Informācija ceļotājiem
Ārpolitika  /  Divpusējās attiecības
  
Latvijas un Slovākijas attiecības [30.12.2008]
Izdrukas versija  
Nosūtīt šo saiti 
 

Latvijas un Slovākijas sadarbība balstās kopīgās vērtībās un ārpolitikas mērķos, kas nodrošina konstruktīvu divpusējo sadarbību abu valstu starpā un ciešu partnerību ES, NATO un citu starptautisko organizāciju ietvaros. Latvija ir ieinteresēta paplašināt tirdznieciski ekonomisko sadarbību ar Slovākiju, kā arī tālāk attīstīt sadarbību aizsardzības, iekšlietu, kultūras un citās jomās.

Tāpat abu valstu sadarbība norisinās daudzpusējos reģionālajos formātos, piem. B3 (Baltijas valstis) un V4 (Višegradas valstis) ietvaros, kur veiksmīga sadarbība izveidojusies, konsultējoties Eiropas Kaimiņu politikas jautājumos.


Diplomātisko attiecību vēsture

Čehoslovākija atzina Latvijas valsti un nodibināja diplomātiskās attiecības ar Latviju 1922.gada 5.janvārī. No 1925.gada līdz 1933.gadam Bratislavā darbojās Goda vicekonsulāts, no 1933.gada līdz 1940.gadam - Goda konsulāts. [Savukārt Prāgā no 1931.līdz 1939.gada sākumam darbojās Latvijas sūtniecība; pirms tam no 1922.līdz 1927.gadam - konsulāts, no 1928.līdz 1930.gadam - ģenerālkonsulāts].

1991.gada 9.septembrī Čehoslovākijas Federatīvā Republika atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Latvijas Republiku. Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas diplomātiskās attiecības tika nodibinātas 1993.gada 1.janvārī, kad izveidojās divas neatkarīgas valstis - Čehijas Republika un Slovākijas Republika.

Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Slovākijā kopš 2006.gada 9.maija ir Aivars Groza (ar rezidenci Vīnē). Slovākijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā kopš 2005.gada 29.marta ir Ivans Špilda (Ivans Špilda).
 

Parlamentārā sadarbība

Slovākijas parlamentā ir izveidota Slovākijas-Latvijas sadraudzības grupa, kuras priekšsēdētājs ir Sociāldemokrātiskās partijas Smer pārstāvis Bohumils Hanzels (Bohumil Hanzel). Latvijas parlamentā deputātu grupa sadarbībai ar Slovākijas parlamentu tika izveidota 2007. gada 14. aprīlī. Tās priekšsēdētāja ir Sarmīte Ķikuste (JL) un priekšsēdētāja vietnieks - Vitālijs Aizbalts (LPP/LC).
 

Ekonomiskā sadarbība

Latvijai, kļūstot par ES dalībvalsti 2004.gada 1.maijā, Latvijas un Slovākijas ekonomiskās un tirdzniecības attiecības regulē ES iekšējā likumdošana un kopējā tirgus principi.

Latvijas un Slovākijas divpusējā ekonomiskā sadarbība ir vērtējama pozitīvi, šīm attiecībām vēl ir plašs neizmantots attīstības potenciāls. Lai gan savstarpējās tirdzniecības apjomi ir nelieli, tiem ir vērojama pieaugoša tendence. Latvija ir ieinteresēta attīstīt ekonomisko sadarbību ar Slovākiju, it īpaši nozarēs ar augstu pievienoto vērtību (IT&T, metālapstrāde, finanšu sektors), kā arī tūrisma nozarē.

 

Tirdzniecība (pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem)

2008.gada janvāris - septembris:

  • Eksports:

1. Lietuva - 804 302 208 EUR jeb 14,92 % no kopējā Latvijas eksporta

2. Igaunija - 739 000 313 EUR jeb 13,71 %

3. Krievija - 549 458 209 EUR jeb 10,19 %

4. Vācija - 468 183 740 EUR jeb 8,68 %

5. Zviedrija - 416 916 795 EUR jeb 7,73 %

...

26. Slovākija - 21 687 199 EUR jeb 0,48 % 

  • Imports:

1. Vācija - 1 521 440 212 EUR jeb 14,86 % no kopējā importa Latvijā

2. Lietuva - 1 390 612 826 EUR jeb 13,58 %

3. Krievija - 929 812 795 EUR jeb 9,08 %

4. Igaunija - 807 740 837 EUR jeb 7,89 %

5. Polija - 689 377 950 EUR jeb 6,73%

21. Slovākija - 78 061 482 EUR jeb 1,74 %

Latvijai 2008.gada janvārī - septembrī ir negatīva tirdzniecības bilance ar Slovākiju - 56 374 283 EUR apmērā.

