Latvijas un Norvēģijas attiecības [26.05.2010]

Latvijas un Norvēģijas sadarbība ir plaša un daudzveidīga. Aktīvs ir abu valstu politiskais dialogs kā divpusējā un reģionālā līmenī, tā arī starptautisko organizāciju ietvaros. Augstu vērtējama sadarbība aizsardzības jomā, ciešās kultūras un ekonomiskās saites. Latvijai ļoti nozīmīgs ir Norvēģijas sniegtais atbalsts reģionu harmoniskai attīstībai divpusējā finanšu instrumenta un Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta ietvaros.

Diplomātisko attiecību vēsture

1921. gadā Norvēģija atzina Latviju un Latvijas valdību de iure. Norvēģija nekad nav atzinusi Latvijas militāro okupāciju un nelikumīgo pievienošanu Padomju Savienībai. Latvijas Republikas un Norvēģijas Karalistes diplomātiskās attiecības tika atjaunotas 1991. gada 27. augustā.

Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Norvēģijas Karalistē kopš 2008. gada 18.septembra ir Andris Sekacis. Norvēģijas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā kopš 2009.gada 29. septembra ir Jāns Grēvstads (Jan Grevstad).

Latvijas intereses Norvēģijā pārstāv Latvijas Goda ģenerālkonsuls Oslo Arvids Grundešons (Arvid Grundekjøn) un seši goda konsuli: Erlins Johansens (Erling Johansen) Kristiansannā; Josteins Alvheims (Jostein Alvheim) Bergenā; Ūle Birgers Gievers (Ole Birger Giæver) Tronheimā; Kore Bjerns Kongsness (Kåre Bjørn Kongsnes) Trumsē; Hakons Tranbergs (Håkon Tranberg) Stavangerā un Rogers Arilds Hjēls (Roger Arild Kjøl) Kristiansunnā.

Ekonomiskā sadarbība

Latvijas un Norvēģijas savstarpējais tirdzniecības apgrozījums 2009.gadā veidoja 230,8 milj. EUR (kritums par 5,4% salīdzinājumā ar 2008.gadu). Norvēģija ir Latvijas 10. lielākais eksporta un 15. lielākais importa partneris. Latvijas eksports uz Norvēģiju 2009.gadā ir samazinājies par 17% (līdz 2008.gadam ieskaitot bija salīdzinoši vienmērīgs eksporta pieaugums). Norvēģijas imports Latvijā 2009.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu pieaudzis par 15%. Kopumā Latvija turpina saglabāt pozitīvu tirdzniecības bilanci ar Norvēģiju, tomēr rādītāji izlīdzinās.

Galvenās Latvijas eksportpreces 2009.gadā uz Norvēģiju ir metāli un to izstrādājumi (24%); koksne un tās izstrādājumi (17%); minerālie produkti (11%) un transporta līdzekļi (10%). Norvēģijas nozīmīgākās importpreces Latvijā – minerālie produkti (69%); metāli un to izstrādājumi (12%), dzīvnieki un lopkopības produkcija, galvenokārt saldētas zivis (10%);

Kopš 2004. gada Oslo darbojas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecība, kas ciešā sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Norvēģijā sniedz atbalstu Latvijas uzņēmējiem, kuri vēlas paplašināt un attīstīt uzņēmējdarbību Norvēģijas tirgū un meklē sadarbības partnerus. Vēstniecības ekonomiskais diplomāts Latvijas ekonomiskās intereses pārstāv un lobē valsts līmenī, savukārt LIAA pārstāvis sniedz atbalstu uzņēmumu līmenī - Latvijas eksportētājiem un potenciālajiem investoriem organizējot nepieciešamās tikšanās, mārketinga pasākumus, izplatot informāciju un sniedzot konsultācijas.

