Ārpolitika  /  Divpusējās attiecības

Latvijas un Ungārijas attiecības

08.04.2013
Izdrukas versija Izdrukas versija
Nosūtīt šo saiti Nosūtīt šo saiti

2012. gada 1. janvārī spēkā stājās jaunā Ungārijas konstitūcija, kas paredz līdz šim lietotā oficiālā valsts nosaukuma „Ungārijas Republika” aizstāšanu ar jauno nosaukumu „Ungārija”.

Latvijas un Ungārijas sadarbība ir daudzpusīga un aktīva. Būtisks ieguldījums divpusējo attiecību stiprināšanā ir vēstniecību atvēršana Rīgā un Budapeštā. Abpusēji ieinteresēts dialogs izveidojies kultūras, izglītības, pašvaldību sadarbības, aizsardzības un lauksaimniecības jomās. Attīstības potenciāls ir tirdznieciski ekonomiskajām attiecībām. Latvija un Ungārija cieši sadarbojas ES un NATO, kā arī citu starptautisko organizāciju ietvaros.

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Ungārija atzina Latvijas Republikas neatkarību 1921.gada 20.jūlijā. Abu valstu diplomātiskās attiecības tika atjaunotas 1991.gada 2.septembrī.

Kopš 2012.gada 6. novembra Latvijas vēstnieks Ungārijā ir Imants Lieģis.

2008.gada 29.februārī tika akreditēts pirmais rezidējošais Latvijas vēstnieks Ungārijā – vēstniece Veronika Erte, kas Latviju pārstāvēja Ungārijā līdz 2012.g. 31. augustam.  2008.gada 7.jūlijā Latvijas ārlietu ministra Māra Riekstiņa oficiālās vizītes Ungārijā laikā notika Latvijas vēstniecības oficiālā atklāšana. Līdz tam Latvijas vēstnieki rezidēja Vīnē, pirms Otrā pasaules kara - Berlīnē, Varšavā un Bukarestē. Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Ungārijā no 2001. līdz 2005.gadam bija Elita Kuzma, savukārt no 2005.gada līdz 2008.gadam – Aivars Groza.

Ungārijas vēstnieks Latvijā kopš 2011.gada 11.janvāra ir Gābors Dobokai (Gábor Dobokay). Pirms viņa vēstnieks Latvijā bija Dr.Ištvāns Mohāči (Dr.István Mohácsi). 2007.gada 22.novembrī Ungārijas premjerministra Ferenca Ģurčāņa (Ferenc Gyurcsány) darba vizītes laikā Rīgā tika oficiāli atklāta Ungārijas vēstniecība Latvijā. Līdz tam Ungārijas vēstnieks rezidēja Tallinā.

Rīgā darbojas Ungārijas goda konsule Ariana Župika. Viņa ir Latvijas Starptautiskās šķīrējtiesas šķīrējtiesnese un tiesību zinātņu lektore Latvijas Universitātē. Latvijai goda konsula Ungārijā nav.

 

Vizīšu maiņa

Prezidentu līmenī

2012.gada 10. februāris      Valsts prezidenta Andra Bērziņa divpusējā tikšanās ar Ungārijas prezidentu Pālu Šmitu Araijološas grupas sanāksmes ietvaros Helsinkos
2011. gada 8.-9. aprīlis Latvijas prezidenta Valda Zatlera dalība Araijološas grupas valstu vadītāju neformālajā sanāksmē Budapeštā

2007. gada 10.-11. aprīlis

Ungārijas prezidenta Lāslo Šojoma (László Sólyom) darba vizīte Latvijā, dalība astoņu ES dalībvalstu prezidentu neformālās Araijološas (Arraiolos) grupas debatēs Rīgā

2006. gada 5.-6. septembris

Ungārijas prezidenta Lāslo Šojoma (László Sólyom) valsts vizīte Latvijā

2006. gada 23. oktobris

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas darba vizīte Ungārijā, dalība 1956.gada Ungārijas revolūcijas 50.gadadienas atceres pasākumos Budapeštā

2003. gada 9.-10. novembris

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas oficiālā vizīte Ungārijā

2001. gada 16.-18. oktobris

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte Ungārijā

1997. gada 6.-7. marts

Ungārijas prezidenta Ārpāda Genca (Árpád Göncz) valsts vizīte Latvijā

Parlamentu priekšsēdētāju/priekšsēdētāju vietnieku līmenī

2012. gada 25.-26. novembris Ungārijas nacionālās Asamblejas priekšsēdētāja Lāslo Kevēra (László Kövér) oficiālā vizīte Latvijā

