Latvijas un Šveices Konfederācijas attiecības
- Diplomātisko attiecību vēsture
- Parlamentārā sadarbība
- Nozīmīgākās vizītes un tikšanās
- Sadarbība ekonomikā
- Sadarbības kultūras, izglītības un zinātnes jomās
- Sadarbība citās jomās
- Šveices finanšu instruments
- Latviešu kopiena Šveicē
- Informācijas avoti
DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE
Šveices Konfederācija Latvijas valsti atzina 1921. gada 23. aprīlī. Diplomātiskās attiecības tika atjaunotas 1991. gada 5. septembrī. Šveice nekad nav atzinusi Latvijas inkorporāciju PSRS.
Latvijas Republikas vēstnieki Šveicē (rezidence Vīnē):
Indulis Bērziņš (kopš 2009.gada 24. novembra)
Aivars Groza (2006. - 2009)
Elita Kuzma (2001. – 2005.)
Mārtiņš Virsis (1997. – 2000.)
Šveices Konfederācijas vēstnieki Latvijā :
Gabriela Nuci Sulpicio (Gabriela Nützi Sulpizio) (kopš 2008. gada 16. decembra, rezidē Rīgā, akreditēta arī Lietuvā)
Anne Botī (Anne Bauty) (2004.-2008.)
Villijs Holds (Willy Hold) (2000. – 2004.)
Pjērs Lučiri (Pierre Luciri) (1995. – 2000.)
Gaudens Rufs (Gaudenz B. Ruf) (1992. – 1995)
| PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA |
1991. gadā Šveicē tika izveidota Latvijas, Igaunijas un Lietuvas atbalsta grupa – privāta asociācija "Pro Baltikum", kas īpašu uzmanību pievērš ekonomikas un kultūras attīstībai Baltijas reģionā. Mērķis bija atbalstīt Baltijas valstu neatkarības atgūšanas centienus.
"Pro Baltikum" veicina visu līmeņu sadarbību politikas, kultūras un zinātnes jomās, kā arī sniedz atbalstu kontaktu dibināšanā. "Pro Baltikum" sastāvā ir parlamentārieši, banku vadītāji un pašvaldību deputāti. 2010. gadā Latvijas 10. Saeimā tika izveidota Latvijas - Šveices parlamentārās sadarbības grupa 42 deputātu sastāvā. Grupas priekšsēdētāja – Ingrīda Circene ("Vienotība) un priekšsēdētāja vietnieks ir J. Vucāns (ZZS)
Goda konsuli
Latvijas Republikas goda ģenerālkonsuls Cīrihes, Lucernas, Uri, Švices, Obvaldenes, Nidvaldenes un Cugas kantonos ar rezidenci Cīrihē ir Ragnārs Granelli (Ragnar Granelli). 2004. gada 11. maijā notika LR Goda konsulāta atklāšana Cīrihē.
2008. gada 11. novembrī Latvijas vēstnieks Austrijā A.Groza pasniedza goda konsulam R. Granelli Ārlietu ministrijas piešķirto goda rakstu.
Līgumtiesiskā bāze (saite uz ārēju resursu)
| NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS |
Vizītes
No Šveices: 2011. g. 8. augusts Šveices federālās kancleres, Valsts kancelejas vadītājas K. Kazanovas vizīte Latvijā 2011. g. 5.jūlijs Šveices parlamentārās sadarbības grupas „Probaltikum” Sekretariāta vadītāja H. Grāfa vizīte Latvijā, tikšanās ar Latvijas - Šveices parlamentārās sadarbības grupas priekšsēdētāju I. Circeni 2009. gada 14.-16. aprīlis – Šveices Konfederācijas Federālās Asamblejas Finanšu komisijas delegācijas vizīte Latvijā 2007. gada 7.-9. septembris – Šveices Konfederācijas Federālās kancleres Annemarī Hūberes-Hocas (Annemarie Huber-Hotz) un 15 Šveices kantonu kancleru vizīte Latvijā 2007. gada 11.- 13. aprīlis – Šveices Konfederācijas prezidentes un ārlietu ministres Mišelīnes Kalmī-Rejas (Micheline Calmy-Rey) oficiālā vizīte Latvijā 2006. gada 12. jūnijs - Latvijas Valsts prezidentes V. Vīķes–Freibergas tikšanās ar Šveices Konfederācijas prezidentu Moricu Leienbergeru (Moritz Leunberger), Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju konferences ietvaros, Rīgā 2006. gada 5.