Latvijas un Norvēģijas attiecības

15.05.2013

Latvijas un Norvēģijas sadarbība ir plaša un daudzveidīga. Aktīvs ir abu valstu politiskais dialogs kā divpusējā un reģionālā līmenī, tā arī starptautisko organizāciju ietvaros. Augstu vērtējama sadarbība aizsardzības jomā, ciešās kultūras un ekonomiskās saites. Latvijai ļoti nozīmīgs ir Norvēģijas sniegtais atbalsts reģionu harmoniskai attīstībai divpusējā finanšu instrumenta un Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta ietvaros. 11.Saeimā izveidota Deputātu grupa sadarbībai ar Norvēģijas parlamentu – Stortingu, kas sastāv no 17 deputātiem. Grupas vadītājs ir Aleksejs Loskutovs. 

 

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

1921. gada 5. februārī Norvēģija atzina Latviju un Latvijas valdību de iure. Norvēģija nekad nav atzinusi Latvijas militāro okupāciju un nelikumīgo pievienošanu Padomju Savienībai. Latvijas Republikas un Norvēģijas Karalistes diplomātiskās attiecības tika atjaunotas 1991. gada 27. augustā.

Latvijas vēstniecība Oslo tika atvērta 1996. gada 6. novembrī. Savukārt Norvēģijas vēstniecība Rīgā tika atvērta 1992. gadā.

Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Norvēģijas Karalistē kopš 2012. gada 30. augusta ir Indulis Ābelis. Norvēģijas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā kopš 2009.gada 29. septembra ir Jāns Grēvstads (Jan Grevstad).

Latvijas intereses Norvēģijā pārstāv Latvijas Goda ģenerālkonsuls Oslo Arvids Grundešons (Arvid Grundekjøn), kurš kopš 2011.gada ir ievēlēts arī par Kristiansandas pilsētas mēru. Norvēģijā darbojas arī seši Latvijas goda konsuli: Erlins Johansens (Erling Johansen) Kristiansannā; Josteins Alvheims (Jostein Alvheim) Bergenā; Ūle Birgers Gievers (Ole Birger Giæver) Tronheimā; Kore Bjerns Kongsness (Kåre Bjørn Kongsnes) Trumsē; Hakons Tranbergs (Håkon Tranberg) Stavangerā un Rogers Arilds Hjēls (Roger Arild Kjøl) Kristiansunnā.

 

 

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Norvēģija ir nozīmīga Latvijas ekonomiskās sadarbības partnervalsts. 2012.gadā, salīdzinot ar 2011.gadu, Norvēģijas savstarpējās preču tirdzniecības apgrozījums ir pieaudzis par 11%.

2012.gadā Latvijai bija pozitīva tirdzniecības bilance ar Norvēģiju 190,24 milj. EUR apmērā. Kopējais tirdzniecības apgrozījums veidoja 245,45 milj. EUR, Norvēģijai ieņemot 14.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstu vidū.

Galvenās Latvijas eksportpreces 2012.gadā uz Norvēģiju bija metāli un to izstrādājumi, koksne un tās izstrādājumi, minerālie produkti un dažādas rūpniecības preces. Latvijas eksports uz Norvēģiju 2012.gadā ir pieaudzis par 27.6%, salīdzinājumā ar 2011. gadu. Norvēģijas nozīmīgākās importpreces Latvijā ir minerālie produkti, dzīvnieki un lopkopības produkcija, mašīnas un mehānismi un elektriskās ierīces.

Kopš 2004. gada Oslo darbojas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecība, kas ciešā sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Norvēģijā sniedz atbalstu Latvijas uzņēmējiem, kuri vēlas paplašināt un attīstīt uzņēmējdarbību Norvēģijas tirgū un meklē sadarbības partnerus. LIAA pārstāvis sniedz atbalstu uzņēmumu līmenī - Latvijas eksportētājiem un potenciālajiem investoriem organizējot nepieciešamās tikšanās, mārketinga pasākumus, izplatot informāciju un sniedzot konsultācijas.


Tirdzniecība 2012.gadā (pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem)


·            Eksports:

1. Lietuva – 1 395 858 418 EUR jeb 15,37% no kopējā Latvijas eksporta

2. Krievija – 1 128 859 072 EUR jeb 12,43%

3. Igaunija – 1 083 981 894 EUR jeb 11,94%

4. Vācija – 672 479 134 EUR jeb 7,40%

5. Polija – 553 745 677 EUR jeb 6,10%

.....

