Latvijas un Spānijas attiecības

28.03.2013

Latvijas un Spānijas divpusējās attiecības ir tradicionāli ciešas un konstruktīvas, abu valstu starpā norit regulāra vizīšu apmaiņa, kā arī ir vērojams savstarpējās tirdzniecības pieaugums. 2011. gadā tika atzīmēta Latvijas un Spānijas diplomātisko attiecību atjaunošanas 20.gadadiena.

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Spānija atzina Latvijas neatkarību 1921. gada 9. aprīlī.

Spānija nekad nav atzinusi Baltijas valstu inkorporāciju Padomju Savienībā. Lai gan neatkarības laikā Latvijai nebija diplomātiskās pārstāvniecības Madridē, piecdesmito gadu sākumā Spānija aicināja Baltijas valstis tādas atvērt. Par Latvijas interešu pārstāvi tika iecelts Roberts Kampuss, kurš Spānijā darbojās no 1953. gada līdz savai nāvei 1969. gadā.

Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu Spānija kopā ar citām Eiropas Kopienas valstīm atzina 1991. gada 27. augustā. Diplomātiskās attiecības starp valstīm tika atjaunotas 1991. gada 9. oktobrī.

Latvijas vēstniecība Spānijas Karalistē tika atklāta 1994. gada vidū, savukārt 2004. gada sākumā tika atklāta Spānijas Karalistes vēstniecība Latvijā.

Pašreizējais Latvijas Republikas vēstnieks Spānijas Karalistē Jānis Eichmanis akreditējās 2011. gada 19. oktobrī. Pirmais Rīgā rezidējošais Spānijas Karalistes vēstnieks pēc II Pasaules kara Emilio Lorenso Serra (Emilio Lorenzo Serra) akreditējās 2004. gada 6. aprīlī. Pašreizējā Spānijas Karalistes vēstniece Latvijā Marija Konsuelo Femenija Gvardiola (Maria Consuelo Femenia Guardiola) akreditējās 2011. gada 12. aprīlī.

Latvijas goda konsuli Spānijā

Šavjers Viņals i Kapdepons (Xavier Vinyals i Capdepon) – 2007. – pašlaik. Konsulārais apgabals: Barselona, Hirona, Tarragona, Leida, Huesca, Saragosa, Teruela un Baliāru salas.

Fausto Martinezs Vilja (Fausto Martinez Villa) – 2007. – pašlaik. Konsulārais apgabals: Malaga, Uelvas, Almerija, Granāda un Kadisa.

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

Latvijas – Spānijas parlamentārās sadarbības grupa LR Saeimā pastāv kopš 6. Saeimas. Tā tika izveidota 1997.gada 27.novembrī. 11. Saeimā parlamentārā sadarbības grupa ar Spānijas parlamentu tika nodibināta 2012. gada 17. janvārī, grupas priekšsēdētāja ir Ina Druviete (Vienotība), bet priekšsēdētājas vietnieks ir Ivans Klementjevs (Saskaņas centrs).

8. Saeimas laikā darbojās Latvijas - Spānijas parlamentārās sadarbības grupas apakšgrupa sadarbībai starp Latvijas un Katalonijas parlamentiem.

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti 2004. gada 1. maijā, Latvijas un Spānijas ekonomiskās un tirdzniecības attiecības regulē ES iekšējā likumdošana un kopējie tirgus principi.

Divpusējie līgumi

- 1995.gada 26.oktobrī tika parakstīts Latvijas Republikas un Spānijas Karalistes līgums par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību (spēkā no 1997.gada 14.marta)

- 2003.gada 4.septembrī tika parakstīts Latvijas Republikas un Spānijas Karalistes konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (spēkā no 2004.gada 14.decembra)

Preču tirdzniecība 2012.g. 1.-3.ceturksnī

· Pēc kopējā preču tirdzniecības apgrozījuma ar 174.89 MEUR Spānija ieņem 21.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū.

· Kopējais preču tirdzniecības apgrozījums ar Spāniju ir palielinājies par 32.6% jeb 36.4 MEUR salīdzinājumā ar 2011.g. atbilstošo periodu.

· Preču eksporta apjoms uz Spāniju ir samazinājies par 20.5% jeb 8.85 MEUR salīdzinājumā ar 2011.g. atbilstošo periodu.

· Preču importa apjoms no Spānijas ir palielinājies par 66.2% jeb 45.22 MEUR salīdzinājumā ar 2011.g. atbilstošo periodu.

· 2012.g. 1.-3.ceturksnī Latvijai ar Spāniju ir negatīva preču tirdzniecības bilance – 79.06 MEUR apmērā.

· Latvijas galvenās eksporta preču grupas ir augu valsts produkti (45%), mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (16%), minerālie produkti (12%) un koksne un tās izstrādājumi (12%).

· Latvijas galvenās importa preču grupas ir metāli un to izstrādājumi (29%), augu valsts produkti (17%), pārtikas rūpniecības produkti (12%), tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (11%) un mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (11%).

Pakalpojumu tirdzniecība 2012.g. 1.-3.ceturksnī

· Pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Spāniju sasniedz 35.73 MEUR (eksports – 9.56 MEUR, imports – 26.13 MEUR).

· 2012.g. 1.pusgadā Latvijai ar Spāniju ir negatīva pakalpojumu tirdzniecības bilance – 16.53 MEUR apmērā.

· Latvijas nozīmīgākie eksporta pakalpojumi uz Spāniju bija pārvadājumi (4.22 MEUR jeb 44.0%), braucieni (2.86 MEUR jeb 29.7%) un citi pakalpojumi (2.52 MEUR jeb 26.3%).

· Latvijas nozīmīgākie importa pakalpojumi no Spānijas bija braucieni (16.92 MEUR jeb 64.7%), pārvadājumi (8.07 MEUR jeb 30.9%) un citi pakalpojumi (1.14 MEUR jeb 4.4%).

