, dinamiskas ekonomiskās attiecības, regulāri starpparlamentārie kontakti, tieša sadarbība ar federālajām zemēm, kā arī plaša sadarbība starp dažādām institūcijām. Latvijas un Vācijas attiecības turpina attīstību ar kopīgu mērķi par vienotas un politiski stabilas Eiropas nākotni, kā arī drošu un ekonomiski attīstītu Baltijas jūras reģionu. 

Diplomātisko attiecību vēsture 

Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Vāciju tika nodibinātas 1921. gada 1. februārī, kad Vācija de iure atzina Latvijas valsts pastāvēšanu. 1991. gada 28. augustā tika atjaunotas abu valstu divpusējās attiecības. Vācijas vēstnieks Latvijā kopš 2008. gada 19. augusta ir Detlefs Veigels (Detlef Weigel). Latvijas vēstnieks Vācijā kopš 2008. gada 15. septembra ir Ilgvars Kļava.

Goda konsuli

Vācijā darbojas 6 Latvijas Republikas goda konsuli:

1. Hamburgas konsulārais apgabals – Dr. Sabīne Sommerkampa-Homane (Dr. Sabine Sommerkamp-Homann)
2. Bavārijas konsulārais apgabals – Dr. Johaness Georgs Klāsens (Dr. Johannes Georg Claessens)
3. Ziemeļreinas-Vestfālenes un Reinzemes-Pfalcas konsulārais apgabals – Prof. Dr. Bruno O. Brauns (Prof. Dr. Bruno O. Braun)
4. Hesenes konsulārais apgabals – Prof. Dr. Rīdigers brīvkungs fon Rozens (Prof. Dr. Rüdiger Freiherr von Rosen)
5. Meklenburgas-Priekšpomerānijas un Šlēsvigas-Holšteinas konsulārais apgabals – Dr. Frics Šulce (Dr. Fritz Schulze)
6. Bādenes-Virtembergas konsulārais apgabals – Helmuts Verners Siglohs (Helmut Werner Sigloch).

Militārie atašeji

2006. gada decembrī par Latvijas aizsardzības atašeju Vācijā akreditēts plkv. Mintauts Buks. 2008. gada septembrī par Vācijas aizsardzības atašeju Latvijā akreditēts kkpt. Volfgangs Verners Colls (Wolfgang Werner Zoll).

Parlamentārā sadarbība

Vācijas Bundestāga un Latvijas Saeimas deputāti regulāri attīsta intensīvus starpparlamentāros kontaktus. Latvijas-Vācijas parlamentārā sadarbības grupa pirmoreiz dibināta 5. Saeimā un savu darbību turpina arī 9. Saeimā. Grupas sastāvā ir 25 locekļi, tās priekšsēdētāja ir Solvita Āboltiņa (JL), savukārt priekšsēdētājas vietnieks – Uldis Ivars Grava (JL).

Arī Vācijas Bundestāgā jau kopš 1991. gada pastāv Vācijas-Baltijas parlamentārā sadarbības grupa. Tās priekšsēdētāja kopš 2002. gada ir Dr. Kristela Hapaha-Kazana (Dr. Christel Happach-Kasan), vietnieki Antje Blūmentāle (Antje Blumenthal), Gerds Hēfers (Gerd Höfer), Franks Špīts (Frank Spieth) un Irmingarde Šēve-Gērika (Irmingard Schewe-Gerigk).

Ekonomiskā sadarbība

Latviju un Vāciju tradicionāli vieno aktīva ekonomiskā sadarbība. Vācija ir viens no lielākajiem Latvijas ārējās tirdzniecības partneriem. Līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, abu valstu uzņēmējiem radušās lielākas ekonomiskās sadarbības iespējas, tomēr potenciāls, ko dod vienotā tirgus priekšrocības, vēl nav izsmelts.