9. Norvēģija– 260 155 503 EUR jeb 2,86%

 

   

·            Imports:

1. Lietuva – 2 198 085 568 EUR jeb 19,88% no kopējā importa Latvijā 

2. Vācija – 1 187 619 516 EUR jeb 10,74%

3. Krievija – 1 178 570 307 EUR jeb 10,66%

4. Polija – 889 765 567 EUR jeb 8,05%

5. Igaunija – 784 341 809 EUR jeb 7,09%

.....

24. Norvēģija – 69 914 781 EUR jeb 0,63%

 

2012.gadā Latvijas - Norvēģijas ārējās tirdzniecības apjoms veidoja 330 070 284 EUR. Latvijai šajā laika periodā bija pozitīva tirdzniecības bilance ar Norvēģiju 190 240 722 EUR apmērā.


Galvenās eksporta preces uz Norvēģiju sadalījumā pa preču veidiem 2012.gadā, EUR

Preču veids

EUR

Īpatsvars no kopējā eksporta

Kopā

260 155 503

100%

Metāli un to izstrādājumi

- Metālkonstrukcijas – 46%

- Alumīnija konstrukcijas – 13%

- Citādi lietie dzelzs vai tērauda izstrādājumi – 13%

46 789 186

17,99%

Koksne un tās izstrādājumi

- Namdaru un būvgaldnieku darinājumi – 40%

- Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli – 22%

- Saplāksnis – 11%

45 970 389

17,67%

Minerālie produkti

- Elektroenerģija – 94%

31 131 076

11,97%

Dažādas rūpniecības preces

- Saliekamās būvkonstrukcijas – 76%

- Citādas mēbeles un to daļas – 17%

27 246 723

10,47%

Transporta līdzekļi

24 998 532

9,61%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas

21 092 473

8,11%

Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons

19 429 586

7,47%

Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi

11 936 296

4,59%

Pārtikas rūpniecības produkti

6 658 970

2,56%

Augu valsts produkti

6 640 257

2,55%

Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija

6 444 848

2,48%

Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi

5 646 837

2,17%

Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi

5 500 820

2,11%

Citas preces

669 510

0,26%


 

Galvenās importa preces no Norvēģijas sadalījumā pa preču veidiem 2012.gadā, EUR

Preču veids

EUR

Īpatsvars no kopējā importa

Kopā

69 914 781

100%

Minerālie produkti

- Elektroenerģija – 69%

- Oļi, grants, šķembas vai akmeņi, ko izmanto betona masā ceļu šosēšanai – 29%

35 248 739

50,42%

Dzīvnieki un lopkopības produkcija

- Saldētas zivis – 61%

- Svaigas vai dzesinātas zivis – 26%

12 556 698

17,96%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas

- Daļas elektroaparatūra strāvas regulēšanai – 26%

- Lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības tehnika – 14%

8 869 576

12,69%

Metāli un to izstrādājumi

5 676 760

8,12%

Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi

1 620 676

2,32%

Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi

1 433 215

2,05%

Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija

1 109 035

1,59%

Citas preces

3 400 082

4,86%



Latvijas un Norvēģijas tirdzniecības dinamika no 2004.g. līdz 2012.gadam, EUR

Gads

Eksports

Imports

Kopējais apgrozījums

2004

60 944 450

56 901 352

117 845 802

2005

81 268 670

82 110 821

163 379 451

2006

110 947 759

182 799 421

293 747 180

2007

144 392 323

114 894 440

259 286 763

2008

162 177 191

81 886 931

244 064 122

2009

134 907 816

95 902 209

230 810 025

2010

186 620 178

88 766 311

275 386 489

2011

203 873 506

93 369 356

297 242 862

2012

260 155 503

69 914 781

330 070 284



Investīcijas (pēc Latvijas bankas un Lursoft datiem)

Norvēģija ir viens no nozīmīgākajām investoriem Latvijā. Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem 2012. gada pēdējā ceturkšņa beigās Norvēģijas tiešās investīcijas Latvijā veidoja 541,0 milj. EUR. Latvijas tiešās investīcijas Norvēģijā šajā pašā laika periodā veidoja 4,6 milj. EUR.

