Latvijas un Singapūras attiecības
- Diplomātisko attiecību vēsture
- Parlamentārā sadarbība
- Nozaru sadarbība
- Sadarbība kultūras jomā
- Nozīmīgākās vizītes un tikšanās
- Latvijas un Singapūras starpvaldību līgumi
- Sadarbība ekonomikā
| DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE |
Singapūra atzina Latvijas neatkarību 1991. gadā. 1992. gada 9. jūnijā tika nodibinātas diplomātiskās attiecības starp Latviju un Singapūru.
Nerezidējošie vēstnieki nav nozīmēti. Līdz 2004. gada 3. septembrim Latvijas Republikas goda konsules pienākumus Singapūras Republikā pildīja Rita Skuja-Steele. Pašlaik Latvijas Goda konsula pienākumus Singapūrā pilda Dzengteks Lovs (Low Jeng-tek).
Latvija, iestājoties Eiropas Savienībā (ES), pievienojās ES līgumiem, kas noslēgti ar Singapūru. Tirdzniecība un ekonomiskā sadarbība ar reģiona valstīm, ieskaitot Singapūru balstās uz Sadarbības līgumu starp Eiropas Ekonomisko kopienu un Dienvidaustrumu Āzijas valstu apvienības/ ASEAN dalībvalstīm (01.10.1980.).
Kopš 2001. gada oktobra notiek ES – Singapūras divpusējās konsultācijas, kuru mērķis ir veicināt ES – Singapūras savstarpējos kontaktus.
Latvijai, iestājoties ES, ir saistoša kopēja ES vīzu politika, kas nosaka, ka Singapūras pilsoņi no 2004. gada 1. maija var ieceļot un uzturēties Latvijā līdz 90 dienām bez vīzas. Turklāt, Singapūra noteica, ka Latvijas pilsoņi no 2004. gada 1. novembra var ieceļot un uzturēties Singapūrā līdz 90 dienām bez vīzas.
Starp Latviju un Singapūru pastāv sadarbība ekonomikā, kā arī notiek sadarbība starptautiskajās organizācijās. Lietderīga un perspektīva varētu būt ekonomiskās sadarbības paplašināšana, kā arī sadarbība izglītības, kultūras, veselības un iekšlietu jomās.
Patentu Valdei ir ar Singapūras Patentu un preču zīmju iestādi kopš 2004. gada izveidojušās labas attiecības profesionālās domu apmaiņas preču zīmju aizsardzības jomā. Vienlaikus notiek arī apmaiņa ar atsevišķiem metodiskiem materiāliem un viedokļu apmaiņa WIPO Asamblejās, komitejās, darba grupās un citos pasākumos.
Valsts Zemes dienestam sadarbība norisinās International Cartographic asociācijas darbības ietvaros.
PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA
2008. gada 3.aprīlī 9. Saeimā izveidota deputātu grupa sadarbības veicināšanai ar Singapūras parlamentu. Par deputātu grupas priekšsēdētāju tika ievēlēts Artis Pabriks, bet par vietnieci - Ingrīda Circene (JL).
2011.gada 21.martā 11.Saeimā izveidota deputātu grupa sadarbībai ar Singapūras parlamentu. Deputātu grupas vadītājs – Edvards Smiltēns.
| NOZARU SADARBĪBA |
2011. gada 7. jūnijā - Latvijas Goda konsula Singapūrā Dzengteka Lova (Low Jeng-tek) dalība Latvijas Ārlietu ministrijas rīkotajā paneļdiskusijā uzņēmējiem „Entering South-East Asia” („Ieejot Dienvidaustrumāzijā”)
| SADARBĪBA KULTŪRAS JOMĀ |
2006. gada 13. – 29. aprīlī Latvijas režisora Freda Klementa filma "Krišana" piedalījās Singapūras filmu festivālā.
2007. gada oktobrī Singapūras Nacionālā operas institūta lekcija un priekšnesumi Rīgā, Latvijas teātra festivāla ietvaros.
2011. gada 8. jūlijā Rīgas Motormuzejā finišē ugunsdzēsēju auto ekspedīcija Rīga – Singapūra – Rīga.
2013.gada 6.februārī Latvijas goda konsula Singapūrā padomnieks Sevs Tiams Lovs (Low Siew Thiam) piedalījās grāmatas „Singapūras stāsts” atklāšanā biznesa augstskolā „Turība”.
| NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS |
| 1991. gada decembris |
Ārlietu ministra J. Jurkāna vizīte Singapūrā |
| 1993. gada decembris |
Ārlietu ministra G. Andrejeva vizīte |
| 1996. gada oktobris |
Saeimas priekšēdētāja Ā. Čepāņa vizīte |
| 1996. gads |
Ekonomikas ministra G. Krasta vadītā delegācija piedalās PTO konferencē |
| 1998. gada jūlijs |
Finanšu ministra R. Zīles vizīte |
| 1999. gada 5. – 10. oktobris |
Transporta ministra A.Gorbunova darba vizīte |
| 2001. gads |
Singapūras Premjerministra Speciālo uzdevumu vēstnieka Kemala Sidika vizīte (Kemal Siddique) |
| 2007. gada 31. maijs - 3. jūnijs |
Ārlietu ministra Dr. A. Pabrika oficiālā vizīte Singapūrā |
|
2011. gada 8. jūlijs |
Latvijas Goda konsula Singapūrā Dzengteka Lova (Low Jeng-tek) vizīte Rīgā |
|
2011.gada 23.septembris |
Ārlietu ministra Ģ.V.Kristovska tikšanās ar Singapūras ārlietu ministru Kasiviswanathan Shanmugam. |
| 2012.gada 1.-2.maijs | Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte Singapūrā |
| 2012.gada 6. novembris | Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tiekas ar Singapūras ārlietu ministra vietnieci Greisu Fu (Grace Fu) 9.ASEM (Āzijas-Eiropas tikšanās) samita ietvaros Vjentjanā, Laosā. |
| 2013.gada 5.-8.marts | Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta darba vizīte Singapūrā |
| LATVIJAS UN SINGAPŪRAS STARPVALDĪBU LĪGUMI |
Latvijas un Singapūras starpvaldību līgumi
- Latvijas Republikas valdības un Singapūras Republikas valdības nolīgums par gaisa satiksmi (noslēgšanas datums: 06/10/1999, statuss: spēkā esošs: 03/01/2000, beztermiņa);
- Latvijas Republikas valdības un Singapūras Republikas valdības līgums par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību (noslēgšanas datums: 07/07/1998, statuss: spēkā esošs: 18/03/1999, beztermiņa);
- Latvijas Republikas valdības un Singapūras Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem (noslēgšanas datums: 06/10/1999, statuss: spēkā esošs: 18/02/2000, beztermiņa).
| SADARBĪBA EKONOMIKĀ |
Tirdzniecība (pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem)
2011.gadā
· Eksports:
56. Singapūra – 6 386 109 EUR jeb 0,08%
· Imports:
52. Singapūra – 4 550 136 EUR jeb 0,05%
· 2011.gadā Latvija ir eksportējusi uz Singapūru pakalpojumus 7,94 MLVL apmērā, galvenokārt: kravas pārvadājumi pa dzelzceļu (6,32 MLVL) un pa jūru (1,09 MLVL), savukārt no Singapūras ir importēti pakalpojumi 0,65 MLVL apmērā, galvenokārt: kravas pārvadājumi ar gaisa transportu (0,23 MLVL), citi saimnieciskās darbības pakalpojumi (0,16 MLVL) un personiskie braucieni (0,11 MLVL).
Galvenās eksporta preces uz Singapūru sadalījumā pa preču veidiem 2011.gadā
|
Preču Veids |
EUR |
Īpatsvars no kopējā eksporta |
|
Kopā |
6 386 109 |
100% |
|
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas - Telefonu aparāti – 54% - Daļas un piederumi elektromašīnām – 23% |
4 405 955 |
69,46% |
|
Pārtikas rūpniecības produkti - Nedenaturēts etilspirts – 89% |
1 057 186 |
16,67% |
|
Optiskās ierīces un aparāti (iesk. medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti |
338 734 |
5,34% |
|
Minerālie produkti |
170 372 |
2,69% |
|
Dzīvnieki un lopkopības produkcija |
135 818 |
2,14% |
|
Dažādas rūpniecības preces |
132 600 |
2,09% |
Galvenās importa preces no Singapūras sadalījumā pa preču veidiem 2011.gadā
|
Preču Veids |
EUR |
Īpatsvars no kopējā importa |
|
Kopā |
4 550 136 |
100% |
|
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas - Telefonu aparāti – 39% - Kalkulatori un kabatas formāta ierīces ar skaitļošanas funkcijām datu ierakstīšanai, reproducēšanai un demonstrēšanai – 30% |
3 177 829 |
69,84% |
|
Pārtikas rūpniecības produkti - Kafijas, tējas un mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi – 82% |
494 759 |
10,87% |
|
Metāli un to izstrādājumi - Dzelzs vai tērauda skrūves, bultskrūves, uzgriežņi u.tml. izstrādājumi – 95% |
392 164 |
8,62% |
Latvijas un Singapūras tirdzniecības dinamika laika posmā no 2005. līdz 2011.gadam, EUR
|
Gads |
Eksports |
Imports |
|
2005 |
3 239 193 |
1 712 308 |
|
2006 |
4 019 528 |
4 129 298 |
|
2007 |
2 929 975 |
2 490 053 |
|
2008 |
3 262 228 |
3 541 458 |
|
2009 |
5 867 009 |
1 760 118 |
|
2010 |
13 497 404 |
2 153 288 |
|
2011 |
6 386 109 |
4 550 136 |
Investīcijas (pēc Latvijas Republikas Centrālās Statistikas pārvaldes un Latvijas bankas datiem)
2011.gada beigās reģistrētie Singapūras tiešo investīciju atlikumi Latvijā veidoja 2,9 MLVL. Investīcijas veiktas galvenokārt apstrādes rūpniecībā (1,8 MLVL), savukārt Latvijai nav tiešo investīciju atlikumi Singapūrā[1].
2012.gada 17. aprīlī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēti 13 Latvijas – Singapūras kopuzņēmumi. Singapūras investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos sastāda 1,695 MLVL (56. vieta)[2].
[1] Latvijas Banka
[2] Lursoft