Tirdzniecība (pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem)

2007. gads

• Eksports

1. Lietuva – 804 302 208 EUR jeb 14,92 % no kopējā Latvijas eksporta

2. Igaunija– 739 000 313 EUR jeb 13,71 %

3. Krievija – 549 458 209 EUR jeb 10,19 %

4. Vācija – 468 183 740 EUR jeb 8,68 %

5. Zviedrija – 416 916 795 EUR jeb 7,73 %

• Imports

1. Vācija – 1 521 440 212 EUR jeb 14,86 % no kopējā importa Latvijā

2. Lietuva – 1 390 612 826 EUR jeb 13,58 %

3. Krievija – 929 812 795 EUR jeb 9,08 %

4. Igaunija – 807 740 837 EUR jeb 7,89 %

5. Polija – 689 377 950 EUR jeb 6,73%

Latvijai 2007. gadā ir negatīva tirdzniecības bilance ar Vāciju – 1 053 256 472 EUR apmērā (2006. gadā - 830 413 987 EUR apmērā).

Galvenās eksporta preces uz Vāciju sadalījumā pa preču veidiem 2007. gadā

Galvenās importa preces no Vācijas sadalījumā pa preču veidiem 2007. gadā

Latvijas un Vācijas tirdzniecības dinamika laika posmā no 2001. līdz 2007. gadam

Gads	Eksports	Imports
2001	371 688 321	441 465 448
2002	237 834 060	404 223 549
2003	385 669 343	757 361 148
2004	380 771 884	777 402 401
2005	396 227 566	897 582 695
2006	447 816 470	1 278 230 457
2007	468 183 740	1 521 440 212

Investīcijas (pēc Lursoft datu bāzes datiem)

Uz 2007. gada beigām reģistrēto Latvijas tiešo investīciju Vācijā atlikums bija 1,8 MLVL, savukārt Vācijas tiešo investīciju Latvijā atlikums – 438,7 MLVL. 

Uz 2008. gada 12. jūniju Vācijas investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos sastādīja 116,9 MLVL (7.vieta), Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēts 1057 Vācijas - Latvijas kopuzņēmumi.

Sadarbība tūrisma jomā 

Vācija ir viens no prioritārajiem tūrisma tirgiem Latvijai. 2007. gadā 11% no Latvijas tūristiem par savu galamērķi izvēlējās Vāciju. Pēdējos 4 gados pieaudzis arī tūristu skaits no Vācijas. Starp abām valstīm uzlabojušās satiksmes iespējas – 2004. gadā zemo cenu lidsabiedrības Easyjet un Ryanair uzsāka tiešos lidojumus uz Rīgu, bet Latvijas lidsabiedrība airBaltic atklāja jaunus maršrutus no Rīgas uz vairākām Vācijas pilsētām. 

2008. gada 2. novembrī Easyjet nolēma ziemas sezonā pārtraukt lidojumus no Rīgas uz Berlīni, savukārt 15. decembrī airBaltic uzsāka tiešos lidojumus no Rīgas uz Hanoveri. 

2008. gada 20. novembrī tika atklāta jauna prāmju līnija Ave Line, kas savieno Liepāju un Vācijas pilsētu Lībeku. Kuģi Ave Liepāja un Ave Luebeck sešas reizes nedēļā veiks kravu un pasažieru pārvadājumus maršrutā Liepāja – Travemunde. 

Kopš 1993. gada Latvija piedalās Starptautiskajā tūrisma biržā (ITB – Internationale Tourismus Börse) Berlīnē, kas ir pasaules vislielākais un visnozīmīgākais tūrisma gadatirgus. Tā ietvaros Latvijas pārstāvji sadarbībā ar LR vēstniecību Berlīnē rīko darba seminārus, preses konferences, prezentācijas. Savukārt 2003. gadā Berlīnē tika atklāta Baltijas Tūrisma centrāle (Baltikum Tourismus Zentrale).

Sadarbība izglītības jomā

Jau vairākus gadus Vācijas Bundestāgs piedāvā iespēju studentiem piedalīties Starptautiskajā Parlamenta stipendiju programmā (Internationales Parlaments-Stipendium). Latvija šajā programmā iesaistījās 1992. gadā un līdz šim jau vairāk nekā 40 jaunieši no Latvijas šīs programmas ietvaros guvuši pieredzi un zināšanas par Bundestāgu, tikušies ar dažādām amatpersonām, piedalījušies zinātniskajās papildprogrammās un apmeklējuši Eiropas Parlamentu.

