Latvijas un Taizemes attiecības
Taizeme (līdz 1921. gadam – Siāma) atzina Latvijas valsti 1921. gada 11. augustā, kā arī atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu 1991. gada 9. septembrī. Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Taizemi tika nodibinātas 1992. gada 19. martā.
Taizemes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā:
Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks V.E. Jullapong Nonsricai (H.E. Jullapong Nonsrichai), rezidē Oslo.
Latvijas Goda konsuls Taizemē:
Goda konsuls Prasong Chongratanakul (Prasong Chongratanakul).
- Nozīmīgākās vizītes un tikšanās
- Sadarbība izglītības jomā
- Sadarbība ekonomikā
- Sadarbība starptautiskajās organizācijās
| NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS |
No 2011. gada 17. līdz 19.maijam Latvijā uzturējās Taizemes Karalistes Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Prāvits Čaimonkols (Mr Pravit Chaimongkol) ar delegāciju.
2009. gada 26.maijā Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš tikās ar Taizemes ārlietu ministru Kasitu Piromju (Kasit Piromya). Tikšanās norisinājās Āzijas un Eiropas ārlietu ministru sanāksmes ietvaros Hanojā, Vjetnamā.
2007. gada 17. oktobrī Ārlietu ministrs Artis Pabriks iepazīšanās vizītē tikās ar Taizemes vēstnieku Latvijā Jullapongu Nonsricai (Jullapong Nonsrichai) un pārrunāja sadarbības aktivizēšanu tūrismā.
2007. gada 27. februārī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Rīgas pilī atvadu vizītē pieņēma Taizemes vēstnieci Latvijā Čitriju Pitongu, uzmanību pievēršot Latvijas un Taizemes divpusējās sadarbības perspektīvai un ES – Āzijas dialogam.
2007. gada 26.februārī Ārlietu ministrs Artis Pabriks atvadu vizītē tikās ar Taizemes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā Čitriju Pintongu (Chitriya Pinthong). Amatpersonas pozitīvi novērtēja Latvijas un Taizemes tūrisma attīstību un kontaktu veidošanos starp abu valstu iedzīvotājiem.
2005.gada 17.novembrī Ārlietu un Kultūras ministrijā darba vizītē ieradās Taizemes Karalistes ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā Čitrija Pintonga.
2005. gada 20. septembrī, Ņujorkā Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks, tiekoties ar Taizemes premjerministra vietnieku Surakiart Sathirathai, ierosināja ieviest bezvīzu režīmu starp Latviju un Taizemi.
2005. gada 24. maijā Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Normans Penke tikās ar Taizemes Karalistes vēstnieci Čitriju Pintongu (Chitriya Pinthong), kura bija ieradusies Rīgā akreditācijas vizītē. Tikšanās laikā tika apspriestas Latvijas un Taizemes divpusējās sadarbības iespējas dažādās jomās, kā arī sadarbība reģionālo organizāciju ietvaros.
2004. gada 7. - 9. oktobrī Latvijas Ministru prezidents Indulis Emsis piedalījās Eiropas Savienības (ES) un Āzijas (ASEM) 5. samitā Hanojā. ES - Āzijas galotņu tikšanās ietvaros Ministru prezidents Indulis Emsis 7. oktobrī tikās ar Taizemes premjerministru Taksinu Šinavatru.
2004. gada 11. jūnijā Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš sniedza darba pusdienas Taizemes Karalistes Ārlietu ministrijas viceministram Soradžakam Kasemsuvanam (Sorajak Kasemsuvan), kurš kopā ar delegāciju uzturējās Rīgā vienas dienas vizītē. Puses apmainījās ar viedokļiem par aktualitātēm starptautiskajā politikā, kā arī apsprieda iespēju paplašināt divpusējās attiecības.
1999. gada 28.-30.augustā notika Viņas Karaliskās Augstības Taizemes princeses Galiani Vadhanas (Galyani Vadhana) privātā vizīte Latvijas Republikā
| SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS JOMĀ |
2011. gada 8. aprīlī Liepājā viesojās 12 skolotāju delegācija no Taizemes. Vizītes ietvaros viesi apmeklēja Draudzīgā aicinājuma Liepājas 5. vidusskolu un 8. vidusskolu, kā arī Domē tikās ar pilsētas pašvaldības un Izglītības pārvaldes pārstāvjiem. Taizemes delegācijas sastāvā bija gan pedagogi, gan skolu direktori. Taizemes pārstāvju vizītes mērķis Latvijā bija veicināt kontaktu attīstību, sekmēt informācijas apmaiņu un veicināt jauniešu apmaiņu.
No 2011. gada 23. februāra līdz 9.martam AFS* Latvija brīvprātīgo delegācija viesojās Taizemē, lai gūtu ieskatu Taizemes izglītības sistēmā, dalītos pieredzē ar AFS Taizemes brīvprātīgajiem un kaut nedaudz mēģinātu izzināt šo austrumu kultūru, ar kuru AFS Latvija sadarbojas jau vairāk kā 15 gadus.
