Latvijas un Šveices Konfederācijas attiecības
- Diplomātisko attiecību vēsture
- Parlamentārā sadarbība
- Nozīmīgākās vizītes un tikšanās
- Sadarbība ekonomikā
- Sadarbības kultūras, izglītības un zinātnes jomās
- Sadarbība citās jomās
- Šveices finanšu instruments
- Latviešu kopiena Šveicē
- Informācijas avoti
DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE
Šveices Konfederācija Latvijas valsti atzina 1921. gada 23. aprīlī. Diplomātiskās attiecības tika atjaunotas 1991. gada 5. septembrī. Šveice nekad nav atzinusi Latvijas inkorporāciju PSRS.
Latvijas Republikas vēstnieki Šveicē (rezidence Vīnē):
Indulis Bērziņš (kopš 2009.gada 24. novembra)
Aivars Groza (2006. - 2009)
Elita Kuzma (2001. – 2005.)
Mārtiņš Virsis (1997. – 2000.)
Šveices Konfederācijas vēstnieki Latvijā :
Markuss Niklauss Pauls Dutli (Markus Niklaus Paul Dutly) (no 09.04.2013.)
Valters Hafners (Walter Hafner) (10.07.2012. – 15.02.2013.) Gabriela Nuci Sulpicio (Gabriela Nützi Sulpizio) ( 2008. -2012.)
Anne Botī (Anne Bauty) (2004.-2008.)
Villijs Holds (Willy Hold) (2000. – 2004.)
Pjērs Lučiri (Pierre Luciri) (1995. – 2000.)
Gaudens Rufs (Gaudenz B. Ruf) (1992. – 1995)
| PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA |
1991. gadā Šveicē tika izveidota Latvijas, Igaunijas un Lietuvas atbalsta grupa – privāta asociācija "Pro Baltikum", kas īpašu uzmanību pievērš ekonomikas un kultūras attīstībai Baltijas reģionā. Mērķis bija atbalstīt Baltijas valstu neatkarības atgūšanas centienus.
"Pro Baltikum" veicina visu līmeņu sadarbību politikas, kultūras un zinātnes jomās, kā arī sniedz atbalstu kontaktu dibināšanā. "Pro Baltikum" sastāvā ir parlamentārieši, banku vadītāji un pašvaldību deputāti. 2012. gada 18. janvārī Latvijas 11. Saeimā tika izveidota Latvijas - Šveices parlamentārās sadarbības grupa. Šobrīd grupā ir 14 deputāti: Rasma Kārkliņa (Vienotība) – grupas vadītāja, Ingmārs Čaklais (Vienotība) – grupas vadītājas vietnieks, Arvils Ašeradens (Vienotība), Andris Buiķis (Vienotība), Lolita Čigāne (Vienotība), Ina Druviete (Vienotība), Jānis Junkurs, Daina Kazāka (RP), Inese Lībiņa – Egnere (RP), Aleksejs Loskutovs (Vienotība), Igors Meļņikovs (SC), Kārlis Seržants (ZZS), Viktors Valainis, Jānis Vucāns (ZZS).
Goda konsuli
Latvijas Republikas goda ģenerālkonsuls Cīrihes, Lucernas, Uri, Švices, Obvaldenes, Nidvaldenes un Cugas kantonos ar rezidenci Cīrihē ir Ragnārs Granelli (Ragnar Granelli). 2004. gada 11. maijā notika Latvijas Goda konsulāta atklāšana Cīrihē.
2008. gada 11. novembrī Latvijas vēstnieks Austrijā A.Groza pasniedza goda konsulam R. Granelli Ārlietu ministrijas piešķirto goda rakstu.