Vācijas valdība piedāvā arī stipendijas sociālajiem darbiniekiem un audzinātājiem praksei Vācijā. Savukārt Latvijas studentu un mācību spēku vidū populāras ir Vācijas Akadēmiskā apmaiņas dienesta (DAAD) piedāvātās stipendijas. Latvijas Universitātē gandrīz nepārtraukti strādā kāds DAAD lektors. 

2006. gada oktobrī Rīgā Latvijas vācu valodas skolotāju apvienība ar Gētes institūta atbalstu organizēja 5. Baltijas valstu vācu valodas skolotāju konferenci, kurā diskutēja par to, kā palielināt skolēnu interesi par vācu valodu un popularizēt vācu valodu Latvijā. Vācijas vēstniecība Latvijā kopā ar Gētes institūtu Rīgā un Latvijas Vācu valodas skolotāju apvienību ir uzsākusi reklāmas kampaņu "Deutsch für die Zukunft" (plašāka informācija Gētes institūta mājas lapā). Vācija finansē vācu valodas skolotāju tālākizglītību, piešķirot stipendiju dalībai vācu valodas kursos Vācijā. 

Latvijas augstskolas aktīvi sadarbojas ar Vāciju gan izglītības programmu Socrates/Erasmus un Leonardo da Vinci ietvaros, gan pamatojoties uz divpusējiem līgumiem. Ļoti aktīva sadarbība ar Vāciju ir Latvijas Universitātei. Tā ir noslēgusi divpusējas sadarbības līgumus ar 14 Vācijas augstskolām, bet programmas Socrates/Erasmus līgumus ar 54 Vācijas augstskolām, kā arī divus sadarbības līgumus UNICA ietvaros un divus programmas Campus Europae ietvaros. Veiksmīga sadarbība ar Vāciju izveidojusies Vidzemes Augstskolai – daudz sadarbības projektu, notiek aktīva studentu apmaiņa, kā arī studentiem ir iespējas saņemt dažādu stipendiju piedāvājumus. Latvijas Kultūras Akadēmijas bakalaura programmā ir apakšprogramma "Starptautiskie kultūras sakari "Latvija – Vācija"". Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, 2007. gadā Vācijā studēja 153 Latvijas iedzīvotāji, bet Latvijā – 92 Vācijas iedzīvotāji.

Sadarbība kultūras jomā  

Latviju un Vāciju vieno gadsimtiem ilgas kultūrvēsturiskās saites. Sadarbībai kultūras jomā īpaši nozīmīgs ir 2008. gads, kad norisinās Baltijas valstu gads kultūras gads Vācijā Essentia Baltica 2008. Ieceri rīkot Baltijas valstu kultūras gadu izteica LR Ministru prezidents Aigars Kalvītis 2006. gada martā Berlīnē, tiekoties ar Vācijas Federālo kancleri Angelu Merkeli (Angela Merkel).

Essentia Baltica 2008 ietvaros katra no trim Baltijas valstīm veido savu atsevišķu programmu, vienlaicīgi uzsverot kopīgo Baltijas valstu vēsturē, kultūrā un tradīcijās. No 2008. gada janvāra līdz novembrim vairākās Vācijas pilsētās (Berlīnē, Štutgartē, Frankfurtē, Hamburgā un Leipcigā) būs iespēja iepazīties ar Latvijas klasisko mūziku, laikmetīgo mākslu, literatūru un vēsturi. Essentia Baltica 2008 atklāšana notika 15. martā Berlīnes Filharmonijā, piedaloties pasaulslavenajam māksliniekam Gidonam Krēmeram un orķestrim "Kremerata Baltica". Atklāšanas koncertu apmeklēja arī Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Kultūras gada ietvaros tika arī atklāta izstāde "Nauda Latvijā: vēsture un mūsdienas" un fotoizstāde "Skaistā Latvija", Latvija pirmo reizi piedalījās 15. Starptautiskajā animācijas filmu festivālā Štutgartē un Frankfurtē bija skatāma Jaunā Rīgas teātra izrāde "Klusuma skaņa". Valsts bibliotēkā Berlīnē notika izstāde par Latvijas-Vācijas kultūrvēsturiskajiem sakariem, tika svinēti Saulgriežu svētki, kā arī visa gada garumā norisinājās citi nozīmīgi pasākumi.

