Latvijas un Polijas attiecības
Starp Latviju un Poliju izveidojušies cieši kontakti visās jomās un līmeņos. Visaktīvākā sadarbība ir aizsardzības, izglītības un kultūras jomās, kā arī starp pašvaldībām. Par vienu no prioritātēm uzskatāma tirdznieciski ekonomisko sakaru veicināšana. Latvija ir ieinteresēta sadarbību tālāk attīstīt un stiprināt kā divpusēji, tā Baltijas jūras reģiona, Eiropas Savienības un NATO, kā arī starptautisko organizāciju, t.sk., ANO ietvaros. Īpaši svarīga sadarbības veicināšana norit starp abu valstu reģioniem, pievēršot uzmanību projektiem starp Latgali un divām Polijas vojevodistēm – Mazpolijas un Varmijas un Mazūrijas.
- Diplomātisko attiecību vēsture
- Parlamentārā sadarbība
- Sadarbība ekonomikā
- Sadarbība tūrisma jomā
- Sadarbība enerģētikas jomā
- Sadarbība aizsardzības jomā
- Sadarbība iekšlietu jomā
- Sadarbība izglītības un zinātnes jomā
- Sadarbība kultūras jomā
- Sadarbība labklājības jomā
- Sadarbība satiksmes jomā
- Sadarbība tieslietu jomā
- Sadarbība veselības jomā
- Sadarbība zemkopības un zivsaimniecības jomā
- Reģionālā sadarbība
- Pašvaldību sadarbība
- Nozīmīgākās vizītes
- Informācijas avoti
| DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE |
Polija Latvijas valsts neatkarību atzina 1921. gada 27. janvārī (Polijas nota par Latvijas atzīšanu de iure ir datēta ar 1920. gada 31. decembri, bet tā tika iesniegta Latvijas Ārlietu ministrijā 1921. gada 27. janvārī).
Pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas diplomātiskās attiecības tika atjaunotas 1991. gada 30. augustā.
Latvijas vēstnieki Polijā:
Einars Semanis (15.09.2009.)
Alberts Sarkanis (08.12.2004.-03.08.2009.)
Uldis Vītoliņš (15.07.2002.-16.07.2004.)
Aivars Vovers (04.01.1998.-10.05.2002.)
Mārtiņš Perts (04.01.1993.-14.05.1997.)
Polijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā no 2010. gada 23. marta ir Ježijs Mareks Novakovskis (Jerzy Marek Nowakowski).
Polijā darbojas četri Latvijas goda konsuli: Tadeušs Bedzkis (Tadeusz Biedzki) Katovicē, Kšištofs Figels (Krzysztof Figel) Gdaņskā, Vladislavs Kazimirs Kotaba (Wladyslaw Kazimierz Kotaba) Lodzā un Rafals Bžoska (Rafał Brzoska) Krakovā.
| PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA |
Polijas Sejmā 29.03.2012. tika izveidota sadarbības grupa ar Latviju. Tās priekšsēdētājs ir Kazimirs Kleina („Pilsoniskā platforma”).
| SADARBĪBA EKONOMIKĀ |
Kopš Latvijas un Polijas iestāšanās Eiropas Savienībā abu valstu ekonomiskās attiecības regulē Eiropas Savienības iekšējā likumdošana un vienotā tirgus principi.
Polija (PL) ir Latvijas 5.lielākais eksporta partneris un 4.lielākais importa partneris, tomēr Latvijai (LV) ir salīdzinoši liels tirdzniecības deficīts ar Poliju. 2012.gada pirmajā pusgadā Latvijai bija negatīva tirdzniecības bilance ar Poliju: - 116,4 miljoni EUR apmērā. Latvijas eksportā uz Poliju dominē preces ar zemu pievienoto vērtību (dzelzs stieņi, naftas eļļas), savukārt imports no Polijas ir preces ar augstu pievienoto vērtību (monitori, projektori, medikamenti).
2008. gada 5. februārī Valsts prezidents Valdis Zatlers oficiāli atklāja Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību Polijā. Ņemot vērā Polijas ģeogrāfisko tuvumu, kā arī noieta tirgus lielumu, tās tirgus ir interesants Latvijas uzņēmējiem. Pārstāvniecības atvēršana varētu veicināt Latvijas eksporta pieaugumu uz Poliju, tādējādi uzlabojot ārējās tirdzniecības bilanci ar Poliju.
Latvijas eksports uz Poliju 2012.gada pirmajā pusgadā turpināja pieaugt. Eksporta pieaugums salīdzinājumā ar 2011.gada pirmo pusgadu bija 32%.
Arī importa rādītāji no Polijas 2012.gada pirmajā pusgadā bija ar pozitīvu tendenci. Importa pieaugums salīdzinājumā ar 2011.gada pirmo pusgadu bija 31%.
2012. gada 2. ceturkšņa beigās Polijas tiešo investīciju atlikumi Latvijā sastādīja 8,1 milj. eiro (52% vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; 31% apstrādes rūpniecība).
Latvijas tiešo investīciju Polijā atlikumi 2012. gada otrā ceturkšņa beigās bija 32.8 milj. eiro (lielākā LV investīcija PL ir „Severstallat Silesia Sp.Z. o.o.” (metālapstrāde), kas ir 2. LV lielākā investīcija kopumā).
2012.gada 8.novembrī Polijas tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā sastāda 5,6 MEUR (39.vieta). LV Uzņēmumu reģistrā reģistrēti 173 Latvijas - Polijas kopuzņēmumi.
| SADARBĪBA TŪRISMĀ JOMĀ |
TAVA nodrošina aktuālo informāciju tūrisma portālā www.latvia.travel un ikmēneša elektroniskajā Latvijas tūrisma ziņu ikmēneša apkārtrakstā, kas nodrošina iespēju Polijas tūrisma profesionāļiem, žurnālistiem un tūristiem saņemt aktuālāko informāciju par Latvijas tūrisma pakalpojumiem un pasākumiem. No 2009. gada decembra regulāri tiek izdots Latvijas tūrisma ziņu elektroniskais apkārtraksts www.greetingsfromlatvia.lv, kas reizi mēnesī tiek izsūtīts adresātiem Polijā ( plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, tūrisma profesionāļiem, tūrisma organizāciju un institūciju pārstāvjiem).