Tirdzniecība[1]

2012.gada 1.pusgads:

· Eksports:

1. Lietuva – 1 364 526 852 EUR jeb 17,16% no kopējā Latvijas eksporta

2. Igaunija – 1 046 847 395 EUR jeb 13,17%

3. Krievija – 906 170 810 EUR jeb 11,40%

4. Vācija – 645 164 193 EUR jeb 8,11%

5. Zviedrija – 478 804 625 EUR jeb 6,02%

.....

29. Spānija – 17 976 811 EUR jeb 0,45%

· Imports:

1. Lietuva – 1 779 345 484 EUR jeb 18,31% no kopējā importa Latvijā

2. Vācija – 1 123 031 994 EUR jeb 11,56%

3. Krievija – 938 361 536 EUR jeb 9,66%

4. Polija – 725 300 764 EUR jeb 7,46%

5. Igaunija – 658 373 371 EUR jeb 6,78%

.....

16. Spānija – 81 140 467 EUR jeb 1,61%

Latvijas un Spānijas tirdzniecības dinamika laika posmā no 2005. līdz 2012.gada 1.pusgadam

Gads	Eksports	Imports
2005	34 656 405	56 812 357
2006	49 605 283	77 000 274
2007	74 639 549	139 388 894
2008	90 373 761	101 637 499
2009	51 617 552	74 508 302
2010	71 440 354	80 037 300
2011	58 869 756	95 920 583
2011Q2	29 684 674	42 802 313
2012Q2	17 976 811	81 140 467

Galvenās eksporta preces uz Spāniju sadalījumā pa preču veidiem 2012.gada 1.pusgadā

Preču veids	EUR	Īpatsvars no kopējā eksporta
Kopā	17 976 811	100 %
Augu valsts produkti Kvieši un kviešu un rudzu maisījums – 99,53%	5 632 722	31,36%
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas Monitori un projektori – 52,72%	3 552 698	19,78%
Koksne un tās izstrādājumi Saplāksnis, finierētas plātnes un tamlīdzīgi laminēti koksnes materiāli – 76,53% Stīpu klūgas; šķeltas kārtis; pāļi, mieti un stabi; koka skaidas un tamlīdzīgi materiāli – 15,75	2 919 960	16,26%
Minerālie produkti Aglomerēta un neaglomerēta kūdra – 93,45%	2 651 619	14,76%
Dažādas rūpniecības preces Mēbeles un to daļas – 81,53%	944 993	5,26%
Transporta līdzekļi	555 798	3,09%
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija	353 126	1,97%
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi	318 100	1,77%
Pārtikas rūpniecības produkti	282 978	1,58%

Galvenās importa preces no Spānijas sadalījumā pa preču veidiem 2012.gada 1.pusgadā

Preču veids	EUR	Īpatsvars no kopējā importa
Kopā	81 140 467	100 %
Metāli un to izstrādājumi Dzelzs vai tērauda izstrādājumi dzelzceļiem un tramvaju ceļiem – 91,22%	31 737 967	39,12%
Augu valsts produkti Citrusaugļi – 21,40% Svaigi vai atdzesēti tomāti – 21,06%	10 957 341	13,50%
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas Ūdens tvaika vai citādi tvaika katli – 17,46%	9 026 014	11,12%
Pārtikas rūpniecības produkti Svaigu vīnogu vīns, ieskaitot stiprinātos vīnus; vīnogu misa – 40,62%	8 712 822	10,74%
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi Sieviešu vai meiteņu kostīmi, ansambļi, žaketes, bleizeri, kleitas, svārki, bikšusvārki, garās bikses, kombinezoni – 23,02%	7 277 222	8,97%
Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi	2 756 328	3,40%
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija	2 355 208	2,90%
Dzīvnieki un lopkopības produkcija	2 297 908	2,83%
Dažādas rūpniecības preces	1 599 873	1,97%

Investīcijas

· 2012. gada II ceturkšņa beigās Spānijas tiešo investīciju atlikumi Latvijā sasniedz 11,5 MEUR:

Būvniecībā – 9,3 MEUR jeb 80,86%

Vairumtirdzniecībā un komisijas tirdzniecībā, izņemot automobiļus un motociklus – 2,1 MEUR jeb 18,26%

Iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – 0,1 MEUR jeb 0,8% (avots: Latvijas Banka)

· 2012.gada II ceturkšņa beigās Latvijas tiešo investīciju atlikumi Spānijā sasniedz 0,1 MEUR un ir investēti koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (izņemot mēbeles); salmu un pīto izstrādājumu ražošanā. (avots: Latvijas Banka)

· Līdz 2012.gada 5.septembrim Uzņēmumu reģistrā reģistrēti 88 uzņēmumi ar Spānijas kapitālu (40.vieta). Spānijas uzkrātās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos sastāda 3,84 MLVL. (avots: Lursoft)

Lielākie investori:

1. Castella Garcia Marcos Vicete – investīcijas 1,2 MLVL (pieder kapitāla daļas 6 uzņēmumos, kas darbojas nekustamo īpašumu un informācijas tehnoloģiju jomās).

2. Soler & Palau Ventilation Group S.L. – investīcijas 0,9 MLVL (100% kapitāla daļas SIA „S&P Baltic”, kas darbojas vairumtirdzniecības jomā).

3. Grupo Lar Europa Del Este S.L. – investīcijas 0,7 MLVL (100% kapitāla daļas SIA „Grupo Lar Real Estate Latvia”, kas darbojas nekustamo īpašumu jomā).

