Latvijas un Pakistānas attiecības
Latvijas un Pakistānas attiecības raksturojamas kā labas un konstruktīvas, taču salīdzinoši mazaktīvas. Kopš 2011. gada Latvijas un Pakistānas divpusējās attiecības ir aktivizējušās, lielā mērā pateicoties regulārajam politiskajam dialogam, kā arī Pakistānas vēstniecības aktivitātēm un rīkotajiem pasākumiem.
- Diplomātisko attiecību vēsture
- Nozīmīgākās vizītes un tikšanās
- Sadarbība ekonomikā
- Sadarbība citās jomās
- Līgumtiesiskā bāze
DIPLOMĀTISKIE ATTIECĪBU VĒSTURE
Diplomātiskās attiecības starp abām valstīm tika nodibinātas 1996. gada 29. aprīlī.
Latvijas intereses Karači, Pakistānā kopš 1997. gada pārstāv goda konsuls Majid Sultan Khwaja, savukārt Pakistānas intereses Latvijā - ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks V.E. Nadīms Riazs (Nadeem Riyaz), kas rezidē Stokholmā, Zviedrijā.
NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS
|
2011.g. 6. oktobris |
Latvijas un Pakistānas ārlietu ministriju politiskās konsultācijas, kurās Latvijas delegāciju vadīja Ekonomisko un divpusējo attiecību direkcijas vadītājs Jānis Mažeiks, savukārt Pakistānas delegāciju - valsts sekretāra vietnieks Abduls Basits (Abdul Basit). Tika pārrunāti divpusējie jautājumi, Pakistānas – ES attiecības, kā arī globālie jautājumi, tai skaitā ANO reforma. |
|
2011. gada 19.septembris
|
Latvijas ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis Ņujorkā tikās ar Pakistānas ārlietu ministri Hinu Rabini Haru (Hina Rabbani Khar). Ģ. V. Kristovskis pauda ieinteresētību stiprināt gan Latvijas, gan Eiropas Savienības kopumā sadarbību ar Pakistānu. No Latvijas viedokļa svarīgs ir gan politiskais dialogs ar Pakistānu, gan jaunu divpusējo līgumu noslēgšana, gan arī ekonomiskās sadarbības paplašināšana, jo jaunu tirgu apgūšana no Latvijas uzņēmēju puses ļaus veicināt valsts ekonomisko izaugsmi. Arī Hina Rabanī Hara atzina nepieciešamību pilnīgāk izmantot ekonomiskās sadarbības un tirdzniecības potenciālu, piemēram, apsverot kopējas ekonomiskās sadarbības komisijas izveidi un piedaloties starptautiskajās tirdzniecības izstādēs. |
|
2009. gada 19. februāris
|
Rīgā notika pirmās Latvijas Ārlietu ministrijas un Pakistānas Ārlietu ministrijas politiskās konsultācijas, kuru ietvaros Pakistānas delegācija tikās ar toreizējo ārlietu ministru Māri Riekstiņu. Politisko konsultāciju laikā tika pārrunāta Latvijas un Pakistānas divpusējā sadarbība, ES un Pakistānas attiecības, kā arī reģionālā situācija, īpašu uzmanību veltot reģiona stabilizācijas jautājumiem. Latvijas puse informēja par Latvijas civilo un militāro iesaisti Afganistānā. |
|
2008. gada 30. oktobris
|
Valsts prezidents Valdis Zatlers Pasaules ekonomikas foruma ietvaros tikās ar Pakistānas premjerministru Jusafu Raza Gilani (Yousaf Raza Gillani). Sarunā lielākā uzmanība tika veltīta Afganistānai, jo abas puses ir ieinteresētas sekmēt Afganistānas politisko un ekonomisko atveseļošanu, lai tādējādi veicinātu drošību un stabilitāti visā reģionā. Valsts prezidents īpaši uzsvēra Pakistānas būtisko lomu Afganistānas stabilizācijā. V.Zatlers atzinīgi novērtēja Pakistānas un Afganistānas līderu centienus, kas apliecina pušu gatavību veidot divpusējo dialogu, kā arī norādīja, ka Latvija ir ieinteresēta veicināt sadarbību ar Dienvidāzijas valstīm. Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvija turpinās iestāties par ES atbalstu Pakistānai, veicinot valsts ekonomisko izaugsmi, sniedzot atbalstu demokrātijas attīstībai un cīņai pret terorismu. |
|
2008.gada 26.-28. augusts |
Pakistānas vēstniecības Zviedrijā tirdzniecības padomnieka Džaveda Akbāra Bhati vizīte. Vizītes ietvaros bija tikšanās ar LIAA, LTRK, LDDK pārstāvjiem un biznesa struktūrām, lai apspriestu divpusējās ekonomiskās sadarbības iespējas. |
|
1997.gada 25.-28. decembris |
Latvijas delegācijas vizīte Pakistānā, kuru vadīja toreizējais ārlietu ministrs V. Birkavs. |
SADARBĪBA EKONOMIKĀ
2012. gada 3 ceturkšņos Latvijas – Pakistānas ārējās tirdzniecības apjoms sasniedza 5,57 miljonus EUR, Pakistānai ieņemot 66. vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. Kopējais preču tirdzniecības apgrozījums ar Pakistānu ir palielinājies par 25% jeb 1,12 mlj EUR salīdzinājumā ar 2011.g. atbilstošo periodu. Latvijai ar Pakistānu ir pozitīva preču tirdzniecības bilance 0,94 mlj EUR apmērā.