Tirdzniecība 2009. gadā (pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem)

• Eksports:

1. Lietuva – 742 316 478 EUR jeb 15,52 % no kopējā Latvijas eksporta

2. Igaunija – 643 952 219 EUR jeb 13,46 %

3. Krievija – 450 498 191 EUR jeb 9,42 %

4. Vācija – 409 289 032 EUR jeb 8,56%

5. Zviedrija – 289 304 745 EUR jeb 6,05 %

10. Norvēģija – 134 907 816 EUR jeb 2,82% 

• Imports:

1. Lietuva – 984 952 448 EUR jeb 16,63 % no kopējā importa Latvijā

2. Krievija – 719 575 612 EUR jeb 12,15 %

3. Vācija – 649 938 151 EUR jeb 10,98 %

4. Polija – 480 576 038 EUR jeb 8,12 %

5. Igaunija – 431 470 921 EUR jeb 7,29 %

15. Norvēģija – 95 902 209 EUR jeb 1,62%

2009.gadā Latvijai bija pozitīva tirdzniecības bilance ar Norvēģiju 39 005 607 EUR apmērā. Kopējais apgrozījums sastāda 230 810 025 EUR (13.vieta).

Galvenās eksporta preces uz Norvēģiju sadalījumā pa preču veidiem 2009.gadā, milj. EUR

Galvenās importa preces no Norvēģijas sadalījumā pa preču veidiem 2009.gadā, milj. EUR

Latvijas un Norvēģijas tirdzniecības dinamika no 2004. līdz 2009.gadam, EUR

Investīcijas(pēc Latvijas bankas un Lursoft datiem)

Norvēģija ir nozīmīgs investors Latvijā. 2010. gada 14.maijā Norvēģijas uzkrātās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā (kopš 1991.gada) sasniedza 216,82 milj. LVL, ierindojoties 6. vietā. LR Uzņēmumu reģistrā reģistrēti 292 Norvēģijas – Latvijas kopuzņēmumi.

Saskaņā ar Latvijas bankas datiem 2009. gada beigās Norvēģijas tiešās investīcijas Latvijā sastādīja 192,2 milj. LVL (12.vieta). 27% investīciju nonākusi vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības sektorā; 22% - lauksaimniecības un mežsaimniecības sektorā.

2009. gada beigās Latvijas tiešo investīciju Norvēģijā apjoms veidoja 22,3 milj. LVL, no kurām divas trešdaļas nonākušas darījumos ar nekustamajiem īpašumiem (avots: Latvijas banka).

Norvēģijas atbalsts finanšu instrumentu ietvaros 

2004.gada nogalē, parakstot Saprašanās memorandus par Norvēģijas valdības divpusējā instrumenta un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) finanšu instrumenta ieviešanu Latvijā, tika likts pamats apjomīgas Norvēģijas finansiālās palīdzības nonākšanai dažādās mūsu valstij svarīgās jomās. Finanšu instrumentu finansējums bija pieejams 5 gadu periodam - no 2004.gada 1.maija līdz 2009.gada 30.aprīlim, paredzot iespēju īstenot projektus un apgūt piešķirto finansējumu astoņās prioritātēs – Vide, Ilgtspējīga attīstība, Eiropas kultūras mantojuma saglabāšana, Veselība, Bērni ar īpašām vajadzībām, Cilvēkresursu attīstība un izglītība, Tieslietas, Reģionālā politika un ekonomiskās aktivitātes. Šajā finanšu instrumentu saistību periodā par visu Latvijai projektiem pieejamo summu 50,5 milj. EUR jeb 35,5 milj. LVL tika apstiprināti 67 individuālie projekti, trīs programmas un sešas grantu shēmas, kuru ieviešana turpināsies vēl līdz 2011. gada 30. aprīlim.

Ar Norvēģijas finanšu atbalstu Latvijā īstenota virkne projektu dažādās jomās – vides un klimata sfērā, veselības aprūpē, organizētās noziedzības apkarošanas, cietumu ēku standartu uzlabošanas u.c. jomās. Ar Norvēģijas atbalstu darboties sākusi Grobiņas hidroelektrostacija, Kuldīgā īstenots projekts "Kuldīgas novada muzeja restaurācija". Norvēģijas finanšu atbalsts stiprinājis Latvijas pilsonisko sabiedrību – 2007.gada pavasarī tika dibināts "NVO fonds", kura ietvaros Latvijas nevalstiskajām organizācijām pieejamā 5 milj. EUR finansējuma lielāko daļu nodrošinājusi tieši Norvēģija. Vairākās Zemgales slimnīcās īstenots e-veselības projekts; Cēsu, Jelgavas un Jēkabpils ieslodzījuma vietās uzbūvēti jauni korpusi un mācību telpas. Šādu Latvijai vērtīgu un labu projektu uzskaitījumu var turpināt.