2009. gada 4.-6. maijs

Saeimas priekšsēdētāja Gundara Daudzes oficiālā vizīte Ungārijā

2003. gada 5.-8. jūnijs

Ungārijas Nacionālās Asamblejas priekšsēdētājas Katalinas Sili (Katalin Szili) oficiālā vizīte Latvijā

1999. gada 17.-18. maijs

Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes oficiālā vizīte Ungārijā

1995. gada 24 -27. aprīlis

Ungārijas Nacionālās Asamblejas priekšsēdētāja vietnieka Lāslo Šolomona (László Solomon) oficiālā vizīte Latvijā

Premjerministru līmenī

2010. gada 10. decembris Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna (Viktor Orbán) darba vizīte Latvijā

2009. gada 26.-27. jūnijs

Ministru prezidenta Valda Dombrovska darba vizīte Ungārijā, dalība oficiālajos pasākumos par godu Dzelzs priekškara krišanas 20.gadadienai (vizītes ietvaros notika Ministru prezidenta divpusēja tikšanās ar Ungārijas premjerministru Gordonu Bajnai (Gordon Bajnai)

2007. gada 22. novembris

Ungārijas premjerministra Ferenca Ģurčāņa (Ferenc Gyurcsány) darba vizīte Latvijā

1999. gada 9.-11. jūnijs

Ministru prezidenta Viļa Krištopana oficiālā vizīte Ungārijā

Ārlietu ministru līmenī

2010. gada 14.janvāris

Ungārijas ārlietu ministra Pētera Balāža (Péter Balázs) oficiālā vizīte Latvijā

2008. gada 7. jūlijs

Ārlietu ministra Māra Riekstiņa oficiālā vizīte Ungārijā

2001. gada 2.-3. maijs

Ungārijas ārlietu ministra Jānoša Martoņi (János Martonyi) oficiālā vizīte Latvijā

1995. gada 9. oktobris

Ungārijas ārlietu ministra Lāslo Kovāča (László Kovács) darba vizīte Latvijā EDSO prezidentūras ietvaros

1992. gada 7. augusts

Ungārijas ārlietu ministra Gēzas Jesenski (Géza Jeszenszky) oficiālā vizīte Latvijā

1991. gada 2. septembris

Ārlietu ministra Jāņa Jurkāna oficiālā vizīte Ungārijā


PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

11. Saeimā deputātu grupa sadarbībai ar Ungārijas parlamentu tika izveidota 19.01.12. Tajā ir 21 deputāts. Grupas priekšsēdētājs ir Arvils Ašeradens (Vienotība), priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK). 

Savukārt Ungārijas Nacionālajā Asamblejā deputātu grupa sadarbībai ar Latviju tika izveidota 18.10.2010.



SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalstīm 2004.gada 1.maijā, Latvijas un Ungārijas ekonomiskās un tirdzniecības attiecības regulē ES iekšējā likumdošana un kopējā tirgus principi. Latvija ir ieinteresēta ekonomisko attiecību stiprināšanā un paplašināšanā ar Ungāriju.

Divpusējā līgumtiesiskā bāze

- 1992.gada 8.jūlijā tika parakstīts „Līgums par draudzīgu attiecību un sadarbības pamatiem starp Latvijas Republiku un Ungārijas Republiku (spēkā kopš 1994.gada 19.aprīļa), kas paredz sadarbības veicināšanu dažādās jomās, t.sk ekonomikā.

- 2008.gada 7.jūlijā tika parakstīts „Saprašanās memorands starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un Ungārijas Investīciju un tirdzniecības attīstības aģentūru”, tādējādi radot praktisku bāzi valstu uzņēmējdarbības veicināšanas institūciju sadarbībai. Memorands tika noslēgts Latvijas ārlietu ministra M.Riekstiņa oficiālās vizītes laikā Budapeštā.


Savstarpējās tirdzniecības apgrozījums 2012. gadā

2012. gadā Latvijas tirdzniecības apgrozījums ar Ungāriju sasniedza 151,3 milj. EUR (27. nozīmīgākais partneris), tai skaitā, eksports 26,7 milj. EUR (39. nozīmīgākais partneris), savukārt imports 124,5 milj. EUR (21. nozīmīgākais partneris).

Latvijas preču eksports ar Ungāriju sasniedza 18,2 milj. EUR (2011. gadā 20,4 milj. EUR), savukārt imports – 110,2 milj. EUR (2011. gadā 112,8 milj. EUR).

Nozīmīgākās preču grupas eksportā: koksne un tās izstrādājumi 52%, mašīnas, mehānismi; elektriskās iekārtas 11,7%, ķīmiskās rūpniecības un saskarnozaru produkcija 7,6%, metāli un to izstrādājumi 5,6% u.c.

