Divpusējās attiecības ir daudzpusīgas un aktīvas. Būtisks ieguldījums sadarbības stiprināšanā ir Latvijas vēstniecības atvēršana Ungārijā, kā arī Ungārijas vēstniecības atvēršana Latvijā.

Abpusēji ieinteresēts dialogs kultūras un izglītības, aizsardzības, iekšlietu un citās jomās. Liels attīstības potenciāls ir tirdznieciski ekonomiskajām attiecībām.

Latvijas un Ungārijas sadarbības saturs pilnveidojas atbilstoši tām iespējām, ko paver dalība ES un NATO.

Diplomātiskās attiecības

Ungārija atzina Latvijas valsts neatkarību 1921.gada 20.jūlijā.

Abu valstu diplomātiskās attiecības tika atjaunotas 1991.gada 2.septembrī. Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Ungārijā no 2001.gada 16.maija līdz 2005.gada 1.oktobrim bija Elita Kuzma.

2008.gada 29.februārī tika akreditēts pirmais Latvijas vēstnieks Ungārijā, kas rezidē Budapeštā - Veronika Erte. 2008.gada 7.jūlijā Latvijas ārlietu ministra Māra Riekstiņa oficiālās vizītes laikā notika Latvijas vēstniecības Ungārijā oficiālā atklāšana. Līdz tam Latvijas vēstnieki rezidēja Vīnē, pirms Otrā pasaules kara - Berlīnē, Varšavā un Bukarestē.

Ungārijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā kopš 2005.gada 25.oktobra ir Ištvāns Mohāči (István Mohácsi). 2007.gada 22.novembrī Ungārijas premjerministra Ferenca Ģurčāņa (Ferenc Gyurcsány) darba vizītes laikā Rīgā tika oficiāli atklāta Ungārijas vēstniecība Latvijā. Līdz tam vēstnieks rezidēja Tallinā.

Vizīšu apmaiņa

Uz Ungāriju

Uz Latviju

Sadarbība ekonomikā

Kopš Latvijas un Ungārijas iestāšanās ES 2004.gada 1.maijā abu valstu ekonomiskās un tirdzniecības attiecības regulē ES iekšējā likumdošana un vienotā tirgus principi.

2007.gada 22.novembrī darba vizītē Latvijā ieradās Ungārijas premjerministrs F.Ģurčāņs, kuru pavadīja plaša uzņēmēju delegācija. Vizītes ietvaros, sadarbībā ar LIAA un ITD (Hungarian Investment and Trade Development Agency), notika Latvijas - Ungārijas biznesa seminārs.

Savukārt 2008.gada 7.jūlijā Latvijas ārlietu ministra Māra Riekstiņa oficiālās vizītes laikā notika arī Latvijas-Ungārijas biznesa seminārs, kurā noslēgts sadarbības memorandu starp LIAA un Ungārijas investīciju un tirdzniecības attīstības aģentūru. Tādējādi tika radīta praktiska bāze abu valstu uzņēmējdarbības veicināšanas institūciju tālākai sadarbībai.

Tirdzniecība (Centrālās statistikas pārvaldes dati)

2008.gada janvāris - septembris:

• Eksports:

1. Lietuva - 804 302 208 EUR jeb 14,92 % no kopējā Latvijas eksporta

2. Igaunija - 739 000 313 EUR jeb 13,71 %

3. Krievija - 549 458 209 EUR jeb 10,19 %

4. Vācija - 468 183 740 EUR jeb 8,68 %

5. Zviedrija - 416 916 795 EUR jeb 7,73 %

...

31. Ungārija - 12 371 208 EUR jeb 0,28 %

• Imports:

1. Vācija - 1 521 440 212 EUR jeb 14,86 % no kopējā importa Latvijā

2. Lietuva - 1 390 612 826 EUR jeb 13,58 %

3. Krievija - 929 812 795 EUR jeb 9,08 %

4. Igaunija - 807 740 837 EUR jeb 7,89 %

5. Polija - 689 377 950 EUR jeb 6,73%

���

19. Ungārija - 86 211 409 EUR jeb 1,93 %

Latvijai 2008.gada janvārī - septembrī ir negatīva tirdzniecības bilance ar Ungāriju - 73 840 201 EUR apmērā.