Latvijas un Pakistānas tirdzniecības dinamika laika posmā
no 2007. līdz 2012.gada 3.ceturksnim, EUR
|
Gads |
Eksports |
Imports |
|
2007 |
1 831 246 |
3 044 012 |
|
2008 |
1 723 635 |
2 782 118 |
|
2009 |
1 614 434 |
1 368 513 |
|
2010 |
4 256 516 |
2 996 186 |
|
2011 |
2 774 184 |
2 731 456 |
|
2011 Q3 |
2 608 473 |
1 840 756 |
|
2012 Q3 |
3 255 219 |
2 318 266 |
Galvenās eksporta preces uz Pakistānu sadalījumā pa preču veidiem
2012.gada 1.-3.ceturksnī, EUR
|
Preču veids |
Īpatsvars no kopējā eksporta |
|
Kopā |
100% |
|
Metāli un to izstrādājumi Dzelzs atkritumi un lūžņi – 98% |
55,20% |
|
Koksne un tās izstrādājumi Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli – 100% |
31,04% |
|
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi Valkātas drēbes un lietoti tekstilizstrādājumi – 99% |
6,05% |
|
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas |
2,37% |
|
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija |
1,95% |
|
Optiskās ierīces un aparāti (iesk. Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti |
1,39% |
|
Minerālie produkti |
1,22% |
|
Citi |
0,78% |
Importa preces no Pakistānas sadalījumā pa preču veidiem
2012.gada 1.-3.ceturksnī, EUR
|
Preču veids |
Īpatsvars no kopējā importa |
|
Kopā |
100% |
|
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi Kokvilnas audumi – 39% Gultas, galda, tualetes un virtuves veļa – 30% |
73,41% |
|
Metāli un to izstrādājumi Vara atgriezumi un lūžņi – 88% |
11,24% |
|
Augu valsts produkti Rīsi – 77% Vīnogas, svaigas vai žāvētas – 23% |
10,02% |
|
Jēlādas, ādas, kažokādas un izstrādājumi no tām |
2,68% |
|
Dažādas rūpniecības preces |
1,15% |
|
Citi |
1,49% |
Investīcijas (avots: Latvijas Banka, Lursoft)
Pēc Latvijas Bankas datiem līdz 2012.gada 2.ceturkšņa beigām Pakistānas tiešo investīciju atlikumi Latvijā, kā arī Latvijas tiešo investīciju atlikumi Pakistānā nav reģistrēti.
Pēc „Lursoft” datiem līdz 2012.gada 22.novembrī Pakistānas investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos sastādīja 76 000 LVL, kā arī Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 28 Latvijas-Pakistānas kopuzņēmumi. Investori ir privātpersonas, kas investējušas restorānu pakalpojumos, mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā.
SADARBĪBA CITĀS JOMĀS
Latvijas augstākās izglītības mācību iestādēs (Rīgas Stradiņa universitātē, Latvijas Universitātē, Juridiskajā augstskolā u.c.) katru gadu ierodas studenti no Pakistānas.
LĪGUMTIESISKĀ BĀZE
Pašreiz starp Latviju un Pakistānu nav noslēgtu divpusējo līgumu.
ES un Pakistānas sadarbība balstās uz 2004. gada Sadarbības nolīgumu (Cooperation Agreement between the European Community and Pakistan on Partnership and Development), 2007. gada ES un Pakistānas kopējo deklarāciju (EU – Pakistan Joint Declaration), kā arī ES politikas īstenošanas dokumentu par Pakistānu (Paper on the Implementation of EU Policy towards Pakistan).