Latvijas lielākie preču eksportētāji uz Spāniju:

Augu valsts produkti:

AGRORODEO UAB

CARGILL GmbH

AGROKONCERNO GRŪDAI UAB

CM PARTNER SIA

ELAGRO TRADE SIA

BALTIC AGRO SIA

Koksnes izstrādājumi:

DIŽMEŽS SIA

Koksnes izstrādājumi:

LATVIJAS FINIERIS AS

UNITED PANEL GROUP EUROPE SIA

Metāla izstrādājumi:

TOLMETS SIA

u.c.

[1] Centrālā Statistikas pārvalde

SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS JOMĀ

Divpusējā sadarbība ar Spāniju pamatojas uz 1999.gadā parakstīto Latvijas Republikas un Spānijas Karalistes līgumu par sadarbību kultūrā un izglītībā. Šī līguma ietvaros Latvijas puse 2012.gadā piešķīra 1 Spānijas studentam stipendiju dalībai RTU rīkotajā starptautiskajā vasaras skolā. 2012.gadā Latvijas puse piešķīra Spānijas pretendentiem 2 stipendijas dalībai LLU vasaras skolā un 1 stipendiju dalībai RTU rīkotajā vasaras skolā, kā arī 3 stipendijas studijām Latvijas augstskolās.

Daudzas Latvijas augstākās, profesionālās un vispārējās izglītības institūcijas sadarbojas ar Spānijas partneriem ES Mūžizglītības programmu un projektu ietvaros.

Pēc IZM rīcībā esošās informācijas, 2011./2012.akadēmiskajā gadā Latvijā studēja 126 Spānijas studenti, tajā skaitā: RTU – 40, LU – 29, RSU – 22, bet Spānijā sadarbības programmu ietvaros studēja 85 Latvijas studenti.

2011./2012.mācību gadā spāņu valodu apguva 259 Rīgas, Liepājas, Ventspils un Krāslavas vidusskolu skolēni, no tiem 121 – Rīgas Kultūras vidusskolā. Spāņu valodas un Latvijas-Spānijas starpkultūru sakaru studiju programmas iespējams apgūt LU un Latvijas Kultūras akadēmijā.

SADARBĪBA KULTŪRAS JOMĀ

Līgumtiesiskā bāze

1999.gada 13.augustā tika parakstīts „Latvijas Republikas un Spānijas Karalistes līgums par sadarbību izglītībā un kultūrā”.

Sadarbība kultūras un mākslas jomās pēdējo gadu laikā:

Muzeji

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) īstenoja sadarbības projekts ar Spāniju - no 2011. gada 6. oktobra līdz 2012. gada 15. janvārim Madrides izstāžu namā „La Casa Encendida”, kurā bija skatāma liela padomju mākslas izstāde „Sarkanā kavalērija, jaunrade un vara Padomju Krievijā (1917-1945)” (“Red Cavalry, Creation and Power in Soviet Russia 1917-1945”). Šajā izstādē tika eksponēti 10 Gustava Kluča (1895-1938) darbi.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs Grundtvig mobilitātes programmā Spread your Hands (“Atplet rokas”) sadarbojas ar Sanfeljū Vēstures Muzeju. Projekta īstenotāji: LNMM Zīmola fonds, Sanfeljū Vēstures Muzejs, Florences Mākslas Amatnieku Fonds (Itālija). ES projekta Spread your Hands mērķi ir internacionalizēt mācīšanās iespējas amatniekiem, māksliniekiem, dizaineriem, dodot viņiem iespēju gūt priekšstatu vai pilnveidot zināšanas citu Eiropas tautu valodā (angļu vai spāņu), apgūt darba pieredzi, strādājot kopā ar citu zemju amatniekiem viņu nacionālajā kultūrvidē.

2011. gadā notikusi arī LNMM Zīmola fonda (ZF) nozīmīga sadarbība ar Spāniju. Uzsākta sadarbība ar Museo del Prado Difusión veikalu Madridē. Informācijas apmaiņas brauciena laikā uz Madridi LNMM ZF valdes locekle Vanda Dauksta iepazīstināja Prado Difusión vadītāju ar LNMM Zīmola fonda darbību un attīstības plāniem. Savukārt Fernando Portalo kungs dalījās Prado veikala pieredzē. LNMM ZF un Tienda Prado turpina informācijas apmaiņu un veido turpmākās sadarbības plānus arī grāmatu un citu mākslas suvenīru piegādes jomā.

Rīgas Porcelāna muzeja pārstāvis 2011. gadā piedalījās starptautiskā konferencē „City Museums as Crossroads in the Public Sphere” Barselonā un tikās ar Barselonas Keramikas muzeja pārstāvi, ar mērķi veicināt turpmāku kopējo sadarbību, organizējot Barselonas Keramikas muzeja izstādi Rīgas Porcelāna muzejā. Pašlaik šis projekts tiek attīstīts ideju līmenī, apzinot tā reālās izmaksas un īstenošanas praktiskās iespējas.

Mūzika un deja

2010. gada 6. aprīlī Rīgā Eiropas Savienības mājā notika pasākums "Spānija dažādos ritmos". Tā kā Spānija bija ES prezidējošā valsts, Eiropas Savienības mājas Sarunu istabā interesenti bija aicināti uz pasākumu, kura rīkotāji rosināja iepazīt Spāniju dažādos ritmos - Frederiko Garsijas Lorkas dzejā, Edvīna Raupa tulkoto Andalūzijas čigānu dziesmu soleāres noskaņās, spāņu dzejnieka Gustavo Adolfo Bekera atziņās. Pasākums notika mākslas tikšanās "Eiropas gadalaiki: pavasaris, vasara, rudens un ziema" ietvaros. Šī pasākumu cikla vienojošais elements ir dialogs starp tautām un kultūrām divdesmit septiņās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

2010.gada 25. aprīlī 10. Baha kamermūzikas festivāla ietvaros Melngalvju namā notika orientālās mūzikas koncerts. Koncertā piedalījās Džordi Savalls (lira d'arco, rebabs) no Spānijas.