Būtisku lomu abu valstu sadarbībā, kā arī tūrisma veicināšanā spēlē labi attīstīta savstarpējā transporta infrastruktūra – regulāri autobusu reisi uz lielākajām Polijas pilsētām ne vien no Rīgas, bet arī no Valmieras, Jelgavas, Liepājas un Daugavpils. Autobusu satiksmi nodrošina uzņēmumi "Ecolines" (reisi uz Augustovu, Bilastoku, Čestohovu, Katovici, Krakovu, Lodzu, Ostrov Mazovecki, Piotrkovu Tribunalki, Suvalkiem, Varšavu, Vroclavu), "Nordeka" (uz Varšavu un Bilastoku) un Eiropas pasažieru pārvadātāju asociācija "Eirolines".
Kopš 1999.gada aktīvi tiek izmantota aviosatiksme maršrutā Rīga – Varšava – Rīga. Tiešo avio savienojumu Rīga – Varšava nodrošina Polijas aviokompānija „LOT”, bet kopš 2009.gada septembra šajā maršrutā ir atsācis lidot arī „airBaltic”. 2011.gada 18.aprīlī „airBaltic” uzsāka tiešos lidojumus uz Polijas pilsētu Gdaņsku.
| SADARBĪBA ENERĢĒTIKAS JOMĀ |
Viens no iespējamiem Baltijas valstu energosistēmu asinhronajiem savienojumiem ar Rietumeiropu varētu tikt īstenots, veicot Lietuvas – Polijas elektroenerģijas pārvades sistēmu savienojuma projektu.
Ir aktualizējies jautājums par iespējamo gāzesvada izbūvi, kas savienotu Polijas gāzes apgādes sistēmu ar Lietuvas gāzes apgādes sistēmu, tādējādi Baltijas valstīm nodrošinot alternatīvu gāzes piegādes ceļu. Šis projekts, kā viens no Baltijas gāzes tirgus izolācijas novēršanas risinājumiem, iekļauts arī Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojumu plānā.
| SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ |
Latvijas - Polijas militārā sadarbība balstās uz 1992. gada 16. septembrī noslēgto Latvijas - Polijas starpvaldību Līgumu par sadarbību aizsardzības jomā. Pamatojoties uz šo līgumu, katru gadu tiek izstrādāti divpusējās sadarbības plāni.
No 2012. gada 23. marta Latvijā ir nozīmēts Polijas aizsardzības, jūras un gaisa spēku atašejs plkv. Edward Ciesielski.
Kopš 2012. gada 13. augusta Latvijas aizsardzības atašejs Polijā ir Zigmunds Balodis ar rezidenci Rīgā.
Polija Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas operācijā ir piedalījusies 4 reizes - 2006. gadā 1. janvāris - 30. marts, 2008. gadā 15. marts – jūnijs, 2010.gada 1. maija līdz 31.augustam un 2012.gada 26. aprīļa līdz 31. augustam. Patrulēšanu nodrošina 4 Polijas iznīcinātāji.
Polijas Jūras spēki regulāri piedalās starptautiskās mīnu meklēšanas operācijās „Open Spirit” Baltijas jūrā, kā arī starptautiskā mīnu un nesprāgušās munīcijas meklēšanas un savākšanas operācijā MCOPLAT Baltijas jūrā.
Polija ir Baltijas jūras spēku eskadra (BALTRON) un Baltijas Aizsardzības koledžas (BALTDEFCOL) projektu atbalstītāja valsts.
Stājies spēkā Vienošanās memorands starp Nacionālajiem Bruņotajiem spēkiem un Polijas TACP (Tactical Air Control Party) skolu. Vienošanās memorands paredz, ka Latvijas NBS nodrošinātu savus instruktorus dalībai Polijas TACP Apmācību centra kursos. Tiek gatavoti grozījumi memorandā par to, ka Latvijas speciālistu klātbūtne tiktu nodrošināt uz rotācijas pamata.
| SADARBĪBA IEKŠLIETU JOMĀ |
Valsts policijas sadarbība ar Polijas tiesībsargājošajām iestādēm notiek Starptautiskās kriminālpolicijas organizāciju – Interpola, Eiropola un SIRENE ietvaros. Sadarbība starp valstu robežsardzēm tiek attīstīta realizējot dažādus seminārus, konferences un divpusējās vizītes. 2007.gadā tika noslēgta Vienošanās starp PMLP un Polijas Migrācijas dienestu par sadarbību migrācijas jomā.
Eiropas Policijas akadēmijas (CEPOL) ietvaros 2012.gadā Valsts policijas darbinieki ir piedalījušies apmācību kursos „Cilvēktiesības un policijas ētika” un „Nelegālo sintētisko narkotiku laboratoriju likvidācija”, kas notika Polijā.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžai ir noslēgts sadarbības līgums ar Polijas Ugunsdzēsības dienesta Galveno skolu.
Valsts robežsardzes un Polijas Republikas Robežsardzes sadarbība balstās uz 2000. gada 17. februārī Rīgā parakstīto „Protokolu par sadarbības veidiem un virzieniem starp Latvijas Republikas Valsts robežsardzi un Polijas Republikas Robežsardzi”. 2011. gadā Polija bija rezidējošā valsts Baltijas jūras reģiona Robežapsardzības iestāžu sadarbības konferencē (BSRBCC).
| SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES JOMĀ |
2011. gada 2. jūnijā Rīgā norisinājās starptautiskā zinātniskā konference veltīta Rīgas Miera līguma starp Poliju un Padomju Krieviju un Padomju Ukrainu noslēgšanas 90. gadadienai. Konferenci sadarbībā ar Polijas-Krievijas sarežģīto jautājumu grupu organizēja Polijā dibinātā Polijas un Krievijas dialoga un vienošanās centrs un Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts.
2006. gada martā tika parakstīts starpvaldību līgums starp Latvijas Republikas valdību un Polijas Republikas valdību par sadarbību kultūrā un izglītībā, kurā ir noteikta arī skolnieku, studentu un mācībspēku apmaiņa. Pēc IZM rīcībā esošās informācijas 2011./2012.akadēmiskā gada sākumā apmaiņas līgumu ietvaros Polijā studēja 85 studenti no 13 Latvijas augstskolām, savukārt 10 Latvijas augstskolās studēja 57 Polijas studenti.