Līgumtiesiskā bāze (saite uz ārēju resursu)
| NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS |
Vizītes
No Šveices: 2012. g. 3. septembrī Šveices Konfederācijas parlamentārās sadarbības grupas „ProBaltikum” Sekretariāta vadītāja H. Grāfa vizīte Latvijā. 2011. g. 8. augusts Šveices Konfederācijas federālās kancleres, Valsts kancelejas vadītājas Korinas Kazanovas (Corina Casanova) vizīte Latvijā. 2011. g. 5.jūlijs Šveices Konfederācijas parlamentārās sadarbības grupas „Probaltikum” Sekretariāta vadītāja Hansa Grāfa vizīte Latvijā, tikšanās ar Latvijas - Šveices parlamentārās sadarbības grupas priekšsēdētāju I. Circeni 2009. gada 14.-16. aprīlis – Šveices Konfederācijas Federālās Asamblejas Finanšu komisijas delegācijas vizīte Latvijā. 2007. gada 7.-9. septembris – Šveices Konfederācijas Federālās kancleres Annemarī Hūberes-Hocas (Annemarie Huber-Hotz) un 15 Šveices kantonu kancleru vizīte Latvijā. 2007. gada 11.- 13. aprīlis – Šveices Konfederācijas prezidentes un ārlietu ministres Mišelīnes Kalmī-Rejas (Micheline Calmy-Rey) oficiālā vizīte Latvijā. 2006. gada 12. jūnijs - Latvijas Valsts prezidentes V. Vīķes–Freibergas tikšanās ar Šveices Konfederācijas prezidentu Moricu Leienbergeru (Moritz Leunberger), Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju konferences ietvaros, Rīgā. 2006. gada 5.- 6. maijs - Šveices Konfederācijas aizsardzības, civilās aizsardzības un sporta ministra Samuela Šmida (Samuel Schmid) vizīte vizīte Latvijā. 2005. gada 19. – 21. jūnijs – Šveices Konfederācijas prezidenta Samuela Šmida valsts vizīte Latvijā. 2005. gada 20. – 23. maijs – Šveices Konfederācijas tieslietu un policijas ministra Kristofa Blohera (Christoph Blocher) vizīte Latvijā. 2000. gada 18. – 19. decembris – Šveices Konfederācijas ārlietu ministra Jozefa Deisa (Joseph Deiss) oficiālā vizīte Latvijā (pirmā oficiālā Šveices ārlietu resora vadītāja vizīte Latvijā kopš diplomātisko attiecību atjaunošanas). No Latvijas: 2013.gada 21. marts – Latvijas Republikas ārlietu ministra E. Rinkēviča darba vizīte Šveicē. 2013.gada 23.-25. janvāris – Latvijas Republikas Ministru prezidenta V. Dombrovska dalība Pasaules Ekonomikas forumā Davosā. 2012. gada 26. septembris - Latvijas Republikas Valsts prezidenta A. Bērziņa divpusēja tikšanās ar Šveices Konfederācijas prezidenti Evelinu Vidmeri - Šlumpfu (Eveline Widmer-Schlumpf) ANO Ģenerālās Asamblejas ietvaros, Ņujorkā. 2010.gada 18.-19. februāris Latvijas Republikas ārlietu ministra M. Riekstiņa dalība Interlākenas konferencē Šveicē. 2010. gada 26.-31.janvāris - Latvijas Republikas Valsts prezidenta V. Zatlera dalība Pasaules Ekonomikas forumā Davosā. 2009. gada 27. aprīlis – Latvijas Republikas Valsts prezidenta V. Zatlera darba vizīte Šveicē - Ženēvā un Lozannā. 2009. gada 28.janvāris – 1.februāris - Latvijas Republikas Valsts prezidenta V. Zatlera dalība Pasaules Ekonomikas forumā Davosā. 2008. gada 25.-28. novembris Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministres T. Koķes dalība Starptautiskās izglītības konferences 48.sesijā Ženēvā. 2008. gada 2. – 4. novembris Latvijas Republikas īpašu uzdevumu ministres elektroniskās pārvaldes lietās S. Bāliņas darba vizīte Šveicē. 2008. gada 29. – 30. maijs Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministres T. Koķes darba vizīte Šveicē. 2008. gada 20. – 21. janvāris – Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministres T. Koķes dalība Starptautiskās izglītības konferences 48. sesijā Šveicē. 2007. gada 24. – 28. augusts – Latvijas Republikas kultūras ministres H. Demakovas darba vizīte Šveicē. 2006. gada 20. jūnijā Šveices – Baltijas dienu ietvaros notika ekonomikas ministra A. Štokenberga vizīte Šveicē. 2006. gada 4. – jūnijs – Latvijas Republikas labklājības ministres D. Staķes dalība Starptautiskās darba konferences 95.sesijā Ženēvā. 2005. gada 13. – 15. februāris – Latvijas Republikas ekonomikas ministra K. Kariņa darba vizīte Šveicē. 2002. gada 30. – 31. oktobris – Latvijas Valsts prezidentes V. Vīķes–Freibergas valsts vizīte Šveicē.
