Latvijas un Uzbekistānas attiecības
Uzbekistāna ir viens no Latvijas sadarbības partneriem Centrālāzijas reģionā. Līdztekus divpusējo starpvalstu attiecību attīstībai Latvija kā ES dalībvalsts atbalsta ciešākas ES attiecības ar Centrālāzijas reģiona valstīm.
Latvijas un Uzbekistānas attiecības tradicionāli ir bijušas ļoti labas. Stabili attīstās starpvalstu dialogs pēdējo gadu laikā. 2008.gada oktobrī Latvijas prezidents Valdis Zatlers apmeklēja Uzbekistānu valsts vizītē. Regulāri notiek Ārlietu ministriju politiskās konsultācijas, kā arī Starpvaldību komisiju sēdes par ekonomiskajiem jautājumiem.
- Diplomātisko attiecību vēsture
- Perspektīvākie sadarbības virzieni
- Nozīmīgākās vizītes
- Sadarbība ekonomikā
| DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE |
Diplomātisko attiecību hronoloģija
Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Uzbekistānu tika nodibinātas 1992.gada oktobrī. Latvijas vēstniecība Taškentā tika atklāta 1992.gada novembrī, Uzbekistānas vēstniecība Rīgā -1995. gada jūnijā. Kvalitatīvi jaunā līmenī valstu savstarpējās attiecības tika paceltas, nozīmējot vēstniekus - 1994.gada novembrī Latvijas Republikas vēstnieku Uzbekistānā un 2002.gada augustā Uzbekistānas Republikas vēstnieku Latvijā. Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Uzbekistānā ir Igors Apokins un Uzbekistānas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Kobilžons Nazarovs. Latvijas vēstniecība Uzbekistānā ir reģionālā vēstniecība, sedzot arī Kirgizstānu, Turkmenistānu, Tadžikistānu un Afganistānu. Latvijas vēstniecība Uzbekistānā kopš 2008.gada pilda ES stratēģijas Centrālāzijā Izglītības iniciatīvasas koordinācijas funkciju. Latvijas vēstniecībā Uzbekistānā, pārstāvot Beļģijas prezidentūru ES, no 2010.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim realizēja ES lokālās prezidentūras funkcijas Uzbekistānā. Latvijas vēstniecībai Uzbekistānā no 2011.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 31.decembrim ir uzticēts pildīt NATO kontaktvēstniecības pienākumus.
| PERSPEKTĪVĀKIE SADARBĪBAS VIRZIENI |
- Ekonomiskās sadarbības veicināšana:
Latvijas puse uzskata, ka abu valstu ģeogrāfiskais izvietojums un saimnieciskais potenciāls īpašu uzmanību ļauj pievērst ekonomiskās sadarbības paplašināšanai. Latvija ir ieinteresēta veicināt Latvijas transporta infrastruktūras izmantošanu Uzbekistānas preču transportēšanai. Pieaug Latvijas uzņēmēju interese par ieguldījumu veikšanu Uzbekistānā.
2008. gada 5.-7. oktobrī notika Latvijas prezidenta V.Zatlera valsts vizīte Uzbekistānā, ko pavadīja Latvijas Investīciju attīstības aģentūras organizēta biznesa delegācija 90 cilvēku sastāvā. Jāatzīmē, ka šī bija apjomīgākā uzņēmēju delegācija, kāda jebkad ir piedalījusies Valsts vizītē. Latvijas uzņēmēju interešu lokā galvenokārt bija sadarbība būvniecības jomā (tajā skaitā ceļu būve un celtniecības materiāli), finanšu sektorā (bankas, investīciju konsultāciju pakalpojumu firmas), loģistika un transports, izglītība, informāciju tehnoloģijas, metālapstrāde un mašīnbūve, tekstilizstrādājumi, ķīmiskā rūpniecība, pārtikas rūpniecība.