Galvenās eksporta preces uz Ungāriju sadalījumā pa preču veidiem 2008.gada janvārī - septembrī, EUR

Preču veids	EUR	Īpatsvars no kopējā eksporta
Kopā	12 371 208	100%
Metāli un to izstrādājumi:  - citādi dzelzs un neleģētā tērauda stieņi, bez turpmākas apstrādes pēc kalšanas, karstās velmēšanas, karstās stiepšanas vai karstās presēšanas - 49,45%	4 378 238	35,39%
Koksne un tās izstrādājumi:  - namdaru un būvgaldnieku darinājumi, ieskaitot šūnveida koka paneļus, salikti grīdas dēļi, jumstiņus un lubas - 63,79%	3 720 393	30,07%
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas:  - daļas un piederumi mašīnām - 48,08%	1 260 386	10,19%
Akmens, ģipša, cementa, stikla un keramikas izstrādājumi:  - stikla šķiedras (ieskaitot stikla vati) un to izstrādājumi (piemēram, pavedieni, audumi) - 99,17%	950 978	7,69%
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija: - nepiesātinātās acikliskās monokarbonskābes, cikliskās monokarbonskābes un to anhidrīdi, halogenīdi, peroksīdi un peroksiskābes - 50,85%	924 206	7,47%
Pārējais	1 137 007	9,19%

Lielākie Latvijas eksportētāji uz Ungāriju ir a/s "Latvijas Finieris" un a/s "Liepājas metalurgs".

Galvenās importa preces no Ungārijas sadalījumā pa preču veidiem 2008.gada janvārī - septembrī, EUR

Preču veids	EUR	Īpatsvars no kopējā importa
Kopā	78 061 482	100%
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas:  - monitori un projektori, izņemot televizorus; televizori, vai videomonitori vai video projektori - 72,69%	27 463 803	31,86%
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija:  - medikamenti (izņemot pozīcijās 3002, 3005, 3006 minētos izstrādājumus), kas sastāv no ārstnieciskām vai profilaktiskām vajadzībām sajauktiem vai nesajauktiem produktiem, kuri ir safasēti nomērītās devās vai iepakoti mazumtirdzniecībai - 93,43%	13 872 299	16,09%
Transporta līdzekļi:  - automobiļi un citi mehāniskie transportlīdzekļi, kas paredzēti galvenokārt cilvēku pārvadāšanai, ieskaitot autofurgonus un sacīkšu automobiļus - 72,02%	13 223 968	15,34%
Pārtikas rūpniecības produkti:  - ūdens, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizēts, un citi bezalkoholiskie dzērieni, izņemot augļu vai dārzeņu sulas - 19,96%	11 919 591	13,83%
Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi:  - jaunas gumijas pneimatiskās riepas - 28,93%	6 123 228	7,10%
Metāli un to izstrādājumi	3 160 926	3,67%
Dzīvnieki un lopkopības produkcija	2 791 510	3,24%
Augu valsts produkti	2 110 371	2,45%
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi	2 018 215	2,34%
Pārējais	3 527 498	4,09%

Latvijas un Ungārijas tirdzniecības dinamika laika posmā no 2003. līdz 2007. gadam, EUR

Gads	Eksports	Imports
2003*	5 615 664	37 057 627
2004*	8 906 189	49 841 522
2005	19 988 416	73 064 797
2006	18 791 232	84 792 569
2007	17 730 069	107 405 133

Investīcijas (avots: "Lursoft", Latvijas Banka) 

Uz 2008.gada 2.ceturkšņa beigām Latvijā nav reģistrēti Ungārijas tiešo investīciju atlikumi, kā arī nav reģistrēti Latvijas tiešo investīciju atlikumi Ungārijā^[1].

Līdz 2008.gada 19.decembrim LR Uzņēmumu reģistrā reģistrēti 19 Ungārijas - Latvijas kopuzņēmumi (48.vieta). Ungārija Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ir veikusi ieguldījumus 345 877 tūkst. LVL apmērā (61.vieta)^[2].

Lielākais Ungārijas investors Latvijā (avots: " Lursoft"): "EUROPEAN DISTRIBUTOR KFT." - investīcijas 89 800 LVL apmērā (100 % "GETZ BROS. & CO.(LATVIA) LTD" akciju - nodarbojas ar ziepju un mazgāšanās līdzekļu ražošanu un izplatīšanu, piegādā vienreizējās lietošanas traukus ("Statoil Latvija"), auto kosmētika ("Turttle Wax" zīmola pārstāvis") un tehniskie šķīdumi). 44 % preču apgrozījuma ar SIA "Statoil Latvija".

Tūrisma joma

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes sniegtās informācijas 2007.gadā Latvijas tūrisma firmu starpniecību uzņemti 255 tūristi no Ungārijas, bet ceļojumā uz Ungāriju devušies 4927 tūristi.

