Latvijas un Norvēģijas attiecības [04.02.2010] |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Latvijas un Norvēģijas sadarbība ir plaša un daudzveidīga. Aktīvs ir abu valstu politiskais dialogs kā divpusējā un reģionālā līmenī, tā arī starptautisko organizāciju ietvaros. Augstu vērtējama sadarbība aizsardzības jomā, ciešās kultūras un ekonomiskās saites. Latvijai ļoti nozīmīgs ir Norvēģijas sniegtais atbalsts reģionu harmoniskai attīstībai divpusējā finanšu instrumenta un Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta ietvaros. Diplomātisko attiecību vēsture 1921. gadā Norvēģija atzina Latviju un Latvijas valdību de iure. Norvēģija nekad nav atzinusi Latvijas militāro okupāciju un nelikumīgo pievienošanu Padomju Savienībai. Diplomātiskās attiecības tika atjaunotas 1991. gada 27. augustā. Norvēģijas vēstnieks Latvijā kopš 2009.gada 29.septembra ir Jāns Grēvstads (Jan Grevstad). Latviju Norvēģijā pārstāv vēstnieks Andris Sekacis. Norvēģijā sekmīgi darbojas vairāki Latvijas goda konsulāti. Latvijas intereses Norvēģijā pārstāv Latvijas Goda ģenerālkonsuls Oslo Arvids Grundešons (Arvid Grundekjøn) un seši goda konsuli: Latvijas Goda konsuls Kristiansannā - Erlins Johansens (Erling Johansen); Latvijas Goda konsuls Bergenā - Josteins Alvheims (Jostein Alvheim); Latvijas Goda konsuls Tronheimā - Ule Birgers Gievers (Ole Birger Giæver); Latvijas Goda konsuls Trumsē - Kore Bjerns Kongsness (Kåre Bjørn Kongsnes); Latvijas Goda konsuls Stavangerā - Hakons Tranbergs (Håkon Tranberg) un Latvijas Goda konsuls Kristiansunnā - Rogers Arilds Hjēls (Roger Arild Kjøl). Ekonomiskā sadarbība Salīdzinot Latvijas un Norvēģijas savstarpējās tirdzniecības apgrozījumu 2008.gada I pusgadā un 2009.gada I pusgadā, sarūkot iekšējam patēriņam, novērojams 6% kritums. Eksports samazinājies par 24%, imports pieaudzis par 34% (strauji pieaugot benzīna importam no Norvēģijas), līdz ar to tirdzniecības bilance kaut arī Latvijai pozitīva, tomēr ir samazinājusies. Norvēģija ir Latvijas 11.lielākais eksporta un 16.lielākais importa partneris. Galvenās Latvijas eksportpreces 2009.gada I pusgadā uz Norvēģiju ir metāli un to izstrādājumi (27%); koksne un tās izstrādājumi (17%); transporta līdzekļi (12%) un minerālie produkti (10%). Norvēģijas nozīmīgākās importpreces Latvijā – minerālie produkti (65%); dzīvnieki un lopkopības produkcija, galvenokārt saldētas zivis (14%); metāli un to izstrādājumi (12%). Kopš 2004. gada Oslo darbojas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecība, kas ciešā sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Norvēģijā sniedz atbalstu Latvijas uzņēmējiem, kuri vēlas paplašināt un attīstīt uzņēmējdarbību Norvēģijas tirgū un meklē sadarbības partnerus. Vēstniecības ekonomiskais diplomāts Latvijas ekonomiskās intereses pārstāv un lobē valsts līmenī, savukārt LIAA pārstāvis sniedz atbalstu uzņēmumu līmenī - Latvijas eksportētājiem un potenciālajiem investoriem organizējot nepieciešamās tikšanās, mārketinga pasākumus, izplatot informāciju un sniedzot konsultācijas.