- 6. maijs - Šveices Konfederācijas aizsardzības, civilās aizsardzības un sporta ministra Samuela Šmida (Samuel Schmid) vizīte Latvijā 2005. gada 19. – 21. jūnijs – Šveices Konfederācijas prezidenta Samuela Šmida (Samuel Schmid) valsts vizīte Latvijā 2005. gada 20. – 23. maijs – Šveices Konfederācijas tieslietu un policijas ministra Kristofa Blohera (Christoph Blocher) vizīte Latvijā 2000. gada 18. – 19. decembris – Šveices Konfederācijas ārlietu ministra Jozefa Deisa (Joseph Deiss) oficiālā vizīte Latvijā (pirmā oficiālā Šveices ārlietu resora vadītāja vizīte Latvijā kopš diplomātisko attiecību atjaunošanas) No Latvijas: 2010.gada 18.-19. februārī ārlietu minsitra M. Riekstiņa dalība Interlākenas konferencē Šveicē 2010. gada 26.-31.janvāris -V. Zatlera dalība Pasaules Ekonomikas forumā Davosā 2009. gada 27. aprīlis – V. Zatlera darba vizīte Šveicē, Ženēvā un Lozannā 2009. gada 28.janvāris – 1.februāris V. Zatlera dalība Pasaules Ekonomikas forumā Davosā 2008. gada 25.-28. novembris Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes dalība Starptautiskās izglītības konferences 48.sesijā Ženēvā 2008. gada 2. – 4. novembris Latvijas Republikas īpašu uzdevumu ministres elektroniskās pārvaldes lietās Signes Bāliņas darba vizīte Šveicē 2008. gada 29. – 30. maijs Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes darba vizīte Šveicē 2008. gada 20. – 21. janvāris – Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes dalība Starptautiskās izglītības konferences 48. sesijā Šveicē 2007. gada 24. – 28. augusts – Latvijas Republikas kultūras ministres Helēnas Demakovas darba vizīte Šveicē 2006. gada 20. jūnijā Šveices – Baltijas dienu ietvaros notika ekonomikas ministra Aigara Štokenberga vizīte Šveicē 2006. gada 4. – jūnijs – Latvijas Republikas labklājības ministres Dagnijas Staķes dalība Starptautiskās darba konferences 95.sesijā Ženēvā 2005. gada 13. – 15. februāris – Latvijas Republikas ekonomikas ministra Krišjāņa Kariņa darba vizīte Šveicē 2002. gada 30. – 31. oktobris – Latvijas Valsts prezidentes V. Vīķes–Freibergas valsts vizīte Šveicē Latvijas un Šveices valdību pārstāvji biežāk tiekas dažādu starptautisku konferenču un forumu ietvaros, nekā apmainās ar divpusējām vizītēm. Valsts prezidenta līmenī Latvija tiek pārstāvēta Pasaules Ekonomikas forumā Davosā, tā ietvaros tiekoties ar Šveices valdības pārstāvjiem. Ekspertu konsultācijas 2010.g. 22.oktobrī ĀM valsts sekretāra A.Teikmaņa divpusēja tikšanās ar Šveices ĀM valsts sekretāru P. Maureru Šveicē, Montro (Frankofonijas valstu un valdību vadītāju samita ietvaros) 2010.g. 16.jūnijā Šveices ĀM valsts sekretāra vietnieka Pjēra Helga un Eiropas departamenta - Viduseiropas reģionālā koordinatora Filipa Branda vizīte Latvijā, tikšanās ar VSV I. Juhansoni
| SADARBĪBA EKONOMIKĀ |
Ekonomiskajā sadarbībā aktīvi iesaistās Šveices - Baltijas Tirdzniecības kamera (Handelskammer Schweiz - Baltikum,), informējot Latvijas uzņēmumus par sadarbības iespējām. Savukārt 2008. gada 23. septembrī tika atklāta Šveices Tirdzniecības kamera Latvijā, kuras mērķis ir veicināt tirdzniecību un investīcijas starp Latviju un Šveici. Kameras prezidents ir Armands Gūtmanis. Tirdzniecības kameras pakalpojumi ietver tirgus izpēti, potenciālo sadarbības partneru meklēšanu, atbalstu uzņēmuma dibināšanā, kā arī uzņēmuma administrēšanu.