Nozīmīgākas preču grupas importā: mašīnas, mehānismi; elektriskās iekārtas 47,8%, ķīmiskās rūpniecības un saskarnozaru produkcija 19,2%, transporta līdzekļi 9,9%, pārtikas rūpniecības produkti 6,2%, metāli un to izstrādājumi 4,6% u.c.

Latvijas pakalpojumu eksports ar Ungāriju sasniedza 8,6 milj. EUR (2011. gadā 6,1 milj. EUR), savukārt imports 14,4 milj. EUR (2011. gadā 12 milj. EUR).

2012. gada beigās Ungārijas tiešās investīcijas 0,6 milj. LVL vērtībā uzkrātas tirdzniecībā.

Pēc Latvijas Bankas statistikas datiem 2012. gada beigās Latvijas uzkrātās tiešās investīcijas Ungārijā nav reģistrētas vai arī to kopapjoms bijis mazāks par 0,1 milj. LVL.

Pēc investīcijām Latvijā reģistrētu uzņēmumu pamatkapitālā Ungārija ierindojas 68. vietā ar kopējo investīciju apjomu 256,7 tūkst. LVL un 16 aktīviem uzņēmumiem.

Tūrisms

2011. gada 16.maijā tika atklāts tiešais airBaltic avioreiss Rīga–Budapešta, kas 2011./2012. gada ziemas sezonā tika slēgts. 2012. gada aprīļa sākumā AirBaltic atsāka tiešos lidojumus maršrutā Rīga-Budapešta, un sākot ar 2012. gada jūniju veic lidojumus piecas dienas nedēļā. 2012. gadā airBaltic pieņēma lēmumu lidojumus uz Ungāriju nodrošināt arī ziemas sezonā, savukārt no 2013.gada 4. maija vasaras sezonā airBaltic veiks arī tiešos lidojumus uz Heviz-Balatonu.




SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS JOMĀ

Latvijas un Ungārijas sadarbību izglītības jomā regulē „Latvijas Republikas valdības un Ungārijas Republikas valdības līgums par sadarbību kultūrā, zinātnē un izglītībā”, kas noslēgts 1997.gada 6.martā (beztermiņa).

Saskaņā ar Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas informāciju 2012./2013. gadā Latvijas augstskolās studē 18 Ungārijas studenti.

Latviešu valodas apguve

Kopš 1991.gada Rietumungārijas Universitātē (Nyugat-magyarországi Egyetem) Sombathejā un Etveša Loranda universitātē (Eötvös Loránd Univerziteta) Budapeštā baltu filoloģijas un tā sauktā “Dzintaru ceļa” studiju programmas ietvaros tiek mācīta latviešu valoda. Pamatojoties uz minēto līgumu, šim nolūkam no Latvijas tiek sūtīts vieslektors, metodiskie materiāli un grāmatas

Augstskolu un pētniecības iestāžu sadarbība

Vairākas Latvijas augstskolas sadarbojas ar Ungārijas partneraugstskolām UNICA (Network of Universities from the Capitals of Europe) un Erasmus programmas ietvaros, īstenojot studentu, mācībspēku un administratīvā personāla apmaiņu.

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) sadarbojas ar Ungārijas Zinātņu akadēmiju (UZA) zinātnieku un informācijas apmaiņas jomā. Divpusējās sadarbības līgums starp LZA un UZA tika parakstīts 1994.gada jūnijā. Līgumam ir pievienots Protokols, kas paredz 12 nedēļu ilgu zinātnieku apmaiņu reizi gadā. Zinātnieku apmaiņas jomā prioritāte tiek piešķirta kopprojektos iesaistītajiem zinātniekiem. Laika posmā no 2010.-2013.gadam ir pieteikti trīs kopprojekti. LZA pārstāvji regulāri apmeklē UZA, jo akadēmija ir iesaistīta dažādu lielu zinātnes pasākumu norisē, piemēram, Budapeštā notikuši jau pieci Pasaules zinātnes forumi .



SADARBĪBA KULTŪRAS JOMĀ

Latvijas un Ungārijas sadarbību kultūrā regulē „Latvijas Republikas valdības un Ungārijas Republikas valdības līgums par sadarbību kultūrā, zinātnē un izglītībā”, kas noslēgts 1997.gada 6.martā (beztermiņa).

