Starp Latviju un Nīderlandi izveidojušās daudzpusīgas attiecības. Norisinās aktīvs politiskais, ekonomiskais un kultūras dialogs, kā arī nodibināti plaši kontakti pašvaldību un nevalstiskā sektora līmenī.

• Diplomātisko attiecību vēsture
• Parlamentārā sadarbība
• Sadarbība ekonomikā
• Sadarbība aizsardzības jomā
• Sadarbība satiksmes jomā
• Pašvaldību sadarbība
• Sadarbība izglītības un kultūras jomā
• Nozīmīgākās vizītes un tikšanās
• Informācijas avoti

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Abu valstu diplomātiskās attiecības nodibinātas 1921. gada 5. martā. Pirmais Latvijas sūtnis Nīderlandē bija Oskars Voits (rezidēja Berlīnē, 1925.-1932. gads), savukārt no 1938. līdz 1940. gada jūlijam – Edgars Krieviņš (rezidēja Berlīnē).

Starpkaru periodā Nīderlandei bija sūtniecība Rīgā. Atjaunoto Latvijas Republiku Nīderlande atzina 1991. gada 27. augustā. 1997. gada oktobrī Nīderlandes ārlietu ministrs Hanss van Mierlo (Hans van Mierlo) oficiāli atklāja Nīderlandes vēstniecību, kura savu darbību bija uzsākusi jau 1996. gada decembrī. Kopš 2008. gada 19. augusta Nīderlandes vēstnieks Latvijā ir Juriāns Krāks (Jurriaan Kraak).

Nīderlandes vēstnieki Latvijā:
1991. – 1994.	Grāfs Dansebūrs (d’Ansebourg)
1995. – 1996.	Johans Basts (Johan Bast) – rezidence Stokholmā
1996. – 2000.	Ludoviks van Uldens (Ludovicus van Ulden)
2000. – 2004.	Nikolas Beitss (Nicolaas Beets)
2004. – 2008.	Roberts Šudebūms (Robert Schuddeboom)
Kopš 2008.	Juriāns Krāks (Jurriaan Kraak)

Latvijas vēstniecība Hāgā tika atvērta 1998. gada janvārī. Latvijas vēstnieks Nīderlandes Karalistē ir Māris Klišāns, kurš akreditācijas vēstuli no Latvijas Valsts prezidenta saņēma 2010.gada 3.novembrī.

Latvijas vēstnieki Nīderlandē:
1993. – 1997.	Juris Kanelis
1997. – 1999.	Imants Lieģis
1999. – 2003.	Kārlis Eihenbaums
2003. –2008.	Baiba Braže
2008. –2010.	Sanita Pavļuta-Deslandes
2010. -	Māris Klišāns

Latviju Nīderlandē pārstāv arī Goda konsuls Nordvijkā (Noordwijk) – Hendriks van de Rūmers (Hendrik van de Roemer).

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

Abu valstu starpā notiek regulāra parlamentāro vizīšu apmaiņa. Veiksmīga sadarbība izveidojusies starp abu valstu Ārlietu un Eiropas lietu komisijām, kā arī starp Baltijas un Beniluksa Parlamentārajām asamblejām.

11. Saeimā 2011. gada 24. novembrī tika izveidota deputātu grupa sadarbībai ar Nīderlandes parlamentu, kuras priekšsēdētājs ir A. Loskutovs.

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Nīderlande ir nozīmīgs Latvijas ekonomiskās sadarbības partneris. Latvija vienmēr uzsvērusi interesi attīstīt un pilnveidot ekonomiskās attiecības ar Nīderlandi.

Latvijā darbojas Nīderlandes-Latvijas tirdzniecības kamera. Savukārt Nīderlandē kopš 2004. gada marta darbības Latvijas ārējā ekonomiskā pārstāvniecība. Šobrīd tās vadītāja ir Rita Rozīte; E-pasts: rita.rozite@liaa.gov.lv

2010.gadā Latvijas eksporta jomā Nīderlande bija 13. vietā, savukārt importa - 8. vietā. Latvijas imports no Nīderlandes 2010.gadā ir palielinājies, salīdzinot ar rādītājiem pirms gada. Arī eksporta rādītāji uz Nīderlandi 2010. gadā bijuši nedaudz augstāki nekā 2009. gadā.