Vizītes laikā tika parakstītas vairākas vienošanās, t.sk., vienošanās starp Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Uzbekistānas Tirdzniecības un rūpniecības palātu, kā arī vienošanās par sadarbību starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un Uzbekistānas aģentūru Uzinfoinvest, kuru mērķis ir veicināt sadarbību starp Latvijas un Uzbekistānas uzņēmējiem.
Lai stiprinātu Latvijas uzņēmējdarbību no 2010.gada 29. līdz 31.jūlijam vizītē Uzbekistānā uzturējās Rīgas Domes delegācija, kuru vada mērs Nils Ušakovs. Delegāciju pavadīja uzņēmēju pārstāvji. 29.jūlijā notika biznesa forums, kura mērķis bija dibināt jaunus biznesa kontaktus starp Latvijas un Uzbekistānas uzņēmējiem.
Uzskatām, ka jaunas iniciatīvas transporta un tranzīta jomā var stimulēt ekonomikas integrāciju, kas ir svarīgi kopējām pūlēm stiprināt drošību, stabilitāti un ekonomisko attīstību reģionā.
- Starpvaldību komisijas darbs:
1998.gadā tika izveidota un pastāvīgi darbojas Latvijas – Uzbekistānas starpvaldību komisija, kuras kompetencē ir speciālistu līmenī izskatīt un dot risinājumus valstu divpusējo attiecību aktuāliem jautājumiem. 2008.gada 28.aprīlī norisinājās Latvijas – Uzbekistānas starpvaldību komisijas sēde Rīgā. Otrā Latvijas – Uzbekistānas starpvaldību komisijas sēde notika 2009.gada 12.novembrī Taškentā.
Trešā Latvijas – Uzbekistānas starpvaldību komisijas sēde tiek plānota š.g. maijā, Rīgā.
| NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES |
1995.gada. 6. - 7.jūnijs UR prezidenta I.Karimova valsts vizīte Latvijā. 1996.gada 22. - 25.maijs Latvijas Republikas Valsts prezidenta G.Ulmaņa valsts vizīte Uzbekistānā. 1996.gada 26. - 28.novembris UR parlamenta priekšsēdētāja E.Halilova oficiālā vizīte Latvijā. 1997.gada 11. - 12.aprīlis Latvijas Republikas ārlietu ministra V.Birkava oficiālā vizīte Uzbekistānā. 1997.gada 1. - 4.decembris Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja A.Čepāņa oficiālā vizīte UR. 1998.gada 2. - 3.jūlijs UR ārlietu ministra A.Kamilova oficiālā vizīte Latvijā. 2002.gada 16. - 19.jūlijs Latvijas Republikas ārlietu ministra I.Bērziņa oficiālā vizīte Uzbekistānā. 2002.gada 11 - 14.septembris Latvijas Republikas iekšlietu ministra M.Segliņa vizīte Uzbekistānā. 2004.gada 27. - 28.februāris UR ārlietu ministra S.Safojeva oficiālā vizīte Latvijā. 2004.gada 7. - 8.aprīlis UR prezidenta I.Karimova valsts vizīte Latvijā. 2008.gada 5.-7.oktobris Latvijas Republikas Valsts prezidenta V.Zatlera valsts vizīte Uzbekistānā. 2010.gada 24.-26.februāris UR ārlietu ministra vietnieka Rustama Tuhtabajeva darba vizīte Latvijā. 2010.gada 6.-8.jūlijs Latvijas Republikas ārlietu ministra Aivja Roņa vizīte Uzbekistānā. 2010.gada 29.-31.jūlijs Rīgas mēra N.Ušakova vizīte Uzbekistānā. 2011.gada 27. – 29.jūnijs Uzbekistānā uzturējās Saeimas Deputātu grupas sadarbībai ar Uzbekistānas parlamentu delegācija, kuru vadīja grupas priekšsēdētājs A.Sakovskis. 2011.gada 30.jūnijs – 1.jūlijs Uzbekistānā vizītē uzturējās Latvijas Tiesībsargs J.Jansons. 2011.gada 25. - 26.novembrī Uzbekistānā vizītē uzturējās veselības ministre I.Circene. 2012.gada 20. - 22.februārī Uzbekistānā vizītē uzturējās aizsardzības ministrs A.Pabriks un satiksmes ministrs A.Ronis 2012.gada 2. – 4.aprīlī Latvijā vizītē uzturējās Uzbekistānas parlamenta (Oliy Majlis) delegācija, kuru vadīja parlamenta Likumdevēju palātas priekšsēdētāja vietnieks Borijs Alihanovs.