Latvijas – Šveices tirdznieciskās attiecības regulē 1972. gadā parakstītais Brīvās tirdzniecības līgums starp ES un Šveices Konfederāciju. Minētais līgums paredz brīvu tirdzniecību ar rūpniecības precēm. Tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm regulē 2002. gadā Bilateral I ietvaros parakstītais Līgums starp ES un Šveici par tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm. Tirdzniecība (avots: Centrālā statistikas pārvalde) 2011.gada 1.pusgadā · Eksports: 1. Lietuva – 990 712 964 EUR jeb 15,68 % no kopējā Latvijas eksporta 2. Igaunija – 800 101 883 EUR jeb 12,66 % 3. Krievija – 716 863 944 EUR jeb 11,35 % 4. Vācija – 537 682 718 EUR jeb 8,51% 5. Zviedrija – 399 784 227 EUR jeb 6,33 % … 24. Šveice – 20 437 932 EUR jeb 0,55 % · Imports: 1. Lietuva – 1 227 406 833 EUR jeb 16,36 % no kopējā importa Latvijā 2. Krievija – 858 941 774 EUR jeb 11,45 % 3. Vācija – 823 362 678 EUR jeb 10,97 % 4. Polija – 552 397 536 EUR jeb 7,36 % 5. Igaunija – 498 006 752 EUR jeb 6,64 % … 15. Šveice – 81 219 576 EUR jeb 1,92% Investīcijas (avots: Latvijas Banka, Lursoft) 2011.g. II ceturkšņa beigās Šveices tiešo investīciju atlikumi Latvijā sastādīja 101,6 MLVL. Lielākā daļa ieguldījumu veikti transporta, glabāšanas un sakaru sektorā – 48,4 MLVL (47,64%); vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; remonta pakalpojumu sektorā – 24,6 MLVL (24,21%); operācijās ar nekustamo īpašumu, nomā un citos komercpakalpojumos – 15 MLVL (14,76%). Savukārt Latvijas tiešo investīciju atlikumi Šveicē 2011.g. II ceturkšņa beigās sasniedza 103,3 MLVL. Ieguldījumi galvenokārt veikti vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; remonta pakalpojumu sektorā – 86,8 MLVL (84,03%), finanšu starpniecībā – 12,6 MLVL (12,20%), transporta, glabāšanas un sakaru sektorā – 6,3 MLVL (6,10%). (Latvijas Banka) 2011.gada 31.oktobrī Šveices investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos sastādīja 76,25 MLVL (15.vieta). Latvijas Uzņēmumu reģistrā reģistrēti 163 Šveices – Latvijas kopuzņēmumi. (Lursoft datu bāze) Lielākie Šveices investori: Tūrisms Saskaņā ar Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) mārketinga stratēģiju 2006. - 2010. gadam Šveice tika atzīta par vienu no prioritārajām tūrisma mērķa tirgus valstīm. Šobrīd aviokompānija „airBaltic” nodrošina tiešos reisus starp Latvijas galvaspilsētu Rīgu un Šveices pilsētu Cīrihi 2011. gada februārī Šveices tūrisma uzņēmumiem tika popularizēta Rīga un tās tūrisma piedāvājums. Ar "Live Rīga" zīmolu Rīgas tūrisma piedāvājums tika prezentēts "Vasaras galamērķu ceļojošajā izstādē", kas norisinājās četrās Šveices pilsētās - Ženēvā, Lozannā, Bāzelē un Cīrihē. Ceļojošo izstādi ceturto gadu pēc kārtas organizēja Šveices tūrisma attīstības aģentūra "Secotour". " Kopā ar Rīgas tūrisma attīstības biroju Latviju šajās izbraukuma prezentācijās pārstāvēja arī nacionālā aviokompānija "airBaltic". [1] Latvijas Bankas dati NB! Latvijas Bankas statistikā attiecībā uz Latvijas tiešajām investīcijām ārvalstīs tiek uzrādīti atlikumi, kuru apjoms vismaz viena perioda beigās pārsniedz 0.1 MLVL, savukārt attiecībā uz ārvalstu investīcijām Latvijā tiek uzrādīti apjomi, kuri sasniedz vismaz 1 MLVL.
| SADARBĪBA KULTŪRAS, IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES JOMĀS |
Izveidojusies laba sadarbība kultūrizglītības jomā. Daudzus pasākumus izglītības un kultūras jomās atbalstījis Šveices kultūras fonds PRO HELVETIA. Pateicoties Šveices vēstniecības Rīgā atbalstam tiek noorganizētas konferences, izstādes un citi kultūras pasākumi.