| SADARBĪBA EKONOMIKĀ |
Ekonomiskajā sadarbībā aktīvi iesaistās Šveices - Baltijas Tirdzniecības kamera (Handelskammer Schweiz - Baltikum,), informējot Latvijas uzņēmumus par sadarbības iespējām. Savukārt 2005. gadā tika dibināta Šveices Tirdzniecības kamera Latvijā (aktīvāku darbību uzsāka 2007.gadā), kuras mērķis ir veicināt tirdzniecību un investīcijas starp Latviju un Šveici. Tirdzniecības kameras pakalpojumi ietver tirgus izpēti, potenciālo sadarbības partneru meklēšanu, atbalstu uzņēmuma dibināšanā, kā arī uzņēmuma administrēšanu.
Latvijas – Šveices tirdznieciskās attiecības regulē 1972. gadā parakstītais Brīvās tirdzniecības līgums starp ES un Šveices Konfederāciju. Minētais līgums paredz brīvu tirdzniecību ar rūpniecības precēm. Tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm regulē 2002. gadā Bilateral I ietvaros parakstītais Līgums starp ES un Šveici par tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm.
Tirdzniecības statistika (avots: Centrālā statistikas pārvalde)
Preču tirdzniecība 2012.gadā
· Pēc kopējā preču tirdzniecības apgrozījuma ar 124,26 MEUR Šveice ieņem 27.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū.
· Kopējais preču tirdzniecības apgrozījums ar Šveici ir samazinājies par 29,4% jeb 51,79 MEUR salīdzinājumā ar 2011.g. atbilstošo periodu.
· Preču eksporta apjoms uz Šveici ir samazinājies par 1,6% jeb 0,60 MEUR salīdzinājumā ar 2011.g. atbilstošo periodu.
· Preču importa apjoms no Šveices ir samazinājies par 29,4% jeb 51,79 MEUR salīdzinājumā ar 2011.g. atbilstošo periodu.
· Latvijai ar Šveici ir negatīva preču tirdzniecības bilance 51,19 MEUR apmērā.
· Latvijas galvenās eksporta preču grupas ir transporta līdzekļi (34,2%), koksne un tās izstrādājumi (15,5%) un tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (9,8%).
· Latvijas galvenās importa preču grupas ir ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija (71,0%), mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (12,5%) un optiskās ierīces un aparāti (iesk. medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti (4,3%).
Pakalpojumu tirdzniecība 2012.g. 1.-3.ceturksnī
· Pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Šveici sasniedza 309,6 MEUR (eksports – 294,3 MEUR, imports – 15,3 MEUR).
· Pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Šveici ir palielinājies par 31,9% jeb 74,8 MEUR salīdzinājumā ar 2011.g. atbilstošo periodu.
· Pakalpojumu eksporta apjoms uz Šveici ir palielinājies par 36,1% jeb 78,1 MEUR salīdzinājumā ar 2011.g. atbilstošo periodu.
· Pakalpojumu importa apjoms no Šveices ir samazinājies par 17,8% jeb 3,3 MEUR salīdzinājumā ar 2011.g. atbilstošo periodu.
· Latvijai ar Šveici ir pozitīva pakalpojumu tirdzniecības bilance 279,0 MEUR apmērā.
· Latvijas nozīmīgākie eksporta pakalpojumi uz Šveici bija pārvadājumi (268,4 MEUR jeb 91,2%), braucieni (4,83 MEUR jeb 1,6%) un citi pakalpojumi (21,1 MEUR jeb 7,2%).
· Latvijas nozīmīgākie importa pakalpojumi no Šveices bija braucieni (8,23 MEUR jeb 53,8%), pārvadājumi (4,41 MEUR jeb 28,8%) un citi pakalpojumi (2,67 MEUR jeb 17,4%).