Sadarbība aizsardzības jomā

Bijušā Latvijas aizsardzības ministra Ģ.V. Kristovska oficiālās vizītes Ungārijā ietvaros 1999.gada 8.jūnijā tika parakstīts Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Ungārijas Republikas Aizsardzības ministrijas Līgums par divpusējiem kontaktiem un sadarbību militārajā jomā.

2006.gada 5.aprīlī Latvijā tika akreditēts Ungārijas militārais atašejs pulkvedis Lāslo Josa (Lászlo Jozsa) ar rezidenci Budapeštā.

2006.gada 1.jūlijā par Latvijas militāro atašeju Ungārijā, Čehijā un Slovākijā ar rezidenci Prāgā tika akreditēta majore Inese Kučere.

Latvijas un Ungārijas sadarbība aizsardzības jomā galvenokārt notiek NATO ietvaros. Tiek rīkotas regulāras militāri politiskās un ekspertu konsultācijas par NATO integrācijas jautājumiem, kā arī par audita, sabiedrisko attiecību, medicīniskā atbalsta sniegšanas, juridiskajiem, standartizācijas un personālvadības jautājumiem.

Sadarbība iekšlietu jomā

Iekšlietu jomā aktīva sadarbība izveidojusies starp LR Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un attiecīgo Ungārijas institūciju, piedaloties Eiropas Komisijas un Padomes darba grupās, ekspertu komitejās, semināros un konferencēs.

Abu valstu policijas, balstoties uz noslēgto starpvaldību Līgumu par sadarbību terorisma, nelikumīgas narkotisko līdzekļu tirdzniecības un organizētās noziedzības apkarošanā, sadarbojas īpaši izveidotas Apvienotās komisijas ietvaros, kā arī piedalās Ungārijas Iekšlietu ministrijas rīkotajos civilo krīžu vadības kursos.

Latvijas un Ungārijas valstu ugunsdzēsības un glābšanas dienesti sadarbojas ES Civilās aizsardzības mehānisma un darbības programmas ietvaros. 
 

Sadarbība izglītības un kultūras jomā

Latvijas un Ungārijas sadarbību izglītības jomā regulē Latvijas Republikas valdības un Ungārijas Republikas valdības līgums par sadarbību izglītībā, zinātnē un kultūrā, kas tika noslēgts 1997.gada 6.martā.

Izglītība - kopš 1991.gada Sombathejas Dāniela Beržeņi augstskolā (Berzsenyi Dániel Főiskola) un Etveša Loranda universitātē (Etves Lorand Univerziteta) Budapeštā baltu filoloģijas un t.s. "Dzintaru ceļa" studiju programmas ietvaros tiek mācīta latviešu valoda. Pamatojoties uz minēto līgumu, šim nolūkam no Latvijas ik gadu tiek nosūtīts jauns vieslektors. Latviešu valodas apmācību veicina arī studentu apmaiņas programmu un konferenču par baltu valodām rīkošana gan Latvijā, gan Sombathejā. Vairāki Ungārijas jaunieši piedalās Vidzemes augstskolas vasaras kursos, savukārt latviešu studenti dodas studēt uz Centrāleiropas Universitāti Budapeštā.

Kopš 2005./2006. mācību gada Ungārijas Izglītības ministrija ar Ungārijas Stipendiju padomes starpniecību piedāvā stipendijas Latvijas studentiem, pētniekiem un augstskolu pasniedzējiem, kuri vēlas iegūt zināšanas un paplašināt profesionālās iemaņas Ungārijas augstākajās izglītības iestādēs.

Latvijas Universitāte sadarbojas ar Vešpremas Universitāti (Vesprem Univerziteta), bet Rēzeknes augstskola - ar Budapeštas Tehnisko augstskolu. Latvijas Zinātņu akadēmijai ir izveidojusies sadarbība ar Ungārijas Zinātņu akadēmiju zinātnieku un informācijas apmaiņas jomā. 

Kultūra - jau kopš 19.gs. 60. gadiem latviešu lasītāji ir varējuši iepazīties ar ungāru literatūras labākajiem piemēriem. Starp ievērojamākajiem ungāru autoriem, kuru darbi ir tulkoti latviešu valodā, jāmin gan izcilais dzejnieks Šāndors Petēfi, gan prozaiķi Magda Sabo un Šāndors Mārai. Savukārt Latvijas teātros iestudēti daudzu ungāru dramaturgu darbi, īpašu popularitāti iemantojusi Ferenca Molnāra luga "Lilioms", kā arī bijušā Ungārijas prezidenta Ārpāda Genca luga "Mūslaiku Mēdeja". 2008.gada maijā latviešu valodā klajā nāca ungāru rakstnieka, Nobela prēmijas laureāta Imres Kertēsa romāns "Bezliktenis".

