Latvijas un Nīderlandes attiecības

25.03.2013

Starp Latviju un Nīderlandi izveidojušās daudzpusīgas attiecības. Norisinās aktīvs politiskais, ekonomiskais un kultūras dialogs, kā arī nodibināti plaši kontakti pašvaldību un nevalstiskā sektora līmenī.

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Abu valstu diplomātiskās attiecības nodibinātas 1921. gada 5. martā. Pirmais Latvijas sūtnis Nīderlandē bija Oskars Voits (rezidēja Berlīnē, 1925.-1932. gads), savukārt no 1938. līdz 1940. gada jūlijam – Edgars Krieviņš (rezidēja Berlīnē).

Starpkaru periodā Nīderlandei bija sūtniecība Rīgā. Atjaunoto Latvijas Republiku Nīderlande atzina 1991. gada 27. augustā. 1997. gada oktobrī Nīderlandes ārlietu ministrs Hanss van Mierlo (Hans van Mierlo) oficiāli atklāja Nīderlandes vēstniecību, kura savu darbību bija uzsākusi jau 1996. gada decembrī. Kopš 2012.gada 2.septembra Nīderlandes vēstnieks Latvijā ir Hendriks Gerits Kornelis van den Dols (Hendrik Gerrit Cornelis van den Dool). Akreditācijas vizīte pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa notika 2012. gada 20. septembrī.

Nīderlandes vēstnieki Latvijā:
1991. – 1994.	Grāfs Dansebūrs (d’Ansebourg)
1995. – 1996.	Johans Basts (Johan Bast) – rezidence Stokholmā
1996. – 2000.	Ludoviks van Uldens (Ludovicus van Ulden)
2000. – 2004.	Nikolas Beitss (Nicolaas Beets)
2004. – 2008.	Roberts Šudebūms (Robert Schuddeboom)
2008. – 2012.	Juriāns Krāks (Jurriaan Kraak)
Kopš 2012	Hendriks Gerits Kornelis van den Dols (Hendrik Gerrit Cornelis van den Dool)

Latvijas vēstniecība Hāgā tika atvērta 1998. gada janvārī. Latvijas vēstnieks Nīderlandes Karalistē ir Māris Klišāns, kurš akreditācijas vēstuli no Latvijas Valsts prezidenta saņēma 2010.gada 3.novembrī.

Latvijas vēstnieki Nīderlandē:
1993. – 1997.	Juris Kanelis
1997. – 1999.	Imants Lieģis
1999. – 2003.	Kārlis Eihenbaums
2003. –2008.	Baiba Braže
2008. –2010.	Sanita Pavļuta-Deslandes
2010. -	Māris Klišāns

Latvijai ir viens goda konsuls Nīderlandē - Groningenē - Jākobs Emmelkamps (Jacob Emmelkamp).

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

Abu valstu starpā notiek regulāra parlamentāro vizīšu apmaiņa. Veiksmīga sadarbība izveidojusies starp abu valstu Ārlietu un Eiropas lietu komisijām, kā arī starp Baltijas un Beniluksa Parlamentārajām asamblejām.

11. Saeimā 2011. gada 24. novembrī tika izveidota deputātu grupa sadarbībai ar Nīderlandes parlamentu, kuras priekšsēdētājs ir A. Loskutovs.

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Nīderlande ir nozīmīgs Latvijas ekonomiskās sadarbības partneris. Latvija vienmēr uzsvērusi interesi attīstīt un pilnveidot ekonomiskās attiecības ar Nīderlandi.

Latvijā darbojas Nīderlandes-Latvijas tirdzniecības kamera. Savukārt Nīderlandē kopš 2004. gada marta darbības Latvijas ārējā ekonomiskā pārstāvniecība. Šobrīd tās vadītāja ir Rita Rozīte; E-pasts: rita.rozite@liaa.gov.lv

Preču tirdzniecība 2012.gadā. Pēc kopējā preču tirdzniecības apgrozījuma ar 586,91 MEUR Nīderlande ieņem 10.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. Kopējais preču tirdzniecības apgrozījums ar Nīderlandi ir palielinājies par 13,3% jeb 68,81 MEUR salīdzinājumā ar 2011.g. atbilstošo periodu. Preču eksporta apjoms uz Nīderlandi ir palielinājies par 32,8% jeb 58,85 MEUR salīdzinājumā ar 2011.g. atbilstošo periodu. Preču importa apjoms no Nīderlandes ir palielinājies par 2,9% jeb 9,96 MEUR salīdzinājumā ar 2011.g. atbilstošo periodu. Latvijai ar Nīderlandi ir negatīva preču tirdzniecības bilance 110,81 MEUR apmērā. Latvijas galvenās eksporta preču grupas ir koksne un tās izstrādājumi (36,2%), augu valsts produkti (17,9%), dzīvnieki un lopkopības produkcija (13,1%). Latvijas galvenās importa preču grupas ir mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (25,3%), augu valsts produkti (19,3%) un ķīmiskās rūpniecības produkcija (12,4%).