Visplašākā abu valstu sadarbība kultūras jomā ir izveidojusies literatūras nozarē. Jau kopš 19.gadsimta 60.gadiem latviešu lasītāji ir varējuši iepazīties ar ungāru literatūras labākajiem piemēriem. Starp ievērojamākajiem ungāru autoriem, kuru darbi ir tulkoti latviešu valodā, jāmin gan izcilais dzejnieks Šāndors Petēfi, gan prozaiķi Magda Sabo un Šāndors Mārai. Savukārt Latvijas teātros iestudēti daudzu ungāru dramaturgu darbi, īpašu popularitāti iemantojusi Ferenca Molnāra luga “Lilioms”, kā arī bijušā Ungārijas prezidenta Ārpāda Genca luga “Mūslaiku Mēdeja”.

Par mūža ieguldījumu ungāru literatūras popularizēšanā Latvijā tulkotājai Elgai Saksei bijušais Ungārijas prezidents Lāslo Šojoms ir piešķīris Ungārijas Republikas ordeņa "Par nopelniem" Bruņinieka krustu, savukārt Ungārijas valdība - medaļu „Pro cultura Hungarica”. Pateicoties Elgas Sakses neatlaidīgajam darbam, kopš 1966.gada gandrīz katru gadu Latvijā ir izdots viens vai vairāki ungāru autoru darbi, kopumā sastādot ap 70. Pēdējais Elgas Sakses tulkotais ungāru autora darbs tika izdots 2009.gadā – Leslija L. Lorenca "Budistu klostera noslēpums".

Savukārt latviešu valodas un literatūras popularizēšanā Ungārijā īpaši nopelni ir Rietumungārijas Universitātes Urālistikas katedras vadītājam profesoram Jānošam Pustai, ar kura atbalstu universitāte ir izdevusi vairākus latviešu autoru darbus ungāru valodā un divas latviešu - ungāru vārdnīcas 2000. un 2004.gadā. Pēdējais universitātes mācībspēku un audzēkņu sagatavotais un izdotais darbs ir Zentas Mauriņas eseju krājums ungāru un latviešu valodā „Zenta Mauriņa – viņas dzīve un esejas” 2009.gada decembrī.


Sadarbība dažādās kultūras nozarēs, pēdējie kultūras pasākumi

Literatūra

  • 2012. gada 25. oktobrī Rīgā, Ungārijas Nacionālās asamblejas priekšsēdētāja Lāslo Kevēra oficiālās vizītes ietvaros Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā tika atklāta tulkotājas Elgas Sakses tulkoto grāmatu izstāde.
  • No 2011. gada 14.-17. aprīlim Budapeštā jau 18. reizi notika Starptautiskais Grāmatu festivāls, uz kuru Grāmatizdevēju asociācija goda viesa statusā bija uzaicinājusi visas Eiropas Savienības valstis. Latvijas pārstāvis Budapeštas grāmatu festivālā bija dzejnieks un tulkotājs Edvīns Raups. Latvija kopā ar pārējām Eiropas Savienības valstīm piedalījās kopīgā grāmatu stendā. Katra Eiropas Savienības valsts izstādīja ap 50 pēdējos gados izdoto autoru grāmatas.
  • Ventspils Starptautiskajai Rakstnieku un tulkotāju mājai ir izveidojusies laba sadarbība ar Ungārijas Tulkotāju māju Balatonfīredā un Nikolaus Lenau māju Pēčā. Tulkotāju mājas sadarbojas starptautiskā rezidenču centru tīkla „Halma” ietvaros.
  • Latvijas vēstniecības Ungārijā pārstāvji regulāri piedalās Ungārijas Nacionālās Ārvalstu literatūras bibliotēkas rīkotajos Eiropas valodu dienas pasākumos, kuru laikā notiek dzejas un prozas priekšlasījumi vairāku Eiropas valstu valodās, tostarp latviešu. 2009.gadā latviešu valodā izskanēja ungāru dzejnieka Mikloša Radnoti poēma "Es nezinu...", ko ir atdzejojis dzejnieks Māris Čaklais.
  • 2009.gada decembrī Ungārijā, Sobathejā tika prezentēts izcilās latviešu rakstnieces un kultūras darbinieces Zentas Mauriņas eseju krājums „Zenta Mauriņa – viņas dzīve un esejas”, kas ir izdots ungāru un latviešu valodā. Eseju krājuma sastādītāji un tulkotāji ir Rietumungārijas Universitātes un Etveša Loranda universitātes Budapeštā mācībspēki un studenti, kuri apgūst latviešu valodu un literatūru.
  • 2009.gada 23.-26.aprīlī Budapeštā norisinājās 16.gadskārtējais Budapeštas grāmatu tirgus, kura ietvaros notika starptautisks literārais pasākums "Pirmā romāna festivāls". Festivālā Latviju pārstāvēja prozaiķe Inga Žolude (1984) ar debijas romānu "Silta zeme", kas klājā nācis 2008.gada augustā izdevniecībā "Dienas Grāmata". Festivālā piedalījās autori no 19 Eiropas valstīm. Pasākuma galvenais organizators - Ungārijas Grāmatu izdevēju un tirgotāju asociācija.
  • 2009.gada martā izdevniecībā „Tapals” Elgas Sakses tulkojumā klajā nāca ungāru autora Leslija L. Lorenca romāns „Budistu klostera noslēpums”, savukārt 2008.gadā – Imres Kertēsa romāns „Bezliktenis” un Hajnalas Esešas grāmata bērniem "Pilsētas kaķu piedzīvojumi" (Zvaigzne ABC).

