Latvijas un Norvēģijas attiecības [30.01.2012] |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Latvijas un Norvēģijas sadarbība ir plaša un daudzveidīga. Aktīvs ir abu valstu politiskais dialogs kā divpusējā un reģionālā līmenī, tā arī starptautisko organizāciju ietvaros. Augstu vērtējama sadarbība aizsardzības jomā, ciešās kultūras un ekonomiskās saites. Latvijai ļoti nozīmīgs ir Norvēģijas sniegtais atbalsts reģionu harmoniskai attīstībai divpusējā finanšu instrumenta un Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta ietvaros. 11.Saeimā izveidota Deputātu grupa sadarbībai ar Norvēģijas parlamentu – Stortingu, kas sastāv no 17 deputātiem. Grupas vadītājs ir Aleksejs Loskutovs.
1921. gadā Norvēģija atzina Latviju un Latvijas valdību de iure. Norvēģija nekad nav atzinusi Latvijas militāro okupāciju un nelikumīgo pievienošanu Padomju Savienībai. Latvijas Republikas un Norvēģijas Karalistes diplomātiskās attiecības tika atjaunotas 1991. gada 27. augustā. Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Norvēģijas Karalistē kopš 2008. gada 18.septembra ir Andris Sekacis. Norvēģijas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā kopš 2009.gada 29. septembra ir Jāns Grēvstads (Jan Grevstad). Latvijas intereses Norvēģijā pārstāv Latvijas Goda ģenerālkonsuls Oslo Arvids Grundešons (Arvid Grundekjøn), kurš kopš 2011.gada ir ievēlēts arī par Kristiansandas pilsētas mēru. Norvēģijā darbojas arī seši Latvijas goda konsuli: Erlins Johansens (Erling Johansen) Kristiansannā; Josteins Alvheims (Jostein Alvheim) Bergenā; Ūle Birgers Gievers (Ole Birger Giæver) Tronheimā; Kore Bjerns Kongsness (Kåre Bjørn Kongsnes) Trumsē; Hakons Tranbergs (Håkon Tranberg) Stavangerā un Rogers Arilds Hjēls (Roger Arild Kjøl) Kristiansunnā.
Norvēģija ir nozīmīga Latvijas ekonomiskās sadarbības partnervalsts. 2010.gadā, salīdzinot ar 2009.gadu, Norvēģijas savstarpējās tirdzniecības apgrozījums ir pieaudzis par 19%.
2010.gadā Latvijai bija pozitīva tirdzniecības bilance ar Norvēģiju 97,85 milj. EUR apmērā. Kopējais tirdzniecības apgrozījums veidoja 275,39 milj. EUR, Norvēģijai ieņemot 14.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstu vidū. Galvenās Latvijas eksportpreces 2010.gadā uz Norvēģiju bija koksne un tās izstrādājumi, metāli un to izstrādājumi, kā arī minerālie produkti. Latvijas eksports uz Norvēģiju 2010.gadā ir pieaudzis par 38%, kas ir labākais rādītājs pēdējo sešu gadu laikā. Norvēģijas nozīmīgākās importpreces Latvijā ir minerālie produkti, metāli un to izstrādājumi. Kopš 2004. gada Oslo darbojas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecība, kas ciešā sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Norvēģijā sniedz atbalstu Latvijas uzņēmējiem, kuri vēlas paplašināt un attīstīt uzņēmējdarbību Norvēģijas tirgū un meklē sadarbības partnerus. Vēstniecības ekonomiskais diplomāts Latvijas ekonomiskās intereses pārstāv un lobē valsts līmenī, savukārt LIAA pārstāvis sniedz atbalstu uzņēmumu līmenī - Latvijas eksportētājiem un potenciālajiem investoriem organizējot nepieciešamās tikšanās, mārketinga pasākumus, izplatot informāciju un sniedzot konsultācijas. Tirdzniecība 2010.gadā (pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem)
1. Lietuva – 990 712 964 EUR jeb 15,68 % no kopējā Latvijas eksporta 2. Igaunija – 800 101 883 EUR jeb 12,66 % 3. Krievija – 716 863 944 EUR jeb 11,35 % 4. Vācija – 537 682 718 EUR jeb 8,51% 5. Zviedrija – 399 784 227 EUR jeb 6,33 % ... 10. Norvēģija – 186 620 178 EUR jeb 2,95%