Īpaši aktīva ir Latvijas un Polijas sadarbība augstākās izglītības jomā, kas tiek īstenota, galvenokārt pamatojoties uz abu valstu augstākās izglītības institūciju divpusējās sadarbības līgumiem. Daudzas Latvijas augstskolas sadarbojas ar Poliju un ir noslēgušas sadarbības līgumus vai studentu un mācībspēku apmaiņas līgumus ERASMUS programmas ietvaros. Erasmus ietvaros ir noslēgti 11 līgumi ar šādām Polijas augstskolām: Vroclavas universitāte, F.Šopēna Mūzikas akadēmija, Jagelonijas universitāte Krakovā, Gdaņskas universitāte, Silēzijas universitāte, L.Solska Valsts Teātra augstskola, A.Mickeviča universitāte, A.Zelveroviča Varšavas Teātra akadēmija, Varšavas universitāte, Augstākās izglītības valsts amatniecības skola Vloclavekā, Augstākās izglītības filoloģijas skola Vroclavā.
Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Starpkultūru komunikācijas un svešvalodu katedra ir izstrādājusi un īsteno studiju apakšprogrammu „Starptautiskie kultūras sakari Latvija – Polija”. Tā tiek piedāvāta reflektantiem bez poļu valodas priekšzināšanām. Studiju laikā studenti apgūst poļu valodu un tiek iepazīstināti ar Polijas kultūru, vēsturi un ģeogrāfiju. Šī ir vienīgā valsts akreditētā poļu valodas un kultūras studiju programma Latvijā, kuras priekšmetus poļu valodā pasniedz mācībspēki no Polijas. Studiju laikā studenti var iegūt arī praktiskās iemaņas, piedaloties Poļu valodas un kultūras informācijas centra kultūras projektu organizēšanā. Katram studentam studiju laikā tiek dota iespēja mācīties vienu semestri kādā no Polijas augstākās izglītības iestādēm, saņemot ERASMUS stipendiju.
Mazākumtautību izglītības programmas (ar poļu mācību valodu) tiek īstenotas 5 Latvijas izglītības iestādēs (Rīgas Itas Kozakēvičas Poļu vidusskola, Rēzeknes Stefana Batorija Poļu vidusskola, Jēkabpils Poļu pamatskola, Krāslavas grāfu Plāteru dzimtas vārdā nosauktā Poļu pamatskola, Daugavpils valsts poļu ģimnāzija). Kopā Latvijas vispārizglītojošās skolās 2011./2012. mācību gadā poļu valodā izglītību apguva 1100 skolēni.
Poļu valodu piedāvā apgūt Latvijas Universitātē Krievu filoloģijas studiju programmas valodniecības modulī reizi divos gados.
Sadarbība zinātnē tiek īstenota divpusējo līgumu vai Eiropas Kopienas ietvarprogrammu projektu ietvaros.
| SADARBĪBA KULTŪRAS JOMĀ |
Mūzika
Latvijas Nacionālajai operai (LNO) turpinās sadarbība ar Bidgoščas festivālu (Polija). 2013. gada maijā plānotas LNO iestudējuma V. A. Mocarta operas „Dons Žuans” viesizrādes Bidgoščas festivāla ietvaros. Šobrīd tiek dibināti kontakti un apspriesta nākotnes sadarbība ar Bjalostokas operu.
2012.gada 4.maijā Latvijas Nacionālajā operā viesojās poļu popmūzikas un džeza zvaigzne Justīna Stečkovska. Koncertā skanēja "klezmer" mūzika, džezs un roks.
2011.gada 19.augustā Rīgas Domā notika garīgās mūzikas koncerts, kurā piedalījās Polijas mūziķi - ērģelnieks Viktors Bramskis, Plockas zēnu koris "Pueri Cantores Plocenses" un diriģenti Anna Bramska, Viktors Bramskis.
2010. gadā visā pasaulē atzīmēja slavenā poļu komponista Frederika Šopēna 200 gadu jubileju. Latvijā tika izveidota Šopēna jubilejas gada svinību komiteja. Pasākumos bija iesaistīti: Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Liepājas Simfoniskais orķestris, "Latvijas koncerti", Latvijas Radio 3 "Klasika" un Hermaņa Brauna fonds. Polijas vēstnieks Latvijā J.M. Novakovskis Hermaņa Brauna fonda direktorei Innai Davidovai 2010.gada jūnijā pasniedza Šopēna pasi un aicināja viņu kļūt par Šopēna vēstnieci Latvijā. 2011. gada 14. decembrī Polijas vēstniecībā tika pasniegti Polijas Kultūras un nacionālā mantojuma ministra Bogdana Zdrojevska apbalvojumi Šopēna gada svinību rīkošanas Latvijā organizatorei Innai Davidovai un pianistam Vestardam Šimkusam par ieguldījumu komponista Frederika Šopēna gada svinību organizēšanā Latvijā.
Literatūra
2012. gadā Jāņa Baltvilka balvu bērnu literatūrā un grāmatu mākslā saņēma poļu rakstnieks Mikolajs Ložiņskis un tulkotāja Ingmāra Balode par literāro pasaku krājumu “Būtnes bēg”.
2012. gada 23. martā Varšavas Universitātē notika grāmatas „Austrumprūsijas arheoloģiskais mantojums Fēliksa Jākobsona arhīvā” prezentācija. Publikācija tika īstenota starptautiskā pētniecības projekta Ostbalticum 2. posma ietvaros, ko 2008.gadā uzsāka Polijas Kultūras un nacionālā mantojuma ministrija, un 2011.gadā tas ieguva UNESCO patronāžu. Projekta mērķis ir rekonstruēt un padarīt par pieejamu iepriekš bojātos un II pasaules kara rezultātā izkaisītos muzeju krājumus Polijā, Vācijā, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Krievijā.
2011. gada apgāds „Zvaigzne ABC” izdeva apjomīgāko zinātniski izstrādāto latviešu – poļu vārdnīcu, kuru izstrādājis autoru kolektīvs bijušā Latvijas vēstnieka Polijā Alberta Sarkaņa vadībā.
2011. gadā apgāds „Zvaigzne ABC” izdeva poļu dzejnieka, esejista un atdzejotāja, Nobela prēmijas laureāta Česlava Miloša autobiogrāfisko darbu „Dzimtā Eiropa”.