2013.gada 8. aprīlī Norvēģijas tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos veidoja 378,34 milj. LVL, ierindojoties 3.vietā. Uzņēmumu reģistrā reģistrēti 32 Norvēģijas kapitālu (avots: Lursoft). Lielākais Norvēģijas investīciju apjoms nonācis lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā, apstrādes rūpniecībā, būvniecībā, vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, un citās jomās.

 

Norvēģijas sniegtais atbalsts finanšu instrumentu ietvaros

Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) līgums dod iespēju Norvēģijai, Īslandei un Lihtenšteinai pilnā apmērā piedalīties ES iekšējā tirgū. Kopš līguma stāšanās spēkā 1994.gadā, EEZ EBTA (Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija) valstis veic savus finansiālos ieguldījumus, lai mazinātu ekonomiskās un sociālās atšķirības Eiropas Ekonomikas zonā. Saskaņā ar EEZ līgumu ES dalībvalstīm, tajā skaitā arī Latvijai, pieejams atbalsts divu finanšu instrumentu ietvaros: EEZ finanšu instruments un Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instruments.

Finanšu instrumentu plānošanas periodā 2004. - 2009.gadā Latvijai dažādu projektu īstenošanai bija pieejami ~50,5 milj. EUR. Ar šī finansējuma palīdzību Latvijā vairākās nozarēs tiek realizēti 66 individuālie projekti, 6 programmas un 3 grantu shēmas. finansējums bija pieejams attiecīgās prioritātēs – vides aizsardzība, ilgtspējīga attīstība, Eiropas kultūras mantojuma saglabāšana, veselība, bērni ar īpašām vajadzībām, cilvēkresursu attīstība un izglītība, tieslietas, reģionālā politika un ekonomisko aktivitāšu attīstība, u.c. Ar finanšu instrumentu atbalstu darboties sākusi Grobiņas hidroelektrostacija, Kuldīgā īstenots projekts „Kuldīgas novada muzeja restaurācija”. Norvēģijas finanšu atbalsts stiprinājis Latvijas pilsonisko sabiedrību – 2007.gada pavasarī tika dibināts „NVO fonds”, kura ietvaros Latvijas nevalstiskajām organizācijām pieejamā finansējuma lielāko daļu nodrošinājusi tieši Norvēģija. Vairākās Zemgales slimnīcās īstenots e-veselības projekts; Cēsu, Jelgavas un Jēkabpils ieslodzījuma vietās uzbūvēti jauni korpusi un mācību telpas.

Šī finanšu instrumentu plānošanas perioda ietvaros, periodā no 2009. līdz 2014.gadam, Latvijai ir pieejams par 34% lielāks finansējums – 72,95 milj. EUR, kur daļa nāks no EEZ finanšu instrumenta un daļa no Norvēģijas divpusējā finanšu instrumenta. Ar šī finansējuma palīdzību plānots sniegt nozīmīgu atbalstu klimata pārmaiņu un atjaunojamās enerģijas nozarei, tieslietu un iekšlietu nozarei, NVO, pētniecībai, stipendijām un valsts kultūras mantojuma saglabāšanai.


 

 

 

SADARBĪBA KULTŪRAS JOMĀ

Kultūras saiknes starp Latviju un Norvēģiju tradicionāli ir ļoti ciešas. Nozīmīgs norvēģu kultūras popularizēšanas centrs ir Latvijas Kultūras akadēmija, kurā iespējams izglītoties bakalaura studiju virzienā „Starptautiskie kultūras sakari Latvija – Ziemeļvalstis”. Latvijas Kultūras akadēmijas paspārnē darbojas Nordistikas centrs (izveidots 2007. gadā), kurā iespējams apgūt norvēģu valodu, lasīt grāmatas norvēģu valodā, apmeklēt bibliotēku, skatīties norvēģu filmas.

Agrāk par tradīciju bija kļuvušas Ziemeļvalstu filmu dienas, kuru ietvaros tika demonstrētas arī Norvēģijas filmas. Norvēģu kino bija skatāms arī starptautiskā kino foruma „Arsenāls” laikā.

