Starp Latviju un Poliju izveidojušies cieši kontakti visās jomās un līmeņos. Visaktīvākā sadarbība ir aizsardzības, iekšlietu, reģionālās attīstības, pašvaldību, kā arī izglītības un kultūras jomās. Par vienu no prioritātēm uzskatāma tirdznieciski ekonomisko sakaru veicināšana. Latvija ir ieinteresēta sadarbību tālāk attīstīt un stiprināt kā divpusēji, tā Baltijas jūras reģiona, Eiropas Savienības un NATO, kā arī starptautisko organizāciju, t.sk., ANO ietvaros.

Diplomātisko attiecību vēsture

Polija Latvijas valsts neatkarību atzina 1921. gada 27. janvārī (Polijas nota par Latvijas atzīšanu de iure ir datēta ar 1920. gada 31. decembri, bet tā tika iesniegta Latvijas Ārlietu ministrijā 1921. gada 27. janvārī).

Pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas diplomātiskās attiecības tika atjaunotas 1991. gada 30. augustā.

Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Polijas Republikā kopš 2004. gada 13. decembra ir Alberts Sarkanis.

Polijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā kopš 2005. gada 25. oktobra ir Maciejs Klimčaks (Maciej Klimczak).

Ekonomiskā sadarbība

Kopš Latvijas un Polijas iestāšanās Eiropas Savienībā abu valstu ekonomiskās attiecības regulē Eiropas Savienības iekšējā likumdošana un vienotā tirgus principi.

Latvijas eksports uz Poliju 2008.gada pirmajā pusē sasniedza 112,2 milj. EUR jeb 3,89% (2007. gadā tas sastādīja 195,6 milj. EUR) no Latvijas kopējā eksporta apjoma. Savukārt imports no Polijas 2008.gada pirmajā pusē sasniedza 312,4 milj. EUR jeb 10,82% (2007. gadā tas sastādīja 689,4 milj. EUR) no Latvijas kopējā importa apjoma.

Latvija uz Poliju galvenokārt eksportē metāla izstrādājumus (50%), koksni un tās izstrādājumus (16 %), savukārt no Polijas tiek importētas mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas (15%), metāli (12%), ķīmiskās rūpniecības produkcija (12%) u.c. preces.

2007. gadā Polija ieņēma 8. vietu Latvijas ārējās tirdzniecības eksporta partneru vidū un 5. vietu importa partneru vidū.

Preču eksporta un importa dinamika (milj. EUR)

Galvenās eksporta preces uz Poliju sadalījumā pa preču veidiem 2008.gada janvārī - jūnijā, milj. EUR

Galvenās importa preces no Polijas sadalījumā pa preču veidiem 2008.gada janvārī - jūnijā, milj. EUR

Investīcijas

2008. gada 2. jūlijā LR Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 153 Latvijas - Polijas kopuzņēmumi. Kopuzņēmumi darbojas galvenokārt automobiļu un motociklu pārdošanas, tehniskās apkopes un remonta jomā, finanšu starpniecībā un tekstilizstrādājumu ražošanā.

Polijas tiešās uzkrātās investīcijas Latvijā 2008.gada II ceturkšņa beigās sastādīja 7,2 milj. LVL, savukārt Latvijas tiešās uzkrātās investīcijas Polijā veidoja 22,3 milj. LVL. 2008.gada 2.jūlijā Polijas tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā sasniedza 2,5 milj. LVL (35. vieta). LR Uzņēmumu reģistrā reģistrēti 153 Polijas - Latvijas kopuzņēmumi.

Lielākais Polijas investīciju apjoms nonācis jurisprudences, grāmatvedības un auditorpakalpojumu jomā, kā arī individuālas lietošanas priekšmetu, sadzīves tehnikas un aparatūras vairumtirdzniecības nozarē.

Tūrisms

2003. gada 1. septembrī Varšavā tūrisma attīstības veicināšanas nolūkos tika atvērta Rīgas Tūrisma koordinācijas un informācijas centra filiāle. Centrs tika dibināts, pamatojoties uz 2003.gadā parakstīto Sadarbības līgumu starp Rīgas pilsētas domi un Varšavas pilsētas domi.