2011. gada aprīlī apgāds "Zvaigzne ABC" izdeva Januša Leona Višņevska jauno romānu "Bikini" un piedāvāja lasītājiem iespēju tikties ar autoru klātienē grāmatas atvēršanas svētkos.
2010. gada janvārī Polijā izdevniecībā “Anagram” nāca klajā Knuta Skujenieka dzejas izlase “Cita tilta vairs nebūs.” Dzejoļus poļu valodā tulkojusi Justīna Spihaļska. Grāmatas izdošanu atbalstījis Latvijas Literatūras centrs sadarbībā ar Valsts Kultūrkapitāla fondu kultūras programmas “Latvijas literatūra pasaulē” organizētajā konkursā.
Kino
Nacionālais Kino centrs sadarbojas ar Poliju starptautisko organizāciju darbības ietvaros – Eiropas Savienības audiovizuālās jomas atbalsta programmā MEDIA Plus un MEDIA apmācība, Eiropas Padomes kopražojumu fondā EURIMAGES, European Film Promotion, Eiropas filmu institūciju vadītāju apvienībā EFAD u.c. Polijas kinomākslinieki un filmas regulāri piedalās starptautiskajos kino pasākumos Latvijā:
- Baltijas jūras dokumentālo filmu forumā un semināros,
- starptautiskā kino foruma „Arsenāls” programmā, u.c.
Regulāra sadarbība ar Poliju notiek starptautisko kino festivālu ietvaros. 2010. gadā Polijā festivālā „Planete Doc review” demonstrēta Vladimira Leščova filma „Spārni un airi.” 2009. gadā notika Latvijas filmu dalība 2 festivālos – 25. Varšavas starptautiskajā filmu festivālā un pasākumā „Farewell to Communism/The Art of Document”. Pasākumā „The Art of Document” Latviju pārstāvēja režisores Ilzes Birkovskas Jakobsen dokumentālā filma „bekons, sviests un mana mamma”, iegūstot 1. vietu un skatītāju balvu. Šī festivāla retrospekcijas filmu programmā tika demonstrēta arī Jura Podnieka filma „Impērijas gals.”
Vizuālā māksla un muzeji
No 2012.gada 7.septembra līdz 6.oktobrim Rēzeknē, Latgales Kultūrvēstures muzejā, bija skatāma poļu mūsdienu mākslas izstāde. Tajā trīs jauni mākslinieki – Magdalena Kuleša-Fedkoviča, Pavels Jasinskis, Mihals Stonavskis – atklāja sava pasaules redzējuma nianses.
2012.gada 26.jūnijā Kaņepes Kultūras centrā sadarbībā ar starptautisko Lodzas fotofestivālu Polijā, notika festivāla finālistu nakts fotoprojekcijas. Lodzas festivāla konkurss notiek jau sesto gadu un tajā piedalās vairāk nekā piecsimt fotogrāfu no visas pasaules. Festivāla starptautiskā žūrija izvēlās uzvarētāju un 10-12 finālistus. Šogad galveno balvu ieguva poļu fotogrāfs Tomas Lāzars.
Eiropas Savienības mājā no 2011.gada 28.oktobra līdz 27.novembrim bija skatāma poļu fotogrāfes Ineses Baturo fotogrāfiju izstāde "Personīgā ainava".
No 2010.gada 19.marta līdz 15.jūlijam Polijas Nacionālajā mākslas galerijā „Zacheta” bija skatāma starptautiska izstāde „Gender Check”, kurā eksponētas arī 8 gleznas no Latvijas Nacionālā Mākslas Muzeja krājumiem.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Latvijas Nacionālā mākslas muzejam (LNMM) ir laba sadarbības pieredze ar Poliju, gan izstāžu apmaiņas, gan zinātniskās izpētes un informācijas apmaiņas jomā:
Poļu mākslas vēsturniece un kuratore Anda Rotenberga bija Purvīša balvas-2011 žūrijas locekle;
LNMM zinātnisko rakstu krājumu sērijas „Muzeja rakstu” redkolēģijā strādā kolēģe no Polijas Zinātņu akadēmijas Mākslas institūta Varšavā Joanna Maria Sosnovska.
No 2011. gada 15. decembra līdz 2012. gada 6. janvārim Mākslas muzeja „Rīgas Birža” Boses zālē (Doma laukumā 6) bija skatāma Krakovas Ziemassvētku silīšu izstāde no Jagas Berezovskas-Kernbahas un Manfreda Kernbaha privātās kolekcijas. Izstāde notika sadarbībā ar Polijas vēstniecību Latvijā.
2010.gadā no 9.oktobra līdz 21.novembrim Rīgas Porcelāna muzejā bija apskatāma jau piektā Starptautiskā mazo formu porcelāna izstāde. Izstādē piedalījās vairāk nekā sešdesmit autori. Savus darbus bija iesnieguši arī mākslinieki no Polijas.
2010.gadā VKPAI Latvijas Arhitektūras muzejs ar saviem materiāliem piedalījās izstādē „Modernizācija”, ko rīkoja Lodzas Arhitektūras muzejs.
No 2010.gada 9.jūlija līdz 5.septembrim LNMM izstāžu zālē „Arsenāls” bija skatāma 4.Rīgas Starptautiskā tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāle „Tradicionālais un laikmetīgais”. Ekspozīcijā bija iekļauti visu Baltijas, Ziemeļvalstu un dažu citu Eiropas mākslinieku darbi, tai skaitā Polijas.
No 2010.gada 19.marta līdz 15.jūlijam Polijas Nacionālajā mākslas galerijā „Zacheta” bija skatāma starptautiska izstāde „Gender Check”, kurā eksponētas arī 8 gleznas no LNMM krājuma.
Kopš 2009. gada LNMM darbojas starptautiska redkolēģija, kurā strādā mākslas zinātnieki no Latvijas, Lietuvas, Polijas, Lielbritānijas un Francijas, kas sniedz atzinumus izdevumam „Muzeja raksti”. Poliju redkolēģijā pārstāv Ivona Ļuba no Varšavas Universitātes Mākslas vēstures institūta.