Tirdzniecības statistika (avots: Centrālā statistikas pārvalde)
2012.gads
Preču eksports:
1.Lietuva – 1 395 858 418 EUR jeb 15,37% no kopējā Latvijas eksporta
2. Krievija – 1 128 859 072 EUR jeb 12,43%
3. Igaunija – 1 083 981 894 EUR jeb 11,94%
4. Vācija – 672 479 134 EUR jeb 7,40%
5. Polija – 553 745 677 EUR jeb 6,10%
.....
31. Šveice– 36 534 791 EUR jeb 0,40%
Preču imports:
1.Lietuva – 2 198 085 568 EUR jeb 19,88% no kopējā importa Latvijā
2.Vācija – 1 187 619 516 EUR jeb 10,74%
3. Krievija – 1 178 570 307 EUR jeb 10,66%
4. Polija – 889 765 567 EUR jeb 8,05%
5. Igaunija – 784 341 809 EUR jeb 7,09%
.....
23. Šveice – 87 724 887 EUR jeb 0,79%
Latvijas un Šveices tirdzniecības dinamika laika posmā no 2005.gada līdz 2012.gadam, EUR
|
Gads |
Eksports |
Imports |
|
2005 |
66 458 416 |
72 459 092 |
|
2006 |
57 190 154 |
98 950 945 |
|
2007 |
39 232 173 |
115 097 278 |
|
2008 |
120 042 725 | |
|
2009 |
24 589 265 |
120 893 503 |
|
2010 |
32 959 701 |
122 305 202 |
|
2011 |
37 130 797 |
138 921 215 |
|
2012 |
36 534 791 |
87 724 887 |
Galvenās eksporta preces uz Šveici sadalījumā pa preču veidiem 2012.gadā
|
Preču veids |
EUR |
Īpatsvars no kopējā eksporta |
|
Kopā |
36 534 791 |
100% |
|
Transporta līdzekļi Virsbūves (ieskaitot kabīnes) mehāniskajiem transportlīdzekļiem – 72,69% Daļas un piederumi mehāniskajiem transportlīdzekļiem – 20,95% |
12 494 412 |
34,20% |
|
Koksne un tās izstrādājumi Saplāksnis, finierētas plātnes un tamlīdzīgi laminēti koksnes materiāli – 37,05% Namdaru un būvgaldnieku darinājumi – 33,96% |
5 647 488 |
15,46% |
|
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi Apģērba gabali – 26,54% Sieviešu vai meiteņu mēteļi, pusmēteļi, apmetņi, apmetņi ar kapuci, anoraki (arī slēpotāju), vējjakas un tamlīdzīgi izstrādājumi – 16,90% |
3 586 791 |
9,82% |
|
Dažādas rūpniecības preces Mēbeles un to daļas – 65,49% Saliekamās būvkonstrukcijas – 20,64% |
2 237 904 |
6,13% |
|
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas |
2 178 292 |
5,96% |
|
Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi |
2 159 071 |
5,91% |
|
Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi |
1 787 375 |
4,89% |
|
Metāli un to izstrādājumi |
1 710 317 |
4,68% |
|
Jēlādas, ādas, kažokādas un izstrādājumi no tām |
1 136 577 |
3,11% |
|
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija |
940 384 |
3,19% |
|
Minerālie produkti |
786 745 |
2,15% |
|
Optiskās ierīces un aparāti (iesk. medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti |
581 395 |
1,59% |
|
Apavi, cepures, lietussargi un citi priekšmeti |
428 878 |
1,17% |
|
Pārtikas rūpniecības produkti |
386 863 |
1,06% |
|
Citas preces |
279 055 |
0,76% |
Galvenās importa preces no Šveices sadalījumā pa preču veidiem 2012.gadā
|
Preču veids |
EUR |
Īpatsvars no kopējā eksporta |
|
Kopā |
87 724 887 |
100% |
|
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija Medikamenti – 69,03% Cilvēka asinis; dzīvnieku asinis; imūnpreparāti; vakcīnas un tamlīdzīgi produkti – 28,95% |
62 240 054 |
70,95% |
|
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas Slaukšanas aparāti un piena pārstrādes iekārtas – 25,75% Elektroaparatūra strāvas ieslēgšanai, pārtraukšanai, izslēgšanai un aizsardzībai vai pieslēgšanai elektriskajām ķēdēm – 19,79% Centrifūgas, arī centrbēdzes žāvētavas; šķidrumu un gāzu filtrēšanas vai attīrīšanas ierīces – 18,40% |
10 976 824 |
12,51% |
|
Optiskās ierīces un aparāti (iesk. medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti Rokas pulksteņi, kabatas pulksteņi un tamlīdzīgi līdznēsājami pulksteņi – 43,97% Fizikālās vai ķīmiskās analīzes ierīces un aparatūra – 20,63% |
3 759 502 |
4,29% |
|
Metāli un to izstrādājumi |
2 661 297 |
3,03% |
|
Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons |
2 613 814 |
2,98% |
|
Transporta līdzekļi |
1 547 906 |
1,76% |
|
Dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, dārgmetāli un metāli, kas plakēti ar dārgmetālu un to izstrādājumi |
1 153 602 |
1,32% |
|
Citas preces |
2 771 888 |
3,16% |
Šveices investīcijas
„Industrial Yarns Hodling AG” (4.lielākais Šveices investors Latvijā) pieder Daugavpils tekstilšķiedras ražotājs SIA „Nexis Fibers” (iegādājās 2009.g.). „Nexis Fibers” ražo augstas izturības šķiedras, kas ir piemērotas auklu, virvju, tīklu un specifisku audumu ražošanā.