2011. gadā ekonomiskajā jomā vēstniecība un LIAA turpināja attīstīt kontaktus ar tirdzniecības organizācijām. Vēstniecībai un LIAA ir izveidojusies ļoti veiksmīga sadarbība. Pārskata periodā LIAA pārstāvniecība NL ir apstrādājusi 20 latviešu uzņēmumu eksporta pieprasījumus, 11 NL uzņēmumu importa pieprasījumus, kā arī 3 NL investīciju projektus.

LATVIJAS EKONOMISKĀS ATTIECĪBAS AR NĪDERLANDI 

2011. gada 3.ceturksnī

• Eksports:

1. Lietuva – 990 129 207 EUR jeb 16,87 % no kopējā Latvijas eksporta

2. Igaunija – 809 522 942 EUR jeb 13,80 %

3. Krievija – 642 673 279 EUR jeb 10,95 %

4. Vācija – 478 365 975 EUR jeb 8,15%

5. Zviedrija – 359 968 501 EUR jeb 6,13 %

...

11. Nīderlande – 133 160 216 EUR jeb 2,27%

• Imports:

1. Lietuva – 1 269 928 223 EUR jeb 18,17% no kopējā importa Latvijā

2. Vācija – 799132931 EUR jeb 11,43 %

3. Krievija – 685 618 438 EUR jeb 9,81%

4. Polija – 511 118 273 EUR jeb 7,31 %

5. Igaunija – 454 615 364 EUR jeb 6,50 %

...

9. Nīderlande – 236 359 210 EUR jeb 3,38%

Eksporta preces uz Nīderlandi sadalījumā pa preču veidiem 2011.gada 3.ceturksnī

Preču veids	EUR	Īpatsvars no kopējā eksporta
Kopā	133 160 216	100%
Koksne un tās izstrādājumi Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli – 54,53% Saplāksnis, finierētas plātnes u.tml. – 16,61% Koka lādes, kastes, redeļkastes, spoles un tamlīdzīga tara – 14,55%	50 335 091	37,95%
Metāli un to izstrādājumi Ferosakausējumi – 74,35%	23 154 126	17,46%
Dzīvnieki un lopkopības produkcija Svaiga vai dzesināta liellopu gaļa – 37,20% Dzīvi liellopi – 24,34%	17 217 284	12,98%
Minerālie produkti Saplāksnis, finierētas plātnes un tamlīdzīgi laminēti koksnes materiāli – 79,50% Naftas eļļas un no bitumenminerāliem iegūtas eļļas – 19,81%	8 156 671	6,15%
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija Lietošanai gatavas saistvielas lietņu veidnēm un serdeņiem – 41,37% Fenoli; fenolu spirti – 30,68%	7 572 721	5,71%
Transporta līdzekļi	6 025 260	4,54%
Augu valsts produkti	5 179 469	3,91%
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas	3 807 138	2,87%
Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi	2 941 998	2,22%
Pārtikas rūpniecības produkti	2 273 470	1,71%
Dažādas rūpniecības preces	1 996 372	1,51%
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi	1 772 978	1,34%
Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons	886 814	0,67%
Optiskās ierīces un aparāti (iesk. Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti	662 547	0,50%
Akmens, ģipša, cementa, stikla un keramikas izstrādājumi	574 355	0,43%

Importa preces no Nīderlandes sadalījumā pa preču veidiem 2011.gada 2011. gada 3.ceturksnī