2010. gada 8.-24.maijā Latvijas Nacionālās operas koris un orķestris piedalījās Dž.Verdi operas "MAKBETS" iestudējumā Valjodalidā, Spānijā.

2010. gada 4. jūnijā Rīgā notika ievērojamākās Spānijas folkmūzikas grupas "Milladoiro" koncerts. "Milladoiro" ir ievērojamākā tradicionālās galīsiešu un ķeltu mūzikas grupa Spānijā. Grupas skaņdarbi ir tradicionālās mūzikas dziesmas, ko mūziķi atskaņo, izmantojot vairāk kā 20 mūzikas instrumentus, gan modernus, gan tradicionālus.

2010. gada 18. jūnijā Ventspilī un Rīgā notika Žorža Bizē operas "Karmena" tiešraide no Valensijas, Spānijā ar Elīnu Garanču titullomā, bet Mikaeles loma bija uzticēta vēl vienai pasaulē atzītai latviešu izcelsmes operdziedātājai - Marinai Rebekai. Operas tiešraide notika projekta "2010. gads - Eiropas gads cīņai pret nabadzību un sociālo izstumtību" ietvaros un Eiropas dienas "VIVA EUROPA 2010" laikā. Pasākuma un projekta galvenais mērķis ir dot iespēju visplašākajai publikai redzēt izcilu operas iestudējumu tiešraidē.

2010. gada 13. oktobrī kinoteātrī „Rīga” bija iespēja skatīt Žorža Bizē operas "Karmena" tiešraidi no "Gran Teatre del Liceu" opernama Barselonā.

2011. gada 2. aprīlī Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē notika pianistes Diānas Zandbergas albuma "Sapņi par Spāniju" prezentācijas koncerts, kurā skanēja īpaši šim projektam rakstīti seši latviešu komponistu jaundarbi un četri pirmatskaņojumi: Dace Aperāne "Divi sapņi - I Kantiga II Arabesko" - pirmatskaņojums; Selga Mence "Salvadora Dali impresijas" - pirmatskaņojums, Andris Vecumnieks "Quasi Carmen 5'" - pirmatskaņojums, Anitra Tumševic "Diānas dziesma. Spāņu mežģīnes", Jānis Zandbergs "Zapateado en Fa 5'", Andris Dzenītis "Dorada 7'" - pirmatskaņojums. Koncertā programmā bija iekļautas arī trīs Domeniko Skarlati sonātes, kā arī viens no pēdējiem spāņu komponista Īzaka Albenisa klavierdarbiem "Navarra".

2011. gada 17 .aprīlī Rīgā Kongresu namā un 18. aprīlī Preiļos „Baltijas baleta festivāla” ietvaros bija iespēja redzēt spāņu deju koncertu vienas no labākajām spāņu un flamenko dejas kompānijām Spānijā "Nuevo Ballet Espanol" izpildījumā. Latvijas skatītājiem dejotāji bija sagatavojuši jaunu un dinamisku flamenko šovu "Cambio De Tercio", kurā mūsdienu deja ir cieši savīta ar spāņu flamenko tradīcijām.

2011. gada 13. jūnijā Salaspilī tiešraidē tika demonstrēta Pučini opera "Toska" no Valensijas Spānijā. Pasākums notika projekta "Viva Europa" ietvaros. "Viva Europa" ir labdarības kultūras projekts, kurā Salaspils, līdzās citām Eiropas pilsētām, iesaistījās jau 2010. gadā. Projekts katru gadu tiek rīkots ar atšķirīgu devīzi, bet ar vienu mērķi - pēc iespējas vairāk cilvēkiem piedāvāt iespēju noskatīties augstvērtīgas operas izrādes, tādējādi radot brīvu saskarsmes telpu Eiropas starpkultūru dialogā.

2011. gada 30. jūnijā festivāla "Rīgas Ritmi" ietvaros Kongresu namā notika Spānijas flamenko ģitāras virtuoza Eduardo Nieblas un kaboverdiešu vokālās dīvas Karmenas Souzas koncerts.

2011. gada 16. augustā Dzintaru koncertzālē festivāla "Summertime - aicina Inese Galante" ietvaros notika Spānijas mākslinieku koncerts "O Flamenco, Flamenco!" Muzicēja flamenko ansamblis "La Barraca", dejoja - Patricija Gerēro.

2011. gada 3. novembrī „Latvijas koncertu” organizētajā koncertā „No mēmā kino līdz elektronikai” Spīķeru koncertzālē piedalījās viens no talantīgākajiem jaunās paaudzes klarnetistiem no Spānijas Viktors de La Rosa.

Latvijas radio koris 2011. gadā sadarbojās un Katalonijas komponistu Bernatu Vivankos un izdevniecību „NEU records”. Tika izdots CD ar nosaukumu „Blanc”, kurā ir ierakstīta Bernata Vivankos garīgā mūzika. Korim notiek sarunas par iespējamo koncertu un CD prezentāciju 2012. gada 21. jūlijā Barselonā.

No 2012. gada 27. aprīļa līdz 28. maijam Latvijā notika jau 17. Starptautiskais Baltijas Baleta festivāls, kas gadu gaitā ir kļuvis par nozīmīgu dejas žanra tradīciju un starptautiska mēroga kultūras notikumu. Tā ietvaros 14. maijā mākslinieciski spilgtā Spānijas kompānija - Viktora Uljates balets - aicināja Latvijas Nacionālajā operā uz izrādi "Dejas māksla burvība" (El arte de la Danza), kurā apvienotas dažādas klasiskā baleta akadēmiskās disciplīnas ar Spānijas skolas ugunīgo kaisli un Latīņu dejas juteklisko plastiku.