2010.g. SIA „Nexis Fibers” bija 85.-90.lielākais eksportējošais uzņēmums Latvijā. 2010.gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza 3,25 MLVL, kas ir par 30,4% vairāk nekā 2009.g. SIA „Nexis Fibers” galvenie noieta tirgi ir Skandināvijas valstīs, kā arī Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā.
Investīcijas (avots: Latvijas Banka, Lursoft)
2012.g. III ceturkšņa beigās Šveices tiešo investīciju atlikumi Latvijā sasniedza 153,7 MEUR:
Transportā, glabāšanā un sakaros: 78, 50 MEUR jeb 51,1%
Vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā; automobiļu, motociklu, individuālās lietošanas priekšmetu, sadzīves aparatūras un iekārtu remontā: 24,50 MEUR jeb 15,9%
Operācijās ar nekustamo īpašumu, nomā un citos komercpakalpojumos: 14,50 MEUR jeb 9,4%
Finanšu starpniecībā: 8,80 MEUR jeb 4,2%
Apstrādes rūpniecībā: 6,50 MEUR jeb 3,8%
Viesnīcās un restorānos: 2,70 MEUR jeb 1,8%
Neklasificētā darbībā: 18,20 MEUR jeb 11,08%
2012.g. III ceturkšņa beigās Latvijas tiešo investīciju atlikumi Šveicē sasniedza 180,60 MEUR:
Vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā; automobiļu, motociklu, individuālās lietošanas priekšmetu, sadzīves aparatūras un iekārtu remontā: 160,50 MEUR jeb 88,9%
Finanšu starpniecībā: 18,50 MEUR jeb 10,2%
Operācijās ar nekustamo īpašumu, nomā un citos komercpakalpojumos: 0,1 MEUR jeb 0,1%;
Apstrādes rūpniecībā: -0,1 MEUR.
(Latvijas Banka)
2013.g. 6.martā Šveices investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos sasniedza
82,02 MLVL (15.vieta). Latvijas Uzņēmumu reģistrā reģistrēti 174 uzņēmumi ar Šveices kapitālu. (Lursoft datu bāze)
Lielākie Šveices investori:
1. „Eurotank Holding Sarl’’ – investīcijas 38,49 MLVL (49 % SIA "Ventspils nafta" termināls);
2. Šeflers (Schefler) Jurijs (Yuri) – investīcijas 7,91 MLVL (100 % SIA "Meierovica 35" – viesu māju un cita veida īslaicīgo apmešanās vietu izmitināšanas pakalpojumi);
3. “Diverimento investment AG” – investīcijas 4,29 MLVL (100% SIA „Baltic Resort Group – ēku būvniecība, 100% „Saliena Golf Course” – sporta objektu darbība);
4. „Industrial Yarns Holding AG” – investīcijas 3,68 MLVL (100% SIA “Nexis Fibers” – sintētisko šķiedru ražošana);
5. “Transmar Holding SA” – investīcijas 3,62 MLVL (100% SIA “Ventamonjaks”” – kravu iekraušana un izkraušana).