Muzeji, galerijas, izstāžu zāles

  • Lietišķās mākslas jomā atzīmējama ir Ogres mākslas skolas audzēkņu regulārā un panākumiem bagātā dalība Rietumungārijas pilsētas Zānkas Bērnu mākslas galerijas organizētajās starptautiskajās glezniecības un lietišķās mākslas skatēs.
  • 2012.gada 11. jūlijā Budapeštā, galerijā Museion No. 1  tika atklāta Latvijas keramiķes Ilonas Romules personālizstāde „Porcelāna sabiedrība „S”.
  • 2012.gada 8. jūnijā Ungārijas pilsētā Kiškunhalašā tika atklāta porcelāna mākslinieču Skuja Braden personālizstāde.
  • 2012.gada 19.maijā V/A Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja struktūrvienībā „Mencendorfa nams” notika ungāru kultūras pasākums (dejas, dziesmas, ar Ungārijas vēstniecības Latvijā piedalīšanos). 
  • 2011. 7. decembrī Etveša Lorānda Universitātē (ELTE – Eötvös Loránd Tudományegyetem) Budapeštā tika atklāta Johana Kristofa Broces izstāde „Baltijas zīmējumu un aprakstu kolekcija Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā”.
  • 2011. gada 19. jūlijā Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā tika atklāta izstāde "Ungārija - Latvija: kultūrvēsturiskie sakari", kas veltīta abu bvalstu diplomātiskajām un kultūras sadarbības attiecībām.
  • 2011. gadā no 27. jūnija līdz 22. augustam Budapeštā tika izstādīta mākslinieku Alekseja Naumova un Kristapa Zariņa gleznu izstāde Budapešta, Rīga, Venēcija, Vīne – Eiropas pilsētas latviešu mākslinieku gleznās. Izstāde Budapeštā tika izstādīta sadarbojoties Latvijas vēstniecībai Ungārijā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, Eiropas Komisijas pārstāvniecību Ungārijā un abiem māksliniekiem. 
  • 2010.gada 24.-25.jūlijā Aizkraukles novada svētku laikā vēstures un mākslas muzejā „Kalna ziedi” bija apskatāma Halašas mežģīņu izstāde no Aizkraukles sadarbības pilsētas Kiškunhalašas Mežģīņu muzeja.
  • 2009.gada oktobrī Latvijas Okupācijas muzejā bija skatāma fotoizstāde "Brīvība un demokrātija. Ungārija no Dzelzs priekškara krišanas līdz Šengenai", kas veltīta Ungārijas vēstures notikumiem 20.gadsimta 2.pusē.
  • 2009.gada 11.septembrī Halašas Mežģīņu muzejā Kiškunhalašā tika atklāta izstāde no Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja fondiem „Mežģīnes no Aizkraukles”. Izstādes atklāšanas dienā Kiškunhalašas folkloras ansamblis izpildīja vairākas latviešu tautas dziesmas, to skaitā „Pūt, vējiņi”.
  • 2009.gada 15.-20.augustā Ziemeļungārijas pilsētā Šātoraljaūjhejā norisinājās 21.Starptautiskais Zemplēnes tautas deju festivāls. Festivālā Latviju pārstāvēja tautas deju grupa no Aizkraukles "Radi" horeogrāfes Unas Stakles vadībā. 16.augustā pasākuma programma bija īpaši veltīta latviešu tautas dejām, kad "Radi" iepazīstināja publiku ar "Gatves deju", "Klapdanci", "Sešdanci", "Ačkupu" un citām dejām. Festivālā piedalās dejotāji no Latvijas, Grieķijas, Gruzijas, Izraēlas, Nepālas, Polijas, Slovākijas un Turcijas.
  • No 2009.gada 10.jūnija līdz 2.augustam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē „Arsenāls” bija apskatāma Centrāleiropas laikmetīgās mākslas izstāde „Ekscentriskās takas II”. Izstādē bija eksponēti sešu Centrāleiropas valstu – Austrijas, Čehijas, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Ungārijas trīspadsmit mākslinieku 36 darbi. No Ungārijas izstādē piedalījās mākslinieki Emeše Bencūra un Atila Sīčs.
  • No 2009.gada 24.aprīļa līdz 5.maijam desmit latviešu mežģīņu darinātājas no tautas lietišķās mākslas studijām "Bārbele" (Rīga) un "Saulīte" (Valka) piedalījās desmitajā starptautiskajā mežģīņu festivālā Ungārijas pilsētā Kiškunhalašā. Mākslinieces izstādē piedalījās ar trīs latviešu tautastērpiem un 15 dažādiem mežģīņu aksesuāriem.
  • 2009.gada martā Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle „Mencendorfa nams” sadarbībā ar Ungārijas vēstniecību Latvijā un Ungārijas kultūras institūtu Tallinā organizēja Ungārijas kultūras dienas un ungāru tektilmākslinieces Bernadetes Pageres izstādi.