Latvijas Mākslas akadēmija
Latvijas Mākslas akadēmijai (LMA) ir sadarbība skolas mūžizglītības programmas Erasmus ietvaros ar Akademia Sztuk Pięknych we Wroclawiu im. Eugeniusza Gepperta; Akademia Sztuk Pięknych w Warszawie; Akademia Sztuk Pięknuch w Poznaniu.
Kultūrizglītība
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai (JVLMA) ir laba sadarbība ar mūzikas augstskolām Polijā. Mūžizglītības programmas Erasmus ietvaros ir divpusējs līgums ar Frederika Šopēna Mūzikas akadēmiju Varšavā, Krakovas Mūzikas akadēmiju, Karola Ļipiņska Mūzikas akadēmiju Vroclavā, Staņislava Moņuško Mūzikas akadēmiju Gdaņskā un Fēliksa Novoviejska Mūzikas akadēmiju Bidgoščā.
Mūzikas akadēmiju, konservatoriju un augstskolu asociācijas ietvaros abu valstu studenti katru gadu sadarbojas dažādos orķestru projektos un meistardarbnīcās.
JVLMA ir arī veiksmīga sadarbība ar Varšavas, Gdaņskas un Krakovas mūzikas akadēmijām Baltijas reģiona Mūzikas akadēmiju asociācijas ietvaros.
Latvijas Kultūras koledžai ir sadarbiba ar Poliju, ar University of Economics and Innowation in Lublin, projekta PEEP (Policy for Education evidence in Portfolios), kas paredz rekomendācijas pasniedzēju karjeras veidošanai.
Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola sadarbojas ar Poliju (kopš 2007.gada).
Latvijas mūzikas un mākslas vidusskolu audzēkņi ar labiem panākumiem piedalās Polijas puses rīkotajos starptautiskajos konkursos, festivālos un kopprojektos: Baltijas mūzikas un mākslas festivālā „Probaltika”, starptautiskā jauno kordiriģentu konkursā Vroclavā, starptautiskā akordeona mūzikas festivālā Pšemiļā (Valmieras mākslas vidusskola, Daugavpils mūzikas vidusskola, J.Mediņa Rīgas mūzikas vidusskola, A.Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskola). E.Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolai un Gdiņas mūzikas vidusskolai izveidojusies sadarbība pedagogu pieredzes apmaiņas jomā. E.Melnagaiļa mūzikas vidusskola arī ir plānojusi piedalīties Ļutoslavska piemiņas pasākumā Polijā.
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ilggadēja sadarbības partnere ir Varšavas Nacionālā bibliotēka, ar kuru LNB ir noslēgts divpusējs sadarbības līgums. Bibliotēkas sadarbojas, ņemot vērā savstarpējas intereses bibliotēku attīstībā, kultūras mantojuma digitalizācijā un citās ar bibliotēku darbu saistītajās jomās. Ievērojamu vietu ieņem kultūras attiecību harmonizēšana un bagātināšana starp abām valstīm.
LNB pastāvīgie sadarbības partneri Polijā, ar kuriem notiek regulāra starptautiskā grāmatu apmaiņa, ir arī Seima bibliotēka un Pomerānijas bibliotēka Ščecinā.
2012.-2013. gadā Sadarbības līguma ar Polijas Nacionālo bibliotēku ietvaros LNB veic poļu laikrakstu digitalizāciju. Savukārt Polijas Nacionālā bibliotēka digitalizē materiālus par Latviju, kuri nav pieejami LNB krājumos.
2012.-2014.gadā Polijas Nacionālais Audiovizuālais un Bioorganiskās ķīmijas institūts (Narodowy Instytut Audiowizualny un Instytut Chemii Bioorganicznej) ir LNB sadarbības partneris “Europeana Awareness” projektā.
2012.-2014.gadā Polijas Nacionālā bibliotēka ir LNB sadarbības partneris projektā “A Gateway to European Newspapers online”.
2010.gadā sakarā ar Šopēna 200.gadi sadarbībā ar Polijas un Francijas vēstniecībām starptautiskā F.Šopēna gada ietvaros notika komponistam veltīts piemiņas vakars (izstādes, koncerts). Pasākuma ietvaros Polijas vēstnieks Novakovskis LNB Mūzikas nodaļai dāvināja Šopēna Institūta Polijā (The Fryderyc Chopin Institute) izdotās grāmatas un skaņu ierakstus.
Pateicoties Polijas vēstniecības Latvijā atsaucībai, 2009.gadā LNB krājums tika būtiski papildināts ar jaunāko literatūru poļu valodā. Dāvinājums ietver vairāk nekā 70 grāmatu nosaukumus. Bez 31 sējuma Lielās poļu enciklopēdijas (Wielka encyklopedia PWN) dāvinājumā ietilpst arī Mūzikas vēstures enciklopēdija, apjomīgi izdevumi par arhitektūru, mākslu, etnogrāfiju, folkloru, vēsturi, kultūru. Lielāko daļu dāvinājuma bija sarūpējis Polijas vēstnieks Latvijā M. Klimčaks.
Arhīvi
Latvijas arhīviem sadarbība ar Polijas atmiņas un akadēmiskajām institūcijām ir izveidojusies jau kopš 90.gadu sākuma. Latvijas arhīvu speciālisti ir piedalījušies ar referātiem Polijas institūciju rīkotajās konferencēs un pasākumos. Ir notikusi Latvijas arhīvistu un Latvijas arhīvistu biedrības pieredzes apmaiņa Polijas arhīvos un Polijas speciālistu un studentu vizītes Latvijas arhīvos. Abu valstu arhīvu dienesti veic regulāru literatūras apmaiņu. Latvijas arhīvu speciālisti ir sagatavojuši Latvijas – Polijas attiecību vēsturei veltītas publikācijas, kas balstītas uz Latvijas arhīvos esošajiem dokumentiem un publicētas kā monogrāfijas vai raksti Latvijas un Polijas izdevumos.
Šobrīd vietnē „Raduraksti” (www.lvva-raduraksti.lv) tiešsaistē pieejami 4 miljoni ģenealoģisko dokumentu, kas radīti līdz 1909. gadam. Šie dokumenti ir nozīmīgs resurss poļu tautības iedzīvotāju dzimtas vēstures izpētei Latvijā un Polijā.
