Latvijas un Slovēnijas attiecības [02.01.2012] |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Latvijas un Slovēnijas, divu salīdzinoši mazu Eiropas valstu, divpusējās attiecības ir labas. Valstīm ir aktīvs politiskais dialogs, intensificējas praktiskā sadarbība. Līdz 2004.gadam abu valstu divpusējā dialogā dominēja kopīgā vēlme kļūt par ES un NATO dalībvalstīm. Kopš 2004. gada maija valstu attiecības attīstās, aktīvi aizstāvot līdzīgās intereses un pozīcijas starptautisko organizāciju ietvaros un turpinot padziļināt divpusējo sadarbību visdažādākajās jomās. Par vienu no prioritātēm uzskatāma tirdznieciski ekonomisko sakaru veicināšana, kam vēl ir ievērojams potenciāls.
Latvijas valdība Slovēnijas neatkarību atzina 1991.gada 29.augustā. Šajā pašā dienā Slovēnija atzina Latvijas neatkarību. Diplomātiskās attiecības nodibinātas 1991.gada 30.septembrī.
Latvijas vēstnieki Slovēnijā: Bahtijors Hasans (22.06.2010.), ar rezidenci Ļubļanā Juris Poikāns (21.11.2008.-14.03.2010.), ar rezidenci Ļubļanā Juris Poikāns (chargée d’Affaires) (01.10.2007.-21.11.2008.), ar rezidenci Ļubļanā Aivars Groza (16.01.2006.-21.11.2008.), ar rezidenci Vīnē Elita Kuzma (27.03.2001.-01.10.2005.), ar rezidenci Vīnē Mārtiņš Virsis (14.01.1997.-20.06.2000.), ar rezidenci Vīnē
Slovēnijas vēstnieki Latvijā: Metoda Mikuža (Metoda Mikuž) (chargée d’Affaires) (15.07.2010.), ar rezidenci Stokholmā Vojislavs Šucs (Vojislav Šuc) (31.11.2006.-15.07.2010.), ar rezidenci Stokholmā Darja Bavdaža Kureta (Darja Bavdaž Kuret) (14.05.2002.-10.05.2006.), ar rezidenci Stokholmā
2011.gada 26.janvārī LR Saeimā izveidota deputātu grupa sadarbībai ar Slovēnijas parlamentu, kuras priekšsēdētāja ir Silva Bendrāte (Vienotība). Savukārt Slovēnijas Nacionālajā Asamblejā Latvijas-Slovēnijas parlamentārās sadarbības grupa tika izveidota 2005.gada janvārī. Tās priekšsēdētājs ir Milenko Ziherls (Milenko Ziherl) no Demokrātiskās partijas (SDS).
Vizītes un tikšanās starptautisku konferenču/forumu ietvaros Valsts prezidenti
Parlamenta priekšsēdētāji
Premjerministri
Ārlietu ministri
Divpusējā tirdzniecība Latvijai ir salīdzinoši neliels tirdzniecības apgrozījums ar Slovēniju ar izteiktu importa pārsvaru pār eksportu, 2010.gadā izveidojot 20 096 909 EUR lielu tirdzniecības deficītu (2010.gadā – 62.vieta Latvijas eksportā un 31.vieta importā). Galvenās eksporta preces no Latvijas uz Slovēniju ir koksne un tās izstrādājumi – 31,1%, akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi – 23,4%, mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas – 23,1%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija – 6,9%. Galvenās importa preces no Slovēnijas uz Latviju ir ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija – 60,8%, dažādas rūpniecības preces – 9,1%, mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas – 7%. · Eksports: 1. Lietuva – 990 712 964 EUR jeb 15,68 % no kopējā Latvijas eksporta 2. Igaunija – 800 101 883 EUR jeb 12,66 % 3. Krievija – 716 863 944 EUR jeb 11,35 % 4. Vācija – 537 682 718 EUR jeb 8,51% 5. Zviedrija – 399 784 227 EUR jeb 6,33 % … 62. Slovēnija – 3 897 516 EUR jeb 0,06%
· Imports: 1. Lietuva – 1 227 406 833 EUR jeb 16,36 % no kopējā importa Latvijā 2. Krievija – 858 941 774 EUR jeb 11,45 % 3. Vācija – 823 362 678 EUR jeb 10,97 % 4. Polija – 552 397 536 EUR jeb 7,36 % 5. Igaunija – 498 006 752 EUR jeb 6,64 % … 31. Slovēnija – 23 994 425 EUR jeb 0,32% Latvijas un Slovēnijas tirdzniecības dinamika laika posmāno 2004.gada līdz 2010.gadā, EUR
* Apjomi aprēķināti pēc vidējā USD/EUR gada maiņas kursa Investīcijas Līdz 2010.gada IV ceturkšņa beigām nav fiksēti Slovēnijas tiešo investīciju atlikumi Latvijā[1]. Savukārt Latvijas tiešo investīciju Slovēnijā atlikumi vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības sektorā 2010.gada IV ceturkšņu beigās sastādīja 0,5 milj. LVL.(Latvijas Bankas dati). 2011.gada 4.aprīlī Slovēnijas investīcijas Latvijas uzņēmumu reģistrētajos pamatkapitālos sastādīja 1 980 LVL. Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēts 1 Slovēnijas uzņēmums (Lursoft datu bāze).
