Latvijas un Norvēģijas divpusējā sadarbība ir plaša un daudzveidīga. Augstu vērtējama sadarbība aizsardzības jomā kā arī nozīmīgs ir Norvēģijas atbalsts Latvijas reģionu harmoniskai attīstībai, kas ir veicinājis jaunu augstākās izglītības iespēju pieejamību Latvijas reģionos. 

Diplomātisko attiecību vēsture

1921. gadā Norvēģija atzina Latviju un Latvijas valdību de iure. Norvēģija nekad nav atzinusi Latvijas militāro okupāciju un nelikumīgo pievienošanu Padomju Savienībai. Diplomātiskās attiecības tika atjaunotas 1991. gada 27. augustā. Pašreizējais Norvēģijas vēstnieks Latvijā no 2004. gada 28. septembra ir Nils Ūlavs Stāva (Nils Olav Stava). Latviju Norvēģijā no 2008. gada 18. septembra pārstāv vēstnieks Andris Sekacis.

Norvēģijā sekmīgi darbojas vairāki Latvijas goda konsulāti. Latvijas intereses Norvēģijā pārstāv  Latvijas Goda ģenerālkonsuls Oslo Arvids Grundešons (Arvid Grundekjøn) un seši goda konsuli: Latvijas Goda konsuls Kristiansannā - Erlins Johansens (Erling Johansen); Latvijas Goda konsuls Bergenā - Josteins Alvheims (Jostein Alvheim); Latvijas Goda konsuls Tronheimā - Ule Birgers Gievers (Ole Birger Giæver); Latvijas Goda konsuls Trumsē - Kore Bjerns Kongsness (Kåre Bjørn Kongsnes); Latvijas Goda konsuls Stavangerā - Hakons Tranbergs (Håkon Tranberg) un Latvijas Goda konsuls Kristiansunnā - Rogers Arilds Hjēls (Roger Arild Kjøl).

Galvenās sadarbības jomas

Ekonomika 

2008. gada II ceturkšņa beigās Norvēģijas tiešās investīcijas Latvijā sasniedza aptuveni 227,3 milj. latus. (Avots: Latvijas Banka).

2008. gada novembrī LR Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti  269 Norvēģijas - Latvijas kopuzņēmumi. (Lursoft).

2008. gada jūnijā Norvēģija ieņēma 10. vietu eksporta noieta tirgū – 83 069 290 EUR jeb 2,88% no kopējā eksporta apjoma, savukārt imports no Norvēģijas sasniedza – 36 342 921 EUR jeb 1,26% no kopējā apjoma. 2008. gada 1. pusgadā Latvijai bija pozitīva tirdzniecības bilance ar Norvēģiju.

Visvairāk Latvija importē minerālos produktus, metālus un to izstrādājumus, mašīnas mehānismus un elektriskās iekārtas, savukārt eksportē pārvietojamās mājas , koksni un tās izstrādājumus, metālizstrādājumus, transporta līdzekļus, tekstilmateriālus, rūpniecības preces un elektriskās iekārtas.

2008. gada 5. novembrī oficiāli tika atklāta Norvēģijas tirdzniecības palātas pārstāvniecība Latvijā. Kopš 2004. gada Norvēģijā darbojas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecība.  

Aizsardzība 

Latvijas un Norvēģijas pašreizējā sadarbība aizsardzības jomā balstās uz 1995. gada 9. augustā Rīgā parakstīto līgumu starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju un Norvēģijas Karalistes Aizsardzības ministriju par sadarbību aizsardzības jautājumos. Sākot ar 1999. gadu katru gadu tiek izstrādāts un parakstīts divpusējās sadarbības plāns.

Norvēģija ir sniegusi lielu atbalstu NATO paplašināšanai Baltijas virzienā un ļoti nozīmīgs ir tās ieguldījums divpusējās sadarbības projektos aizsardzības jomā. Ar Norvēģijas atbalstu Liepājā izveidots Baltijas valstu ūdenslīdēju apmācības centrs, bet Ādažos - nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas (NMN) mācību centrs. Norvēģijā notikuši apmācības kursi Latvijas militārajiem ūdenslīdējiem, Zemessardzei, semināri sabiedrisko attiecību jomā. Norvēģija aktīvi piedalās arī reģionālajos projektos - BALTNET, BALTDEFCOL un BALTSEA, kā arī sniedz atbalstu Latvijas aizsardzības sistēmas plānošanā un personālsistēmas izveidē.

Sākot ar 2005. gada februāri pēc Norvēģijas puses uzaicinājuma Latvijas NMN vienība  Norvēģijas kontingenta sastāvā piedalās misijā Afganistānā Provincial Reconstruction Team ietvaros.

2007. gada 12. septembrī Rīgā tika parakstīts Latvijas un Norvēģijas saprašanās memorands aizsardzības jomā. Plānots, ka saprašanās memorands stiprinās sadarbību aizsardzības jomā, padziļinot jau esošās sadarbības jomas, kā arī meklējot jaunas jomas, kurās varētu paplašināt divpusējos kontaktus. 

2008. gada 29.-30. oktobrī sadarbības līguma ietvaros Oslo notika pirmās Latvijas un Norvēģijas militāri politiskās konsultācijas.

Tieslietas un Iekšlietas

Latvijas un Norvēģijas sadarbība iekšlietu jomā ir cieša un daudzveidīga. 2007. gadā Latvijas attiecīgo institūciju pārstāvji piedalījās pirmās palīdzības sniegšanas mācībās, kā arī darba tikšanās par jautājumiem cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā. Informācijas apmaiņa par savstarpēji interesējošiem jautājumiem notiek arī Drošības policijai un tās Norvēģu partneriem.