Pieminekļu aizsardzība
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) ar Poliju sadarbojas Baltijas jūras valstu darba grupas kultūras mantojuma aizsardzībā (Working Group on Cultural Heritage in the Baltic Sea) ietvaros, kur tiek realizēti projekti kultūras mantojuma aizsardzībā. No Polijas puses sadarbības partneri ir Polijas kultūras pieminekļu pārvalde un Gdaņskas Jūras muzejs.
Nozīmīgākie notikumi šīs sadarbības ietvaros ir Baltijas jūras reģiona kultūras mantojuma forumi. 2010.gada septembrī Rīgā notika 4.Baltijas jūras valstu Kultūras mantojuma forums par tēmu „Kultūras mantojums – mūsdienu izaicinājums”, kura līdzorganizēšanā piedalās arī Polija. Polijas koordinētā Piekrastes mantojuma darba grupa (tās līderis ir Gdaņskas Jūras muzejs) īpaši Forumam bija izveidojusi plakātu izstādi „Baltijas kuģi. Mūsdienu izaicinājums”.
Divpusējās sadarbības ar Poliju ietvaros ir beidzies sarunu process, par 2. Pasaules kara laikā no Latvijas teritorijas nelegāli izvesto kultūras priekšmetu atgūšanu (17.gs. lasāmpults no Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas un 16.gs. beigu bronzas septiņžuburu svečturis no Rīgas Svētā Pētera baznīcas) un 2012. gada februārī abi priekšmeti ir atgriezušies Latvijā.
Sadarbībā ar Poliju, ņemot vērā ciešo vēsturisko saikni Polijai ar Krāslavu, vairākus gadus notiek Krāslavas Svētā Ludvika Romas katoļu baznīcas fresku restaurācija, kur praktiskos darbus veic restauratori no Polijas.
Reģionālā sadarbība
2009.gada 24.aprīlī Liepājas Jaunatnes centra direktors Pāvels Jurs parakstīja līgumu par sadarbību kopīga projekta realizēšanā kultūras jomā ar Polijas pilsētu Čelmu. Projekts dod iespēju Liepājas jauniešiem bez maksas piedalīties dažādās kopīgi veidotās kultūras aktivitātēs Polijā. Projektā „Mēs esam kopā – jaunatne Eiropā” paredzēts iesaistīt četras valstis: Poliju, Latviju, Lietuvu un Igauniju.
| SADARBĪBA LABKLĀJĪBAS JOMĀ |
2011.gada 23.-24.februārī Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvis piedalījās Bjalistokas nodarbinātības dienestu organizētajā seminārā „Darbinieku nodarbinātība būvniecības nozarē – riski un jaunas iespējas” Bjalistokā un Suvalkos. 2012.gada 28.-30.martā Nodarbinātības valsts aģentūras darbinieki piedalījās konferencē Bjalistokā „Darba tirgus situācijas Austrumeiropas valstīs”. Vienlaikus tika rīkota arī Daugavpils – Bjalistokas pārrobežu sadarbības un pieredzes apmaiņas sanāksme.
Eiropas Savienības Mūžizglītības programmas Leonardo da Vinci apakšprogrammas audzēkņu mobilitātes projekta ietvaros 2011.gada 19.-23.februārī notika Sociālās integrācijas valsts aģentūras Jūrmalas profesionālās vidusskolas programmas Datorsistemas – Datorsistēmu tehniķis audzēkņu pieredzes apmaiņas vizīte Polijas izglītības mācību iestādēs.
| SADARBĪBA SATIKSMES JOMĀ |
Starp Latviju un Poliju ir plaši attīstīti regulārie pasažieru pārvadājumi ar autobusiem. Šobrīd regulārie pārvadājumu maršruti savieno Latviju ar Belastoku, Varšavu, Suvalkiem, Augustovu, Ostrovu – Mazoviecki, Lodzu, Čestohovu, Katovici, Vroclavu, Krakovu. Autobusu satiksmi nodrošina uzņēmumi „Ecolines”, „Nordeka” un Eiropas pasažieru pārvadātāju asociācija „Eirolines”.
Tranzīts
Polija Latvijas autopārvadātājiem ir viena no svarīgākajām valstīm gan divpusējo, gan tranzīta pārvadājumu jomā. Praktiski lielākā daļa pārvadājumu, ko Latvijas autopārvadātāji veic uz/no Rietumeiropas valstīm iet tranzītā caur Polijas teritoriju. Tādējādi sadarbībai ar Poliju autotransporta jomā ir īpaša nozīme.
2011. gadā no Rīgas ostas uz dažādām Polijas ostām devās 74 kuģi ar kravu, kopā aizvedot 645 tūkst. tonnu. Uz Polijas ostām nosūtīts 2,2% no kopējā no Rīgas ostas nosūtīto kravu apjoma, kas 2011. gadā ierindoja Poliju 12. vietā saņēmējvalstu sarakstā. 2011. gadā Rīgas ostā ar kuģiem no Polijas ostām saņemts 97,6 tūkst. tonnu kravas, jeb 2,5% no visām ienākošajām kravām (12.vieta).
Aviācijas satiksmes joma
No Latvijas uz Poliju regulāri tiek veikti gaisa pārvadājumi, kurus nodrošina „LOT – Polish Airlines un „Air Baltic Cooperation”.
| SADARBĪBA TIESLIETU JOMĀ |
2011. gada 22.-23. augustā Varšavā notika Visu totalitāro režīmu upuru Eiropas piemiņas dienas pasākumi. Pasākumu ietvaros notika akadēmiķu diskusiju panelis un Baltijas Tieslietu ministriju pārstāvju diskusijas panelis, kura noslēgumā tika parakstīta Varšavas deklarācija.
| SADARBĪBA VESELĪBAS JOMĀ |
VSIA "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca" – sadarbība ar Pārmantotā vēža centru Ščecinā.
Rīgas Stradiņa universitāte – sadarbība ES GRUNTVIG programmas "Strādājošo ar zemu izglītības pakāpi veselības izglītības uzlabošana mainīga darba tirgus perioda apstākļos" ietvaros.