Vienošanās par finanšu instrumentiem nākamajam plānošanas periodam (2009.- 2014.gadam) starp Eiropas Komisiju un Norvēģiju ir panākta 2009.gada decembrī. Pagaidām neatrisināts ir jautājums par nākamajā periodā pieejamā finansējuma savstarpējo sadali ES dalībvalstu – finansējuma saņēmēju starpā. Plānots, ka nākamajā periodā pieejamais finansējums EEZ finanšu instrumenta ietvaros pieaugs par 31%, bet Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros – par 12%. Tas nozīmētu kopējā finansējuma pieaugumu par 22% un Latvijai nākamā plānošanas perioda ietvaros varētu būt pieejami vairāk kā 70 milj. EUR. Lai nodrošinātu efektīvāku finanšu instrumentu izlietojumu, kā arī samazinātu administratīvās izmaksas, nākamajā periodā Latvija koncentrēsies uz mazāku prioritāšu skaitu. Par atbalstāmajām prioritātēm finanšu instrumentu ietvaros Latvijā vēl jālemj valdībai.       

Sadarbība kultūrā   

Kultūras saiknes starp Latviju un Norvēģiju tradicionāli ir ļoti ciešas. Par nozīmīgu norvēģu kultūras popularizēšanas centru kļuvusi Latvijas Kultūras akadēmija, kurā tiek piedāvāta studiju programma "Starpkultūru sakari Latvija – Norvēģija". Nozīmīga sadarbība un regulāri savstarpēji kontakti ar Norvēģijas pārstāvjiem notiek mākslas, kultūras pieminekļu aizsardzības, muzeju, literatūras, bibliotēku, mūzikas, teātru u.c. kultūras jomās.

2009.gada novembrī Rīgas Koru dienu ietvaros notika Ziemeļu – Baltijas koru diriģentu simpozijs, kurā interesenti varēja tuvāk iepazīt Ziemeļvalstu, t.sk. Norvēģijas koru mūziku meistarklasēs un lekcijās J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.

2009.gada oktobrī Rīgā jau desmito gadu pēc kārtas notika Ziemeļvalstu filmu dienas, kas kopš deviņdesmito gadu sākuma kļuvušas par regulāru notikumu Latvijas kino dzīvē. Interesenti varēja noskatīties jaunākās Norvēģijas, Dānijas, Īslandes, Zviedrijas un Somijas filmas. Ar īpašiem seansiem tika atzīmēta izcilā norvēģa K.Hamsuna 150 gadu jubileja.

Laba sadarbība izveidojusies Latvijas un Norvēģijas Nacionālajām bibliotēkām. 2009.gada rudenī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā bija skatāma K.Hamsuna 150.jubilejai veltīta Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāde "Klātbūtne. Hamsuns Latvijā". Izstādes apmeklētājiem tā bija iespēja aplūkot unikālus materiālus no Latvijas un Norvēģijas bibliotēku un muzeju krājumiem, kā arī privātajiem arhīviem un kolekcijām.

Sadarbība izglītībā un pētniecībā   

Sadarbība ar Norvēģiju izglītības jomā notiek galvenokārt daudzpusējo programmu un projektu ietvaros, gan arī atsevišķu institūciju un pašvaldību sadarbības līgumu un projektu ietvaros.

Latvijas Kultūras akadēmijas Nordistikas centrā iespējams apgūt norvēģu un citu Ziemeļvalstu valodas, tuvāk iepazīt Ziemeļvalstu kultūru un literatūru.   