Slovēnijas investors Latvijā: 1. Uršičs Hermanis – SIA „Barība 2002” – rakstāmpapīra ražošana – 1 980 LVL. [1] Latvijas banka uzskaita investīcijas, sākot no 100 000 LVL Uršičs Hermanis – SIA „Barība 2002” – rakstāmpapīra ražošana – 1 980 LVL [1] Latvijas banka uzskaita investīcijas, sākot no 100 000 LVL
1998.gada 5.martā tika noslēgts Latvijas Republikas valdības un Slovēnijas Republikas valdības "Līgums par sadarbību kultūrā, izglītībā un zinātnē". Atsevišķas kultūras nozares Literatūra Laikā no 23.04.2010-23.04.2011 Slovēnijas galvaspilsētai Ļubļanai pieder prestižais tituls Pasaules grāmatu galvaspilsēta, ko katru gadu kādai pilsētai piešķir UNESCO. Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā Ventspilī no Slovēnijas ir bijuši divi rakstnieki - Lenart Zajc un Damijan Šinigoj, kas abi ir literāro centru tīkla HALMA dalībnieki un pārstāv izdevniecību Zalozba GOGA.
Kino 2009. gadā Latvijas studija "Jetmedia" sadarbībā ar Slovēnija studiju "Qollective" un Lielbritānijas studiju "Sidewinderfilms" izveidoja animācijas īsfilmas bērniem "Austras koka pasakas. Kāpēc varde nedziedāja."
Teātris 24. - 25.08.2009. Jaunais Rīgas teātris ar izrādi Soņa" piedalījās festivāls Mladi Levi, Ļubļanā.
Vizuālā māksla 2009. gadā no 16. oktobra līdz 22. novembrim Rīgas pilsētas izstāžu zālē "Rīgas mākslas telpa" notika izstāde "BIO iepazīstina: Labākais no BIO21, Slovēnija". 2009.gadā laikā no 1. līdz 10.augustam Ludzā notika Starptautiskā fotogrāfijas vasaras skola 2009, kurā piedalījās jaunie fotogrāfi no 13 valstīm, tai skaitā no Slovēnijas. No 9. Līdz 23.augustam kinoteātrī "Latgale" bija apskatāma fotogrāfijas skolas Gala izstāde ar 52 absolventu radītiem darbiem. 2009. gadā no 10.jūnija līdz 2. augustam Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja zālē "Arsenāls" bija apskatāma Centrāleiropas laikmetīgā mākslas izstāde "Ekscentriskās takas II". Izstādē piedalījās arī Slovēnijas mākslinieki Dušans Fišers un Miha Strukeļs. 2009. gadā no 7. februāra līdz 8. martam Andrejsalā Korpusu cehā un Laikmetīgās mākslas centra projektu telpā "Ēdnīca" bija apskatāma starptautiska komiksu mākslinieku izstāde "Tell me more", kurā piedalījās arī Slovēnijas mākslinieki.
