Latvijas un Slovākijas sadarbība balstās kopīgās vērtībās un ārpolitikas mērķos, kas nodrošina konstruktīvu divpusējo sadarbību un ciešu partnerību ES, NATO un citu starptautisko organizāciju ietvaros. Latvija ir ieinteresēta paplašināt tirdznieciski ekonomisko sadarbību ar Slovākiju, kā arī tālāk attīstīt sadarbību izglītības, kultūras, aizsardzības un citās jomās.
| DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE |
Čehoslovākijas Republika nodibināja diplomātiskās attiecības ar Latvijas Republiku 1922.gada 5.janvārī. No 1925.gada līdz 1933.gadam Bratislavā darbojās Latvijas goda vicekonsulāts, bet no 1933.gada līdz 1940.gadam - goda konsulāts.
1991.gada 9.septembrī Čehoslovākijas Federatīvā Republika atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Latvijas Republiku.
Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas diplomātiskās attiecības tika nodibinātas 1993.gada 1.janvārī, kad izveidojās divas neatkarīgas valstis - Čehijas Republika un Slovākijas Republika.
Kopš 2010.gada 9.marta Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Slovākijā ir Indulis Bērziņš (ar rezidenci Vīnē). Pirms tam Latvijas vēstnieka Slovākijā pienākumus pildīja Aivars Groza.
Slovākijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā kopš 2009.gada 3.jūnija ir Dušans Krištofīks (Dušan Krištofík) ar rezidenci Rīgā. Pirms tam Slovākijas vēstnieks Latvijā bija Ivans Špilda (Ivans Špilda). Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kurā Slovākija ir atvērusi vēstniecību. Vēstniecība tika atklāta 2000.gada 5.novembrī Slovākijas ārlietu ministra Eduarda Kukana (Eduard Kukan) oficiālās vizītes Latvijā ietvaros.
Kopš 2010. gada 10. novembra Latvijas goda konsuls Slovākijā, Košices reģionā, ir Miroslavs Repka (Miroslav Repka).
11. Saeimā Saeimā deputātu grupa sadarbībai ar Slovākijas parlamentu nav izveidota.
Slovākijas parlamentā darbojas apvienotā grupa sadarbībai ar Dānijas, Somijas, Islandes, Norvēģijas, Zviedrijas, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas parlamentiem, kuras sastāvā ir 19 deputāti, priekšsēdētājs – Mareks Vargovčaks (Marek Vargovčak) no Kristīgi demokrātiskās savienības (Klub SDKÚ – DS)).
| NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS |
Valstu prezidenti
|
2006. gada 6.-7. jūlijs |
Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte Slovākijā |
|
2006. gada 18. maijs |
Slovākijas prezidenta Ivana Gašparoviča (Ivan Gašparovič) darba vizīte Latvijā |
|
2005. gada 2.-4. marts |
Slovākijas prezidenta Ivana Gašparoviča (Ivan Gašparovič) valsts vizīte Latvijā |
Parlamentu priekšsēdētāji
|
2007. gada 24.-27. maijs |
Saeimas priekšsēdētāja Induļa Emša vizīte Slovākijā, dalība ES dalībvalstu parlamentu priekšsēdētaju sanāksmē Bratislavā |
|
2003.gada 26.-27. novembris |
Slovākijas Nacionālās Padomes priekšsēdētāja Pavola Hrušovski (Pavol Hrušovsky) oficiālā vizīte Latvijā |
Ministru prezidenti, to vietnieki
|
2004. gada 23.-24. maijs |
Slovākijas premjerministra vietnieka ES paplašināšanās un mazākumtautību jautājumos Pāla Čaki (Pál Csaký) darba vizīte Latvijā |
|
2001. gada 13.-14. maijs |
Latvijas Ministru prezidenta Andra Bērziņa oficiālā vizīte Slovākijā |
|
1999. gada 23.-24. marts |
Slovākijas vicepremjera ES integrācijas jautājumos Pavola Hamzika (Pavol Hamzik) vizīte Latvijā |
|
1998. gada 8.-9. aprīlis |
Slovākijas premjerministra Vladimira Mečiara (Vladimir Mečiar) oficiālā vizīte Latvijā |
Ārlietu ministri
|
2009. gada 27. augusts |
Slovākijas ārlietu ministra Miroslava Lajčāka (Miroslav Lajčák) oficiālā vizīte Latvijā |
|
2006. gada 29. novembris |
Latvijas ārlietu ministra Arta Pabrika divpusēja tikšanās ar Slovākijas ārlietu ministru Jānu Kubišu (Ján Kubiš) NATO samita ietvaros Rīgā |
|
2005. gada 2.-3. februāris |
Latvijas ārlietu ministra Arta Pabrika oficiālā vizīte Slovākijā |
|
2000. gada 5.-6. novembris |
Slovākijas ārlietu ministra Eduarda Kukana (Eduard Kukan) oficiālā vizīte Latvijā |
|
1999. gada 11.-12. marts |
Latvijas ārlietu ministra Valda Birkava oficiālā vizīte Slovākijā |
|
1996. gada 18.-19. aprīlis |
Slovākijas ārlietu ministra Juraja Šenka (Juraj Schenk) oficiālā vizīte Latvijā |
Kopš Latvijas un Slovākijas pievienošanās ES 2004.gada 1.maijā, valstu savstarpējās ekonomiskās un tirdzniecības attiecības regulē ES iekšējā likumdošana un kopējā tirgus principi.