Tirdzniecība 2009 I pusgadā (avots: Centrālā statistikas pārvalde)
1. Lietuva – 321 838 786 EUR jeb 15,05 % no kopējā Latvijas eksporta 2. Igaunija – 282 010 844 EUR jeb 13,19 % 3. Krievija – 196 970 861 EUR jeb 9,21 % 4. Vācija – 185 597 393 EUR jeb 8,68% 5. Zviedrija – 137 380 239 EUR jeb 6,43 %
11. Norvēģija – 63 187 985 EUR jeb 2,96 %
1. Lietuva – 449 984 181 EUR jeb 15,51 % no kopējā importa Latvijā 2. Krievija – 415 736 596 EUR jeb 14,33 % 3. Vācija – 307 228 425 EUR jeb 10,59 % 4. Polija – 223 605 191 EUR jeb 7,71 % 5. Igaunija – 190 967 203 EUR jeb 6,58 %
16. Norvēģija – 48 793 798 EUR jeb 1,68% 2009.gada pirmajā pusgadā Latvijai ir pozitīva tirdzniecības bilance ar Norvēģiju 14 394 187 EUR apmērā. Kopējais tirdzniecības apgrozījums sastāda 111 981 783 EUR (13.vieta). Galvenās eksporta preces uz Norvēģiju sadalījumā pa preču veidiem 2009.gada I pusgadā, EUR
Galvenās importa preces no Norvēģijas sadalījumā pa preču veidiem 2009.gada I pusgadā, EUR
Latvijas un Norvēģijas tirdzniecības dinamika no 2004. līdz 2009.gada I pusgadam, EUR
Investīcijas (pēc Latvijas bankas un Lursoft datiem) Norvēģija ir nozīmīgs investors Latvijā. 2009. gada 13. novembrī Norvēģijas uzkrātās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā (kopš 1991.gada) sasniedza 182,55 milj. LVL, ierindojoties 7. vietā. Galvenās Norvēģijas investīciju mērķa nozares Latvijā ir nekustamo īpašumu attīstība un komercpakalpojumi, tirdzniecība. Saskaņā ar Lursoft informāciju lielākie Norvēģijas investori Latvijā ir Portpro AS (27,92 milj. LVL) un Linstow AS (25,84 milj. LVL). Saskaņā ar Latvijas bankas datiem 2009. gada III ceturkšņa beigās Norvēģijas tiešās investīcijas Latvijā (atlikumi) sasniedza 195,6 milj. LVL, no kurām 52,1 milj. LVL ieguldīti vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības sektorā, 37,0 milj. LVL – finanšu starpniecībā, 34,5 milj. LVL - lauksaimniecības un mežsaimniecības jomā. 2009. gada III ceturkšņa beigās Latvijas tiešo investīciju Norvēģijā apjoms veidoja 22,3 milj. LVL, no kuriem 65% nonākuši darījumos ar nekustamajiem īpašumiem (avots: Latvijas banka). Norvēģijas atbalsts finanšu instrumentu ietvaros 2004.gada nogalē, parakstot Saprašanās memorandus par Norvēģijas valdības divpusējā instrumenta un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) finanšu instrumenta ieviešanu Latvijā, tika likts pamats apjomīgas Norvēģijas finansiālās palīdzības nonākšanai dažādās mūsu valstij svarīgās jomās. Finanšu instrumentu finansējums bija pieejams 5 gadu periodam - no 2004.gada 1.maija līdz 2009.gada 30.aprīlim, paredzot iespēju īstenot projektus un apgūt piešķirto finansējumu astoņās prioritātēs – Vide, Ilgtspējīga attīstība, Eiropas kultūras mantojuma saglabāšana, Veselība, Bērni ar īpašām vajadzībām, Cilvēkresursu attīstība un izglītība, Tieslietas, Reģionālā politika un ekonomiskās aktivitātes. Finanšu instrumentu saistību periodā par visu Latvijai projektiem pieejamo summu 50,5 milj. EUR jeb 35,5 milj. LVL tika apstiprināti 67 individuālie projekti, trīs programmas un sešas grantu shēmas, kuru ieviešana turpināsies vēl līdz 2011. gada 30. aprīlim. Ar Norvēģijas finanšu atbalstu Latvijā īstenota virkne projektu dažādās jomās – veselības aprūpē, organizētās noziedzības apkarošanas, cietumu ēku standartu uzlabošanas u.c. jomās. Ar Norvēģijas atbalstu darboties sākusi Grobiņas hidroelektrostacija, Kuldīgā īstenots projekts "Kuldīgas novada muzeja restaurācija". Norvēģijas finanšu atbalsts stiprinājis Latvijas pilsonisko sabiedrību – 2007.gada pavasarī tika dibināts "NVO fonds", kura ietvaros Latvijas nevalstiskajām organizācijām pieejamā 5 milj. EUR finansējuma lielāko daļu nodrošinājusi tieši Norvēģija. Vairākās Zemgales slimnīcās īstenots e-veselības projekts; Cēsu, Jelgavas un Jēkabpils ieslodzījuma vietās uzbūvēti jauni korpusi un mācību telpas. Šādu Latvijai vērtīgu un labu projektu uzskaitījumu var turpināt. 2009.gada 18.decembrī EEZ/EBTA valstis panāca sākotnējo vienošanos ar ES par finanšu instrumentu pieejamību nākamo 5 gadu periodam, t.i. līdz 2014.gadam. Galvenā prioritāte būs vide un klimata izmaiņas, tostarp arī atjaunojamā enerģija, pētniecība, tieslietas un cilvēkresursi, sociālā attīstība.