1. Lietuva – 1 227 406 833 EUR jeb 16,36 % no kopējā importa Latvijā 2. Krievija – 858 941 774 EUR jeb 11,45 % 3. Vācija – 823 362 678 EUR jeb 10,97 % 4. Polija – 552 397 536 EUR jeb 7,36 % 5. Igaunija – 498 006 752 EUR jeb 6,64 % ... 21. Norvēģija – 88 766 311 EUR jeb 1,18% 2010.gadā Latvijas - Norvēģijas ārējās tirdzniecības apjoms veidoja 275 386 489 EUR (14.vieta). Latvijai šajā laika periodā bija pozitīva tirdzniecības bilance ar Norvēģiju 97 853 867 EUR apmērā. Galvenās eksporta preces uz Norvēģiju sadalījumā pa preču veidiem 2010.gadā, EUR
Galvenās importa preces no Norvēģijas sadalījumā pa preču veidiem 2010.gadā, EUR
Latvijas un Norvēģijas tirdzniecības dinamika no 2004.g. līdz 2010.gadam, EUR
Investīcijas (pēc Latvijas bankas un Lursoft datiem) Norvēģija ir viens no nozīmīgākajām investoriem Latvijā. Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem 2011. gada pirmā ceturkšņa beigās Norvēģijas tiešās investīcijas Latvijā (atlikumi) veidoja 176,5 milj. LVL. Latvijas tiešās investīcijas Norvēģijā šajā pašā laika periodā veidoja 18,1 milj. LVL. 2011.gada 21.jūlijā Norvēģijas uzkrātās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos veidoja 236,5 milj. LVL, ierindojoties 6.vietā. Uzņēmumu reģistrā reģistrēti 302 Norvēģijas – Latvijas kopuzņēmumi (avots: Lursoft). Lielākais Norvēģijas investīciju apjoms nonācis nekustamā īpašuma sektorā, vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, mežsaimniecībā. Norvēģijas sniegtais atbalsts finanšu instrumentu ietvaros Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) līgums dod iespēju Norvēģijai, Īslandei un Lihtenšteinai pilnā apmērā piedalīties ES iekšējā tirgū. Kopš līguma stāšanās spēkā 1994.gadā, EEZ EBTA (Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija) valstis veic savus finansiālos ieguldījumus, lai mazinātu ekonomiskās un sociālās atšķirības Eiropas Ekonomikas zonā. Saskaņā ar EEZ līgumu ES dalībvalstīm, tajā skaitā arī Latvijai, pieejams atbalsts divu finanšu instrumentu ietvaros: EEZ finanšu instruments un Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instruments. Finanšu instrumentu plānošanas periodā 2004. - 2009.gadā Latvijai dažādu projektu īstenošanai bija pieejami ~50,5 milj. EUR. Ar šī finansējuma palīdzību Latvijā vairākās nozarēs tiek realizēti 66 individuālie projekti, 6 programmas un 3 grantu shēmas. Starp tiem ir projekti vides aizsardzības, veselības, reģionālās politikas un citās jomās. Kopš 2007. gada jau ir veiksmīgi pabeigti 13 projekti un īstenota viena grantu shēma, pārējos projektus paredzēts pabeigt līdz 2011.gada 30. aprīlim. Ar finanšu instrumentu atbalstu darboties sākusi Grobiņas hidroelektrostacija, Kuldīgā īstenots projekts „Kuldīgas novada muzeja restaurācija”. Norvēģijas finanšu atbalsts stiprinājis Latvijas pilsonisko sabiedrību – 2007.gada pavasarī tika dibināts „NVO fonds”, kura ietvaros Latvijas nevalstiskajām organizācijām pieejamā finansējuma lielāko daļu nodrošinājusi tieši Norvēģija. Vairākās Zemgales slimnīcās īstenots e-veselības projekts; Cēsu, Jelgavas un Jēkabpils ieslodzījuma vietās uzbūvēti jauni korpusi un mācību telpas. Nākamā finanšu instrumentu plānošanas perioda ietvaros, t.i. no 2009. līdz 2014.gadam, Latvijai būs pieejams par 34% lielāks finansējums – 72,95 milj. EUR. Ar šī finansējuma palīdzību plānots sniegt nozīmīgu atbalstu klimata pārmaiņu un atjaunojamās enerģijas nozarei, tieslietu un iekšlietu nozarei, mūsu valsts kultūras mantojuma saglabāšanai.