2011. gada 6 mēnešos Latvijas tirdzniecības apgrozījums ar Slovākiju sasniedza 62,1 milj. EUR, tai skaitā, eksports 23,7 milj. EUR, savukārt imports 38,4 milj. EUR.
2011. gada 6 mēnešos Latvijas preču eksports ar Slovākiju sasniedza 14 milj. EUR (salīdzinot ar 2010. gada 6. mēnešiem – palielinājies par 71,4%), savukārt imports – 35,9 milj. EUR (palielinājies par 29,5%).
Galvenās eksporta preces: hidrazīna vai hidroksilamīna atvasinājumi 3422,6 tūkst. EUR, ziežeļļas 1317,6 tūkst. EUR, stikla šķiedras (ieskaitot stikla vati) 1153 tūkst. EUR, līmēti laminēti kokmateriāli 1065,5 tūkst. EUR, alumīnija sakausējumi 777,2 tūkst. EUR u.c.
Galvenās importa preces: televīzijas uztvērējaparatūra 21204,9 tūkst. EUR, plakani dzelzs un neleģēta tērauda velvējumi 2336,1 tūkst. EUR, printeri, kopēšanas mašīnas un faksa aparāti 1908,8 tūkst. EUR, medikamenti 1757,6 tūkst. EUR, nedenaturēts etilspirts 988,7 tūkst. EUR u.c.
2011. gada 6 mēnešos Latvijas pakalpojumu eksports ar Slovākiju sasniedza 9,7 milj. EUR (salīdzinot ar 2010. gada 6 mēnešiem – palielinājies par 100%, savukārt imports – 2,5 milj. EUR (palielinājies par 49,3%).
Pēc investīcijām Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā 2011. gada 6 mēnešos Slovākija ierindojas 58. vietā (0,3 milj. EUR. Slovākijas investori ieguldījuši investīcijas 15 Latvijas uzņēmumos; lielākie investori ir Dhollandia Central Europe s.r.o ar investīcijām uzņēmumā SIA „DHOLLANDIA LATVIA” un Hydrotech a.s. un Vančo Dušan ar investīcijām SIA „Hydrotech”.
Pēc Latvijas Bankas statistikas datiem Latvijas uzkrātās tiešās investīcijas Slovākijā 2011. gada 6 mēnešos sasniedza 14,1 milj. EUR.
Sākot ar 2011. gada 1. decembri Slovākija pārstāv Latviju Šengenas vīzu izsniegšanā Bukarestē (Rumānijā), Seulā (Korejas Republikā) un Mehiko (Meksikas Savienotās Valstīs). Savukārt Latvija pārstāv Slovākiju Šengenas vīzu izsniegšanā Baku (Azerbaidžānas Republikā).
| SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS JOMĀ |
Vairākas Latvijas augstākās izglītības iestādes ar Slovākijas augstskolām ir noslēgušas divpusējos sadarbības līgumus Eiropas Kopienas izglītības programmas Socrates/Erasmus ietvaros. Pamatojoties uz noslēgtajiem līgumiem, tiek īstenota studentu un pasniedzēju apmaiņa:
- Latvijas Universitāte ir noslēgusi Socrates/Erasmus līgumus ar Mateja Bela universitāti Baņska Bistricā (Univerzita Mateja Bela v Banskej Bystrici) un Slovākijas Lauksaimniecības universitāti Nitrā (Slovenská poľnohospodárska univerzita v Nitre), bet UNICA tīkla ietvaros sadarbojas ar Comenius Universitāti Bratislavā (Univerzita Komenského v Bratislave);
- Latvijas Kultūras akadēmijai (LKA) šobrīd sadarbojas ar Slovākiju tikai Mūžizglītības programmas Erasmus ietvaros; ir noslēgti līgumi ar Mateja Bela universitāti un Bratislavas Tēlotājmākslas akadēmiju (Vysoká škola múzických umení v Bratislave, līgums noslēgts 2011. gadā). 2010./2011. akadēmiskajā gadā LKA studēja viens students no Mateja Bela universitātes, bet 2011./2012. akadēmiskajā gadā viens LKA students studē Mateja Bela universitātē.
- Rīgas Tehniskā universitāte sadarbojas ar Košices Tehnisko universitāti (Technická univerzita v Košiciach). 2010./2011. mācību gadā 1 Slovākijas students studēja Rīgas Tehniskajā universitātē.
- Rīgas Starptautiskā Ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola sadarbojas ar Comenius Universitāti Bratislavā;
- Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija sadarbojas ar Konstantīna Filozofa universitāti Nitrā (Univerzita Konštantína Filozofa v Nitre) un Mateja Bela universitāti;
- Daugavpils Universitāte Socrates/Erasmus programmas ietvaros sadarbojas ar Svētā Kirila un Metodija universitāti Trnavā (Univerzita sv. Cyrila a Metoda v Trnave);
- Rēzeknes Augstskola sadarbojas ar Slovākijas Lauksaimniecības universitāti Nitrā un Ekonomikas universitāti Bratislavā (Ekonomická univerzita v Bratislave);
- Liepājas Universitāte Socrates/Erasmus ietvaros sadarbojas ar Mateja Bela universitāti;
Sadarbojas arī Latvijas un Slovākijas mākslas skolas:
- Jāņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskola (JRRMV) 2011.gada septembrī sāka īstenot Leonardo da Vinci pieredzes apmaiņas projektu „Profesionālās izglītības speciālistu profesionālo kompetenču pilnveide un attīstība”, kura ietvaros 2 JRRMV skolotāji dosies pieredzes apmaiņas braucienā no 2012.gada 5. līdz 18.martam uz Privāto animācijas mākslas vidusskolu (Súkromná stredná priemyselná škola animovanej tvorby) Slovākijā.
- Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola (RMDV) sadarbojas ar vairākām Slovākijas mākslas skolām. 2009.gadā Slovākijā praksē bija Tekstilizstrādājumu dizaina izglītības programmas audzēknes - Kezmarokas mākslas skolā, Koka izstrādājumu dizaina un Restaurācijas izglītības programmas audzēkņi - Zvolenas amatu profesionālajā skolā. 2012.gadā RMDV pedagogi dosies uz Slovākiju, lai pieredzes apmaiņā apmeklētu 4 mākslas un dizaina skolas. Vizītes un prakse notiek Leonardo da Vinci apakšprogrammas ietvaros.
Latvijas Zinātņu akadēmija ir noslēgusi divpusējās sadarbības līgumu ar Slovākijas Zinātņu akadēmiju. 2010. gadā Latvijā darba vizītēs bija ieradušies 2 Slovākijas zinātnieki.
Bibliotēkas
- 2003.gadā starp Latvijas Nacionālo bibliotēku un Slovākijas Nacionālo bibliotēku tika noslēgts savstarpējās sadarbības līgums.
- 2009.gada 16.novembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tika atklāta fotoizstāde "Sekojot Samta revolūcijas ceļam: Slovākija pēc 1989.gada". Izstādē bija atspoguļots 20 gadu ilgs laika posms, sākot no Samta revolūcijas Bratislavā 1989.gadā un beidzot ar Slovākijas iestāšanos eirozonā 2009.gada janvārī. Fotogrāfijās varēja apskatīt pasaulē ievērojamu amatpersonu, kultūras darbinieku un karaļnamu pārstāvju oficiālās vizītes Slovākijā, kā arī Slovākijas sasniegumus militārajā jomā, kultūrā un sportā.