Valsts asinsdonoru centrs – sadarbība ar Imunoloģijas un eksperimentālās terapijas institūtu, Zinātņu akadēmiju. Sadarbības tēma – ārējā kvalitātes kontrole HLA antigēnu fenotipizēšana un HLA DNS tipizēšana.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests - starptautiskās pieredzes un informācijas apmaiņa pirmās palīdzības sniegšanas apmācībā ar radniecīgajiem Polijas dienestiem
| SADARBĪBA ZEMKOPĪBAS UN ZIVSAIMNIECĪBAS JOMĀ |
Latvijas sadarbība ar Poliju notiek Starptautiskās jūras pētniecības padomes (ICES) darba un izpētes grupu ietvaros. Latviju ICES pārstāv Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts „BIOR”.
Reģionālās sadarbības BALTFISH ietvaros darbojas augstākā līmeņa darba grupa, kurā pārstāvēti ES Baltijas jūras piekrastes dalībvalstu par zivsaimniecības nozari atbildīgo departamenta direktori.
Polija ir nozīmīgs Latvijas tirgus partneris un sadarbība ar šo valsti zivju produktu (bez konserviem) tirdzniecībā ir attīstīta. Zivju produkcijas eksporta apjoms ir ievērojami pieaudzis un pašreiz veido 8,7% no Latvijas kopējā zivju produkcijas eksporta apjoma. Uz Poliju galvenokārt tiek eksportētas mencas (atvēsinātas un saldētas), reņģes (atvēsinātas) un brētliņas (saldētas). Latvijas un Polijas starpā tiek veikta aktīva nozvejas kvotu apmaiņa.
Latvija uz Poliju ik gadus eksportē vidēji 2-3% no visa koksnes izstrādājumu eksporta. Galvenokārt tiek izvestas kokskaidu plātnes, zāģmateriāli un saplāksnis.
No Polijas Latvija ik gadus importē vidēji 13% no visa meža nozares produkcijas importa, tādējādi Polija ir otra lielākā importētājvalsts Latvijā uzreiz aiz Lietuvas. Latvijā no Polijas tiek ievestas gan mēbeles, gan papīra un kartona izstrādājumi. Mēbeļu imports no Polijas pēdējos gados ir krietni sarucis. Pretēji mēbeļu importam, papīra un kartona izstrādājumu imports no Polijas pieaug un 2010.gadā jau sastāda 16% no kopējā papīra un kartonu izstrādājumu importa.
| REĢIONĀLĀ SADARBĪBA |
2012. gada 4.jūlijā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs tikās ar Polijas Varmijas un Mazūrijas vojevodistes maršalu J.Protasu. Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar Latvijas reģionu attīstību, īpašu uzmanību veltot Latgales reģionam. VARAM pārstāvji pauda ieinteresētību Polijas pieredzē struktūrfondu apguvē reģionos.
VARAM sadarbojas ar Poliju arī daudzpusējās sadarbības formātā VASAB (Baltijas jūras reģiona valstu sadarbība telpiskās plānošanas jautājumos) un 3.mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu ietvaros.
| PAŠVALDĪBU SADARBĪBA |
Starp Latvijas un Polijas pašvaldībām izveidojusies aktīva sadarbība ekonomikas, tirdzniecības, izglītības, kultūras, sporta, informācijas un tūrisma jomās. Vairākām Latvijas pilsētām ir noslēgti sadarbības un sadraudzības līgumi ar Polijas pilsētām: Rīga - Varšava
Daugavpilis - Radoma
Jelgava - Bjalistoka
Rēzekne - Čenstohova un Suvalki
Valmiera - Zduņska Vola
Liepāja - Elblonga un Gdiņa
Jēkabpilis - Sokolova Podlaska, Červjonka- Leščini un Bidgošča
Ādažu novads - Blizanovas ciems
Aizkraukles novads - Tčeva
Aknīstes novads - Bjalogarda
Auces novads - Koņina
Bauskas novads - Ripina
Cēsu novads - Konstancina-Jezjorna
Daugavpils novads - Bjalobžegi un Lomža
Dobeles novads - Koņina
Gulbenes novads – Kentšinas apriņķis/Kentšina
Ķekavas novads - Gostiņa
Krāslavas novads - Aleksandrova un Podembice
Limbažu novads - Serocka
Līvānu novads - Tarnova Podgurna
Ludzas novads - Mendzižeca Podlaska
Olaines novads - Nova Sažina
Priekuļu novads - Suvalki
Rēzeknes novads - Zambrova un Zgeža
Saldus novads - Ščecinas Stargarda
Saulkrastu novads - Odolanova
Salaspils novadam ar Džežgoņa
Tukuma novads ar Andrihova,
Valkas novads - Slubice, Košcielisko un Kobilņica
Viesītes novads - Celondza
Sadarbību ietvaros minēto pilsētu poļu un latviešu kopienas, kultūras biedrības un pašdarbības kolektīvi un piedalās dažādos starptautiskos mākslas un kultūras festivālos, pilsētu svētkos un deju un koru forumos. Regulāri tiek rīkotas uzņēmēju delegāciju un kultūras speciālistu vizītes, meistarklašu nodarbības un studentu un pasniedzēju apmaiņa.
| NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES |
|
No Latvijas | |||
| 20.02.2013. | Ārlietu ministra E. Rinkēviča dalība Baltijas, Ziemeļvalstu un Višegradas valstu ārlietu ministru sanāksmē Gdaņskā | ||
| 25.-26.04.2012. | Ministru prezidenta V. Dombrovska dalība Centrāleiropas un Ķīnas forumā Varšavā. | ||
| 19.-21.04.2012. | Saeimas priekšsēdētājas S. Āboltiņas dalība ES spīkeru sanāksmē Varšavā. | ||
| 16.-17.04.2012. | Valsts prezidenta A. Bērziņa dalība NATO samita sagatavošanas sanāksmē Varšavā. | ||
| 16.-18.02.2012. | Valsts prezidenta A. Bērziņa darba vizīte | ||
| 18.01.2012. | Ārlietu ministra E.Rinkēviča darba vizīte | ||
| 29.-30.09.2011. | Ministru prezidenta V. Dombrovska dalība Austrumu Partnerības samitā | ||
| 27.-28.05.2011. |
Valsts prezidenta V. Zatlera dalība Centrāleiropas, Austrumeiropas un ASV valstu samitā Varšavā | ||
| 14.-15.03.2011. |
Valsts prezidenta V.Zatlera darba vizīte | ||
| 17.-18.02.2011. |
Ārlietu ministra Ģ.V.Kristovska darba vizīte | ||
| 04.-05.12.2010. |
Ministru prezidenta V. Dombrovska dalība Baltijas valstu un Polijas konsultācijās Varšavā par enerģētikas un aktuālajiem ES jautājumiem |
||
|
08.-09.-07.2010. |
Ministru prezidenta V. Dombrovska darba vizīte. | ||
|
24.-25.05.2010. |
Ārlietu ministra A. Roņa divpusējā tikšanās ar Polijas ārlietu ministru R. Sikorski ES neformālajā ārlietu ministru sanāksmē par Austrumu Partnerību Sopotā | ||
|
18.04.2010. |
Valsts prezidenta V. Zatlera dalība Polijas prezidenta L. Kačinska bērēs. | ||
|
26.-28.11.2009. |
Valsts prezidenta V.Zatlera darba vizīte Polijā, goda doktora titula saņemšana Ļubļinas Katoļu universitātē. | ||
|
28.-29.10.2009. |
Ministru prezidenta V.Dombrovska dalība Globe Forum pasākumā Gdaņskā | ||
|
01.09.2009. |
Ministru prezidenta V.Dombrovska dalība II PK 70. gadadienas piemiņas pasākumos Gdaņskā | ||
|
03.06.2009. |
Saeimas priekšsēdētāja G.Daudzes dalība atceres pasākumos, kas veltīti 20. gadadienai kopš 1989. gada PL parlamenta vēlēšanām | ||
|
17.-18.03.2009. |
Saeimas priekšsēdētāja G.Daudzes oficiālā vizīte Polijā | ||
|
11.11.2008. |
Valsts prezidenta Valda Zatlera dalība Polijas neatkarības atgūšanas 90.gadadienas svinībās Varšavā | ||
|
4.-6.02.2008. |
Valsts prezidenta V. Zatlera oficiālā vizīte | ||
|
16.11.2006. |
Ministru prezidenta A. Kalvīša darba vizīte | ||
|
14.-15.02.2005. |
Ministru prezidenta A.Kalvīša darba vizīte | ||
|
12.-14.10.2003. |
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājas I.Vaideres oficiālā vizīte | ||
|
26.-27.02.2003. |
Valsts prezidentes V.Vīķes-Freibergas valsts vizīte | ||
|
24.-25.05.2001. |
Ārlietu ministra I.Bērziņa oficiālā vizīte | ||
|
28.-30.04.1997. |
Valsts prezidenta G.Ulmaņa valsts vizīte | ||
|
22.-24.04.1996. |
Saeimas priekšsēdētāja A.Čepāņa vizīte | ||
|
27.12.1994. |
Ārlietu ministra V.Birkava vizīte | ||
|
25.-27.04.1993. |
Ministru Padomes priekšsēdētāja I.Godmaņa vizīte | ||
|
17.-19.12.1992. |
Augstākās Padomes priekšsēdētāja A.Gorbunova vizīte | ||
|
No Polijas | |||
| 13.02.2013. | Polijas ārlietu ministra Radoslava Sikorska (Radosław Sikorski) oficiālā vizīte Latvijā | ||
| 23.-24.11.2012. | Polijas prezidenta Broņislava Komorovska (Bronisław Komorowski) valsts vizīte Latvijā. | ||
| 30.-31.05.2011 | Sejma maršales Evas Kopačas (Ewa Kopacz ) oficiālā vizīte | ||
|
16.09.2011. |
Ministru prezidenta Donalda Tuska (Donald Tusk) dalība Rīgas konferencē un divpusējā tikšanās ar V. Dombrovski | ||
| 10.-11.09.2010. | Polijas prezidenta Broņislava Komorovska (Bronisław Komorowski) darba vizīte Latvijā (Daugavpils apmeklējums par godu 90. Latgales brīvības cīņu gadadienai).
Dalība Baltijas un Polijas valstu sanāksmē Dalība Rīgas konferencē | ||
|
18.11.2008. |
Polijas prezidenta Leha Kačiņska (L.Kaczyński) dalība Latvijas 90.gadadienas svinībās Rīgā | ||
|
02.05.2006. |
Polijas Senāta maršala B.Boruseviča (B.Borusewicz) darba vizīte | ||
|
29.03.2006. |
Premjerministra K.Marcinkeviča (K.Marcinkiewicz) darba vizīte | ||
|
06.-07.07.2005. |
Prezidenta A.Kvasņevska (A.Kwaśniewski) valsts vizīte | ||
|
05.-06.07.2002. |
Prezidenta A.Kvasņevska un ārlietu ministra V.Cimoševiča (W.Cimoszewicz) darba vizīte | ||
|
29.05.2001. |
Prezidenta A.Kvasņevska darba vizīte | ||
|
04.-05.05.2000. |
Senāta maršales A.Gžeskovjakas (A.Grześkowiak) vizīte | ||
|
27.-28.10.1999. |
Ārlietu ministra B.Geremeka (B.Geremek) oficiālā vizīte | ||
|
28.-29.01.1999. |
Senāta maršala M.Plažinska (M.Płażyński) vizīte | ||
|
30.-31.05.1996. |
Prezidenta A.Kvasņevska valsts vizīte | ||
|
22.-23.02.1994. |
Prezidenta L.Valesas (L.Wałęsa) valsts vizīte | ||
| 01.-02.07.1992. | Ārlietu ministra K.Skubiševska (K.Skubiszewski) vizīte | ||
| INFORMĀCIJAS AVOTI |
Informācija par divpusējiem līgumiem ar Poliju
Saites par Poliju
Polijas Republikas Ārlietu ministrija: http://www.mfa.gov.pl/
Polijas Republikas valdība: http://www.kprm.gov.pl/english/
Polijas Republikas prezidenta kanceleja: http://www.president.pl/x.node?id=479
Polijas Republikas parlamenta augšpalāta (Senāts): http://www.senat.gov.pl/indexe.htm
Polijas Republikas parlamenta apakšpalāta (Sejms): http://www.sejm.gov.pl/english.html
Polijas Republikas vēstniecība Rīgā: http://www.ryga.polemb.net/index.php?document=25
Latvijas Republikas vēstniecība Polijā: http://www.am.gov.lv/poland