Ar Šveici saistīta daudzu ievērojamu latviešu dzīve un darbība. Tāpēc Latvijai nozīmīga ir kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšana. 2006. gadā apritēja simts gadi kopš Raiņa un Aspazijas ierašanās "otrajā dzimtenē" – Šveicē. Sakarā ar šo notikumu tika rīkoti Raiņa un Aspazijas trimdas 100. gadadienas piemiņai veltīti pasākumi kā Latvijā, tā arī Šveicē. Sadarbībā ar Šveices vēstniecību ir notikuši vairāki pasākumi par godu jubilejai. Ar Rīgas Domes un Geberta Rufa (Gebert Rüf) fonda finansiālu atbalstu 2006. gada 10. novembrī notika grāmatas "Robežas. Trimdas projekts. Rainis un Aspazija Šveicē" prezentācija Rīgā. Grāmatas autori ir Pauls Bankovskis, Nora Ikstena, Baņuta Rubesa un Vita Matīsa. Savukārt, Šveices Konfederācijas Lugano pilsētas Vēstures arhīvs, iesaistot Raiņa dzīves un daiļrades pētnieces V.Matīss un G.Grīnumu, sadarbībā ar Lugano pilsētas arhīva pētniekiem 2006. gada augustā ir izdevis grāmatu latviešu, angļu un itāliešu valodās "Rainis un Aspazija: No Kastaņolas uz brīvību". Ar Šveices vēstniecības atbalstu Rīgā 2006. gada septembrī tika rīkota arhitektūras konference, kurā piedalījās slavenais šveiciešu arhitekts Mario Botta. 2006. gada novembrī Cīrihē pie ēkas, kur 1912. gadā bija apmetušies Rainis un Aspazija tiek uzstādīta piemiņas plāksne.
Jāatzīmē Geberta Rufa (Gebert Rüf) fonda un Dr. Maksa Šveicera (Dr. Max Schweizer) personiskais ieguldījums kontaktu attīstīšanai zinātnē. 2001. gada novembrī Šveicē tika parakstīts Nolīgums par sadarbību starp Latvijas Zinātņu akadēmiju un Šveices Dabaszinātņu akadēmiju. Jauno zinātnieku atbalstam, kā arī lai sekmētu aktuālu pētījumu un jaunu tehnoloģiiju izstrādi, 2000. gada aprīlī darbību Baltijā uzsāka Gerberta Rufa fonda "Šveices – Baltijas tīkls" (Swiss Baltic Net).
Vairākus gadus Šveices valdība piedāvā stipendijas Latvijas maģistrantūras un doktorantūras studentiem un mācībspēkiem studijām un pētniecības darbu veikšanai Šveices augstākās izglītības iestādēs.
Daļa Latvijas valsts un privāto augstākās izglītības iestāžu ir noslēgušas divpusējos sadarbības līgumus Eiropas Kopienas izglītības programmas SOCRATES/ERASMUS ietvaros ar Šveices augstākās izglītības iestādēm.
Sekmīgi attīstās kontakti starp Cīrihes TU un Latvijas TU, kuras paspārnē ir izveidots "Šveices zinātnes birojs" (Swiss Science Officer). 2007. gadā tika uzsākta sadarbība starp Šveices St. Gallenes Ekonomikas universitāti un Rīgas Ekonomikas augstskolu.
2009.g. nogalē izdots kopīgs dzejas krājums latviešu un vācu valodā - Šveices itāļu dzejnieka Džilberto Izellas un latviešu dzejnieka Jāņa Rokpeļņa kopkrājums „Lugano incontra Riga/ Rīga satiek Lugānu”.
Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijā sekmīgi darbojas biedrība "Latvija - Šveice". Akadēmiskās bibliotēkas telpās darbojas vācu valodā iznākošo grāmatu un periodisko izdevumu lasītava.
| SADARBĪBA CITĀS JOMĀS |
Neatmaksājamās finansiālās palīdzības veidā Latvija saņēmusi Šveices atbalstu vairāku projektu realizācijai vides aizsardzības un labklājības jomās, t.sk. Nacionālā Rehabilitācijas centra "Vaivari" tehniskā nodrošinājuma programmai, Valsts traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcai, Rīgas ūdens un apkārtējās vides projektam, kā arī Daugavas dzeramā ūdens attīrīšanas stacijas uzlabošanai.