Daļa Latvijas valsts un privāto augstākās izglītības iestāžu aktīvi sadarbojas ar Norvēģijas augstākās izglītības iestādēm. Latvijas Universitātei noslēgts divpusējās sadarbības līgums ar Oslo universitāti. Eiropas Kopienas izglītības programmas SOCRATES/ERASMUS ietvaros tā sadarbojas ar Oslo universitāti un Østfold University College, bet Eiropas valstu galvaspilsētu universitāšu tīkla UNICA ietvaros – ar Agderas augstskolu un Oslo University College. 

ERASMUS apmaiņas programmas ietvaros 2008.gada novembrī ar vieslekcijām Vidzemes Augstskolā uzstājās Oslo augstskolas asociētais profesors Haralds Kohts (Harald Koht). Latvijas augstskolām ir ilgstoša sadarbība ar H.Kohtu – jau no 2000. līdz 2002.gadam viņš bijis vieslektors Latvijas Universitātē, kā arī līdzautors vairākiem LU Akadēmiskā apgāda izdotajiem rakstu krājumiem, veltītiem dažādu valstu labklājības modeļu analīzei.

Sadarbība aizsardzības jomā

Norvēģija divpusējo un daudzpusējo sadarbības projektu īstenošanas gaitā bijusi un ir viena no nozīmīgākajiem Latvijas sadarbības partneriem aizsardzības jomā. Norvēģija sniegusi lielu atbalstu NATO paplašināšanai Baltijas virzienā.

Latvijas un Norvēģijas militārā sadarbība ir veiksmīga un ilggadēja. Norvēģija palīdzējusi modernizēt un attīstīt Latvijas Nacionālos bruņotos spēkus (NBS), sniedzot atbalstu NBS Nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas skolas un NBS Jūras spēku mācību centra Ūdenslīdēju skolas izveidē, piedāvājot dažāda veida kursus, seminārus un konsultācijas.

Latvija un Norvēģija veiksmīgi sadarbojas starptautiskajās militārajās operācijās. Labs abu valstu praktiskās sadarbības piemērs starptautiskajā arēnā ir sadarbība Afganistānā, kur Latvija un Norvēģija kopīgi piedalās NATO vadīto Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) operācijā Afganistānā.

Regulārs ir abu valstu aizsardzības ekspertu dialogs Baltijas valstu gaisa telpas kontroles nodrošināšanas un NATO jaunās stratēģiskās koncepcijas izstrādes jautājumos.

Tūrisms  

Saskaņā ar Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) mārketinga stratēģiju 2010.-2015.gadam, Norvēģija tiek definēta kā viens no prioritārajiem tūrisma tirgiem, plānojot mārketinga aktivitātes Latvijas kā pievilcīga tūrisma galamērķa atpazīstamības veicināšanai.  

Tirgus izaugsmes perspektīvas raksturo efektīvs transporta savienojumu klāsts, kā arī maksātspējīgi un reģionu apmeklēt ieinteresēti patērētāji. 2009.gadā lidojumos no/uz Oslo no lidostas Rīga ir apkalpoti vairāk kā 165 tūkstoši pasažieru (4.1% no kopējā). Salīdzinājumā ar 2008.gadu pasažieru skaits šajā maršrutā pieaudzis par 19%. Maršrutā uz Bergenu 2009.gadā pasažieru skaits pieaudzis par 21%, uz Tronheimu – par 5,5%. Tiek veikti reisi arī uz Stavangeru un Trumsi.

Nozīmīgākās vizītes:

Datu bāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Norvēģijas Karaliste

Saites par Norvēģijas Karalisti:

Norvēģijas Karalistes parlamenta mājas lapa: http://www.stortinget.no/

Norvēģijas Karalistes karaļnama mājas lapa: http://www.kongehuset.no/

Norvēģijas Karalistes valdības mājas lapa: http://www.regjeringen.no/

Norvēģijas Karalistes Ārlietu ministrijas mājas lapa: http://www.odin.dep.no/ud/norsk/bn.html

Norvēģijas ceļvedis: http://www.visitnorway.com/, http://www.norway.no