Sadarbība kultūrā Kultūras saiknes starp Latviju un Norvēģiju tradicionāli ir ļoti ciešas. Par nozīmīgu norvēģu kultūras popularizēšanas centru kļuvusi Latvijas Kultūras akadēmija, kurā tiek piedāvāta studiju programma "Starpkultūru sakari Latvija – Norvēģija". Nozīmīga sadarbība un regulāri savstarpēji kontakti ar Norvēģijas pārstāvjiem notiek mākslas, kultūras pieminekļu aizsardzības, muzeju, literatūras, bibliotēku, mūzikas, teātru u.c. kultūras jomās. 2009.gada oktobrī Rīgā jau desmito gadu pēc kārtas notika Ziemeļvalstu filmu dienas, kas kopš deviņdesmito gadu sākuma kļuvušas par regulāru notikumu Latvijas kino dzīvē. Interesenti varēja noskatīties jaunākās Dānijas, Īslandes, Zviedrijas, Norvēģijas un Somijas filmas. Ar īpašiem seansiem šogad tika atzīmēta izcilā norvēģa K.Hamsuna 150 gadu jubileja. Laba sadarbība izveidojusies Latvijas un Norvēģijas Nacionālajām bibliotēkām. No 2009.gada 2.oktobra līdz 1.novembrim Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā skatāma K.Hamsuna 150.jubilejai veltīta Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāde "Klātbūtne. Hamsuns Latvijā". Izstādes apmeklētājiem tā ir iespēja aplūkot unikālus materiālus no Latvijas un Norvēģijas bibliotēku un muzeju krājumiem, kā arī privātajiem arhīviem un kolekcijām. Aktīva un daudzveidīga ir Norvēģijas un Latvijas divpusējā sadarbība mūzikas jomā. No š.g. 30.jūnija līdz 3.jūlijam ar garīgās mūzikas programmu Latvijā viesojās Norvēģijas jauktais koris "Volda Vokal". Ar koncertprogrammu "Karnevāls Norvēģijā" 2009.gada februārī Rīgā un Liepājā koncertēja NBS Jūras spēku orķestris Norvēģijas Karaliskās gvardes Godasardzes orķestra galvenā diriģenta majora Eldara Nilsena vadībā. Atsevišķi reģioni Latvijā kultūras jomā aktīvi sadarbojas ar reģioniem Norvēģijā. Sadarbības uzskatāmākie piemēri: Valmieras – Oplannes (Oppland), Cēsu – Estfollas (Østfeld), Rēzeknes – Ārendāles (Arendal) kultūras sakari. 2008.gada novembrī Valmierā viesojās izcilākais mūsdienu polārpētnieks, norvēģis Berge Ouslands. Sadarbība izglītībā un pētniecībā Sadarbība ar Norvēģiju izglītības jomā notiek galvenokārt daudzpusējo programmu un projektu ietvaros, gan arī atsevišķu institūciju un pašvaldību sadarbības līgumu un projektu ietvaros. Daļa Latvijas valsts un privāto augstākās izglītības iestāžu aktīvi sadarbojas ar Norvēģijas augstākās izglītības iestādēm. Tā, Latvijas Universitāte ir noslēgusi divpusējās sadarbības līgumu ar Oslo universitāti. Eiropas Kopienas izglītības programmas SOCRATES/ERASMUS ietvaros tā sadarbojas ar Oslo universitāti un Østfold University College, bet Eiropas valstu galvaspilsētu universitāšu tīkla UNICA ietvaros – ar Agderas augstskolu un Oslo University College. ERASMUS apmaiņas programmas ietvaros 2008.gada novembrī ar vieslekcijām Vidzemes Augstskolā uzstājās Oslo augstskolas asociētais profesors Haralds Kohts (Harald Koht). Latvijas augstskolām ir ilgstoša sadarbība ar H.Kohtu – jau no 2000. līdz 2002.gadam viņš bijis vieslektors Latvijas Universitātē, kā arī līdzautors vairākiem LU Akadēmiskā apgāda izdotajiem rakstu krājumiem, veltītiem dažādu valstu labklājības modeļu analīzei. Latvijas Kultūras akadēmijas nodibinājumā "Nordistika" iespējams apgūt norvēģu un citu Ziemeļvalstu valodas, tuvāk iepazīt Ziemeļvalstu kultūru un literatūru.