Vizuālā māksla

No 2010. gada 17. līdz 21. februārim Latvijas mākslas galerija "Alma" piedalījās starptautiskajā mākslas gadatirgū "Arco Madrid 2010". Galerija "Alma" bija pārstāvēta sadaļā "Expanded Box" ar mākslinieka Ginta Gabrāna darbu ekspozīciju, kur darbi ļauj ieskatīties noslēpumainajā gaismas viļņu dabā.

2010. gadā no 7. līdz 30. aprīlim Rīgas pilsētas izstāžu zālē "Rīgas mākslas telpa" bija apskatāma spāņu mākslinieku ceļojošā izstāde "Ceļojuma piezīmes", ko veidoja vairāk kā 20 gleznas. Ekspozīcija dažādās Latvijas pilsētās - Daugavpilī, Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Jelgavā, Jēkabpilī, Rēzeknē un Jūrmalā - bija skatāma līdz pat gada novembrim. Izstādi organizēja Spānijas Karalistes vēstniecība Latvijā, Latvijas lielo pilsētu asociācija un "Rīgas mākslas telpa".

2010. gadā no 8. līdz 31. oktobrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāžu zālē festivāla "Dizains. Nākotne 2010" ietvaros norisinājās izstāde "Spānijas laikmetīgais plakāts kultūrai 1995 - 2010". Izstādē bija pārstāvēti 45 mākslinieku un grafiskā dizaina studiju darbi, kas sniedza pārliecinošu ieskatu par mūsdienu Spānijas plakāta saturisko slodzi un stilistiku.

No 2010. gada 9. oktobra līdz 21. novembrim Rīgas Porcelāna muzejā notika 5. Starptautiskā mazo formu porcelāna izstāde. Tajā tika eksponēti speciāli šai izstādei tapuši darbi. Izstādē piedalījās vairāk nekā sešdesmit autoru un savus darbus piedāvāja arī Spānijas mākslinieki.

No 2011. gada 11. līdz 29. maijam kinoteātrī "Rīga" (Splendid Palace) pirmo reizi Latvijā bija apskatāma prestižās spāņu foto mākslinieces Oukas Leeles izstāde "Transgresīvā utopija" (La utopía transgresora). Izstādē apkopoti mākslas darbi no mākslinieces personīgās kolekcijas, kas radīti laika posmā no 1975. gada līdz 2007. gadam un atspoguļo faktus no viņas dzīves. Leele šobrīd viņa tiek uzskatīta par vienu no ievērojamākajām Eiropas fotogrāfēm. Fotoizstādi Rīgā organizēja Spānijas Karalistes vēstniecība Latvijā.

Eiropas Savienības mājā no 2011. gada 4. augusta līdz 7. septembrim bija apskatāma UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas organizētā starptautiskā ceļojušā izstāde "Krusts - mākslinieka skatījumā". Izstādi veido vairāku Eiropas valstu mākslinieku, tai skaitā Spānijas - darbi, kuros attēlota katra individuālā izpratne par tematu "Krusts".

No 2011. gada 23 .septembra līdz 22. oktobrim mākslas galerija "Putti" piedāvāja iespēju iepazīties ar Latvijā mazpazīstamo novirzienu rotu mākslā - konceptuālo rotu.
Izstādes dalībnieki bija atzīti konceptuālo rotu mākslinieki no dažādām pasaules valstīm, tai skaitā divi mākslinieki no Spānijas - Ana Kardim un Nikolas Estrada.

2011. gada novembrī Latvijas mākslinieks Rolands Gross piedalījās 1. starptautiskajā Spānijas pasteļglezniecības biennālē (I bienal internacional de la Pintura al Pastel en España), kas norisinās Astūrijas reģiona galvaspilsētā Ovjedo un kļuva par vienu no laureātiem (premio especial "Galería Monticelli").

Teātris

Devītā Starptautiskā Monoizrāžu festivāla "Zvaigzne" ietvaros 2011. gada 3. un 4. oktobrī Rīgā Dailes teātra Mazajā zālē notika tikšanās ar slaveno spāņu mīmu Karlosu Martinesu kustību izrādē "30 gadi, veidojot klusumu”, kas ir mēģinājums attēlot neredzamo - pasaules radīšanu - tikai ķermeņa un sejas valodā.

Kino

2010. gada 7. septembrī otrās sezonas atklāšanas seansā "Dirty Deal" kino klubā tika demonstrētas četras īsfilmas, kas saņēmušas godalgas vairākos filmu festivālos, starp tām arī spāņu režisora Huana Manuela Karasko īsfilma "Padam...". Vakara gaitā skatītājiem bija iespēja redzēt spāņu aktrises un režisores Isijaras Bolēnas filmu "Ziedi no citas pasaules malas", kas saņēmusi Kannu filmu festivāla, Goijas, Nantes, Bogotas un citu filmu festivālu balvas.

2010. gada oktobrī kinofestivāla "Baltijas pērle" programmā "Versijas. Leģendas. Noslēpumi" tika demonstrēta Spānijas-Lielbritānijas kopražojuma filma "Sīkie pīšļi" (Little Ashes) par spāņu mākslinieku Salvadoru Dalī un dzejnieku Federiko Garsiju Lorku.

Kinofestivāla „Baltijas pērle" programmā „Kinoprovokācijas” tika demonstrētas spāņu režisora Hulio Medema filma "Istaba Romā" (Room in Rome, 2010).

Notiek regulāra sadarbība ar filmu festivāliem Spānijā.