Kultūras saiknes starp Latviju un Norvēģiju tradicionāli ir ļoti ciešas. Nozīmīgs norvēģu kultūras popularizēšanas centrs ir Latvijas Kultūras akadēmija, kurā iespējams izglītoties studiju virzienā „Starptautiskie kultūras sakari Latvija – Norvēģija”. Latvijas Kultūras akadēmijas paspārnē darbojas Nordistikas centrs, kurā iespējams apgūt norvēģu valodu, lasīt grāmatas norvēģu valodā, apmeklēt bibliotēku, skatīties norvēģu filmas. Par tradīciju Latvijas kino dzīvē kopš deviņdesmito gadu sākuma ir kļuvušas Ziemeļvalstu filmu dienas, kuru programmā regulāri tiek ietvertas arī Norvēģijas filmas. Norvēģu kino skatāms starptautiskajā kino forumā „Arsenāls”, kā arī Norvēģijas filmu dienu ietvaros.
Regulāra un aktīva ir Latvijas un Norvēģijas ekspertu sadarbība mākslas, kultūras pieminekļu aizsardzības, muzeju, literatūras, bibliotēku, mūzikas un teātru jomās.
Sadarbība ar Norvēģiju izglītības jomā notiek galvenokārt daudzpusējo programmu un projektu ietvaros, gan arī atsevišķu institūciju un pašvaldību sadarbības līgumu un projektu ietvaros. Daļa Latvijas valsts un privāto augstākās izglītības iestāžu aktīvi sadarbojas ar Norvēģijas augstākās izglītības iestādēm. Latvijas Universitātei noslēgts divpusējās sadarbības līgums ar Oslo universitāti. Eiropas Kopienas izglītības programmas SOCRATES/ERASMUS ietvaros tā sadarbojas ar Oslo universitāti un Østfold University College, bet Eiropas valstu galvaspilsētu universitāšu tīkla UNICA ietvaros – ar Agderas augstskolu un Oslo University College. Latvijas augstākās izglītības konkurētspējas paaugstināšanā ievērojamu ieguldījumu dod EEZ un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzekļi. Valsts izglītības attīstības aģentūra finanšu instrumentu ietvaros administrē stipendiju grantu shēmu (trīs veidu individuālās mobilitātes stipendijas) un akadēmisko pētījumu grantu shēmu.
Norvēģija divpusējo un daudzpusējo sadarbības projektu īstenošanas gaitā bijusi un ir viena no nozīmīgākajiem Latvijas sadarbības partneriem aizsardzības jomā. Norvēģija sniegusi lielu atbalstu NATO paplašināšanai Baltijas virzienā. Latvijas un Norvēģijas militārā sadarbība ir veiksmīga un ilggadēja. Norvēģija palīdzējusi modernizēt un attīstīt Latvijas Nacionālos bruņotos spēkus (NBS), sniedzot atbalstu NBS Nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas skolas un NBS Jūras spēku mācību centra Ūdenslīdēju skolas izveidē, piedāvājot dažāda veida kursus, seminārus un konsultācijas. Latvija un Norvēģija veiksmīgi sadarbojas starptautiskajās militārajās operācijās. Labs abu valstu praktiskās sadarbības piemērs starptautiskajā arēnā ir kopīga dalība NATO vadīto Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) operācijā Afganistānā. Norvēģijas vadītās Provinču rekonstrukcijas vienības sastāvā dien arī Latvijas karavīri. Regulārs ir abu valstu aizsardzības ekspertu dialogs Baltijas valstu gaisa telpas kontroles nodrošināšanas un NATO jaunās stratēģiskās koncepcijas izstrādes jautājumos.
Saskaņā ar Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) mārketinga stratēģiju 2010.-2015.gadam, Norvēģija tiek definēta kā viens no prioritārajiem tūrisma tirgiem, plānojot mārketinga aktivitātes Latvijas kā pievilcīga tūrisma galamērķa atpazīstamības veicināšanai.Tirgus izaugsmes perspektīvas raksturo efektīvs transporta savienojumu klāsts, kā arī maksātspējīgi un reģionu apmeklēt ieinteresēti patērētāji. Starptautiskā lidosta „Rīga” nodrošina efektīvus un ērtus lidojumus uz virkni galamērķiem Norvēģijā.
Datu bāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Norvēģijas Karaliste Saites par Norvēģijas Karalisti: Norvēģijas Karalistes parlamenta mājas lapa: http://www.stortinget.no/ Norvēģijas Karalistes karaļnama mājas lapa: http://www.kongehuset.no/ Norvēģijas Karalistes valdības mājas lapa: http://www.regjeringen.no/ Norvēģijas Karalistes Ārlietu ministrijas mājas lapa: http://www.odin.dep.no/ud/norsk/bn.html Norvēģijas ceļvedis: http://www.visitnorway.com/, http://www.norway.no | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
 |
|
||||||||||||||||||||
|
|
|
||||||||||||||||||||||