- Latvijas Literatūras centram ir izveidojusies laba sadarbība ar Slovākijas Literatūras centru starptautiskā projekta „Literature Across Frontiers” ietvaros. Iecerēta Sandras Kalnietes romāna "Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos" izdošana Slovākijā.
Muzeju sadarbība
- Latvijas Dabas muzejs sadarbojas ar Parazitoloģijas institūtu Košicē.
- Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja filiāle Latvijas Fotogrāfijas muzejs sadarbojas Central European House of Photography Bratislavā. Muzejs piedalās projektā, kura ietvaros tiek veidota grāmata par XX gadsimta Eiropas fotogrāfijas vēsturi, notiek semināri un izstādes.
Mākslas izstādes
2011. gads
- No 2011. gada 24. maija līdz 1.jūnijam norisinājās Starptautiskais porcelāna apgleznošanas simpozijs „Kopā 2011" - „Together 2011". Jau kopš 2001. gada Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) sadarbībā ar Latvijas Mākslinieku Savienību (LMS) rīko starptautiskus mākslas simpozijus Zvārtavas pilī. Simpozijā piedalījās 25 dažādu nozaru mākslinieki, kuri pārstāvēja astoņas valstis. Dalībnieku vidū bija arī pārstāvji no Slovākijas. No 3. līdz 15.jūnijam Rīgas Porcelāna muzejā notika Simpozija atskaites izstāde.
- Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā no 2011.gada 14.aprīļa līdz 26.jūnijam bija apskatāma laikmetīgās slovāku stikla mākslas izstāde. Izstāde sniedza ieskatu Slovākijas mūsdienu stikla mākslas galvenajos attīstības virzienos un iepazīstināja ar 14 vadošo slovāku stikla mākslinieku daiļradi. Ekspozīcijā iekļautie vairāk kā sešdesmit dažādu paaudžu autoru darbi veidoja bagātīgu priekšstatu par mūsdienu stikla mākslas attīstības tematisko virzienu plašo diapazonu, formu un krāsu valodas daudzveidību, laikmetīgām tehniskajām novitātēm. Izstādi komplektējusi kuratore Zora Petrašova.
- No 2011.gada 10. līdz 20.februārim Liepājas muzejā bija apskatāma Eiropas Liceju Parlamenta juveliermākslas ceļojošā izstāde, kurā eksponēti mākslas skolu audzēkņu juvelierdarbi no Itālijas, Portugāles, Spānijas, Grieķijas, Francijas, Beļģijas, Slovākijas un Latvijas. Eiropas Liceju Parlaments ir starptautiska organizācija, kurā iesaistītas juveliermākslas skolas no visas Eiropas, arī Liepājas mākslas vidusskola (uzņemta 2000.gadā).
2010. gads
- No 2010.gada 18.marta līdz 22.aprīlim Laikmetīgās mākslas centra Ofisa galerijā bija apskatāma videodarbu izstāde "Paš-laiks", kas piedāvāja videodarbu izlasi, kurā iekļauti ap 20 Eiropas, tai skaitā Slovākijas, un citu reģionu mākslinieku darbi. Slovākijas videodarba autore Petra Feriancova. Latviju izstādē pārstāvēja Katrīna Neiburga un Krišs Salmanis.
2009. gads
- Latvijas Nacionālais mākslas muzejs 2009.gadā no 12. jūnija līdz 2. augustam sadarbībā ar Austrijas vēstniecību izstāžu zālē Arsenāls realizēja projektu - Centrāleiropas jauno mākslinieku izstāde. Piedalījās Austrija, Čehija, Ungārija, Polija, Slovākija, Slovēnija. Kuratore: Dr. Šarlota Šredla (Austrija). Skate bija nozīmīga kā laikmetīgās mākslas attīstības tendenču atspoguļojums, jo šis reģions kopējā izstādē Latvijā tika parādīts pirmo reizi.