Izglītība Latvijas Universitāte Eiropas Kopienas izglītības programmas Socrates/Erasmus ietvaros sadarbojas ar Ļubļanas Universitāti pieaugušo izglītības jomā. Bet Vidzemes Augstskolas studenti dodas uz Slovēniju praksē Leonardo da Vinci programmas ietvaros. Latvijas Banku augstskola sadarbojas ar Slovēnijas Bledas Menedžmenta skolu (Bled School of Management), regulāri piedaloties CEEMAN (Central European Management Development Association) un Bledas Menedžmenta skolas rīkotajās konferencēs.
Kultūrizglītība Latvijas Kultūras koledžas sadarbība ar CBM Ltd. Ļubļanā tiek realizēta projektā TPB Leap, kuru finansē EK Leonardo da Vinci programma, un projekta rezultāts būs menedžmenta apmācības programma dejas mākslas profesionāļiem.
Latvijas un Slovēnijas sadarbības pamatu aizsardzības jomā veido "Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Slovēnijas Republikas Aizsardzības ministrijas vienošanās par sadarbību aizsardzības jomā", kas tika parakstīta 2002.gada 17.aprīlī aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska oficiālās vizītes Slovēnijā ietvaros.
Starptautiskā sadarbība ar Slovēniju tiesībsargājošām iestādēm tiek organizēta operatīvās sadarbības jomā, noziedzības apkarošanas un personu tiesību aizsardzības jautājumos, nodrošinot regulāru informācijas apmaiņu pieprasījumu un atbilžu veidā, izmantojot ārvalstu SIRENE, Eiropola un Interpola biroju starpniecību. Sadarbība krimināltiesiskajā jomā tiek īstenota, sniedzot tiesisko palīdzību procesuālo darbību veikšanas ietvaros. Regulāra sadarbība ar Slovēniju tiek īstenota arī Šengenas Konvencijas ietvaros, izmantojot Šengenas informācijas sistēmā iekļautos dalībvalstu brīdinājumus (informāciju). Sadarbības notiek arī jautājumos, kas skar migrācijas un robežapsardzības jomu.
1998.gada 26.maijā Kopenhāgenā parakstīts Latvijas Republikas valdības un Slovēnijas Republikas valdības Nolīgums par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu. Ar Slovēniju ir spēkā arī vienošanās par bezatļauju režīmu kravu pārvadājumiem uz/no trešajām valstīm Dzelzceļa jomā sadarbība ar Slovēniju notiek Dzelzceļu sadarbības organizācijas (OSJD) un Starptautiskās dzelzceļa savienības (UIC) ietvaros. Sakaru jomā sadarbība notiek Eiropas Pasta un telekomunikāciju administrāciju konferences (CEPT) ietvaros, kā arī Starptautiskās Telekomunikāciju Savienības (ITU) ietvaros. Latvijas uzņēmēji un ostas piedāvā Slovēnijas valstu uzņēmējiem investēt Latvijas ostās un loģistikas centros, kā arī izmantot Latvijas transporta infrastruktūru un loģistikas centru pakalpojumus savu kravu transportēšanai.
VSIA "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas" sadarbība projekta "Kušinga sindroma reģistrs Eiropā" ietvaros.
2007.-2013.gada plānošanas periodā sadarbība ar Slovēniju notiek ES struktūrfondu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" starpreģionu INTERREG IVC programmas ietvaros, kuras mērķis ir atbalstīt reģionālās attīstības politiku inovāciju, zināšanu ekonomikas, vides un risku novēršanas jomās, kā arī veicināt Eiropas ekonomisko modernizāciju un konkurētspējas palielināšanos un pilsētvides attīstības programmas URBACT II ietvaros, kuras mērķis ir uzlabot ilgtspējīgas, integrētas pilsētu attīstības politikas efektivitāti Eiropā, lai īstenotu Lisabonas un Gēteborgas stratēģijas.
Svarīgākie līgumi Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Slovēnijas Republika
Saites internetā
[1] 2009.gadā imports ~6x pārsniedz eksportu | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
 |
|
||||||||||||||||||||
|
|
|
||||||||||||||||||||||