Essentia Baltica 2008 noslēguma pasākumā 17. novembrī Berlīnes Rātsnamā latviešu komponistu Pētera Vaska skaņdarbu un Uģa Prauliņa pirmatskaņojumu izpildīja Berlīnes Kamerorķestris Deutsches Kammerorchester Berlin diriģenta Ginta Glinkas vadībā. Kā solistes koncertā piedalījās viena no vadošajām Latvijas operdziedātājām Sonora Vaice un Berlīnē dzīvojošās latviešu mākslinieces Monta Kļaviņa (vijole) un Terēze Rozenberga (klavieres). Pasākuma ietvaros bija arī apskatāma izstāde "Latvijas Valsts apbalvojumi". Ar šo koncertu vienlaikus tika svinēta Latvijas Republikas proklamēšanas 90-ā gadadiena.

2008. gada maijā Latvijā norisinājās arī Vācijas kultūras mēnesis "O!Vācija", kuru organizēja Latvijas Republikas Kultūras ministrija sadarbībā ar Gētes institūtu, Vācijas vēstniecību Rīgā un Ziemeļreinas-Vestfālenes kanceleju. Vācijas kultūras mēneša "O!Vācija" ietvaros 2. maijā notika pasaulslavenā orķestra Berlīnes Filharmoniķi koncerts sera Saimona Retla vadībā.

Sadarbība Vācijas-Latvijas pilsētu partnerības ietvaros

No 2005. gada 28. novembra līdz 3. decembrim notika Latvijas dienas Rostokā. Latvijas dienu ietvaros notika Latvijas Ziemassvētku tirdziņa atklāšana, Rostokas Jūras ostas apmeklējums, transporta uzņēmuma Rostocker Straßenbahn AG un Rostokas-Lāges lidostas apmeklējums, Rostokas Mūzikas un teātra augstskolas svētku koncerts par godu Latvijas dienām Hanzas pilsētā Rostokā, Vācijas-Latvijas Ekonomikas diena ar LR Satiksmes ministra Aināra Šlesera piedalīšanos, Māra Briežkalna džeza kvinteta koncerts, latviešu literatūras lasījumi, skolēnu konference, latviešu vakars Meklenburgas-Priekšpomerānijas Herdera biedrībā un labdarības koncerts "Latviešu Ziemassvētki" Nikolaja baznīcā. 

2006. gadā no 29. augusta līdz 2. septembrim Hamburgā notika Rīgas dienas. Papildus kultūras pasākumiem Hamburgas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā notika seminārs "Rīga – pilsēta ar nākotni. Investīcijas Baltijas metropolē", kur ar uzrunām uzstājās Vācijas un Latvijas amatpersonas. Levantehaus namā tika atklāta Leona Baloža fotoizstāde "Mana Rīga", kinoteātrī Metropolis projekta "Rīgas naktis Hamburgā" ietvaros norisinājās Latvijas filmu nedēļa, savukārt Hamburgas Amatniecības kameras izstāžu zālē notika Latvijas tekstilmākslas izstādes prezentācija.

Vācijas-Latvijas sadraudzības pilsētu tīkla attīstīšanai 2006. gada 31. maijā pēc LR Konsulāta iniciatīvas Bonnā notika Vācijas-Latvijas sadraudzības pilsētu pārstāvju tikšanās. Nākamā sadraudzības pilsētu pārstāvju tikšanās bija 2007. gada augustā Villihā, Vācijas Smiltenes sadraudzības pilsētā, apvienojot to ar sadraudzības 15. gadadienas svinībām. 15 gadus ilga ir arī Valmieras un Gīterslo sadarbība, kura ar plašām svinībām Vācijas pilsētā Gīterslo tika atzīmēta jau 2007. gada maijā un sadraudzības pilsētā Valmierā – 2007. gada augustā.