2012. gadā notika plaši apmeklētas divas nedēļas ilgas „Norvēģijas dienas 2012”, kuru ietvaros notika finanšu jomas forums, kinoteātrī „Suns” tika demonstrētas norvēģu filmas, tāpat radio tika lasītas norvēģu pasakas, un notika arī džeza koncerts.

Regulāra un aktīva ir Latvijas un Norvēģijas ekspertu sadarbība mākslas, fotogrāfijas, kultūras pieminekļu aizsardzības, muzeju, literatūras, bibliotēku, mūzikas un teātru jomās.

Norvēģijā darbojas Kultūras biedrība Norvēģija-Latvija, kā arī Latviešu biedrība Norvēģijā. 

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Mobilitātes programmas "Kultūra" ietvaros piedāvātas pieredzes apmaiņas iespējas arī ar Norvēģiju. 

2011. gadā par godu Latvijas-Norvēģijas attiecību divdesmitgadei notika dažādi pasākumi, piemēram, fotoizstāde Oslo universitātes koledžas telpās ar nosaukumu „Tā mēs gājām uz neatkarību”, latviešu gleznotājas Anitas Melderes gleznu izstāde, Bergenā notika vēsturnieces Ilzes Gehes un Latvijas goda ģenerālkonsula Norvēģijā dzīvesbiedres Hēges Grundešones izstāde par Latvijas-Norvēģijas attiecībām starpkaru periodā.


 

 

SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS UN PĒTNIECĪBAS JOMĀ

Sadarbība ar Norvēģiju izglītības jomā notiek galvenokārt daudzpusējo programmu un projektu ietvaros, gan arī atsevišķu institūciju un pašvaldību sadarbības līgumu un projektu ietvaros.

Daļa Latvijas valsts un privāto augstākās izglītības iestāžu aktīvi sadarbojas ar Norvēģijas augstākās izglītības iestādēm. Latvijas Universitātei noslēgts divpusējās sadarbības līgums ar Oslo universitāti. Eiropas Kopienas izglītības programmas SOCRATES/ERASMUS ietvaros tā sadarbojas ar Oslo universitāti un Østfold University College, bet Eiropas valstu galvaspilsētu universitāšu tīkla UNICA ietvaros – ar Agderas augstskolu un Oslo University College.

Latvijas augstākās izglītības konkurētspējas paaugstināšanā ievērojamu ieguldījumu dod EEZ un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzekļi. Valsts izglītības attīstības aģentūra finanšu instrumentu ietvaros administrē stipendiju grantu shēmu (trīs veidu individuālās mobilitātes stipendijas) un akadēmisko pētījumu grantu shēmu.

 

 

 

SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

Norvēģija divpusējo un daudzpusējo sadarbības projektu īstenošanas gaitā bijusi un ir viena no nozīmīgākajiem Latvijas sadarbības partneriem aizsardzības jomā. Norvēģija sniegusi lielu atbalstu NATO paplašināšanai Baltijas virzienā.

Latvijas un Norvēģijas militārā sadarbība ir veiksmīga un ilggadēja. Norvēģija palīdzējusi modernizēt un attīstīt Latvijas Nacionālos bruņotos spēkus (NBS), sniedzot atbalstu NBS Nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas skolas un NBS Jūras spēku mācību centra Ūdenslīdēju skolas izveidē, piedāvājot dažāda veida kursus, seminārus un konsultācijas. Norvēģija arī dāvinājusi Latvijai militāro ekipējumu.

Latvija un Norvēģija veiksmīgi sadarbojas starptautiskajās militārajās operācijās. Labs abu valstu praktiskās sadarbības piemērs starptautiskajā arēnā ir kopīga dalība NATO vadīto Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) operācijā Afganistānā. Norvēģijas vadītās Provinču rekonstrukcijas vienības sastāvā dien arī Latvijas karavīri.

Regulārs ir abu valstu aizsardzības ekspertu dialogs Baltijas valstu gaisa telpas kontroles nodrošināšanas un NATO jaunās stratēģiskās koncepcijas izstrādes jautājumos.