Latvijas nacionālais tūrisma portāls www.latviatourism.lv sākot ar 2006. gadu ir pieejams arī poļu valodā.

Būtisku lomu abu valstu sadarbībā, kā arī tūrisma veicināšanā spēlē labi attīstīta savstarpējā transporta infrastruktūra – regulāri autobusu reisi uz lielākajām Polijas pilsētām, kā arī tiešie avio savienojumi. Tiešo avio savienojumu Rīga – Varšava nodrošina Polijas aviokompānija "LOT". Autobusu satiksmi nodrošina uzņēmumi "Ecolines", "Nordeka" un Eiropas pasažieru pārvadātāju asociācija "Eirolines".

Izglītība un zinātne

Nozīmīga abu valstu sadarbība izveidojusies izglītības un zinātnes jomā. Tā balstās uz bijušā Polijas premjerministra K.Marcinkeviča darba vizītes laikā Latvijā 2006. gada 29. martā parakstīto starpvaldību Līgumu par sadarbību kultūrā un izglītībā.

Sadarbības ietvaros tiek rīkotas regulāras studentu un pasniedzēju apmaiņas, vasaras skolas, prakses, zinātniskās konferences, kā arī pasniedzēju un izglītības un zinātnes sfērā strādājošo amatpersonu pieredzes apmaiņas braucieni.

Vairākām Latvijas augstākās izglītības iestādēm ir noslēgti divpusējie sadarbības līgumi ar Polijas universitātēm: Latvijas Universitātei - ar Ščecinas Universitāti un Gdaņskas Universitāti, Daugavpils Universitātei - ar Varšavas Lauksaimniecības universitāti, Rēzeknes augstskolai - ar Vroclavas Universitāti, Lodzas augstskolu, Poznaņas augstskolu un Ekonomikas un finanšu augstskolu Varšavā. Latvijas un Polijas augstākās izglītības iestādes sadarbojas arī dažādu starptautisko izglītības programmu ietvaros: "Socrates/Erasmus", "Leonardo da Vinči", "Campus Europe", UNICA (Network of Universities from the Capitals of Europe) un BSRUN (Baltic Sea Region Universities Network).

Latvijas Kultūras akadēmijai "Erasmus" programmas ietvaros izveidojusies sadarbība ar A.Zelveroviča Teātra akadēmiju, L.Solska Valsts teātra augstskolu Krakovā un A.Mickeviča universitāti Poznaņā. Akadēmijā ir izveidota starptautiska bakalaura programma "Starpkultūru sakari Latvija - Polija", kā arī Poļu valodas un kultūras informācijas centrs.

Latvijas Zinātņu akadēmijai ir noslēgts sadarbības līgums ar Polijas Zinātņu akadēmiju par zinātnieku apmaiņu.

Kopumā Latvijā darbojas piecas poļu skolas: divas Rīgā, pa vienai - Daugavpilī, Krāslavā un Jēkabpilī.

Kultūra

Īpaši atzīmējama Latvijas un Polijas sadarbība kultūras jomā. Latvijas Nacionālais Mākslas muzejs regulāri sadarbojas ar Polijas nacionālajiem muzejiem Varšavā, Ščecinā, Krakovā un Poznaņā. Latvijas Nacionālais Vēstures muzejs sadarbojas ar Polijas Valsts arheoloģijas muzeju, bet Latvijas Ārzemju mākslas muzejs organizē dažādu Polijas mākslinieku personālizstādes.

Dailes teātris, Jaunais Rīgas teātris un Liepājas teātris ir piedalījušies dažādos starptautiskos teātra festivālos Vroclavā, Gdaņskā, Krakovā un Varšavā. Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris sadarbojas ar Varšavas filharmonisko orķestri. Latvijā ir uzstājušies tādi pasaulslaveni poļu mākslinieki, kā komponists un diriģents Kšištofs Pendereckis un pianists Ježi Romaņuks.

Kinoteātrī "Rīga" ar Polijas vēstniecības atbalstu jau vairākus gadus darbojas Poļu kino klubs, kura apmeklētājiem ir iespēja regulāri noskatīties dažādu gadu labākās poļu filmas. Latvijas Nacionālās bibliotēkas pastāvīgie sadarbības partneri Polijā ir Polijas Nacionālā bibliotēka Varšavā, Pomerānijas bibliotēka Ščecinā un Sejma bibliotēka Varšavā. Latvijas Literatūras centram izveidojusies sadarbība ar Polijas izdevniecību "SARA" un Polijas Grāmatu institūtu, izdodot latviešu autoru darbus poļu valodā un organizējot kopīgus projektus "Literature Across Frontiers" programmas ietvaros.