- 2009.gada 10.jūnijā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls tika atklāta laikmetīgās mākslas izstāde „Ekscentriskās takas II”. Izstādē sešas Centrāleiropas valstis pārstāvēja trīspadsmit mākslinieki ar 36 darbiem, t.sk. Ēriks Binders (Erik Binder) un Milošs Boda (Miloš Boda) no Slovākijas. Šī izstāde ne tikai parādīja Centrāleiropas kā ģeopolitiska reģiona mūsdienu mākslinieku izpratni par pasaules globalizāciju, bet arī atgādināja plašākai sabiedrībai par 20 gadu vecu, pasaules vēsturē nozīmīgu notikumu - Dzelzs priekškara krišanu.
- 2009.gada 15.maijā Liepājas muzejā tika atklāta ceļojošā izstāde „Kad akmens pārtop rotā”. Izstādē bija apskatāmi 7 Eiropas valstu, t.sk. Slovākijas skolu audzēkņu gatavotie juvelierizstrādājumi, izmantojot vietējos, valstij raksturīgos minerālus un materiālus. Izstādē piedalījās kopumā 15 slovāku rotu autori no Kremnicas Lietišķās mākslas vidusskolas.
Mūzika
- 2010.gada 9.-10.jūlijā Bauskā norisinājās tradicionālais kantri mūzikas festivāls „Country Bauska”, kurā īpašo viesu statusā bija slovāku grupa „The Rowers”. Līdz ar grupas sniegumu skatītāji varēja baudīt vijolnieka Františeka Jano (František Jano) spēli, kas ir viens no visu laiku labākajiem, starptautiski atzītajiem kantri vijolniekiem.
- 2009.gada maijā Slovākijā koncertēja Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra jauktais koris „Lauma”, savukārt 2008.gada oktobrī Liepājā uzstājās slovāku jauktais koris „Chorus Iglova”, ko uz Liepāju bija uzaicinājis koris „Lauma”.
Kino
- No 2010. gada 29.novembra līdz 4.decembrim Slovākijas festivālā One World Film Festival piedalījās režisora Andra Gaujas filma „Ģimenes lietas” (Family Instinct ).
Reklāma
- 2010.gada jūnijā Rīgā norisinājās 11.starptautiskais reklāmas festivāls „Golden Hammer”, kurā sacentās darbi no 19 valstīm, t.sk. no Slovākijas. Konkursam noslēdzoties slovāku aģentūra „Saatchi&Saatchi” ieguva balvas vairākās kategorijās, t.sk. Grand Prix par darbu „Messages”. Vēl aģentūra ieguva galveno mediju kategorijas balvu „Media Folder”, kā arī balvu nominācijā „Network of the Year”.
Tautas māksla
- Sadarbība ar Slovākiju lietišķās mākslas nozarē notiek ar Slovākijas tautas mākslas centru (ULUV Ústredie ľudovej umeleckej výroby - The Centre For Folk Art Production Slovensky). 2012.gada pavasarī Slovākija piedalīsies Eiropas amatu dienu projektā, ir parakstīta sadarbības un informācijas apmaiņas vienošanās.
Kultūras mantojums
- Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija sadarbojas ar Slovākiju UNESCO Pasaules mantojuma komitejas ietvaros, kura tāpat kā Latvija ir pievienojusies „Konvencijai par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību”, kā arī iesaistās Eiropas Padomes projektos.
| SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ |
Latvijas – Slovākijas divpusējās sadarbības pamatu aizsardzības jomā veido 2000.gada 28.novembrī parakstītā Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Slovākijas Republikas Aizsardzības ministrijas vienošanās par militāro sadarbību.
2006.gadā par Latvijas militāro atašeju Slovākijā tika akreditēta maj. Inese Kučere ar rezidenci Prāgā. No 2009.gada jūlija majores rezidences vieta bija Rīga. Kopš 2011.gada Latvija vairs atašeju Slovākijā neakreditē.
2005.gadā Latvijā tika akreditēts Slovākijas militārais atašejs plkv. Ivans Macko (Ivan Macko) ar rezidenci Rīgā. 2008.gada 31.jūlijā plkv. Macko beidza pildīt dienesta pienākumus Latvijā, un aizsardzības atašeja birojs tiks pārcelts uz Varšavu.