Kino

  • No 2011. gada 27.-30. oktobrim Budapeštā norisinājās Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valstu dokumentālo filmu dienas „Baltijas ceļš”. Latvijas vēstniecība Ungārijā tās organizēja sadarbībā ar Igaunijas un Lietuvas vēstniecībām, kā arī Igaunijas institūtu Ungārijā. Latvija festivālā piedalījās ar trīs filmām: režisores Daces Slavinskas 2011. gada Latvijas Televīzijas filmu „Neatkarība kā māksla”, režisores Ilzes Burkovskas – Jacobsen 2008. gada filmu „Bekons, sviests un mana mamma” un režisora Jura Podnieka 1990. gada filmu „Krustceļš”.
  • 2010.gada 5.-14.maijā kino „Rīga” notika Eiropas filmu festivāls „EiroKinoKrāsas”, kura laikā bija iespējams noskatīties 12 Eiropas valstu filmu pirmizrādes Latvijā. Starp filmām bija apskatāmas arī divas ungāru filmas – Kristinas Godas „Hameleons” (2008) un uz patiesiem notikumiem balstītā „Kas gan ellē ir Bonija un Klaids?” (2004).
  • 2009.gada 16.-20.septembrī Budapeštā notika Baltijas jūras filmu festivāls, ko atklāja pazīstamās latviešu režisores Lailas Pakalniņas 1998.gadā uzņemtā spēlfilma "Kurpe", bet noslēdza režisora Gunāra Pieša 1971.gadā uzņemtā mākslas filma "Nāves ēnā".
  • 2009.gada martā kinoteātros "K.Suns" un "Cinamon" norisinājās IV Rīgas Starptautiskais Fantāzijas filmu festivāls (RSFFF). Jau otro gadu RSFFF konkursa skati vērtēja starptautiska žūrija, t.sk. ungāru žurnāliste, Starptautiskā Kino festivāla "Titanic" programmētāja Kata Anna Varo.
  • 2008.gadā aprīlī „Mediawave Film Festival” ietvaros Budapeštā tika demonstrētas latviešu animācijas filmas “Veterinārārsts” (režisore Signe Baumane) un “Melnā kaste” (režisors Jurģis Krāsons).

Teātri

  • No 2010.gada 30.jūnija līdz 4.jūlijam Ziemeļungārijas pilsētas Kazincbarcikas 20.Starptautiskajā amatieru teātru festivālā piedalījās Anša Rūtentāla Kustību teātris ARKT ar izradi „Satiksme”.
  • 2009.gada septembrī Starptautiskajā Jaunā Teātra festivālā „Homo Novus” ar izrādi „Frankenšteina projekts” piedalījās ungāru režisors Kornels Mundruco.
Mūzika
  • Par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 93. gadadienai kontrtenors Sergejs Jēgers un ērģelniece Ilze Reine 2011.gada 17. novembrī sniedza koncertu Vašas komitāta galvaspilsētas Sombathejas (Szombathely) Lista koncertzālē, savukārt 19. novembrī Matjāša baznīcā Budapeštā.
  • 2011. gada 21. oktobrī Ungārijas vēstniecība Latvijā sadarbībā ar koncertaģentūru Kontrapunkts organizēja Ferenca Lista mūzikas koncertu par godu Ferenca Lista 200 gadu jubilejai un Ungārijas revolūcijas 55. gadadienai. F. Lista skaņdarbus izpildīja pianiste Diāna Zandberga.
  • 2011. gada 21. martā Budapeštas Pavasara festivāla ietvaros Ungārijas Valsts operā notika Budapeštas Simfoniskā orķestra koncerts. Pie diriģenta pults bija latviešu diriģents Ainārs Rubiķis. Koncerta programmā bija Ferenca Lista, Gustava Mālera un Frederika Šopēna darbi.
  • 2010.gada 9.-10.jūlijā Cēsu rajonā notika ikgadējais starptautiskais rokmūzikas festivāls „Fonofest”, kurā piedalījās arī grupa no Ungārijas Insane.
  • 2010.gada martā Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars Ungārijas Nacionālajā operā iestudēja Riharda Štrausa operu „Rožu kavalieris”.
  • 2009.gada 20.jūnijā LNO mākslinieki ar Volfganga Amadeja Mocarta operas "Burvju flauta" iestudējumu piedalījās Starptautiskajā operas festivālā "Bartoks+..." Miškolcā. Galvenās lomas iestudējumā dziedāja Viesturs Jansons, Evija Martinsone, Raimonds Bramanis, Krišjānis Norvelis u.c. Operas festivāls "Bartoks+..." Ungārijas pilsētā Miškolcā notiek jau deviņus gadus.