Preču veids	EUR	Īpatsvars no kopējā importa
Kopā	236 359 210	100%
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas Automātiskās datu apstrādes iekārtas un to bloki – 30,97% Telefonu aparāti – 21,64%	59 757 891	25,28%
Augu valsts produkti Citi veģetējoši augi (ieskaitot to saknes) – 15,87%	45 204 834	19,13%
Pārtikas rūpniecības produkti Eļļas rauši un citi cietie atlikumi – 48,30%	27 941 538	11,82%
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija Medikamenti – 32,78%	19 898 320	8,42%
Transporta līdzekļi Automobiļi un citi mehāniskie transportlīdzekļi – 40,42% Daļas un piederumi mehāniskajiem transportlīdzekļiem – 16,74%	14 270 889	6,04%
Dzīvnieki un lopkopības produkcija	11 417 115	4,83%
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi	10 950 008	4,63%
Optiskās ierīces un aparāti (iesk. Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti	10 627 019	4,50%
Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi	9 999 349	4,23%
Metāli un to izstrādājumi	7 588 867	3,21%
Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons	4 171 818	1,77%
Minerālie produkti	3 682 460	1,56%
Dažādas rūpniecības preces	3 013 581	1,28%
Apavi, cepures, lietussargi un citi priekšmeti	2 478 630	1,05%
Tauki un eļļa	2 040 987	0,86%
Akmens, ģipša, cementa, stikla un keramikas izstrādājumi	1 864 888	0,79%
Jēlādas, ādas, kažokādas un izstrādājumi no tām	908 955	0,38%
Koksne un tās izstrādājumi	370 569	0,16%
Dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, dārgmetāli un metāli, kas plakēti ar dārgmetālu un to izstrādājumi	158 760	0,07%

Latvijas un Nīderlandes tirdzniecības dinamika laika posmā no 2004.gada līdz 2011.gada 1.pusgadam, EUR

Gads	Eksports	Imports
2004	78 118 635	188 527 313
2005	82 081 539	229 863 015
2006	103 823 380	269 309 390
2007	116 013 731	312 504 850
2008	133 455 865	355 271 795
2009	125 770 361	231 667 020
2010	137 195 196	276 521 025
2011 Q3	133 160 216	236 359 210
2010 Q3	91 716 793	198 696 547

Investīcijas (avots: Latvijas Banka, Lursoft)

2011.gada II ceturkšņa beigās Nīderlandes tiešo investīciju atlikumi Latvijā sastādīja 419,6 MLVL. Lielākās investīcijas veiktas vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā – 29,81% jeb 125,1 MLVL, operācijās ar nekustamo īpašumu, nomā un citos komercpakalpojumos – 27,22% jeb 114,2 MLVL, transportā, glabāšanā un sakaros – 24,95% jeb 104,7 MLVL u.c.

Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem līdz 2011.gada II ceturkšņa beigām Latvijas tiešās investīcijas Nīderlandē veiktas 0,1 MLVL apmērā (apstrādes rūpniecībā).

Pēc Lursoft datiem, 2011.gada 15.oktobrī Nīderlandes investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos sastādīja 373,10 MLVL (3.vieta). 2011.gada 15.oktobrī Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 338 Nīderlandes – Latvijas kopuzņēmumi.

Lielākie Nīderlandes investori Latvijā ar investīcijām virs 10 MLVL (Lursoft statistika par Uzņēmumu reģistrā apkopoto informāciju līdz 15.11.2011.):

1. „Rugby Holding” B.V. (cementa ražošana; 100% SIA ”Cemex”) – 96,61 MLVL
2. „Patras Holdings” B.V. (operācijas ar nekustamo īpašumu; nekustamo īpašumu apsaimniekošana) – 40,78 MLVL
3. „Inchcape International Group B.V.” (automobiļu pārdošana; 100% SIA „BM Auto” īpašnieks; 100% SIA „Baltic Motors” īpašnieks) – 28,00 MLVL
4. „Neste Oil Finance” B.V. (naftas pārstrādes produktu ražošana; 100% SIA „Neste Latvija” īpašnieks) – 17,60 MLVL
5. „CC Beverages Holdings II” B.V. (dzērienu vairumtirdzniecība; 100% SIA „Coca – Cola HBC Latvia” īpašnieks) – 17,32 MLVL
6. „Latprop Holding” B.V. (nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana) – 14,50 MLVL
7. „Lincoln Land Erste” B.V. (operācijas ar nekustamo īpašumu; 100% SIA „MS Investīcijas”; mazumtirdzniecība; 100% SIA „Maxima Latvija”; būvniecības projektu izstrādāšana; 100% SIA „Crater”) – 11,37 MLVL.
   

SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

Līdz ar Latvijas iestāšanos NATO un ES Nīderlande arvien lielāku uzmanību pievērš divpusējās sadarbības attīstīšanai. 2008. gada 19. septembrī Londonā tika parakstīts un stājās spēkā Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Nīderlandes Karalistes aizsardzības ministra saprašanās memorands par sadarbību aizsardzības un militāro attiecību jomā.