2012.g. uz Šveici eksportēja:
Virsbūves (ieskaitot kabīnes) mehāniskajiem transportlīdzekļiem: „Bucher Shöerling Baltic” SIA.
Daļas un piederumus mehāniskajiem transportlīdzekļiem: „AKG Thermotechnik Lettland' SIA, „Bucher Schöerling Baltic” SIA, „Nērings” SIA.
Namdaru un būvgaldnieku darinājumus: “Dendrolight Latvija” SIA, „Ffrip” SIA, „Latvijas Finieris” AS, „Montāžnieks D” SIA, „Pallant” SIA, „PGF” SIA, „Rah-Ri” SIA, „Scanhouse” SIA, „Staļi” SIA, „Tezei-S' ražošanas komercfirma” SIA.
Saplāksņus, finierētas plātnes un tamlīdzīgus laminētus koksnes materiālus: „Dendrolight Latvija” SIA, „Latvijas Finieris” AS.
Apģērba gabalus: „Spectre Latvia” SIA.
Mēbeles un to daļas: „Daiļrade-Koks” SIA, „Hoppekids” SIA, “Megamēbeles” SIA, “MY Place” SIA, „NDB Timber” SIA, “Pinus GB” SIA, „Rauzas Kompānija” SIA, „SC Koks” SIA, „STANDO” SIA.
Saliekamas būvkonstrukcijas: „Pinus GB” SIA, „Eco International” SIA, „Jensen Metal LSEZ” SIA u.c.
| SADARBĪBA KULTŪRAS, IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES JOMĀS |
Izveidojusies laba sadarbība kultūrizglītības jomā. Daudzus pasākumus izglītības un kultūras jomās atbalstījis Šveices kultūras fonds PRO HELVETIA. Pateicoties Šveices vēstniecības Rīgā atbalstam tiek organizētas konferences, izstādes un citi kultūras pasākumi.
2013. g. 2.martā Lielajā ģildē koncertā „Haidna mežraga koncerts” un „Londonas simfonija” orķestris „Sinfonietta Rīga” uzstājās kopā ar Šveices mežraga spēles meistaru Olivjē Darbelē (Olivier Darbellay).
No 2012. g. 7. decembra līdz 2013. g. 6. janvārim Mencendorfa namā bija apskatāma fotogrāfiju izstāde „Lielpilsētas”. 2012. g. septembrī Jaunais Rīgas teātris ar izrādi "Klusuma skaņas /The Sound of Silence" piedalījās starptautiskajā teātru festivālā Šveicē, Bāzelē (Theaterfestival Basel); oktobrī Šveices pilsētā Lugano starptautiskajā festivālā «20`FIT» JRT piedalījās ar izrādi «Soņa». 2012.gada 17.janvārī ar mērķi veicināt ilgtspējīgu sadarbību ar Šveices augstākās izglītības iestādēm un zinātniskajām institūcijām valdība apstiprināja MK noteikumus „Latvijas un Šveices sadarbības programmas grantu shēmas “Šveices pētnieku aktivitātes Latvijā” apakšprojektu iesniegumu atklāta konkursa nolikums”. Noteikumi stājās spēkā 2012.g. 27. janvārī. Grantu shēma „Šveices pētnieku aktivitātes Latvijā” piedāvā iespēju Latvijas augstskolām un zinātniskajām institūcijām uzaicināt Šveices zinātniekus vadīt lekcijas Latvijas augstskolās un apmainīties ar visu veidu zinātnisko pieredzi. Grantu shēmu administrē Valsts izglītības attīstības aģentūra. Projektiem pieejamo finansējumu veido Šveices un Latvijas budžeta finansējums. Laika periodā no 2012. līdz 2015.gadam kopējais Šveices pētnieku aktivitātēm Latvijā pieejamais finansējums ir 330 000 LVL, tai skaitā 50 000 LVL liels Latvijas nacionālais līdzfinansējums. Uz Latviju var aicināt Šveices pētnieku, kas ir Šveices augstāko izglītības iestāžu un zinātnisko institūciju personāls, kam ir profesora, asociēta profesora, docenta vai vadošā pētnieka akadēmiskais amats. Apakšprojekta iesniedzējs var būt akreditēta Latvijas augstskola vai Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātniskā institūcija. Grantu shēmas darbības laiks ir no 2011.