| SADARBĪBA EKONOMIKĀ |
2011. gads Eksports: 1. Lietuva – 1 903 083 808 USD jeb 17,16% no kopējā Latvijas eksporta 2. Igaunija – 1 461 536 858 USD jeb 13,17% 3. Krievija – 1 262 397 831 USD jeb 11,40% 4. Vācija – 899 322 032 USD jeb 8,11% 5. Zviedrija – 667 520 164 USD jeb 6,02% ………. 44. Uzbekistāna – 16 492 424 USD jeb 0,15 % Imports: 1. Lietuva – 2 481 284 631 USD jeb 18,31% no kopējā importa Latvijā 2. Vācija – 1 567 046 651 USD jeb 11,56% 3. Krievija – 1 301 764 737 USD jeb 9,66% 4. Polija – 1 012 237 632 USD jeb 7,46% 5. Igaunija – 919 431 492 USD jeb 6,78% ……. 44. Uzbekistāna – 9 637 527 USD jeb 0,07% Latvijas un Uzbekistānas tirdzniecības dinamika laika posmā no 2004.gada līdz 2011.gadam, USD Gads Eksports Imports Bilance Apgrozījums 2004 8 774 271 7 431 774 1 342 497 16 206 045 2005 8 902 281 14 716 374 -5 814 093 23 618 655 2006 10 233 472 7 710 499 2 522 973 17 943 971 2007 12 662 592 10 567 790 2 094 802 23 230 382 2008 26 051 951 12 821 848 39 282 054 2009 3 731 263 23 857 106 31 319 632 2010 16 064 088 8 880 936 7 183 152 24 945 024 2011 16 492 424 9 637 527 6 854 897 26 129 951 Eksporta preces uz Uzbekistānu sadalījumā pa preču veidiem 2011.gadā, USD Preču veids USD Īpatsvars no kopējā eksporta Kopā 16 492 424 100% Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas Automātiskās datu apstrādes iekārtas un to bloki – 28,60% Telefonu aparāti, ieskaitot telefonu ciparu līniju sistēmām vai augstfrekvences līniju sistēmām – 22,95% 4 563 202 27,67% Koksne un tās izstrādājumi Kokskaidu plātnes, (OSB) – 100% 3 685 850 22,35% Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija Medikamenti – 89,81% 3 568 141 21,64% Pārtikas rūpniecības produkti 1 514 307 9,18% Transporta līdzekļi 1 429 642 8,67% Augu valsts produkti 558 704 3,39% Metāli un to izstrādājumi 357 001 2,16% Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi 213 592 1,30% Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi 208 263 1,26% Optiskās ierīces un aparāti (iesk. Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti 137 720 0,84% Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons 106 621 0,65% Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi 78 674 0,48% Apavi, cepures, lietussargi un citi priekšmeti 54 650 0,33% Dzīvnieki un lopkopības produkcija 12 048 0,07% Dažādas rūpniecības preces 1 773 0,01% Minerālie produkti 1 224 0,01% Jēlādas, ādas, kažokādas un izstrādājumi no tām 1 012 0,01% Importa preces no Uzbekistānas sadalījumā pa preču veidiem 2011.gadā, USD Preču veids USD Īpatsvars no kopējā importa Kopā 9 637 527 100% Augu valsts produkti Vīnogas, svaigas vai žāvētas – 82,58% 3 267 713 33,91% Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi Kokvilnas audumi, ar kokvilnas saturu 85 % no masas vai vairāk, ar virsmas blīvumu ne vairāk kā 200 g/m² - 64,03% 2 826 501 29,33% Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija Minerālie vai ķīmiskie slāpekļa mēslošanas līdzekļi – 74,71% 2 777 223 28,82% Minerālie produkti 731 505 7,59% Transporta līdzekļi 14 572 0,15% Optiskās ierīces un aparāti (iesk. medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti 9 029 0,09% Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi 6 645 0,07% Koksne un tās izstrādājumi 2 847 0,03% Dažādas rūpniecības preces 1 106 0,01% · Pēc kopējā preču tirdzniecības apgrozījuma UZ ar 26,13 MUSD kopējo tirdzniecības apjomu ieņemt 48.