 

Galvenās eksporta preces uz Slovākiju sadalījumā pa preču veidiem 2008.gada janvārī - septembrī, EUR

Preču veids

EUR

Īpatsvars no kopējā eksporta

Kopā

21 687 199

100%

Metāli un to izstrādājumi:

 - citādi dzelzs un neleģētā tērauda stieņi, bez turpmākas apstrādes pēc kalšanas, karstās velmēšanas, karstās stiepšanas vai karstās presēšanas - 42,67%

16 078 995

74,14%

Koksne un tās izstrādājumi:

 - garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli, drāzti vai lobīti, ēvelēti vai neēvelēti, slīpēti vai neslīpēti, saaudzēti vai nesaaudzēti garumā ar ķīļtapām, biezāki par 6 mm - 42,29%

2 698 129

12,44%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas

689 842

3,18%

Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija

679 673

3,13%

Pārtikas rūpniecības produkti

368 045

1,70%

Dažādas rūpniecības preces

339 871

1,57%

Pārējais

832 644

3,83%


Galvenās importa preces no Slovākijas sadalījumā pa preču veidiem 2008.gada janvārī - septembrī, EUR

Preču veids

EUR

Īpatsvars no kopējā importa

Kopā

78 061 482

100%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas:

 - monitori un projektori, izņemot televizorus; televizori, vai videomonitori vai videoprojektori - 63,01%

47 551 207

60,92%

Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi:

 - poliamīdi pirmformās - 88,70%

16 023 957

20,53%

Metāli un to izstrādājumi:

 - plakani dzelzs vai neleģētā tērauda velmējumi ar platumu 600 mm vai vairāk, karsti velmēti, neplaķēti, bez elektrolītiska vai cita pārklājuma - 41, 73%

4 955 673

6,35%

Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons

2 177 521

2,79%

Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi

1 783 199

2,28%

Dažādas rūpniecības preces

1 311 641

1,68%

Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija

1 192 325

1,53%

Pārējais

3 065 959

3,93%

 

Latvijas un Slovākijas tirdzniecības dinamika laika posmā no 2003.līdz 2007.gadam, EUR

Gads

Eksports

Imports

2003*

8 466 481

30 322 277

2004*

7 700 508

40 760 404

2005

6 744 332

46 581 934

2006

11 806 407

57 908 682

2007

19 281 907

64 054 375

* 2003. - 2004.gadu aprēķināti pēc vidējā LB valūtas kursa


Investīcijas (avots: "Lursoft", Latvijas Banka) 

Līdz 2008.gada II ceturkšņa beigām Slovākijas uzkrātās tiešās investīcijas Latvijā veidoja 1,2 milj. LVL, savukārt Latvijas uzkrātās tiešās investīcijas Slovākijā - 0,7 milj. LVL[1].

Līdz 2008.gada 19.decembrim LR Uzņēmumu reģistrā reģistrēti 11 Slovākijas-Latvijas kopuzņēmumi (57.vieta). Slovākija Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ir veikusi ieguldījumus 141,3 tūkst. LVL apmērā (72.vieta)[2]

 

Aizsardzība

Latvijas - Slovākijas divpusējās sadarbības pamatu veido 2000. gada 28. novembrī parakstītā Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Slovākijas Republikas Aizsardzības ministrijas vienošanās par militāro sadarbību.

Divpusējās sadarbības ietvarus nosaka divpusējās sadarbības plāns, kas tiek izstrādāts un parakstīts katru gadu. Regulāri tiek organizētas divpusējās militāri politiskās konsultācijas, kurās tiek apspriestas gan starptautiskās drošības un aizsardzības politikas aktualitātes, gan aktualitātes valstu aizsardzības sistēmās un divpusējā sadarbība. 2006. gadā notika ekspertu konsultācijas starp abu valstu kapelānu dienestiem.

Kopš 2005.gada 20.aprīļa Latvijā ir akreditēts Slovākijas militārais atašejs plkv. Ivans Macko (Ivan Macko) ar rezidenci Rīgā. No 2008.g. 31.jūlija plkv. Macko beidza pildīt savus atašeja pienākumus Latvijā un aizsardzības atašeja birojs tiks pārcelts uz Varšavu. 2006.gadā par Latvijas militāro atašeju Slovākijā tika akreditēta maj. Inese Kučere ar rezidenci Prāgā, Čehijā. 

 

Iekšlietas

Iekšlietu ministrijas sadarbība ar Slovākijas institūcijām balstās uz 1999. gada 24. maijā Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas valdību parakstīto līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, nelegālo narkotiku apgrozību un citām organizētās noziedzības formām. Valsts policijai ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Slovākijas policijas dienestiem. Regulāri notiek Latvijas un Slovākijas policijas dienestu vadītāju tikšanās, lai pārrunātu savstarpējās sadarbības pilnveidošanas iespējas.

