Latvijas un Serbijas attiecības

Latvijas un Serbijas divpusējās attiecības ir labas un kļūs arvien intensīvākas līdz ar Serbijas integrācijas ES padziļināšanos. Latvija ir ieinteresēta aktivizēt politisko, tirdznieciski ekonomisko un kultūras sadarbību un ir gatava dalīties savā ES integrācijas un iekšējo reformu pieredzē.

Latvija atbalsta Eiropas Savienības perspektīvu Serbijai. 2008.gada 29.aprīlī tika parakstīts Eiropas Kopienu un Serbijas Stabilizācijas un asociācijas nolīgums (SAN). 2010.gada 14.jūnijā ES ārlietu ministri vienojās sākt SAN ratifikāciju ES dalībvalstu parlamentos. Stabilizācijas un asociācijas nolīgums stāsies spēkā pēc tā ratifikācijas visās ES dalībvalstīs. Latvija SAN ratificēja 2011.gada 7.aprīlī. Laikā, kamēr vēl nav pabeigtas procedūras, lai šis nolīgums stātos spēkā, saskaņā ar SAN 139.pantu, dažu SAN daļu noteikumi, īpaši par preču brīvu apriti, kā arī attiecīgie noteikumi par transportu, ir spēkā ar pagaidu nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Serbiju, kurš stājās spēkā 2010.gada 1.februārī. 2009.gada 22.decembrī Serbija iesniedza pieteikumu dalībai ES.  

• Diplomātisko attiecību vēsture
• Parlamentārā sadarbība
• Sadarbība ekonomikā
• Nozīmīgākās vizītes un tikšanās
• Informācijas avoti

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

1926.gada 7.septembrī Latvija nodibināja diplomātiskās attiecības ar Serbu, horvātu un slovēņu karalisti (no 1929.gada Dienvidslāvijas karalisti). Diplomātiskās attiecības ar Dienvidslāvijas Federatīvo Republiku tika atjaunotas 2001.gada 19.janvārī.

Pirmais Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Dienvidslāvijas karalistē bija Kārlis Ducmanis (1928-1933, ar rezidenci Ženēvā, vēlāk Prāgā), bet no 1933.gada augusta vēstnieka pienākumus pārņēma Mārtiņš Nukša (1933-1939).

Pirmais atjaunotās Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Serbijā un Melnkalnē bija Pēteris Vaivars (2003. gada 15.maijs - 2006. gada 11. augusts) ar rezidenci Rīgā.

Kopš 2010.gada 25.marta Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Serbijā ir Aiga Liepiņa ar rezidenci Strasbūrā, Francijā.

Dienvidslāvijas karalistes pilnvarotie lietveži Rīgā bija Stanoje Pelivanovičs (Stanoje Pelivanović) (1929-1932) un Velizars Ninčičs (Velizar Ninčić) (1932 -1933).

Pirmais Serbijas un Melnkalnes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā bija Dejans Vasiljevičs (Dejan Vasiljević) (2003- 2005, ar rezidenci Stokholmā). Nākamais Serbijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā bija Ninoslavs Stojadinovičs (Ninoslav Stojadinović) ar rezidenci Stokholmā, Zviedrijā. Kopš 2011. gada 24. maija Serbijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā ar rezidenci Stokholmā ir Dušans Crnogorčevičs (Dušan Crnogorčević).

 

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

 11. Saeimā ir izveidota deputātu grupa sadarbībai ar Serbijas parlamentu. Deputātu grupas vadītājs ir Nikolajs Kabanovs (SC).

 

 

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Tirdzniecība (pēc Latvijas Centrālā statistikas pārvaldes datiem) 

2011.gadā Latvijas un Serbijas preču tirdzniecības apgrozījums sasniedza 6,04 MEUR (69.vieta). Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijas preču tirdzniecības apgrozījums ar Serbiju ir palielinājies par 18,53% jeb 0,94 MEUR (t.sk. eksports uz Serbiju ir palielinājies par 32,92% jeb 0,67 MEUR, bet imports – par 8,89 % jeb 0,27 MEUR. 2011.gadā Latvijai bija negatīva preču tirdzniecības bilance ar Serbiju: -0,61 MEUR apmērā.

Galvenās Latvijas eksporta preču grupas ir koksne un tās izstrādājumi – saplāksnis (49,57%), minerālie produkti – kūdra (19,11%) un mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (17,67%).

Galvenās importa preču grupas ir koksnes papīrmasa; papīrs un kartons (34,40%), metāli un to izstrādājumi (16,72%), mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (15,37%).  

2011.gads: 

·      Eksports:

1.      Lietuva – 1 364 526 852 EUR jeb 17,16% no kopējā Latvijas eksporta

2.      Igaunija – 1 046 847 395 EUR jeb 13,17%

3.      Krievija – 906 170 810 EUR jeb 11,40%

4.      Vācija – 645 164 193 EUR jeb 8,11%

5.      Zviedrija – 478 804 625 EUR jeb 6,02%

.....

76. Serbija – 2 716 219 EUR jeb 0,03%

   

·      Imports:

1.      Lietuva – 1 779 345 484 EUR jeb 18,31% no kopējā importa Latvijā

2.      Vācija – 1 123 031 994 EUR jeb 11,56%

3.      Krievija – 938 361 536 EUR jeb 9,66%

4.      Polija – 725 300 764 EUR jeb 7,46%

5.      Igaunija – 658 373 371 EUR jeb 6,78%

.....