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 30.septembrim. Vairākus gadus Šveices valdība piedāvā stipendijas Latvijas maģistrantūras un doktorantūras studentiem un mācībspēkiem studijām un pētniecības darbu veikšanai Šveices augstākās izglītības iestādēs. Jāatzīmē Geberta Rufa (Gebert Rüf) fonda un Dr. Maksa Šveicera (Dr. Max Schweizer) personiskais ieguldījums kontaktu attīstīšanai zinātnē. 2001. gada novembrī Šveicē tika parakstīts Nolīgums par sadarbību starp Latvijas Zinātņu akadēmiju un Šveices Dabaszinātņu akadēmiju. Jauno zinātnieku atbalstam, kā arī lai sekmētu aktuālu pētījumu un jaunu tehnoloģiiju izstrādi, 2000. gada aprīlī darbību Baltijā uzsāka Gerberta Rufa fonda "Šveices – Baltijas tīkls" (Swiss Baltic Net). Daļa Latvijas valsts un privāto augstākās izglītības iestāžu ir noslēgušas divpusējos sadarbības līgumus Eiropas Kopienas izglītības programmas SOCRATES/ERASMUS ietvaros ar Šveices augstākās izglītības iestādēm.
Kopumā plānoti seši konkursi, un tie tiks izsludināti 2012., 2013. un 2014.gada septembrī un martā.
Ja būs pieejams finansējums, 2015.gadā var tikt izsludināts arī papildu konkurss.
| SADARBĪBA CITĀS JOMĀS |
Neatmaksājamās finansiālās palīdzības veidā Latvija saņēmusi Šveices atbalstu vairāku projektu realizācijai vides aizsardzības un labklājības jomās, t.sk. Nacionālā Rehabilitācijas centra "Vaivari" tehniskā nodrošinājuma programmai, Valsts traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcai, Rīgas ūdens un apkārtējās vides projektam, kā arī Daugavas dzeramā ūdens attīrīšanas stacijas uzlabošanai.
|
ŠVEICES FINANŠU INSTRUMENTS |
2004. gada 12. maijā Šveices Federālā padome ar parlamenta atbalstu pieņēma lēmumu veikt finansiālu ieguldījumu sociālo un ekonomisko atšķirību mazināšanai paplašinātajā ES. Finansiālais atbalsts tika sniegts tikai jaunajām ES dalībvalstīm viena miljarda CHF apmērā (aptuveni 455 milj. LVL). Latvijai tika piešķirti 59,88 milj. Šveices franku (26,11 milj.) LVL jeb 5,8% no kopējā ieguldījuma apjoma.
Latvijas un Šveices sadarbības programmas ietvaros finansējums Latvijai bija pieejams laika posmā līdz 2012. gadam (5 gadu saistību periods), paredzot iespēju projektu īstenošanu pabeigt līdz 2017. gadam.
Latvijai piešķirtais finansējums tika apgūts ar Latvijas un Šveices sadarbības programmas palīdzību, kura orientēta uz diviem mērķiem:
1) veicināt ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanos starp Latviju un progresīvākajām paplašinātās Eiropas Savienības dalībvalstīm;
2) veicināt Latvijā ekonomisko un sociālo atšķirību samazināšanos starp dinamiskajiem pilsētu centriem un strukturāli vājiem perifērajiem reģioniem.
Latvijas un Šveices sadarbības programma sniedza atbalstu projektiem šādās jomās:
- drošība, stabilitāte un atbalsts reformām;
- vide un infrastruktūra;
- atbalsts privātajam sektoram;
- cilvēkresursu un sociālā attīstība;
- atbalsts nevalstiskajām organizācijām.
Saskaņā ar Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības likumu vadošās iestādes funkcijas veic Finanšu ministrija un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Finanšu ministrija ir atbildīga par sadarbības programmas vispārējo vadību un koordinēšanu. Ministru kabinets nosaka funkcijas, ko Centrālā finanšu un līgumu aģentūra veic kā vadošā iestāde.