Saprašanās memoranda mērķis ir turpināt un padziļināt divpusējo Latvijas un Nīderlandes aizsardzības resoru sadarbību NATO un ES. Memorands nosaka abu pušu attiecības aizsardzības un militārajā jomā, aizsardzības sadarbības vispārējos un praktiskos ietvarus, militārās sadarbības programmas īstenošanas principus, regulē jurisdikcijas īstenošanas noteikumus, finanšu noteikumus, kā arī savstarpējo atbalstu un klasificētās informācijas aizsardzību.

2007. gada augustā tika akreditēts Latvijas atašejs Nīderlandē pltn. Arnis Kalnājs (ar rezidenci Rīgā). Kopš 2007. gada jūlija Nīderlandes aizsardzības atašejs Latvijā ir kkpt. Johaness Antonius De Brūvers (Johannes Antonius De Brouwer) ar rezidenci Hāgā.

SADARBĪBA SATIKSMES JOMĀ

Starp Latvijas un Nīderlandes pilsētām (Utrehta, Amsterdama, Roterdama, Breda) notiek regulāri pasažieru pārvadājumi. Līdz 2009. gada 28. jūnijam aviokompānija „KLM Royal Dutch Airlines” maršrutā Rīga –Amsterdama – Rīga nodrošināja lidojumus katru dienu. Kopš 2008. gada 26. oktobra Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic vienreiz dienā veic tiešos lidojumus no Rīgas uz Amsterdamu.

PAŠVALDĪBU SADARBĪBA

Latvija ar Nīderlandi ir izvērsusi plašus reģionālos kontaktus. Kopš 1990. gada notiek Latvijas sadarbība ar Overeiselas provinci Nīderlandē vides aizsardzības, tieslietu, satiksmes, tūrisma un pašvaldību jomās. Savas sadraudzības pilsētas Nīderlandē ir Rīgai, Liepājai, Jelgavai, Ogrei, Alūksnei, Preiļiem, Sabilei un Ērgļiem. Galvenās sadarbības jomas ir – lauksaimniecība, tūrisms, uzņēmējdarbība, kultūra.

SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS UN KULTŪRAS JOMĀ

Lai arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošajās nozarēs starp Latviju un Nīderlandi nav noslēgti divpusējās sadarbības līgumi ne valsts, ne ministriju līmenī, abu valstu sadarbība šajā jomā ir ļoti aktīva. Tā veidojas gan starptautisku daudzpusējo projektu ietvaros, gan divpusējā pieredzes apmaiņā starp pētnieciskajām institūcijām.

Latvijai izveidojusies cieša sadarbība izglītības jomā ar tradīcijām bagātajām Nīderlandes universitātēm - liela daļa Latvijas valsts un privāto augstākās izglītības iestāžu ir noslēgušas sadarbības līgumus ar Nīderlandes augstākās izglītības iestādēm, kas paredz studentu, mācību spēku un zinātnieku apmaiņu. Tāpat Latvijas augstskolas aktīvi sadarbojas ar Nīderlandes augstskolām ES izglītības un zinātnes programmu ietvaros.

Padziļinās arī Latvijas un Nīderlandes sadarbība kultūrā. Aktīvākie kontakti izveidojušies starp muzejiem, bibliotēkām un arhīviem, kā arī teātra, bērnu literatūras, kino un nopietnās mūzikas laukā.

Kopš 2007. gada Nīderlandes vēstniecība Latvijā sadarbībā ar Latvijas kultūras institūcijām rīko „Holandes dienas”. No 2008. gada 3. līdz 29. aprīlim dažādās vietās Rīgā un Latvijā norisinājās „Holandes dienas 2008”. Arī Latvijas vēstniecība Nīderlandē regulāri rīko pasākumus Nīderlandē dzīvojošiem latviešiem.

2003. gada 23. novembrī Amsterdamā nodibināta Nīderlandē dzīvojošo latviešu biedrība „Latvija”.