* AFS ir starptautiska nevalstiska bezpeļņas brīvprātīgo organizācija ar mērķi veicināt toleranci, draudzību un citu kultūru iepazīšanu. AFS programmu ietvaros jaunieši dodas uz citu valsti, kur dzīvo viesģimenēs, iet skolā, iekļaujoties valsts dzīvē. AFS dibināta 1947.gadā.
| SADARBĪBA EKONOMIKĀ |
(Pēc Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes un Latvijas Bankas datiem)
Kopējais Latvijas – Taizemes ārējās tirdzniecības apgrozījums 2010. gadā bija 19,8 mlj. EUR, kas ir par 47,2% (-17,6 mlj. EUR) mazāk salīdzinājumā ar 2009. gada rādītāju. Balstoties uz datiem par ārējās tirdzniecības apgrozījumu, ir iespējams ierindot Taizemi 51. vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru sarakstā.
Latvijas – Taizemes ārējās tirdzniecības bilance 2010. gadā ir negatīva:
· Latvijas eksports uz Taizemi 2010. gadā sasniedza 5,9 mlj. EUR (- 19,9 mlj. EUR jeb -77,3% salīdzinājumā ar 2009. gadu), kas ļauj ierindot Taizemi 64. vietā eksporta partneru sarakstā
· Taizemes imports Latvijā 2010. gadā sasniedza 13,9 mlj. EUR (+ 2,3 mlj. EUR jeb +19,5% salīdzinājumā ar 2009. gadu), kas ļauj ierindot Taizemi 39. vietā importa partneru sarakstā
Preču tirdzniecības dinamika pa gadiem, mlj. EUR
|
Gads |
Eksports, mlj. EUR |
Imports, mlj. EUR |
|
2006 |
0,5 |
8,8 |
|
2007 |
0,9 |
11,6 |
|
2008 |
4,1 |
10,3 |
|
2009 |
25,5 |
4,2 |
|
2010 |
5,7 |
8,9 |
Pakalpojumu tirdzniecības dinamika pa gadiem, tūkst. EUR
|
Gads |
Eksports, tūkst. EUR |
Imports, tūkst. EUR |
|
2006 |
0,2 |
1,2 |
|
2007 |
-0,2 |
2,4 |
|
2008 |
0,2 |
2,9 |
|
2009 |
0,3 |
7,4 |
|
2010 |
0,1 |
5,0 |
Nozīmīgāko preču grupu eksports 2010. gadā, %
|
Preču grupa |
Īpatsvars eksporta struktūrā |
|
Metāli un to izstrādājumi |
49,9% |
|
Mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas |
18,0% |
|
Augu valsts produkti |
14,6% |
|
Dzīvnieki un lopkopības produkcija |
8,0% |
|
Koksne un tās izstrādājumi |
4,1% |
|
Pārējās preces |
5,4% |
Nozīmīgākās eksporta preces 2010. gadā, tūkst. EUR
|
Prece |
Tūkst. EUR |
|
Niķeļa sakausējumu lūžņi |
1239,1 |
|
Parasto un speltas kviešu milti |
836,5 |
|
Dzelzs atkritumi un lūžņi, drupināti (griezti) |
570,7 |
|
Alvas atkritumi un lūžņi |
552,0 |
|
Sūkalas |
456,0 |
|
Bezšuves iespiešanas mašīnas |
427,6 |
|
Saldētavu iekārtās izmantojamie kompresori |
355,7 |
|
Citādi zāģmateriāli |
204,1 |
|
Alumīnija lūžņi |
181,5 |
|
Svina sakausējumi |
149,9 |
Nozīmīgāko preču grupu imports 2010. gadā, %
|
Preču grupa |
Īpatsvars importa struktūrā |
|
Plastmasas un izstrādājumi no tām |
40,1% |
|
Transporta līdzekļi |
23,2% |
|
Pārtikas un rūpniecības produkti |
13,9% |
|
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi |
6,7% |
|
Metāli un to izstrādājumi |
2,9% |
|
Pārējās preces |
13,2% |
Nozīmīgākās importa preces 2010. gadā, tūkst. EUR
|
Prece |
Tūkst. EUR |
|
Jaunas gumijas pneimatiskās riepas |
2259,7 |
|
Mehāniskie transportlīdzekļi preču pārvadāšanai |
2053,3 |
|
Jaunas riepas lauksaimniecības transportlīdzekļi |
610,7 |
|
Kokvilnas audumi, krāsoti |
399,7 |
|
Lietotas cietās vai pildītās riepas |
305,0 |
|
Juvelierizstrādājumi no sudraba |
224,7 |
|
Ūdens |
166,9 |
|
Sagatavotas tunzivis un svītrainas tunzivis |
149,7 |
|
Jaunas riepas motocikliem |
147,5 |
|
Pašvītņgriezes skrūves |
140,3 |
Pakalpojumu tirdzniecība (eksports) pa pakalpojumu veidiem 2010. gadā, tūkst. EUR
|
Pakalpojumu veids |
Tūkst. EUR |
|
Tūrisms |
110 |
|
Citi pakalpojumi |
39 |
Pakalpojumu tirdzniecība (imports) pa pakalpojumu veidiem 2010. gadā, tūkst. EUR
|
Pakalpojumu veids |
Tūkst. EUR |
|
Tūrisms |
3878 |
|
Jūras transports |
903 |
|
Gaisa transports |
107 |
|
Citi pakalpojumi |
122 |
| SADARBĪBA STARPTAUTISKAJĀS ORGANIZĀCIJĀS |
Latvija un Taizeme veiksmīgi sadarbojas starptautisko organizāciju ietvaros.