Polijas pilsētā Toruņā no 2008. gada 24. līdz 30. maijam notika 18. Starptautiskais teātru festivāls "Kontakt". Festivālā Jaunais Rīgas teātris par izrādi "Klusuma skaņas" saņēma galveno godalgu Grand Prix. Savukārt Alvis Hermanis tika atzīts par festivāla labāko režisoru.

Pašvaldību sadarbība

Starp Latvijas un Polijas pašvaldībām izveidojusies aktīva sadarbība ekonomikas, tirdzniecības, izglītības, kultūras, sporta, informācijas un tūrisma jomās. Vairākām Latvijas pilsētām ir noslēgti sadarbības un sadraudzības līgumi ar Polijas pilsētām: Rīgai ar Varšavu, Daugavpilij ar Radomu, Krāslavai ar Braņsku un Hajnovsku, Valmierai ar Zdunsku Volu, Jūrmalai ar Sopotu, Liepājai ar Elblongu un Jēkabpilij ar Sokolovu Podlaski un Červionu Leščinu. Sadarbību ietvaros minēto pilsētu poļu un latviešu kopienas, kultūras biedrības un pašdarbības kolektīvi un piedalās dažādos starptautiskos mākslas un kultūras festivālos, pilsētu svētkos un deju un koru forumos. Regulāri tiek rīkotas uzņēmēju delegāciju un kultūras speciālistu vizītes, meistarklašu nodarbības un studentu un pasniedzēju apmaiņa. Daugavpils poļu skola un Poļu kultūras centrs aktīvi sadarbojas ar Pasaules poļu kopienas "Wspolnota Polska" Varšavas, Vengožēvas, Žešuvas, un Gdaņskas nodaļām, kā arī ar fondu "Palīdzība ārzemēs dzīvojošiem poļiem".

Baltijas valstu un Višegradas valstu sadarbība

No 2008.gada jūlija līdz 2009.gada jūnijam Polija ir prezidējošā valsts Višegradas valstu grupā. Polija turpina aizsākto V4+ formātu - sadarbība ar Ziemeļvalstīm, Baltijas valstīm, GUAM grupas valstīm u.c.

2008.gada 5.novembrī Varšavā notika Baltijas valstu un Višegradas valstu premjerministru tikšanās, bet 24.novembrī Baltijas valstu, Višegradas valstu, Bulgārijas, Rumānijas, Slovēnijas un Zviedrijas ārlietu ministru vai to pārstāvju tikšanās. Galvenais pārrunājamo jautājumu loks ietvēra Eiropas Kaimiņattiecību politikas Austrumu partnerības, enerģētikas u.c. Eiropas Savienības dienaskārtībā esošus jautājumus.

2008.gada 6.decembrī Gdaņskā notika Baltijas valstu, Višegradas valstu, Bulgārijas, Rumānijas premjerministru un Eiropas Padomes priekšsēdētāja N.Sarkozī tikšanās, kuras galvenais mērķis bija rast vienošanos par klimata un enerģētikas paketi.

Līdz šim starp Baltijas valstīm un Višegradas valstīm ir notikusi arī veiksmīga sadarbība, saskaņojot viedokļus jautājumos par bezvīzu režīma ieviešanu ar ASV un pievienošanos Šengenas zonai.

Nozīmīgākās vizītes

Līgumtiesiskā bāze

Informācija par divpusējiem līgumiem ar Poliju

Saites par Poliju

Polijas Republikas Ārlietu ministrija: http://www.mfa.gov.pl/

Polijas Republikas valdība: http://www.kprm.gov.pl/english/

Polijas Republikas prezidenta kanceleja: http://www.president.pl/x.node?id=479

Polijas Republikas parlamenta augšpalāta (Senāts): http://www.senat.gov.pl/indexe.htm

Polijas Republikas parlamenta apakšpalāta (Sejms): http://www.sejm.gov.pl/english.html