57. Serbija – 3 324 921 EUR jeb 0,03%

 

Eksporta preces uz Serbiju sadalījumā pa preču veidiem 2011.gadā

Preču veids	EUR	Īpatsvars no kopējā eksporta, %
Kopā	2 716 219	100%
Koksne un tās izstrādājumi Saplāksnis, finierētas plātnes un tamlīdzīgi laminēti koksnes materiāli – 97,50%	1 346 385	49,57%
Minerālie produkti Aglomerēta un neaglomerēta kūdra – 100%	519 087	19,11%
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas Telefonu aparāti – 64,87% Daļas un piederumi – 14,71%	479 229	17,64%
Transporta līdzekļi	241 254	8,88%
Jēlādas, ādas, kažokādas un izstrādājumi no tām	31 664	1,17%
Dažādas rūpniecības preces	26 371	0,97%
Optiskās ierīces un aparāti (iesk. Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti	23 224	0,86%
Metāli un to izstrādājumi	16 189	0,60%
Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi	12 963	0,48%
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija	12 420	0,46%
Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons	3 837	0,14%
Pārtikas rūpniecības produkti	3 596	0,13%

 

Importa preces no Serbijas sadalījumā pa preču veidiem 2011.gadā

Preču veids	EUR	Īpatsvars no kopējā importa, %
Kopā	3 324 921	100%
Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons Tualetes papīrs un tamlīdzīgs papīrs – 60,30% Papīrs, kartons, celulozes vate un audums no celulozes šķiedrām – 29,22%	1 143 613	34,40%
Metāli un to izstrādājumi Metālkonstrukcijas un to daļas – 41,15% Plakani dzelzs vai neleģētā tērauda velmējumi – 38,22%	556 038	16,72%
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas Elektrotermiskās ierīces mājsaimniecības vajadzībām – 21,25% Speciāli mehānismi un mehāniskas ierīces – 18,73% Elektrības transformatori, statiskie pārveidotāji un indukcijas spoles – 17,80%	510 917	15,37%
Transporta līdzekļi	284 872	8,57%
Pārtikas rūpniecības produkti	283 186	8,52%
Augu valsts produkti	227 823	6,85%
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi	197 334	5,93%
Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi	109 654	3,30%
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija	8 324	0,25%
Koksne un tās izstrādājumi	1 324	0,04%
Minerālie produkti	1 064	0,03%
Optiskās ierīces un aparāti (iesk. Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti	655	0,02%
Dažādas rūpniecības preces	117	0,004%

 

Latvijas un Serbijas tirdzniecības dinamika laika posmā no 2005.gada līdz 2011.gadam, EUR

Gads	Eksports	Imports
2005	230 834	1 244 754
2006	816 748	5 584 681
2007	996 345	10 571 888
2008	1 626 879	4 093 190
2009	1 333 189	3 243 393
2010	2 043 526	3 053 334
2011	2 716 219	3 324 921

Investīcijas

Pēc Latvijas Bankas datiem 2011.gada III ceturkšņa beigās Latvijas tiešo investīciju atlikumi Serbijā, kā arī Serbijas tiešo investīciju atlikumi Latvijā nav reģistrēti.

2012.gada 24.februārī Serbijas tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā sasniedza 2 000 LVL (119. vieta). Uzņēmumu reģistrā reģistrēts 1 uzņēmums ar Serbijas kapitālu. Vienīgais investors ir privātpersona Šordan Jovan, kas ir 100% SIA "Darlington Steinberg & Associates-Baltics, Russia & CIS" kapitāldaļu turētājs (darbības joma nav norādīta). (avots: Lursoft)

 

 

 

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS

2001. gada marts	Latvijas ārlietu ministra Induļa Bērziņa vizīte Belgradā saistībā ar Latvijas prezidentūru Eiropas Padomē.
2003.gada 26.augusts	Serbijas un Melnkalnes ārlietu ministra Gorana Svilanoviča (Goran Svilanović) vizīte Latvijā.
2005. gada 8.-11.februāris	Serbijas un Melnkalnes ārlietu ministra vietnieka Predraga Boškoviča (Predrag Bošković) vizīte Latvijā.
2005. gada 22.-24.novembris	Latvijas ārlietu ministra Arta Pabrika vizīte Belgradā un Prištinā.
2006.gada 19.septembris	Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un Serbijas Republikas prezidenta Borisa Tadiča (Boris Tadić) tikšanās Ņujorkā, ANO Ģenerālās Asamblejas ietvaros.
2008.gada 26.septembris	Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera un Serbijas Republikas prezidenta Borisa Tadiča (Boris Tadić) tikšanās Ņujorkā, ANO Ģenerālās Asamblejas ietvaros.
2009.gada 25.septembris	Latvijas ārlietu ministra Māra Riekstiņa un Serbijas Republikas ārlietu ministra Vuka Jeremiča (Vuk Jeremić) tikšanās Ņujorkā, ANO Ģenerālās Asamblejas ietvaros.
2010.gada 12.-13. jūlijs	Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera valsts vizīte Serbijā.
2011.gada 6.decembris	Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča un Serbijas ārlietu ministra Vuka Jeremiča (Vuk Jeremić) tikšanās Viļņā EDSO ietvaros.

 

 

 

INFORMĀCIJAS AVOTI

Līgumi

2005.gada 22.novembrī tika parakstīta Latvijas Republikas valdības un Serbijas (toreiz Serbijas un Melnkalnes) Ministru padomes konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (stājusies spēkā 2006.gada 19.maijā). 

 

Saite:

Serbijas Ārlietu ministrija: http://www.mfa.gov.rs/