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS

2006. gada 22.-24. maijs	Nīderlandes Karalienes Beatrikses (Beatrix) valsts vizīte Latvijā
Valsts prezidenti
2005. gada 18.-19. janvāris	Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas oficiālā vizīte Nīderlandē
Parlamenta priekšsēdētāji
2006. gada 21. augusts	Nīderlandes Pārstāvju palātas priekšsēdētāja Fransa Veisglāsa (Frans Weisglas) darba vizīte Latvijā
2006. gada 16.-19. februāris	LR Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres darba vizīte Nīderlandē
2004. gada 3.-5. jūnijs	Nīderlandes Pārstāvju palātas priekšsēdētāja Fransa Veisglasa (Frans Weisglas) darba vizīte Latvijā
2001. gada 23.-26. septembris	LR Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes oficiālā vizīte Nīderlandē
Ministru prezidenti
2004. gada 26. aprīlis	Nīderlandes premjera Jana Petera Balkenendes (Jan Peter Balkenende) darba vizīte Latvijā
2001. gada 29. oktobris	Nīderlandes premjerministra Vima Koka (Wim Kok) oficiālā vizīte Latvijā
2000. gada 22.-24. oktobris	Latvijas Ministru prezidenta Andra Bērziņa oficiālā vizīte Nīderlandē
1994. gada 14.-16. marts	Latvijas Ministru prezidenta Valda Birkava oficiālā vizīte Nīderlandē
Ārlietu ministri
2009. gada 12. oktobris	Nīderlandes ārlietu ministra Maksima Ferhāgena (Maxime Verhagen) vizīte Latvijā
2009. gada 26. aprīlis	Baltijas un Beniluksa valstu ārlietu ministru sanāksme Luksemburgā
2009. gada 31. marts	Latvijas ārlietu ministra Māra Riekstiņa darba vizīte Nīderlandē, dalība Starptautiskajā Afganistānas konferencē
2008. gada 1.-2. oktobris	Baltijas un Beniluksa valstu ārlietu ministru sanāksme Igaunijā
2007. gada 2.-3. oktobris	Nīderlandes ārlietu ministra Maksima Ferhāgena (Maxime Verhagen) vizīte Latvijā. [Dalība 3+3 (Baltijas un Beniluksa valstu) ārlietu ministru sanāksmē Jūrmalā; divpusējā tikšanās ar Latvijas ārlietu ministru Dr. Arti Pabriku.]
2006. gada 22.-24. maijs	Nīderlandes ārlietu ministra Bernarda Rudolfa (Bena) Bota (Bernard Rudolf (Ben) Bot) vizīte Latvijā Nīderlandes Karalienes Beatrises (Beatrix) valsts vizītes ietvaros
2005. gada 8. marts	Nīderlandes ārlietu ministra Bernarda Rudolfa (Bena) Bota (Bernard Rudolf (Ben) Bot) darba vizīte Latvijā
2003. gada 9. septembris	Nīderlandes ārlietu ministra Jāpa de Hopa Shēfera (Jaap de Hoop Scheffer) darba vizīte Latvijā
2003. gada 10.-12. marts	Latvijas ārlietu ministres Sandras Kalnietes vizīte Nīderlandē [Starptautiskās Krimināltiesas inaugurācijas ietvaros]
2001. gada 13. jūnijs	Latvijas ārlietu ministra Induļa Bērziņa darba vizīte Nīderlandē
1997. gada oktobris	Nīderlandes ārlietu ministra Hansa van Mierlo (Hans van Mierlo) vizīte Latvijā. [Tika oficiāli atklāta Nīderlandes vēstniecības Latvijā.]
1993. gada 15.-16. aprīlis	Nīderlandes ārlietu ministra Pētera Hendrika Koimansa (Pieter Hendrick Kooijmans) oficiālā vizīte Latvijā
1991. gada 11. februāris	Latvijas ārlietu ministra Jāņa Jurkāna vizīte Nīderlandē

INFORMĀCIJAS AVOTI

Noslēgtie līgumi

Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Nīderlandes Karaliste.

Svarīgas saites internetā

Karaļnams: http://www.koninklijkhuis.nl/english/index.html

Parlamenta Deputātu palāta: http://www.eerstekamer.nl/

Parlamenta Senāts: http://www.tweedekamer.nl/

Nīderlandes valdība: http://www.government.nl/

Nīderlandes Ārlietu ministrija: http://www.minbuza.nl/

Nīderlandes statistikas centrs: http://www.cbs.nl/en-GB/menu/home/default.htm