Laikā no 2007. gada 28. līdz 31. martam Ventspilī norisinājās Vācijas Kultūras dienas, ko organizēja Vācijas vēstniecība Latvijā sadarbībā ar Ventspils domi. Papildus kultūras pasākumiem tika svinēta 15 gadu oficiālās sadarbības jubileja ar Ventspils sadraudzības pilsētu Štrālzundi.

2008. gada 10.-11. oktobrī Valmierā notika otrā tikšanās Latvijas un Vācijas sadarbības foruma ietvaros. Pirmā abu valstu sadarbības konference notika 2007. gadā Vācijas pilsētā Villihā. Otrajā konferencē piedalījās Vācijas un Latvijas sadraudzības pilsētu (Gīterslo - Valmiera, Epšteina - Aizkraukle, Darmštate - Liepāja, Melle - Jēkabpils, Villiha - Smiltene u.c.) pārstāvji, kā arī Ziemeļreinas-Vestfālenes landrāta pārstāvji.

Pēdējo gadu laikā tika strādāts pie sadraudzības pilsētu informācijas tīkla izveides un pilnveides. Saskaņā ar Vācijas statistiku Vācijā oficiāli reģistrēts ap 30 pilsētu sadraudzību. Sadarbība notiek visdažādākajos līmeņos un sfērās.

Sadarbība ar latviešu diasporu Vācijā 

2008. gada 22. novembrī sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Berlīnē tika atklāts Latviešu centrs Berlīnē. Latviešu centra Berlīnē vadītāja ir Petra Hiršberga. Centra mērķis ir veicināt un atbalstīt dialogu kultūrā un mākslā starp Latviju un Vāciju, izveidojot stabilu platformu komunikācijai un apmaiņai Vācijas galvaspilsētā. Jaunā organizācija nodarbojas ar izstāžu, koncertu, lasījumu, filmu vakaru un citu pasākumu organizēšanu.

Latviešu centra Berlīnē aktivitāšu piedāvājums domāts kultūras darbiniekiem un kultūras interesentiem plašākā nozīmē, kalpojot par skatuvi autentiskam latviešu kultūras mantojuma, vērtību un jaunrades atspoguļojumam.

Bezpeļņas organizācija - topošā biedrība "Latviešu centrs Berlīnē" - apzinās sevi kā potenciālu Latvijas kultūras pārstāvi Berlīnē un krustpunktu ar Latviju saistītām kultūras un mākslas aktivitātēm, radot labvēlīgu augsni sadarbības tīkla izveidei starp latviešu un vācu vides komunikācijas dalībniekiem.

Latviešu centrā Berlīnē dzīvojošiem latviešiem un Berlīnes Latviešu biedrībai tiks piedāvāta arī iespēja rīkot Centrā saviesīgus vakarus, bērnu nodarbības un citas ar latviskuma sajūtas kopšanu saistītas aktivitātes.