 

Kultūra un izglītība

Latvijas Zinātņu akadēmija ir noslēgusi divpusējās sadarbības līgumu ar Slovākijas Zinātņu akadēmiju. Slovākija katru gadu studentiem un pasniedzējiem no Latvijas piedāvā vairākas stipendijas studijām vai pētniecības darbu veikšanai Slovākijas augstskolās vai pētniecības institūtos. Vairākas Latvijas augstākās izglītības iestādes ar Slovākijas augstskolām ir noslēgušas divpusējos sadarbības līgumus vai sadarbības līgumus Eiropas Kopienas izglītības programmas Socrates/Erasmus ietvaros:

  • Rīgas Tehniskā universitāte sadarbojas ar Košices Tehnisko universitāti;
  • Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola sadarbojas ar Comenius universitāti Bratislavā;
  • Daugavpils Universitāte sadarbojas ar Svētā Kirila un Metodija Universitāti Trnavā;
  • Rēzeknes Augstskola sadarbojas ar Slovākijas Lauksaimniecības universitāti Nitrā un Ekonomikas universitāti Bratislavā;
  • Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola sadarbojas ar Constantine the Philosopher universitāti Nitrā un Matej Bel universitāti Banska Bistricā.

Satiksme

Nolīgums ar Slovākijas Republiku par starptautiskiem pārvadājumiem ar autotransportu noslēgts 1998.gada 9.aprīlī Rīgā.

Notiek regulāras Latvijas un Slovākijas Kopējās komisijas sanāksmes par starptautisko autopārvadājumu jautājumiem. Kopējā Komisija vienojās liberalizēt pārvadājumus uz/no trešajām valstīm, sākot ar 2006.gada 1.janvāri.

 

Nozīmīgākās vizītes 

No Latvijas:


2007.gada 24.-27.maijs

SP I.Emša dalība ES dalībvalstu parlamentu vadītāju sanāksmē Bratislavā.

2006. gada 6. - 7. jūlijs

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte Slovākijā.

2005. gada 2. - 3. februāris

Ārlietu ministra Arta Pabrika oficiālā vizīte Slovākijā.

2001. gada 13. - 14. maijs

Ministru prezidenta Andra Bērziņa oficiālā vizīte Slovākijā.

1999. gada 11. - 12. marts

Ārlietu ministra Valda Birkava oficiālā vizīte Slovākijā.

No Slovākijas:


2006. gada 29. novembris

Ārlietu ministra Jāna Kubiša (Ján Kubiš) tikšanās ar Latvijas ārlietu ministru Arti Pabriku NATO samita ietvaros.

2006. gada 18. maijs

Valsts prezidenta Ivana Gašparoviča (Ivan Gašparovič) darba vizīte Latvijā.

2005. gada 2. - 4. marts

Valsts prezidenta Ivana Gašparoviča (Ivan Gašparovič) valsts vizīte Latvijā.

2004. gada 23. - 24. maijs

Premjerministra vietnieka ES paplašināšanās un mazākumtautību jautājumos Pāla Čakī (Pál Csaký) darba vizīte Latvijā.

2003. gada 26. - 27. novembris

Nacionālās Padomes priekšsēdētāja Pavola Hrušovskī (Pavol Hrušovsky) oficiālā vizīte Latvijā.

2000. gada 5. - 6. novembris

Ārlietu ministra Eduarda Kukana (Eduard Kukan) oficiālā vizīte Latvijā.

1999. gada 23. - 24. marts

Vicepremjera ES integrācijas jautājumos Pavola Hamžika (Pavol Hamzik) vizīte Latvijā.

1998. gada 8. - 9. aprīlis

Premjerministra Vladimira Mečiāra (Vladimir Mečiar) oficiālā vizīte Latvijā.

1996. gada 18. - 19. aprīlis

Ārlietu ministra Juraja Šenka (Juraj Schenk) oficiālā vizīte Latvijā.

 

Līgumtiesiskā bāze

Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Slovākija


Saites par Slovākiju

Slovākijas Republikas Ārlietu ministrija: http://www.mzv.sk/

Slovākijas Republikas Valdība: http://www.vlada.gov.sk/

Slovākijas Republikas Prezidenta kanceleja: http://www.prezident.sk/ 

Slovākijas Republikas Nacionālā Padome (parlaments): http://www.nrsr.sk/

 


[1] Latvijas Bankas statistika

NB! Latvijas Bankas apkopotajā statistikā Latvijas investīcijas ārvalstīs tiek uzrādītas, ja atlikumi viena perioda beigās pārsniedz 0.1 MLVL, savukārt ārvalstu investīcijas  Latvijā tiek uzrādītas, ja to atlikumi viena perioda beigās pārsniedz 1 MLVL.

[2] Lursoft apkopotā LR Uzņēmumu reģistra informācija

 

K.Valdemāra iela 3 +371 67 016 201