2011. gadā dažādos Spānijas filmu festivālos demonstrētas šādas Latvijas filmas:

Režisores Lailas Pakalniņa dokumentālā filma „Pa Rubika ceļu” (On the Rubik’s Road) festivālos: VII International Documentary Film Festival of Navarra Punto de Vista, 22.– 27.februārī un Festival de Cine de Alcalá de Henares, Madrid, 12. – 18. novembris
„Pavasaris Vārnu ielā” (Springtime on Varnu Street) animācijas festivālā ANIMAC, Leidā 24. – 27.februārī. Režisors Edmunds Jansons.
“Norīt krupi” (To Swallow a Toad) - Ourense Independent Film festival, 14.–23.oktobrī. Režisors Jurģis Krāsons, Filmu studija RIJA. Filma tika demonstrēta arī festivālā ANIRMAU
Latvijas animācijas programma bērniem tika demonstrēta Barselonas Bērnu Filmu Festivalā, š.g. 19.–27.novembrī. Programmā - „Kad āboli ripo” (When Apples Roll), režisors Reinis Kalnaellis; „Burvīga diena” (Wonderful Day ), režisors Nils Skapāns; „Cūkas laime” (Pig’s Happiness) un „Jāņtārpiņš” (Firefly), režisore Dace Rīdūze; „Kinostudija” (Film Studio), režisors Jānis Cimermanis.

Kultūrizglītība

Latvijas Kultūras akadēmijai (LKA) 2011. gadā ir līgumi ar septiņām Spānijas universitātēm Mūžizglītības programmas Erasmus ietvaros – Valensijas universitāti, La Riohas universitāti, Alkalas universitāti, Valjadolidas universitāti, Estremadūras universitāti un Leonas universitāti. Šīs universitātes ir ļoti populāras LKA studentu vidū, un katru gadu turp kopumā dodas ap 10 studentu. LKA ir vienīgā Latvijas augstskola, kura piedāvā studentiem spāņu valodas un kultūras studijas augstākās izglītības līmenī kā pamatstudijas, tādēļ LKA ir studenti, kuri jau pirms došanās uz Spāniju zina spāņu valodu un, atrodoties studijās spāņu universitātē, šīs zināšanas papildina.

2010./2011. akadēmiskā gadā Mūžizglītības programmas Erasmus ietvaros Spānijā studēja 5 studenti no Latvijas Valensijas, Duesto un Leonas universitātēs.

Mūžizglītības programmas Erasmus ietvaros Spānijā 2011. gadā stažējās arī 2 pasniedzēji Barselonas universitātē un Starptautiskajā Semiotikas institūtā.

Mūžizglītības programmas Leonardo da Vinči ietvaros 2010./2011. akadēmiskā gadā tika realizēts projekts „Latvijas Kultūras akadēmijas absolventu prakse ārvalstu institūcijās”, kad absolventi iziet praksi citās valstī, tai skaitā Spānijā.

2011./2012. studiju gadā 1 LKA studente studēja Valensijas universitātē, savukārt 2012./2013.g. studijām Alkalas universitātē, Valjadolidas universitātē un Valensijas universitātē ir apstiprināti pavisam 9 LKA studenti un pieteikumus ir atsūtījuši arī 2 spāņu studenti, kuri plāno apmaiņas semestri pavadīt LKA.

2011. gada 15. aprīlī Latvijas Kultūras akadēmijā notika „Spānijas vakars”, kura ietvaros skanēja Antonio Mačado dzeja klaviermūzikas (Andris Jansons) pavadījumā un Ingus Kokina (tenors) un Lindas Lindes (dzeja) izpildījumā, teātra izrādes „Pie visa vainīga Joko” fragments; Hose Kamilo Selas stāstu fragmentu lasījums; notika sacerējumu konkursa „No Rīgas līdz Madridei” uzvarētāju apbalvošana.

Latvijas Mākslas akadēmijai (LMA) Mūžizglītības programmas Erasmus ietvaros partneraugstskolas Spānijā ir ar Kastillas La Manča Universitāti, Barselonas Universitāti (līgums noslēgts 2011. gadā), Teātra institūtu (līgums noslēgts 2011. gadā); Masanas skolu;

Pau Gargalo Dizaina un mākslas koledža Badalonā.

2011. gada 3.-6. maijā notika Masanas skolas (Escola Massana) profesores Matilde Grau Armengol prezentācija/lekcija par Masanas skolu un Spānijas laikmetīgo mākslu.

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA). Spānijas vēstniece 2011. gada rudenī apmeklējusi akadēmiju. Sarunu gaitā tika runāts par kāda Spānijas diriģenta uzaicināšanu uz Latviju. JVLMA ir 2 diriģenti, kurus labprāt uzņemtu Latvijā - Arturo Tamayo, kurš diriģēja JVLMA oŗkestri Berlīnes festivālā Young Euro Classic (www.arturotamayo.com) un Katalonijas Nacionālā orķestra galveno diriģentu Pablo Gonsalesu (www.pablogonzalez.eu).

Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola sadarbojas ar vairākiem partneriem Spānijā. Līdz ar to tiek nodrošināta izglītības iestādes pedagogu pieredzes apmaiņa Spānijas mākslas un dizaina skolās, kā arī audzēkņu prakse.

2010. gadā piesaistot Leonardo da Vinci programmas līdzekļus, 6 pedagogi pabija mākslas un dizaina izglītības iestādēs Valensijas pilsētā - Manises Keramikas skolā, Skolā EASD (Escola d'Art i Superior de Disseny de Valencia), Profesionālajā institūtā “Ciudad del Aprendiz, privātajā profesionālajā institūtā ESAT (Escola Superior d'Art i Tecnología). ESAT praksē bija arī Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas Vides dizaina izglītības programmas 7 audzēkņi.