Nozīmīgākās vizītes 

Latvijas amatpersonu vizītes Vācijā 

2008. gada 19.-21. novembris		LR satiksmes ministrs Aināra Šlesera darba vizīte Vācijā, Hesenē
2008. gada 1.-3. oktobris		LR izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes darba vizīte
2008. gada 15.-17. augusts		LR kultūras ministres Helēnas Demakovas darba vizītē Vācijā
2008. gada 22.-24. jūnijs		LR kultūras ministres Helēnas Demakovas darba vizītē Vācijā
2008. gada 28.-30. maijs		LR satiksmes ministra Aināra Šlesera darba vizīte Vācijā
2008. gada 4.-6. maijs		LR izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes darba vizīte Vācijā
2008. gada 16.-19. aprīlis		LR finanšu ministra Ata Slaktera darba vizīte Vācijā
2008. gada 9.-11. aprīlis		LR reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna darba vizīte Vācijā, Saksijas-Anhaltes federālajā zemē
2008. gada 9. aprīlis		LR ārlietu ministra darba vizīte Vācijā
2008. gada 15.-17. marts		Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera darba vizīte Vācijā
2008. gada 5. marts		LR īpašu uzdevumu ministres elektroniskās pārvaldes lietās Inas Gudeles darba vizīte Vācijā
2008. gada 22.-24. februāris		LR kultūras ministres Helēnas Demakovas darba vizītē Vācijā
2008. gada 9.-10. februāris		LR aizsardzības ministra Vineta Veldres dalība 44. Minhenes Drošības konferencē
2008. gada 7.-10. februāris		LR kultūras ministres Helēnas Demakovas darba vizītē Vācijā
2008. gada 20.-22. janvāris		Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera oficiālā vizīte Vācijā
2008. gada 16.-20. janvāris		LR zemkopības ministra Mārtiņa Rozes darba vizīte Vācijā
2007. gada 8.-10. oktobris		LR zemkopības ministra Mārtiņa Rozes darba vizīte Vācijā, Brandenburgas federālajā zemē
2007. gada 27.-28. augusts		LR Saeimas priekšsēdētāja Induļa Emša un LR ārlietu ministra Dr. Arta Pabrika dalība 16. Baltijas jūras valstu parlamentārajā konferencē Berlīnē
2007. gada 18.-22. jūlijs		LR kultūras ministres Helēnas Demakovas darba vizīte Vācijā
2007. gada 16.-20. jūnijs		LR Saeimas priekšsēdētāja Induļa Emša darba vizīte Vācijā
2007. gada 15.-16. jūnijs		Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas dalība Global Summit of Women Berlīnē
2007. gada 28. maijs		LR Ministru prezidenta Aigara Kalvīša darba vizīte Berlīnē
2007. gada 9. maijs		Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas darba vizīte Saksijā-Anhaltē, saņemot Kaiser Otto balvu
2007. gada 7.-8. marts		LR ekonomikas ministra Jurija Stroda darba vizīte Vācijā
2007. gada 10.-11. februāris		LR ārlietu ministra Dr. Arta Pabrika dalība 43. Minhenes Drošības politikas konferencē Vācijā
2007. gada 9.-14. februāris		LR kultūras ministres Helēnas Demakovas darba vizīte Vācijā
2006. gada 22.-23. septembris		LR Ministru prezidenta Aigara Kalvīša dalība Starptautiskajā Bertelsmann forumā Berlīnē
2006. gada 9. jūnijs		Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas tikšanās ar Vācijas federālās zemes Hesenes Ministru prezidentu Dr. Rolandu Kohu (Dr. Roland Koch)
2006. gada 28. marts		LR Ministru prezidenta Aigara Kalvīša tikšanās ar Vācijas Federālo kancleri Dr. Angelu Merkeli (Dr. Angela Merkel) Berlīnē
2006. gada 4.-5. februāris		Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas dalība neformālās Eiropas valstu prezidentu debatēs Drēzdenē
2006. gada 3. februāris		LR ārlietu ministra Dr. Arta Pabrika dalība 9. Baltijas valstu un Vācijas ārlietu ministru 3 + 1 politiskajās konsultācijās Berlīnē
2005. gada 16. decembris		Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas darba vizīte Vācijā; dalība "Der Hannah-Arendt-Preis für politisches Denken" balvas pasniegšanas ceremonijā Brēmenē
2005. gada 6.-7. oktobris		LR Ministru prezidenta Aigara Kalvīša darba vizīte Bādenes-Virtembergas federālajā zemē
2005. gada 4. augusts		LR finanšu ministra Oskara Spurdziņa darba vizīte Vācijā