Īpaši nopelni latviešu valodas un literatūras popularizēšanā Ungārijā ir Sombathejas augstskolas profesoram Jānošam Pustai (János Pustay), ar kura atbalstu Sombathejas augstskola ir izdevusi vairākus latviešu autoru darbus ungāru valodā un divas latviešu - ungāru vārdnīcas 2000. un 2004. gadā. Ar Ungārijas Grāmatu fonda atbalstu tiek izdoti ungāru literatūras tulkojumi (Magda Sabo, Šāndors Mārai u.c.).

2006. gada 20. - 23. aprīlī Latvija pirmo reizi piedalījās "Budapeštas grāmatu tirgū" un "Pirmā romāna festivālā". Latviju pārstāvēja rakstniece Andra Manfelde ar romānu "Adata". Darba fragmenti tika tulkoti ungāru un angļu valodās, notika lasījumi un diskusijas ar autoriem.

Kopš 1960. gada starp Latvijas un Ungārijas Nacionālajām bibliotēkām notiek regulāra grāmatu apmaiņa. Aktīva sadarbība izveidojusies starp Latvijas un Ungārijas muzejiem. 2007. gada novembrī un decembrī Latvijas Arhitektūras muzejā bija apskatāma gleznu izstāde "Budapešta gleznās".

Pašvaldību sadarbība

Rīgas domei izveidojusies laba sadarbība ar Budapeštas municipalitāti ES galvaspilsētu savienības UCUE (Union of Capitals of the European Union) ietvaros. Galvaspilsētu mēri un delegācijas regulāri tiekas UCUE rīkotajās sanāksmēs.

Latvijas Pašvaldību savienība sadarbojas ar Ungārijas Nacionālo pašvaldību asociāciju Starptautiskā pašvaldību tīkla (International Communal Network - ICNW) projekta ietvaros, kas tiek finansēts no INTERREG IIIC programmas.  Projekta mērķis ir sniegt iespēju attīstīties lauku pašvaldībām, daloties pieredzē par veiksmīgiem infrastruktūras (atjaunojamā enerģija, ūdens attīrīšana, atkritumu pārstrāde), teritoriālās plānošanas un uzņēmējdarbības risinājumiem.

Aizkraukles pilsētas dome sadarbojas ar Kiškunhalašas pilsētas pašvaldību. 2006. gada augusta vidū Aizkraukles rajona padomē notika starptautiska diskusija "Jauniešu integrācija pilsoniskajā sabiedrībā", kurā tika pārrunātas iespējas jauniešiem aktīvāk iesaistīties pašvaldību darbībā un lēmumu pieņemšanas procesā. Diskusijā piedalījās jaunieši no Latvijas, Ungārijas, Polijas, Lietuvas un Vācijas.
 

Sadarbība lauksaimniecības jomā

Jau vairākus gadus notiek Latvijas Zemkopības ministrijas un Ungārijas Lauksaimniecības un reģionālās attīstības ministrijas speciālistu ikgadēji apmaiņas semināri par aktuāliem abu valstu lauksaimniecības politikas jautājumiem.

2007. gada 11.-12. oktobrī vizītē Budapeštā bija ieradies Latvijas zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, kurš tikās ar Ungārijas lauksaimniecības un lauku attīstības ministru Jozefu Grāfu, lai pārrunātu zemkopības nozares izaicinājumus ES kopējas lauksaimniecības politikas pārmaiņu kontekstā. Tāpat tika apspriestas abu valstu sadarbības iespējas. M.Roze darba vizītes laikā iepazinās arī ar vairāku Ungārijas lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes uzņēmumu darbību. 12. oktobrī M.Roze un Latvijas delegācija Ungārijas reģionos apmeklēja lauksaimniecības kopuzņēmumu "Pannonia", kas nodarbojas ar lopkopību, un piena pārstrādes uzņēmumu "Tolnatej". Zemkopības ministrs tikās ar ungāru uzņēmumu pārstāvjiem un dalījās pieredzē par līdzīgu uzņēmumu darbību Latvijā.
 

Līgumtiesiskā bāze

Saites internetā par Ungāriju

Ungārijas Republikas Ārlietu ministrija: http://www.mfa.gov.hu/kum/en/bal/

Ungārijas Republikas valdība: http://www.meh.hu/english

Ungārijas Republikas Prezidenta kanceleja: http://www.keh.hu/keh_en/home.html

Ungārijas Republikas Nacionālā Asambleja (parlaments): http://www.mkogy.hu/parl_en.htm