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. Salīdzinājumā ar 2010. gadu Latvijas – Uzbekistānas kopējais preču tirdzniecības apgrozījums ir palielinājies par +5% jeb 1,18 MUSD. · Eksporta apjoms uz UZ 2011. gadā bija 16,49 MUSD, kas ir par +3% lielāks eksporta apjoms (jeb 0,43 MUSD) kā 2010. gadā. · Importa apjoms no UZ 2011. gadā bija 9,64 MUSD, kas ir par 9% lielāks importa apjoms (jeb 0,76 MUSD) kā 2010. gadā. · 2011. gadā Latvijai ar UZ ir pozitīva preču tirdzniecības bilance: +6,85 MUSD apmērā. · galvenās eksporta preces uz UZ 2011.gadā: - mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas (27,67%), - koksne un tās izstrādājumi (22,35%), - ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija (21,64%), - pārtikas rūpniecības preces (9,18%), - transporta līdzekļi (6,67%) · galvenās importa preces no UZ 2011.gadā: - augu valsts produkti (33,91%), - tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (29,33%) - ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija (28,82%), - minerālie produkti (7,59%) Investīcijas (avots: Latvijas Banka) · Pēc Latvijas Bankas datiem LV veikto FDI atlikumi uz 2011.gada III kv. beigām UZ bija 0,2 MLVL (30. vieta). Investēts komercdarbībā ar nekustamo īpašumu. · Savukārt UZ veikto FDI atlikumi šajā periodā LV bija 0,4 MLVL (54.vieta). Investēts transporta un sakaru nozarē; un komercdarbībā ar nekustamo īpašumu. · Investīcijas uzņēmumu pamatkapitālā: pēc Lursoft datiem uz 16.02.2012. Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 150 uzņēmumi ar UZ investīcijām pamatkapitālā. Kopējais UZ investīciju apjoms sasniedza 3 MLVL. Galvenās investīcijas pamatā ir loģistikas jomā. o Lielākās investīcijas 1 MLVL apmērā veiktas uzņēmumā SOLAR ENERGY (100%; elektronisko komponentu ražošana). o 0,20 MLVL investēti uzņēmumā SUNGATE (25%, kravu pārvadājumu palīgdarbības) o 0,10 MLVL investēti uzņēmumā Vostok Trade (90,91%).
Līgumtiesiskā bāze
Saskaņošanā esošie līgumi: Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Uzbekistānas Republikas Dabas aizsardzības valsts komitejas vienošanās par sadarbību vides aizsardzības jomā. Latvijas Republikas Veselības ministrijas un Uzbekistānas Republikas Veselības ministrijas līgums par sadarbību veselības aizsardzības un medicīnas zinātnes jomā.
Noderīgas saites:
Uzbekistānas valdības portāls - http://www.gov.uz/
Uzbekistānas Ārlietu ministrija - http://mfa.uz/
Uzbekistānas Ārējo ekonomisko sakaru, investīciju un tirdzniecības ministrija - http://www.mfer.uz/
[1] LR Centrālās statistikas pārvaldes dati
[2] Latvijas Bankas dati