 

 

SADARBĪBA TŪRISMA JOMĀ

Saskaņā ar Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) mārketinga stratēģiju 2010.-2015.gadam, Norvēģija tiek definēta kā viens no prioritārajiem tūrisma tirgiem, plānojot mārketinga aktivitātes Latvijas kā pievilcīga tūrisma galamērķa atpazīstamības veicināšanai.Tirgus izaugsmes perspektīvas raksturo efektīvs transporta savienojumu klāsts, kā arī maksātspējīgi un reģionu apmeklēt ieinteresēti patērētāji.

Latvijas pilsēta Jūrmala ir atsevišķi piedalījusies starptautiskā tūrisma izstādē Norvēģijā ”REISELIVSMESSEN 2013”, kurā tā prezentēta kā atpūtas un atveseļošanās galamērķis. 

Starptautiskā lidosta „Rīga” nodrošina efektīvus un ērtus lidojumus uz virkni galamērķiem Norvēģijā. Katru nedēļu notiek aptuveni 42 tiešie lidojumi starp Latviju un Norvēģiju. 

Aviokompānija AirBaltic piedāvā tiešos lidojumus Rīga-Oslo/Stāvangera/Bergena/Olesunna. Norwegian Air piedāvā lidojumus uz Rīgu no Ālesundas, Bergenas, Bodo, Oslo, Kristinsundas Stavangeras, Tromso, Trondheimas, u.c. Rīgas lidosta arī kalpo kā tranzīta punkts tālākiem ceļojumiem. 

2012. gada martā Jūrmalas pilsēta piedalījās „REISELIV 2012” gadatirgū ar stendu „Latvija. Jūrmala”. Jūrmalas pilsēta kopā ar lielākajām pilsētas viesnīcām un AirBaltic 2011. gadā piedalījusies „Trakajā iepirkšanās dienā” Trumsē, Norvēģijā. Aptuveni 4% jeb vismaz 4000 cilvēku gadā Jūrmalas apmeklētāju ir no Norvēģijas un ir tendence šim skaitam palēnām palielināties. 2010. gada novembrī Jūrmalas pilsētas dome piedalījās tūrisma darbsemināros četrās Norvēģijas pilsētās - Stavangerā, Bergenā, Olesunnā un Oslo, kur prezentēja kūrortpilsētas ziemas tūrisma piedāvājumu.


 

 

 

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES

No Latvijas:

2013. gada 11. marts NBS komandieris ģenerālleitnants R.Graube darba vizītes ietvaros Oslo tikās ar Viņa Majestāti Norvēģijas karali Haraldu V un Norvēģijas bruņoto spēku komandieri ģenerāli Haraldu Sundi. R.Graube saņēma apbalvojumu Norvēģijas Karalistes Nopelnu ordeni.
2012. gada septembris Valsts prezidenta Andra Bērziņa tikšanās ar Norvēģijas premjerministru Jensu Stoltenbergu ANO Ģenerālās asamblejas laikā, Ņujorkā, ASV.
2011.gada 7.- 8.jūnijs Ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska dalība Oslo notiekošajā 16. Baltijas jūras valstu padomes ārlietu ministru sanāksmē, kā arī Norvēģijas un Baltijas valstu diplomātisko attiecību atjaunošanas divdesmitgadei veltītā diskusijā.

2011.gada 7.- 8.jūnijs

Ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska dalība Oslo notiekošajā Baltijas jūras valstu padomes ārlietu ministru sanāksmē, kā arī Norvēģijas un Baltijas valstu diplomātisko attiecību atjaunošanas divdesmitgadei veltītā diskusijā.

2011.gada 7.aprīlis

Ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska darba vizīte Norvēģijā.

2010.gada 10.augusts

Aizsardzības ministra Imanta Lieģa darba vizīte Oslo, tikšanās ar Norvēģijas aizsardzības ministri Grēti Fāremū

2010.gada 18.maijs

Ministru prezidenta Valda Dombrovska tikšanās ar Norvēģijas premjerministru Jensu Stoltenbergu (Jens Stoltenberg) Oslo

2009.gada 25.-27.augusts

Saeimas priekšsēdētāja Gundara Daudzes dalība NB-8 parlamentu priekšsēdētāju sanāksmē Oslo

2008. gada 16. maijs

Norvēģijas un Latvijas ārlietu ministriju politiskās konsultācijas.

2007. gada 29.oktobris

Ministru prezidenta Aigara Kalvīša vizīte Norvēģijā NB8 premjerministru sanāksmes ietvaros.

