Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Norvēģijas Karalistē kopš 2012. gada 30. augusta ir Indulis Ābelis. Norvēģijas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā kopš 2009.gada 29. septembra ir Jāns Grēvstads (Jan Grevstad).

Latvijas intereses Norvēģijā pārstāv Latvijas Goda ģenerālkonsuls Oslo Arvids Grundešons (Arvid Grundekjøn), kurš kopš 2011.gada ir ievēlēts arī par Kristiansandas pilsētas mēru. Norvēģijā darbojas arī seši Latvijas goda konsuli: Erlins Johansens (Erling Johansen) Kristiansannā; Josteins Alvheims (Jostein Alvheim) Bergenā; Ūle Birgers Gievers (Ole Birger Giæver) Tronheimā; Kore Bjerns Kongsness (Kåre Bjørn Kongsnes) Trumsē; Hakons Tranbergs (Håkon Tranberg) Stavangerā un Rogers Arilds Hjēls (Roger Arild Kjøl) Kristiansunnā.

Galvenās Latvijas eksportpreces 2012.gadā uz Norvēģiju bija metāli un to izstrādājumi, koksne un tās izstrādājumi, minerālie produkti un dažādas rūpniecības preces. Latvijas eksports uz Norvēģiju 2012.gadā ir pieaudzis par 27.6%, salīdzinājumā ar 2011. gadu. Norvēģijas nozīmīgākās importpreces Latvijā ir minerālie produkti, dzīvnieki un lopkopības produkcija, mašīnas un mehānismi un elektriskās ierīces.

Kopš 2004. gada Oslo darbojas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecība, kas ciešā sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Norvēģijā sniedz atbalstu Latvijas uzņēmējiem, kuri vēlas paplašināt un attīstīt uzņēmējdarbību Norvēģijas tirgū un meklē sadarbības partnerus. LIAA pārstāvis sniedz atbalstu uzņēmumu līmenī - Latvijas eksportētājiem un potenciālajiem investoriem organizējot nepieciešamās tikšanās, mārketinga pasākumus, izplatot informāciju un sniedzot konsultācijas.

Tirdzniecība 2012.gadā (pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem)

·            Eksports:

1. Lietuva – 1 395 858 418 EUR jeb 15,37% no kopējā Latvijas eksporta

2. Krievija – 1 128 859 072 EUR jeb 12,43%

3. Igaunija – 1 083 981 894 EUR jeb 11,94%

4. Vācija – 672 479 134 EUR jeb 7,40%

5. Polija – 553 745 677 EUR jeb 6,10%

.....

9. Norvēģija– 260 155 503 EUR jeb 2,86%

·            Imports:

1. Lietuva – 2 198 085 568 EUR jeb 19,88% no kopējā importa Latvijā 

2. Vācija – 1 187 619 516 EUR jeb 10,74%

3. Krievija – 1 178 570 307 EUR jeb 10,66%

4. Polija – 889 765 567 EUR jeb 8,05%

5. Igaunija – 784 341 809 EUR jeb 7,09%

.....

24. Norvēģija – 69 914 781 EUR jeb 0,63%

2012.gadā Latvijas - Norvēģijas ārējās tirdzniecības apjoms veidoja 330 070 284 EUR. Latvijai šajā laika periodā bija pozitīva tirdzniecības bilance ar Norvēģiju 190 240 722 EUR apmērā.

Galvenās eksporta preces uz Norvēģiju sadalījumā pa preču veidiem 2012.gadā, EUR

Galvenās importa preces no Norvēģijas sadalījumā pa preču veidiem 2012.gadā, EUR

Latvijas un Norvēģijas tirdzniecības dinamika no 2004.g. līdz 2012.gadam, EUR

Investīcijas (pēc Latvijas bankas un Lursoft datiem)

Norvēģija ir viens no nozīmīgākajām investoriem Latvijā. Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem 2012. gada pēdējā ceturkšņa beigās Norvēģijas tiešās investīcijas Latvijā veidoja 541,0 milj. EUR. Latvijas tiešās investīcijas Norvēģijā šajā pašā laika periodā veidoja 4,6 milj. EUR.

2013.gada 8. aprīlī Norvēģijas tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos veidoja 378,34 milj. LVL, ierindojoties 3.vietā. Uzņēmumu reģistrā reģistrēti 32 Norvēģijas kapitālu (avots: Lursoft). Lielākais Norvēģijas investīciju apjoms nonācis lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā, apstrādes rūpniecībā, būvniecībā, vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, un citās jomās.

Norvēģijas sniegtais atbalsts finanšu instrumentu ietvaros

Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) līgums dod iespēju Norvēģijai, Īslandei un Lihtenšteinai pilnā apmērā piedalīties ES iekšējā tirgū. Kopš līguma stāšanās spēkā 1994.gadā, EEZ EBTA (Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija) valstis veic savus finansiālos ieguldījumus, lai mazinātu ekonomiskās un sociālās atšķirības Eiropas Ekonomikas zonā. Saskaņā ar EEZ līgumu ES dalībvalstīm, tajā skaitā arī Latvijai, pieejams atbalsts divu finanšu instrumentu ietvaros: EEZ finanšu instruments un Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instruments.