Nemateriālais mantojums

Laikā no 2011. gada 7. līdz 8. aprīlim Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra tradicionālās kultūras eksperte lietišķajā mākslā Linda Rubena pēc Spānijas Amatniecības inovāciju fonda (Fundación Española para la Innovación de la Artesanía) ielūguma apmeklēja Spānijas, Portugāles un Francijas amatniecības un dizaina gada balvu izstādi Madridē, kā arī piedalījās EUROART – European crafts network – Eiropas amatniecības sadarbības tīkla izveidošanas pasākumā, parakstot sadarbību ar šobrīd iesaistītajam valstīm – Spānija, Portugāle, Francija, Austrija, Somija, Slovākija un Grieķija.

Amatniecības tīkls EIROART tiek veidots ar mērķi kopīgam darbam, lai popularizētu sabiedrībā un attīstītu katras valsts tautas lietišķās mākslas un amatniecības nozari, veicinot tās profesionālu attīstību esošajā ekonomiskajā situācijā un tradīciju saglabāšanu.

Latvija ar Spāniju kopīgi piedalījās „Eiropas amatu dienās”, kas notika katrā valstī šopavasar. Spānija ir aicinājusi arī uz konferencēm par lietišķo mākslu un amatniecību, un ir sadarbība ar Spānijas amatniecības organizāciju.

Cirks

Madridē savā laikā izrādes snieguši Latvijas cirka mākslinieki Ina Sopova un Kristaps Lipinskis-Pavlovs (2001. gada janvārī). Izrādi apmeklēja Spānijas Karaliene Sofija ar mazbērniem.

2011. gadā Rīgas Cirks bija saistīts ar Madrides cirka skolu starptautiskā Leonardo projektā par cirka izglītību.

Kultūras pieminekļu aizsardzība

Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ar Spāniju savas kompetences ietvaros sadarbojas pastarpināti UNESCO Pasaules mantojuma centra aktivitātēs, jo Spānija, tāpat kā Latvija, ir pievienojušās Konvencijai par pasaules dabas un kultūras mantojuma aizsardzību. Veiksmīga sadarbība ar Spāniju izveidojusies Eiropas Padomes projektos, kā arī Padomes Kultūras mantojuma un ainavu aizsardzības komitejā (CDPATEP) un kopīgi veidojot kultūras mantojuma nacionālo politiku datu bāzi HEREIN. Latvija ir ieguvusi vērtīgu pieredzi un starptautisku semināru laikā uzņēmusi Latvijā Spānijas kultūras mantojuma ekspertu un savā laikā CDPATEP vadītāju Jose Maria Ballaster kungu. Inspekcija katru gadu sadarbībā ar Eiropas Padomi un Barselonas Vēstures muzeju rīko starptautisku fotokonkursu jauniešiem „Kultūras mantojums fotogrāfijās”.

2010. gadā Inspekcijā viesojās Eiropas Parlamenta deputāte, profesore Cristina Gutierrez-Cortines, lai iepazītos ar situāciju Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanā un aizsardzībā, Latvijas kultūras pieminekļu aizsardzības sistēmu un Eiropas kultūras mantojuma dienu organizēšanu un nozīmi Latvijā.

Spānija ir arī Latvijas sadarbības partnere Eiropas Komisijas 7. ietvarprogrammas ERA-NET 6. tēmas „Vide” projektā „NET-HERITAGE – Eiropas pētniecības programmas tīkls materiālā kultūras mantojuma aizsardzībai”. Viena no projekta partneru sanāksmēm 2010.gadā norisinājās Madridē, kur partnervalstis uzņēma Spānijas Zinātnes un inovāciju ministrija. Projekts veiksmīgi noslēdzās šī gada 1. oktobrī.

Eiropas Padomes projektu ietvaros Inspekcija sadarbojas ar Katalonijas Vēstures muzeju, kas ir galvenais koordinators starptautiskam jauniešu fotokonkursam „Kultūras mantojums fotogrāfijās”.

2008. gadā Inspekcijas vadītājs J.Dambis ar priekšlasījumu piedalījās Spānijas kultūras mantojuma institūciju organizētā starptautiskā konferencē „Occupy the land – destroy a heritage”, kas norisinājās Santanderā.

Bibliotēkas

Latvijas Nacionālajai bibliotēkai ir sadarbība ar bibliotēkām Katalonijas provincē Spānijā.

Spānijas kultūras dienas
No 2012. gada 30. marta līdz 30. aprīlim Rīgā norisinājās Spānijas kultūras dienas, piedāvājot plašu ar spāņu valodu un kultūru saistītu pasākumu programma.

Spāņu valodas pratējiem līdz 15. aprīlim bija iespēja piedalīties Spānijas vēstniecības organizētā sacerējumu konkursā "Viņi devās uz Barselonu", kura galvenā balva bija ceļojums uz Barselonu. Savukārt bērniem tika rīkots zīmējumu konkurss "Kāds ir pavasaris Spānijā?", kuram darbus varēja iesniegt līdz 20. aprīlim Spāņu kultūras centrā "Séneca". Labāko darbu autori saņēma balvas.

30. martā kultūras centrs "Séneca" aicināja uz latviešu mākslinieces Alises Mediņas gleznu izstādes "Andalūzijas saule" atklāšanu, kurā māksliniece dalījās savos iespaidos par saulaino Andalūziju.

Spānijas kultūras dienu ietvaros notika vairākas atvērtas lekcijas. 13. aprīlī spāņu mācību centrā "Centro Picasso" lekcijā "XXI gadsimts: Jauno literāro tehnoloģiju bums" Eva Viljavieha Medrano sniedza ieskatu jaunākajā Spānijas literatūras pasaulē. 20. aprīlī kultūras centrā "Séneca" Havjers Fernandess Kruss stāstīja par spāņu vīnu daudzveidību, bet 23. aprīlī Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē lekciju "Spāņu literatūra un kino" lasīja Valjadolidas Universitātes pasniedzēja Dr.Susana Hila-Albareljosa.

27. aprīlī interesenti tika aicināti uz Alehandro Konesas Masiasa lekciju "Arābu kultūras ietekme Spānijā" spāņu mācību centrā "Centro Picasso".