Nemateriālais kultūras mantojums – tautas māksla

  • No 2009.gada 24.aprīļa līdz 5.maijam desmit latviešu mežģīņu darinātājas no tautas lietišķās mākslas studijām "Bārbele" (Rīga) un "Saulīte" (Valka) piedalījās desmitajā starptautiskajā mežģīņu festivālā Kiškunhalašā. Mākslinieces izstādē piedalījās ar trīs latviešu tautastērpiem un 15 dažādiem mežģīņu aksesuāriem. Latviešu mākslinieču dalība izstādē tapusi, Latvijas vēstniecībai Ungārijā sadarbojoties ar Kiškunhalašas mežģīņu muzeju.

  • Lietišķās mākslas nozarē ir sadarbība ar Ungārijas tautas mākslas apvienību (Népművészeti Egyesületek Szövetsége) pēc kuras uzaicinājuma 2011. gada augustā Latvijas pārstāvji piedalījās tautas mākslas svētkos Budapeštā. 


SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

Latvijas un Ungārijas sadarbību aizsardzības jomā regulē „Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Ungārijas Republikas Aizsardzības ministrijas līgums par divpusējiem kontaktiem un sadarbību militārajā jomā”, kas parakstīts 1999.gada 8.jūnijā aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska oficiālās vizītes Ungārijā ietvaros.

Abu valstu sadarbība aizsardzības jomā galvenokārt notiek NATO ietvaros.

Latvijas AM un NBS pārstāvi regulāri izmanto Ungārijas piedāvāto iespēju apgūt angļu, franču un vācu valodas Ungārijas Militārajā valodu centrā Budapeštā, piedalās Ungārijas Nacionālās Aizsardzības universitātes Ārzemju valodu institūta organizētajos kursos, kā arī Ungārijas Bruņoto spēku Miera atbalsta mācību centra rīkotajos starptautiskajos militāro novērotāju kursos.

2012. gada NATO samitā Ungārija paziņoja, ka sākot no 2015. gada piedalīties Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijā.


 

Militārie atašeji

Kopš 2009.gada 22.jūlija Ungārijas militārā atašeja Latvijā pienākumus pilda Plt. Sabolčs Silāģi (Szalbolcs Szilágyi) ar rezidenci Varšavā.

Latvijai šobrīd nav militārā atašeja Ungārijā. No 2006.gada 1.jūlija līdz 2009.gadam Latvijas militārais atašejs Ungārijā bija Maj. Inese Kučere ar rezidenci Prāgā, 2009.gadā – Rīgā.

 

SADARBĪBA IEKŠLIETU JOMĀ


Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

Dienestu sadarbība notiek pamatojoties uz 2003. gada parakstīto Latvijas un Ungārijas valdību līgumu par sadarbību un savstarpējo palīdzību dabas katastrofu un citu plaša mēroga nelaimes gadījumos.

Informācijas centrs

Kopš 2009. gada Ungārijas Valsts policija ir Latvijas Iekšlietu ministrijas Informācijas centra partneris EK līdzfinansētā projektā „Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas izveide”.

Valsts robežsardze

2002. gadā Valsts robežsardze noslēdza „Protokolu par sadarbību starp Latvijas Republikas Valsts robežsardzi un Ungārijas Republikas Robežsardzi”. Divpusējā sadarbība tiek attīstīta FRONTEX organizēto kopējo operāciju, sanāksmju un konferenču ietvaros.

Valsts policija

Latvijas un Ungārijas tiesībaizsardzības iestāžu sadarbība norisinās starptautisko organizāciju, piemēram, CEPOL, ietvaros.