2007. gada 22. februāris

Saeimas priekšsēdētājā Induļa Emša vizīte Norvēģijā.

2006. gada 28. - 29. septembris

Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Normana Penkes vizīte Norvēģijā Baltijas un Ziemeļvalstu Ārlietu ministriju valsts sekretāru tikšanās ietvaros.

2006. gada 24. - 25. augusts

Ārlietu ministra Dr. Arta Pabrika vizīte Norvēģijā NB8 ārlietu ministru tikšanās ietvaros.

2006. gada 15.-17. maijs

Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres vizīte Norvēģijā.

2003. gada 26. oktobris

Ministru prezidenta Einara Repšes vizīte Norvēģijā Baltijas un Ziemeļvalstu premjerministru sanāksmes ietvaros.

2003. gada 12. maijs

Ārlietu ministres Sandras Kalnietes darba vizīte Norvēģijā.

2002. gada 11. novembris

Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Māra Riekstiņa vizīte Norvēģijā.

2000. gada 20. - 21. septembris

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte Norvēģijā.

2000. gada 2. - 3. februāris

Ārlietu ministra Induļa Bērziņa oficiālā vizīte Norvēģijā.

No Norvēģijas:

2012. gada 14.-15. septembris Norvēģijas aizsardzības ministrs Espens Barts Eide viesojās Latvijā Rīgas konferences ietvaros.
2012. gada 28. aprīlis Norvēģijas tieslietu un policijas ministra Knuta Storbergeta vizīte Latvijā un memorandu par Norvēģijas un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu atbalstu Latvijai 2009. –2014. gadam parakstīšana ar Latvijas finanšu ministru Andri Vilku.
2010. gada 26.-27. augusts Norvēģijas ārlietu ministrijas valsts sekretārs Ē.Lānsteina (aizstājot Norvēģijas ārlietu ministru J.Stēri) dalība Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB8) ārlietu ministru sanāksmē Rīgā.

2010.gada 26.-27.augusts

Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Ērika Lānsteina vizīte Rīgā ikgadējās Baltijas un Ziemeļvalstu ārlietu ministru (NB-8) sanāksmes ietvaros

2009.gada 13.-14.janvāris

Pašreizējā EP Ģenerālsekretāra (toreizējā Norvēģijas parlamenta prezidenta) Turbjērna Jaglanna (Thorbjørn Jagland) vizīte Latvijā.

2008. gada 13.-14. novembris

Norvēģijas ārlietu ministra Jūnasa Gāra Stēres (Jonas Gahr Støre) darba vizīte Latvijā.

2006. gada 16.jūnijs

 

Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Hjētila Skūgranna (Kjetil Skogrand) vizīte Latvijā Nordic Baltic Task Force against Trafficking of Human Beings sanāksmes ietvaros.

2005. gada 20. – 21. jūnijs

Ārlietu ministra Jāna Peteršena (Jan Pettersen) darba vizīte Latvijā.

2004. gada 22. jūnijs

Premjerministra Hjella Mangnes Bunnevīka (Kjell Magne Bondevik) darba vizīte Latvijā.

2002. gada 18. - 19. augusts

Premjerministra Hjella Mangnes Bunnevīka (Kjell Magne Bondevik) vizīte Latvijā Baltijas un Ziemeļvalstu premjerministru sanāksmes ietvaros.

2002. gada 22. - 24. aprīlis

Ārlietu ministra Jāna Peteršena (Jan Pettersen) oficiālā vizīte Latvijā.

 

 

INFORMĀCIJAS AVOTI

Datu bāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Norvēģijas Karaliste

 

Saites par Norvēģijas Karalisti:  

Norvēģijas Karalistes parlamenta mājas lapa: http://www.stortinget.no/

Norvēģijas Karalistes karaļnama mājas lapa: http://www.kongehuset.no/

Norvēģijas Karalistes valdības mājas lapa: http://www.regjeringen.no/

Norvēģijas Karalistes Ārlietu ministrijas mājas lapa: http://www.odin.dep.no/ud/norsk/bn.html

Norvēģijas Karalistes vēstniecības Latvijā mājas lapa: http://www.norvegija.lv/

Norvēģijas ceļvedis: http://www.visitnorway.com/, http://www.norway.no