Apstiprinātie projekti:
1) Tiesu modernizācija Latvijā;
2) Pašvaldību aktivitāšu īstenošana, lai nodrošinātu skolnieku pārvadāšanu un ar to saistītos atbalsta pasākumus;
3) Atbalsts jaunatnes iniciatīvu attīstībai attālos vai mazattīstītos reģionos;
4) Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija - Sarkandaugavas teritorijā;
5) Tehniskā palīdzība finanšu pārskatu sagatavošanā;
6) Mikrokreditēšanas programma;
7) Stipendiju fonds;
8) Šveices pētnieku aktivitātes Latvijā;
9) NVO fonds;
10) Tehniskās palīdzības un projektu sagatavošanas fonds.
Šobrīd ir sekmīgi noslēdzies skolu autobusu projekts, kā rezultātā 59 pašvaldības ir saņēmušas 110 jaunus autobusus skolēnu pārvadāšanai. Tāpat ir noslēgusies projekta „Projektu sagatavošanas fonds” īstenošana, kura ietvaros tika sagatavoti pētījumi pirms projektu uzsākšanas.
Pārējo desmit projektu īstenošanā šobrīd ir sasniegti nozīmīgi rezultāti:
· atklāti 7 no 17 multifunkcionālajiem jauniešu iniciatīvu centriem reģionos;
· piešķirti ap 350 mikroaizdevumu 2,2 miljonu latu apmērā mikrouzņēmumiem un pašnodarbinātām personām uzņēmējdarbības uzsākšanai;
· Latvijas doktoranti un jaunie zinātnieki ir saņēmuši stipendijas pētniecības darbiem Šveices augstskolās/zinātniskajās institūcijās;
· visās tiesās un ieslodzījuma vietās uzstādītas ~80 videokonferenču iekārtas un visās tiesu sēžu zālēs 295 audio ierakstu iekārtas;
· ir īstenoti ~40 no 60 nevalstisko organizāciju projektiem NVO fonda ietvaros dzīves kvalitātes uzlabošanai jauniešiem un bērniem no nelabvēlīgām ģimenēm, ar īpašām vajadzībām, bāreņiem un senioriem.
| LATVIEŠU KOPIENA ŠVEICĒ |
1992.gada martā Bernē dibināta biedrība „Šveice – Latvija”. Biedrības mērķis ir veicināt sadarbību starp Šveici un Latviju, īpaši izglītības, zinātnes, kultūras, veselības aprūpes, ekonomiskās sadarbības jomās.
No 2008. gada oktobra Cīrihē darbību uzsāka latviešu valodas skola "Auseklis", kur gan pieaugušajiem, gan bērniem tiek piedāvāts apgūt latviešu valodu. 2009. gada septembrī ar Latvijas pārstāvniecības ANO Ženēvā atbalstu darbu sāka svētdienas skola, kurā bērni reizi mēnesī uzlabo savas latviešu valodas zināšanas, kā arī sapratni par latviešu folkloru un Latvijas vēsturi un kultūru. Svētdienas skolā izveidotas vairākas mācību grupas latviešu valodas un kultūras apmācībai, ņemot vērā bērnu vecumu un latviešu valodas zināšanu līmeni. Nodarbības notiek svētdienās. Šveicē darbojas arī Šveices – Baltijas Komiteja, kas īsteno dažādus finansiālas palīdzības projektus Baltijas valstīs (Latvijā – skolu renovācija Kolkā un Stirnienē, palīdzība bērniem ar īpašām vajadzībām dažādās Latvijas pilsētās un ciematos u.c.). Komitejas pasākumos tiek aicināti uzstāties mākslinieki no Baltijas valstīm.
| INFORMĀCIJAS AVOTI |
Līgumi
Latvijas Republikas vēstniecība Šveicē: http://www.am.gov.lv/lv/vestniecibas-parstavniecibas/?lv=1&org=CHE Šveices Konfederācijas vēstniecība Latvijā: http://www.eda.admin.ch/riga Šveices Konfederācijas Federālās institūcijas – http://www.admin.ch Šveices Konfederācijas Federālais ārlietu departaments - http://www.eda.admin.ch Šveices Integrācijas birojs (Eiropas politika): http://www.europa.admin.ch Šveices Konfederācijas portāls - http://www.ch.ch Šveices Konfederācijas politikas portāls - http://www.swisspolitics.org Šveices Konfederācijas statistikas informācija – http://www.bfs.admin.ch