SADARBĪBA FINANŠU JOMĀ

Starp Latviju un Ungāriju tiek veikta regulāra informācijas apmaiņa tiešo un netiešo nodokļu jomā noslēgto konvenciju un Eiropas Savienības normatīvo aktu ietvaros. Netiešo nodokļu jomā tiek aktīvi izmantota iespēja pieprasīt veikt pārbaudi citā dalībvalstī par konkrētiem darījumiem, tādējādi kontrolējot pareizu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un akcīzes nodokļa piemērošanu Kopienas darījumiem.


SADARBĪBA LAUKSAIMNIECĪBAS JOMĀ

Veiksmīga ir Latvijas un Ungārijas sadarbība lauksaimniecības jomā. Notiek gan regulāra vizīšu apmaiņa ministru līmenī, gan arī Latvijas Zemkopības ministrijas un Ungārijas Lauksaimniecības attīstības ministrijas speciālistu apmaiņas semināri par aktuāliem lauksaimniecības politikas jautājumiem.

2012. gada 26.-28.septembrī norisinājās Latvijas zemkopības ministres Laimdotas Straujumas oficiālā vizīte Ungārijā. Ministri vizītē pavadīja delegācija no Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta, kā arī Latvijas humusvielu institūta pārstāvji.

2011.g. 3. februārī Ungārijas lauksaimniecības un lauku attīstības ministrs kā ES prezidējošās valsts pārstāvis bija Latvijā, lai uzklausītu Latvijas viedokli par netaisnīgajiem lauksaimniecības maksājumiem. Lauku atbalsta dienests sadarbojas ar Ungārijas ES lauksaimniecības fondu maksājumu aģentūru.

Lai gan tirdzniecības bilance lauksaimniecības un pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem Latvijai ar Ungāriju ir negatīva, kopš 2010. gada tirdzniecības deficīts ir mazinājies. 2011.g. uz Ungāriju eksportēti produkti 2,1 milj. Eiro vērtībā, kas ir par 23,5% vairāk nekā 2010.g. Produktu imports no Ungārijas 2011.g. sasniedza 11 milj. Eiro, samazinoties par 7,5% salīdzinot ar 2010.g.

2011.g. no Latvijas produktu eksporta uz Ungāriju 51% veidoja zivju konservi un izstrādājumi. Otra lielākā eksporta grupa bija olas – 41%. Latvija uz Ungāriju eksportēja arī jauktus pārtikas produktus, kafiju, kā arī dzeramo ūdeni un nedenaturētu etilspirtu.

2011.g. galvenās importa preces no Ungārijas bija cūkgaļa, liellopu gaļa un cūku tauki, kā arī dārzeņu, augļu un riekstu izstrādājumi, veidojot attiecīgi 33% un 29,6% no kopējā produktu importa.

sadarbība labklājības jomā

Eiropas Sociālā fonda projekta „Darba tiesisko attiecību un darba drošības sistēmas uzraudzības pilnveidošana” ietvaros 2009.gadā Valsts darba inspekcijas eksperti piedalījās Ziemeļvalstu arodveselības kvalifikācijas paaugstināšanas institūta rīkotajos kursos „Bulings un vardarbība darbā”, kas notika Ungārijā. Projekts noslēdzās 2009.gada 31.decembrī;

Eiropas Savienības Mūžizglītības programmas sektorālās programmas Grundtvig akcijas „Mācību partnerības” ietvaros laika periodā no 2009.gada augusta līdz 2011.gada jūlijam notika 12 Sociālās integrācijas valsts aģentūras pārstāvju vizītes (tostarp Ungārijā), lai iepazītu katrā partnervalstī pielietoto apmācības metodoloģiju darbā ar invalīdiem ar intelektuāliem traucējumiem.


sadarbība pašvaldību jomā

16.05.–18.05.2011. Notika Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova un RD pārstāvju darba vizīte Budapeštā, kuras laikā N. Ušakovs un airBaltic viceprezidents Gregorijs Pomerancevs atklāja tiešo avioreisu Rīga–Budapešta. Vizītes laikā N. Ušakovs tikās arī ar Ungārijas galvaspilsētas mēru Ištvanu Tarlosu.

Aizkraukles novada pašvaldības sadraudzības pašvaldība ir Kiškunhalaša. Rēzeknes novada pašvaldība sadarbojas ar Ungārijas pieaugušo izglītības centru. Savukārt Gulbene ir parakstījusi sadraudzības līgumu ar Balmazūjvārošu.



 



INFORMĀCIJAS AVOTI

Līgumtiesiskā bāze

Saites internetā