Sadarbība aizsardzības jomā Norvēģija divpusējo un daudzpusējo sadarbības projektu īstenošanas gaitā bijusi un ir viena no nozīmīgākajiem Latvijas sadarbības partneriem aizsardzības jomā. Norvēģija sniegusi lielu atbalstu NATO paplašināšanai Baltijas virzienā. Izveidojusies veiksmīga sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas jūras, sauszemes un gaisa spēkiem. Ar Norvēģijas atbalstu Liepājā izveidots Baltijas valstu Ūdenslīdēju skolas un Jūras spēku Mācību centrs, savukārt Ādažos - Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas skola. Norvēģijā notikuši apmācības kursi Latvijas militārajiem ūdenslīdējiem, Zemessardzei, Latvijas NBS pārstāvji apmācīti Norvēģijas bruņoto spēku štāba koledžā. Norvēģijas eksperti snieguši konsultācijas Latvijas aizsardzības sistēmas plānošanas, NBS attīstības jomā. Latvija un Norvēģija veiksmīgi sadarbojas starptautiskajās militārajās operācijās. Labs abu valstu praktiskās sadarbības piemērs starptautiskajā arēnā ir sadarbība Afganistānā, kur Latvija ar savu kontingentu piedalās Norvēģijas vadītājā Provinču atjaunošanas grupā Meimanē. Regulārs ir abu valstu aizsardzības ekspertu dialogs Baltijas valstu gaisa telpas kontroles nodrošināšanas un NATO jaunās stratēģiskās koncepcijas izstrādes jautājumos. Tūrisms Saskaņā ar Latvijas Tūrisma attīstības pamatnostādnēm 2009.-2015.gadam, Norvēģija tiek definēta kā augsti prioritārs tūrisma tirgus Latvijai, kurā īstenojamas mārketinga aktivitātes Latvijas kā pievilcīga tūrisma galamērķa atpazīstamības veicināšanai. Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes informāciju par tūrisma firmu apkalpoto personu skaitu, 2008.gadā uz Norvēģiju devušies 3 460 Latvijas iedzīvotāji (2007.gadā – 3 274). Savukārt no Norvēģijas Latvijā 2008.gadā iebraukuši 10 411 tūristi (2007.gadā – 15 555). Pozitīvs faktors tūrista skaita pieaugumam jāmin tiešie lidojuma reisi maršrutā Rīga – Oslo – Rīga, kā arī lidojumi uz Bergenu, Stavangeru un Trumsi. Papildus impulsu sniedz arī Norvēģijas zemo cenu aviokompānijas "Norwegian" darbība Latvijā, kura veic lidojumus uz Oslo, Tronheimu. TAVA regulāri organizē Latvijas tūrisma nozares pārstāvju dalību Norvēģijas lielākajā tūrisma gadatirgū – "Reiseliv". 2009.gada ziemā šajā gadatirgū piedalījās airBaltic, Baltic Beach Hotel, tūrisma firmas Con-ex, Baltic Travel Group, Viesnīcu un restorānu asociācija, Jūrmalas pilsētas Tūrisma informācijas centrs un iepazīstināja norvēģu publiku ar aktuālajiem Latvijas tūrisma piedāvājumiem. Iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka izstādes apmeklētāji izrāda pastiprinātu interesi par Rīgu, Jūrmalu un Latvijas SPA piedāvājumu. Savukārt Norvēģijas tūrisma kompānijas piedalās ik gadu Rīgā notiekošajā starptautiskajā seminārā tūrisma profesionāļiem "Buy Latvia. Buy the Baltics". Nozīmīgākās vizītes:
Datu bāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Norvēģijas Karaliste Saites par Norvēģijas Karalisti: Norvēģijas Karalistes parlamenta mājas lapa: http://www.stortinget.no/ Norvēģijas Karalistes karaļnama mājas lapa: http://www.kongehuset.no/ Norvēģijas Karalistes valdības mājas lapa: http://www.regjeringen.no/ Norvēģijas Karalistes Ārlietu ministrijas mājas lapa: http://www.odin.dep.no/ud/norsk/bn.html Norvēģijas ceļvedis: http://www.visitnorway.com/, http://www.norway.no | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
 |
|
||||||||||||||||||||
|
|
|
||||||||||||||||||||||