Finanšu instrumentu plānošanas periodā 2004. - 2009.gadā Latvijai dažādu projektu īstenošanai bija pieejami ~50,5 milj. EUR. Ar šī finansējuma palīdzību Latvijā vairākās nozarēs tiek realizēti 66 individuālie projekti, 6 programmas un 3 grantu shēmas. finansējums bija pieejams attiecīgās prioritātēs – vides aizsardzība, ilgtspējīga attīstība, Eiropas kultūras mantojuma saglabāšana, veselība, bērni ar īpašām vajadzībām, cilvēkresursu attīstība un izglītība, tieslietas, reģionālā politika un ekonomisko aktivitāšu attīstība, u.c. Ar finanšu instrumentu atbalstu darboties sākusi Grobiņas hidroelektrostacija, Kuldīgā īstenots projekts „Kuldīgas novada muzeja restaurācija”. Norvēģijas finanšu atbalsts stiprinājis Latvijas pilsonisko sabiedrību – 2007.gada pavasarī tika dibināts „NVO fonds”, kura ietvaros Latvijas nevalstiskajām organizācijām pieejamā finansējuma lielāko daļu nodrošinājusi tieši Norvēģija. Vairākās Zemgales slimnīcās īstenots e-veselības projekts; Cēsu, Jelgavas un Jēkabpils ieslodzījuma vietās uzbūvēti jauni korpusi un mācību telpas.

Šī finanšu instrumentu plānošanas perioda ietvaros, periodā no 2009. līdz 2014.gadam, Latvijai ir pieejams par 34% lielāks finansējums – 72,95 milj. EUR, kur daļa nāks no EEZ finanšu instrumenta un daļa no Norvēģijas divpusējā finanšu instrumenta. Ar šī finansējuma palīdzību plānots sniegt nozīmīgu atbalstu klimata pārmaiņu un atjaunojamās enerģijas nozarei, tieslietu un iekšlietu nozarei, NVO, pētniecībai, stipendijām un valsts kultūras mantojuma saglabāšanai.

Kultūras saiknes starp Latviju un Norvēģiju tradicionāli ir ļoti ciešas. Nozīmīgs norvēģu kultūras popularizēšanas centrs ir Latvijas Kultūras akadēmija, kurā iespējams izglītoties bakalaura studiju virzienā „Starptautiskie kultūras sakari Latvija – Ziemeļvalstis”. Latvijas Kultūras akadēmijas paspārnē darbojas Nordistikas centrs (izveidots 2007. gadā), kurā iespējams apgūt norvēģu valodu, lasīt grāmatas norvēģu valodā, apmeklēt bibliotēku, skatīties norvēģu filmas.

Agrāk par tradīciju bija kļuvušas Ziemeļvalstu filmu dienas, kuru ietvaros tika demonstrētas arī Norvēģijas filmas. Norvēģu kino bija skatāms arī starptautiskā kino foruma „Arsenāls” laikā.

Aviokompānija AirBaltic piedāvā tiešos lidojumus Rīga-Oslo/Stāvangera/Bergena/Olesunna. Norwegian Air piedāvā lidojumus uz Rīgu no Ālesundas, Bergenas, Bodo, Oslo, Kristinsundas Stavangeras, Tromso, Trondheimas, u.c. Rīgas lidosta arī kalpo kā tranzīta punkts tālākiem ceļojumiem. 

2012. gada martā Jūrmalas pilsēta piedalījās „REISELIV 2012” gadatirgū ar stendu „Latvija. Jūrmala”. Jūrmalas pilsēta kopā ar lielākajām pilsētas viesnīcām un AirBaltic 2011. gadā piedalījusies „Trakajā iepirkšanās dienā” Trumsē, Norvēģijā. Aptuveni 4% jeb vismaz 4000 cilvēku gadā Jūrmalas apmeklētāju ir no Norvēģijas un ir tendence šim skaitam palēnām palielināties. 2010. gada novembrī Jūrmalas pilsētas dome piedalījās tūrisma darbsemināros četrās Norvēģijas pilsētās - Stavangerā, Bergenā, Olesunnā un Oslo, kur prezentēja kūrortpilsētas ziemas tūrisma piedāvājumu.

Norvēģijas Karalistes karaļnama mājas lapa: http://www.kongehuset.no/

Norvēģijas Karalistes valdības mājas lapa: http://www.regjeringen.no/

Norvēģijas Karalistes Ārlietu ministrijas mājas lapa: http://www.odin.dep.no/ud/norsk/bn.html

Norvēģijas Karalistes vēstniecības Latvijā mājas lapa: http://www.norvegija.lv/

Norvēģijas ceļvedis: http://www.visitnorway.com/, http://www.norway.no