2004. gada 12. maijā Šveices Federālā padome ar parlamenta atbalstu pieņēma lēmumu veikt finansiālu ieguldījumu sociālo un ekonomisko atšķirību mazināšanai paplašinātajā ES. Finansiālais atbalsts tiktu sniegts tikai jaunajām ES dalībvalstīm viena miljarda CHF (aptuveni 455 milj. LVL). Latvijai piešķirti 59,88 milj. Šveices franku (26,11 milj.) LVL jeb 5,8% no kopējā ieguldījuma apjoma.
ŠVEICES FINANŠU INSTRUMENTS
Latvijas un Šveices sadarbības programmas ietvaros finansējums Latvijai būs pieejams laika posmā līdz 2012. gadam (5 gadu saistību periods), paredzot iespēju projektu īstenošanu pabeigt līdz 2017. gadam.
Latvijai piešķirto finansējumu plānots apgūt ar Latvijas un Šveices sadarbības programmas palīdzību, kura orientēta uz diviem mērķiem:
1) veicināt ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanos starp Latviju un progresīvākajām paplašinātās Eiropas Savienības dalībvalstīm;
2) veicināt Latvijā ekonomisko un sociālo atšķirību samazināšanos starp dinamiskajiem pilsētu centriem un strukturāli vājiem perifērajiem reģioniem.
Latvijas un Šveices sadarbības programma sniedz atbalstu projektiem šādās jomās:
drošība, stabilitāte un atbalsts reformām;
vide un infrastruktūra;
atbalsts privātajam sektoram;
cilvēkresursu un sociālā attīstība;
atbalsts nevalstiskajām organizācijām.
Saskaņā ar Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības likumu vadošās iestādes funkcijas veic Finanšu ministrija un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Finanšu ministrija ir atbildīga par sadarbības programmas vispārējo vadību un koordinēšanu. Ministru kabinets nosaka funkcijas, ko Centrālā finanšu un līgumu aģentūra veic kā vadošā iestāde.
| LATVIEŠU KOPIENA ŠVEICĒ |
Šveicē izveidota sabiedriskā organizācija "Šveices Latviešu biedrība", kas organizē dažādus kultūras pasākumus Šveicē dzīvojošiem latviešiem, piemēram, sadarbībā ar LR Goda konsulātu Šveicē, kā arī ar LR vēstniecību Vīnē.
No 2008. gada oktobra Cīrihē darbību uzsākusi latviešu valodas skola "Auseklis", kur gan pieaugušajiem, gan bērniem tiek piedāvāts apgūt latviešu valodu. Kopš 2009.gada septembra Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā ANO darbojas Ženēvas latviešu skolā. Latviešu bērnu mācības Ženēvā iespējamas ar Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības ANO atbalstu, nodrošinot nodarbībām nepieciešamās telpas. Savā darbā skolotājas izmanto PBLA un Latviešu Valodas aģentūras nodrošināto informāciju un diasporas skolotāju seminārā iegūtos mācību materiālus un zināšanas. 2011. gada 15.janvārī Ženēvas latviešu skola atklāja latviešu mazuļu rotaļu grupu, kurā latviešu bērni vecumā no viena līdz diviem gadiem kopā ar vecākiem pavadīs laiku latviskā vidē. Mazuļu grupas nodarbības vada Ženēvas latviešu skolas vadītāja un skolotāja Dace Mažeika.
| INFORMĀCIJAS AVOTI |
Latvijas Republikas vēstniecība Šveicē: http://www.am.gov.lv/lv/Ministrija/mission/?lv=1&org=CHE
Šveices Konfederācijas vēstniecība Latvijā: http://www.eda.admin.ch/riga
Šveices Konfederācijas Federālās institūcijas – http://www.admin.ch
Šveices Konfederācijas Federālais ārlietu departaments - http://www.eda.admin.ch
Šveices Integrācijas birojs (Eiropas politika): http://www.europa.admin.ch
Šveices Konfederācijas portāls - http://www.ch.ch
Šveices Konfederācijas informācijas portāls - http://www.swissinfo.org
Šveices Konfederācijas politikas portāls - http://www.swisspolitics.org
Šveices Konfederācijas statistikas informācija – http://www.bfs.admin.ch
Šveices vēstniecība Latvijā: http://www.swiss-contribution.ch