2005. gada 19.-21. jūnijs		LR Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres dalība "Kieler Woche"
2005. gada 9.-10. jūnijs		Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas dalība Minhenes Ekonomikas forumā
2005. gada 30. maijs - 3. jūnijs		LR Saeimas Latvijas-Vācijas parlamentārās sadraudzības grupas vizīte Hamburgā, Šlēsvigā-Holšteinā un Berlīnē
2005. gada 11.-12. maijs		LR ekonomikas ministra Krišjāņa Kariņa darba vizīte Vācijā
2005. gada 16.-17. marts		Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas darba vizīte Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, atklājot LR Konsulātu Bonnā un apmeklējot Diseldorfu un Eseni
2005. gada 12.-13. februāris		LR aizsardzības ministra Einara Repšes dalība Minhenes 41. Drošības konferencē; tās ietvaros tikšanās ar Vācijas aizsardzības ministru Pēteru Štruku (Peter Struck)
2005. gada 11.-13. februāris		LR ārlietu minstra Dr. Arta Pabrika dalība Minhenes 41. Drošības konferencē
2005. gada 10.-13. februāris		LR kultūras ministres Helēnas Demakovas darba vizītē Berlīnē, atklājot 55. starptautisko kino festivālu "Berlinale"
2005. gada 19-23. janvāris		LR zemkopības ministra Mārtiņa Rozes darba vizītē Berlīnē
2004. gada 1. decembris		LR ārlietu ministra Dr. Arta Pabrika dalība 8. Baltijas valstu un Vācijas ārlietu ministru 3+1 politiskajās konsultācijās Pērnavā
2004. gada 19.-21. novembris		LR ārlietu ministra Dr. Arta Pabrika darba vizīte Vācijā; tās ietvaros dalība Herberta Kvanta fonda organizētā X Eiropas forumā Berlīnē
2004. gada 13. septembris		LR Ministru prezidenta Induļa Emša piedalīšanās 6. Baltijas Attīstības forumā Hamburgā
2004. gada 23.-24. augusts		LR Ministru prezidenta Induļa Emša darba vizīte Tīringenes federālajā zemē
2004. gada 7.-11. jūlijs		LR Ministru prezidenta Induļa Emša tikšanās ar Vācijas Federālo kancleru Gerhardu Šrēderu (Gerhard Schröder) Berlīnē
2004. gada 25. maijs		LR ārlietu ministra Riharda Pīka un Vācijas federālā ārlietu ministra Joškas Fišera (Joschka Fischer) tikšanās Berlīnē
2004. gada 8.-10. janvāris		Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas darba vizīte Vācijā, apmeklējot Starptautisko Bertelsmann forumu Berlīnē; tikšanās ar Federālo prezidentu Johanesu Rau (Johannes Rau)
2003. gada 14.-15. novembris		LR Ministru prezidenta Einara Repšes darba vizīte Vācijā, apmeklējot BMW Herberta Kvanta fonda organizēto Berlīnes forumu
2003. gada 11. oktobris		Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas darba vizīte Vācijā, apmeklējot Frankfurtes grāmatu gadatirgu
2003. gada 3. oktobris		LR Ministru prezidenta Einara Repšes darba vizīte Berlīnē, lai saņemtu Kvadrigas balvu (Die Quadriga) kategorijā "Gada eiropietis"
2003. gada 25.-28. septembris		LR labklājības ministres Dagnijas Staķes darba vizīte Vācijā
2003. gada 24.-26. septembris		LR ekonomikas ministra Jura Lujāna darba vizīte Hamburgā
2003. gada 24.-27. jūnijs		LR vides ministra Raimonda Vējoņa darba vizīte Vācijā
2003. gada 2.-3. jūnijs		LR Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājas Ineses Vaideres darba vizīte Vācijā
2003. gada 17.-20. marts	Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte Vācijā
2003. gada 7.-9. februāris	LR aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska dalība 39. Drošības konferencē Minhenē
2002. gada 23. augusts	Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas darba vizīte Vācijā
2002. gada 12.-15. aprīlis	LR Saeimas Latvijas-Vācijas parlamentārās sadarbības grupas delegācijas vizīte Vācijas Bundestāgā
2002. gada 1.-3. februāris	LR ārlietu ministra Induļa Bērziņa un LR aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska dalība 38. Drošības konferencē Minhenē

 

Vācijas amatpersonu vizītes Latvijā

Noslēgtie līgumi:

Datu bāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem ar Vāciju

Saite:

Vācijas Federālā Ārlietu ministrija http://www.auswaertiges-amt.de/