No 17. līdz 26. aprīlim Eiropas Savienības mājā notika ikgadējais Spānijas vēstniecības rīkotais "Spānijas kino cikls". Tas tika atklāts 17. aprīlī ar 2011. gadā "Oskara" balvai nominēto animācijas filmu "Čiko un Rita" (režisori F.Trueba, H.Mariskals, 2010), kuras tapšanā piedalījušies arī latviešu animatori. 19. aprīlī tika izrādīta vairākas "Goijas balvas" ieguvusī filma "Kamera 211" (režisors D.Monsons, 2009), 24. aprīlī varēja noskatīties filmu "Pirmdienas saulē" (režisors F.Leons de Aranoa, 2003), bet 26. aprīlī tika demontēta filma "Septiņi franču biljarda galdi" (režisors G.Kereheta, 2007).

25. aprīlī Latvijas Kultūras akadēmijas aktu zālē notika Spānijas kultūras dienu Galā koncerts, piedāvājot noskatīties studentu sagatavotu teatrālu uzvedumu un spāņu mūzikas koncertu. Pasākumā tika apbalvoti sacerējumu un zīmējumu konkursu uzvarētāji.

SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

2001. gada 7. jūnijā aizsardzības ministru tikšanās ietvaros Briselē, Beļģijā tika noslēgts protokols par Latvijas un Spānijas sadarbību aizsardzības jomā.

Kopš 2009. gada augusta Spānijas militārais atašeja Latvijā (ar rezidenci Varšavā) pienākumus pilda plkv. Alfonso Jiménez. No 2009. gada 4. jūlija Latvijas aizsardzības atašeja pienākumus Spānijā (ar rezidenci Rīgā) pilda maj. Aivars Miruškins.

2013. gada 5. februārī Madridē notika Baltijas valstu un Spānijas seminārs par drošības un aizsardzības politikas jautājumiem.

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS

Latvijas Republikas amatpersonu vizītes Spānijas Karalistē
2010. gada 17. – 18. maijs	Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera dalība VI Eiropas Savienības - Latīņamerikas un Karību valstu un valdību vadītāju samitā Madridē
2009. gada 2. decembris	Latvijas ārlietu ministra Māra Riekstiņa darba vizīte Madridē Spānijas gatavošanās prezidentūrai Eiropas Savienībā ietvaros
2009. gada 26. -28. novembris	Latvijas Ministru prezidenta Valda Dombrovska darba vizīte Spānijas gatavošanās prezidentūrai Eiropas Savienībā ietvaros
2006. gada 22. - 25. jūlijs	Latvijas ārlietu ministra Arta Pabrika darba vizīte
2005.g. 27. - 28. novembris	Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes - Freibergas dalība EUROMED samitā par godu Barselonas procesa desmitgadei
2005. gada 10. - 11. marts	Latvijas Valsts prezidentes Vairas - Vīķes Freibergas dalība Madrides kluba organizētajā samitā "Demokrātija, terorisms un drošība"
2004. gada 18. - 21. oktobris	Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes - Freibergas valsts vizīte
2002. gada 21. - 24. aprīlis	LR Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes vizīte
2001. gada 26. - 27. oktobris	Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes - Freibergas līdzdalība konferencē par demokrātisko pārveidi un konsolidāciju un darba vizīte
1997. gada 24. - 26. novembris	Latvijas Ministru prezidenta Guntara Krasta darba vizīte
1997. gada 3. - 4. jūnijs	Latvijas ārlietu ministra Valda Birkava darba vizīte
1995. gada 26. septembris	Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Māra Riekstiņa vizīte

Spānijas Karalistes amatpersonu vizītes Latvijas Republikā
2011. gada 6. jūnijs	Spānijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra ES jautājumos Djego Lopesa Garido (Diego López Garrido) vizīte Latvijā
2009. gada 23. - 24. oktobris	Spānijas ārlietu un sadarbības ministra Migela Anhela Moratinosa (Miguel Ángel Moratinos) dalība Rīgas konferencē
2009. gada 5. - 6. maijs	Spānijas Karaļa Huana Karlosa I un Karalienes Sofijas valsts vizīte
2006. gada 28. - 29. novembris	Spānijas Ministru prezidenta Hosē Luisa Rodrigesa Sapatero (José Luis Rodriguez Zapatero) tikšanās ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu NATO Rīgas samita ietvaros
2006. gada 28. - 29. novembris	Spānijas ārlietu ministra Migela Anhela Moratinosa (Miguel Ángel Moratinos) vizīte NATO Rīgas samita ietvaros
2005. gada 3. - 4. maijs	Spānijas ārlietu ministra Migela Anhela Moratinosa (Miguel Ángel Moratinos) oficiālā vizīte
2002. gada 4. marts	Spānijas Ministru prezidenta Hosē Marijas Aznara Lopesa (José María Aznar López) darba vizīte Latvijā Eiropas Savienības prezidentūras ietvaros
2001. gada 8. aprīlis	Spānijas ārlietu ministra Josepa Pikē i Kampa (Josep Piqué i Camps) oficiālā vizīte
1994. gada 4. - 5. jūlijs	Spānijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra ārpolitikas un Eiropas Savienības lietās Karlosa Vestendorpa i Kabesas (Carlos Westendorp y Cabeza) vizīte

INFORMĀCIJAS AVOTI

Līgumtiesiskā bāze

Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Spānijas Karaliste

Saite

Spānijas Karalistes Ārlietu un sadarbības ministrija - http://www.maec.es/

[1] Avots: Latvijas Banka

Latvijas Republikas ārlietu ministrija

Latvijas un Spānijas attiecības

Galvenās eksporta preces uz Spāniju sadalījumā pa preču veidiem 2012.gada 1.pusgadā

Preču veids

EUR