SADARBĪBA REĢIONĀLĀS POLITIKAS JOMĀ
- 2007.-2013.gada plānošanas periodā sadarbība ar Slovākiju notiek šādu ES struktūrfondu 3.mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu ietvaros:
- INTERREG IVC - starpreģionu sadarbības programma, kuras mērķis ir atbalstīt reģionālās attīstības politiku inovāciju, zināšanu ekonomikas, vides un risku novēršanas jomās, kā arī veicināt Eiropas ekonomisko modernizāciju un konkurētspējas palielināšanos;
- URBACT II - pilsētvides attīstības programma, kuras mērķis ir uzlabot ilgtspējīgas, integrētas pilsētu attīstības politikas efektivitāti Eiropā, lai īstenotu Lisabonas un Gēteborgas stratēģijas.
Latvija un Slovākija piedalās arī šādos INTERREG IVC programmas projektos: NEEBOR („Networking for Enterprises in the Eastern External Border Regions” un FUTURE FOREST („Woodlands for Climate Change”).
SADARBĪBA SATIKSMES JOMĀ
Latvijas un Slovākijas sadarbību satiksmes jomā regulē „Latvijas Republikas valdības un Slovākijas Republikas valdības nolīgums par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”, kas noslēgts 1998.gada 9.aprīlī Rīgā.
Autosatiksmes jomā sadarbība ar Slovākiju notiek Latvijas-Slovākijas Kopējās komisijas par autopārvadājumu jautājumiem ietvaros.
Dzelzceļa jomā sadarbība notiek Starptautiskās Dzelzceļu sadarbības organizācijas (OSJD) ietvaros un Starptautiskās Dzelzceļa savienības (UIC) ietvaros.
Tranzīta jomā šobrīd aktīvu sadarbības projektu ar Slovākiju nav, taču Latvijas uzņēmēji un ostas piedāvā Slovākijas uzņēmējiem investēt Latvijas ostās un loģistikas centros, kā arī izmantot Latvijas transporta infrastruktūru un loģistikas centru pakalpojumus savu kravu transportēšanai.
Starp Latviju un Slovākiju nepastāv starptautisko autopārvadājumu atļauju režīms.
SADARBĪBA LABKLĀJĪBAS POLITIKAS JOMĀ
Nodarbinātības valsts aģentūra sadarbojas ar Slovākijas nodarbinātības dienestu projekta „Darba mūža mobilitātes programma” ietvaros.
SADARBĪBA VESELĪBAS APRŪPES JOMĀ
- VSIA”Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca”- sadarbība COORENOR ietvaros orgānu transplantācijas jomā;
- VA „Latvijas Infektoloģijas centrs” sadarbība BORDERNET projekta ‘HIV/AIDS/STI praktiskās profilakses, diagnostikas un aprūpes attīstīšanai Centrāl – un Austrumeiropā” ietvaros;
- Rīgas Stradiņa universitāte – sadarbības programma ārstniecisko metožu pilnveidē un jauno speciālistu apmācībā.
SADARBĪBA FINANŠU POLITIKAS JOMĀ
1999.gada 11.martā tika parakstīta Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem, kas stājās spēkā 2001.gada 1.janvārī.
Saskaņā ar ES normatīvajiem aktiem – Eiropas Padomes 1977.gada 19.decembra Direktīvu 77/799/EEC par dalībvalstu kompetentu iestāžu savstarpēju palīdzību tiešo nodokļu jomā, notiek informācijas apmaiņa starp Nodokļu administrācijām.
Latvijas Republikas nodokļu administrācijas sadarbību ar Slovākijas nodokļu administrāciju PVN jomā nosaka Padomes regula Nr. 1798/2003/EK par administratīvu sadarbību pievienotās vērtības nodokļu jomā. Savukārt akcīzes nodokļa jomā Padomes 2008.gada 16.decembra direktīva 2008/118/EK un Padomes Regula Nr 2073/2004/EK. Atbilstoši minēto regulu prasībām tiek nodrošināta kontrole un pareiza PVN un akcīzes nodokļa piemērošana veiktajiem darījumiem starp abām valstīm.
LATVIJAS PAŠVALDĪBU SADARBĪBA AR SLOVĀKIJAS PAŠVALDĪBĀM
Alojas novads sadarbojas ar Komārovci (Komárovce), savukārt Valkas novards ar Tvrdošinu (Tvrdošín).
Līgumtiesiskā bāze
Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Slovākija
Saites par Slovākiju
Mediji (angļu valodā)