Finanses

Kopš 2004. gada Latvija ir uzsākusi sadarbību ar Norvēģiju finanšu instrumentu ietvaros - Norvēģijas finanšu instruments un Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instruments. Šo ieguldījumu mērķis ir novērst sociālo un ekonomisko nevienlīdzību Eiropā un atbalstīt jaunās ES dalībvalstis to centienos pilnvērtīgi piedalīties paplašinātās Eiropas iekšējā tirgū.

2004. gada nogalē tika parakstīti Saprašanās memorandi par Norvēģijas valdības divpusējā instrumenta un Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumenta ieviešanu Latvijā. Finanšu instrumentu darbības termiņš ir 5 gadi, sākot no 2004.gada 1. maija līdz 2009. gada 30. aprīlim. Kopējā Latvijai pieejamā summa abu finanšu instrumentu ietvaros ir 51 269 400 EUR. Ikgadējās izmaksas saņēmējvalstij ir 1/5 no kopējās tai pieejamās summas, Latvijas gadījumā tas ir 10 253 880 EUR gadā.

2006. gada 21. novembrī Ministru kabinetā tika apstiprināts Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta atklāto konkursu nolikums individuālajiem projektiem astoņās prioritātēs – Vides, Ilgtspējīgas attīstības, Eiropas kultūras mantojuma saglabāšanas, Veselības, Bērni ar īpašām vajadzībām, Cilvēkresursu attīstības un izglītības, Tieslietu, Reģionālās politikas un ekonomikas aktivitāšu.

Pirmais individuālo projektu atklātais konkurss tika izsludināts 2006.gada 5. decembrī.

2007. gada 20.septembrī Sabiedrības integrācijas fondā tika parakstīts pirmais finansēšanas līgums Latvijā, kas tiek finansēts no Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta, kā rezultātā tiek piešķirta nauda pirmajiem projektu īstenotājiem abu finanšu instrumentu ietvaros.

2008. gada martā tika izsludināts otrais atklātais individuālo projektu iesniegumu konkurss ar kopējo pieejamo finansējumu 10 728 859 eiro.

Izglītība

Sadarbība ar Norvēģiju izglītības jomā notiek galvenokārt daudzpusējo programmu un projektu ietvaros, gan arī atsevišķu institūciju un pašvaldību sadarbības līgumu un projektu ietvaros.

Daļa Latvijas valsts un privāto augstākās izglītības iestāžu aktīvi sadarbojas ar Norvēģijas augstākās izglītības iestādēm, piemēram, Latvijas Universitāte ir noslēgusi divpusējās sadarbības līgumu ar Oslo universitāti. Eiropas Kopienas izglītības programmas SOCRATES/ERASMUS ietvaros tā sadarbojas ar Oslo universitāti un Østfold University College, bet Eiropas valstu galvaspilsētu universitāšu tīkla UNICA ietvaros – ar Agderas augstskolu un Oslo University College. 

Lai palīdzētu Latvijas uzņēmumiem piemēroties tām izmaiņām, kas radušās iestājoties ES, kā arī vairāk iesaistoties starptautiskajā apritē, Norvēģijas Ārlietu ministrija 2003. gada rudenī piešķīra finansējumu Norvēģijas – Latvijas profesionālā maģistra studiju programmai "Inovācijas un uzņēmējdarbība". Programmā studējošie apgūst aktuālas zināšanas, kas nepieciešamas uzņēmuma vadīšanai un attīstībai. Īpaša vērība pievērsta jaunāko zināšanu apguvei par inovācijām un produktu attīstību, kuru apguvi nodrošina šo nozaru augsti kvalificēti profesionāļi no Norvēģijas un Latvijas.

Programma īpaši orientēta uz mazā un vidējā biznesa uzņēmējiem, kā arī lielo uzņēmumu menedžeriem, kuri darbojas gan ražošanas, gan servisa jomā.

Kultūra

Kultūras saiknes starp Latviju un Norvēģiju tradicionāli ir ļoti ciešas. Par nozīmīgu norvēģu kultūras popularizēšanas centru kļuvusi Latvijas Kultūras akadēmija, kurā tiek piedāvāta studiju programma "Starpkultūru sakari Latvija -Norvēģija".

Nozīmīga sadarbība un regulāri savstarpēji kontakti ar Norvēģijas pārstāvjiem notiek mākslas, kultūras pieminekļu aizsardzības, muzeju, literatūras, bibliotēku, mūzikas, teātru u.c. kultūras jomās.

Atsevišķi reģioni Latvijā kultūras jomā aktīvi sadarbojas ar reģioniem Norvēģijā. Sadarbības uzskatāmākie piemēri: Valmieras – Oplannes (Oppland), Cēsu – Estfollas (Østfeld), Rēzeknes – Ārendāles (Arendal) kultūras sakari.

2007. gada 25. oktobrī Oslo Latviešu biedrība Norvēģijā sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Norvēģijā rīkoja Zentas Mauriņas 110. gadadienai veltītu literāru pasākumu.

Nozīmīgākās vizītes

Datu bāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Norvēģijas Karaliste

Saites par Norvēģijas Karalisti

Norvēģijas Karalistes Ārlietu ministrijas mājas lapa: http://www.odin.dep.no/ud/norsk/bn.html

Norvēģijas Karalistes parlamenta mājas lapa: http://www.stortinget.no/

Norvēģijas Karalistes karaļnama mājas lapa: http://www.kongehuset.no/