Pakalpojumu tirdzniecība 2012.g. 1.-3.ceturksnī Pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Nīderlandi sasniedz 41,44 MEUR (eksports – 14,74 MEUR, imports – 26,69 MEUR). Pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Nīderlandi ir palielinājies par 73,4% jeb 17,54 MEUR salīdzinājumā ar 2011.g. atbilstošo periodu. Pakalpojumu eksporta apjoms uz Nīderlandi ir palielinājies par 1,9% jeb 0,3 MEUR salīdzinājumā ar 2011.g. atbilstošo periodu. Pakalpojumu importa apjoms no Nīderlandes ir palielinājies par 183% jeb 26,69 MEUR salīdzinājumā ar 2011.g. atbilstošo periodu. Latvijai ar Nīderlandi ir negatīva pakalpojumu tirdzniecības bilance 11,96 MEUR apmērā. Latvijas nozīmīgākie eksporta pakalpojumi uz Nīderlandi ir pārvadājumi (9,56 MEUR jeb 65%), braucieni (2,69 MEUR jeb 18%), un citi pakalpojumi – galvenokārt, būvniecība (2,47 MEUR jeb 17%). Latvijas nozīmīgākie importa pakalpojumi no Nīderlandes ir citi pakalpojumi – galvenokārt, būvniecības pakalpojumi (19,32 MEUR jeb 72%), pārvadājumi (4,01 MEUR jeb 15%), braucieni (3,37 MEUR jeb 13%).

Tirdzniecības statistika (avots: Centrālā statistikas pārvalde)

2012.gads

Preču eksports:

1. Lietuva – 1 395 858 418 EUR jeb 15,37% no kopējā Latvijas eksporta

2. Krievija – 1 128 859 072 EUR jeb 12,43%

3. Igaunija – 1 083 981 894 EUR jeb 11,94%

4. Vācija – 672 479 134 EUR jeb 7,40%

5. Polija – 553 745 677 EUR jeb 6,10%

.....

11. Nīderlande – 238 050 073 EUR jeb 2,62%

Preču imports:

1. Lietuva – 2 198 085 568 EUR jeb 19,88% no kopējā importa Latvijā

2. Vācija – 1 187 619 516 EUR jeb 10,74%

3. Krievija – 1 178 570 307 EUR jeb 10,66%

4. Polija – 889 765 567 EUR jeb 8,05%

5. Igaunija – 784 341 809 EUR jeb 7,09%

.....

11. Nīderlande – 348 855 548 EUR jeb 3,16%

Latvijas un Nīderlandes tirdzniecības dinamika laika posmā no 2005.gada līdz 2012.gadam, EUR

Gads	Eksports	Imports
2005	82 081 539	229 863 015
2006	103 823 380	269 309 390
2007	116 013 731	312 504 850
2008	133 455 865	355 271 795
2009	125 770 361	231 667 020
2010	137 195 196	276 521 025
2011	179 203 474	338 895 425
2012	238 050 073	348 855 548

Eksporta preces uz Nīderlandi sadalījumā pa preču veidiem 2012.gadā

Preču veids	EUR	Īpatsvars no kopējā eksporta
Kopā	238 050 073	100%
Koksne un tās izstrādājumi Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli – 46,67% Saplāksnis, finierētas plāksnes – 18,47%	74 388 805	31,25%
Augu valsts produkti Kvieši un kviešu un rudzu maisījums – 66,80% Rapšu vai ripšu sēklas – 22,64%	40 996 733	17,22%
Minerālie produkti Neapstrādātas naftas eļļas un no bitumenminerāliem iegūtas eļļas – 66,60%	38 486 856	16,17%
Dzīvnieki un lopkopības produkcija Svaiga vai dzesināta liellopu gala – 44,72% Siers un biezpiens – 27,16%	27 329 299	11,48%
Metāli un to izstrādājumi	15 887 980	6,67%
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas	13 456 683	5,65%
Transporta līdzekļi	6 043 226	2,54%
Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi	4 362 754	1,83%
Dažādas rūpniecības preces	4 016 186	1,69%
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija	3 679 880	1,55%
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi	3 288 831	1,38%
Citas preces	6 112 840	2,57%

Importa preces no Nīderlandes sadalījumā pa preču veidiem 2012.gadā

Preču veids	EUR	Īpatsvars no kopējā importa
Kopā	348 855 548	100%
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas Automātiskās datu apstrādes iekārtas un to bloki – 31,46% Telefonu aparāti – 18,28%	95 968 814	27,51%
Augu valsts produkti Veģetējoši augi (ieskaitot to saknes), spraudeņi un potzari; micēlijs – 17,65% Svaigi vai atdzesēti tomati – 13,73%	60 864 338	17,45%
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija Medikamenti – 25,51% Cilvēka asinis; dzīvnieku asinis, kas sagatavotas ārstniecības, profilakses vai diagnostikas vajadzībām – 19,53%	41 251 388	11,82%
Pārtikas rūpniecības produkti	29 799 399	8,54%
Transporta līdzekļi	23 617 448	6,77%
Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi	18 745 444	5,37%
Metāli un to izstrādājumi	13 965 083	4,00%
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi	13 877 624	3,98%
Dzīvnieki un lopkopības produkcija	12 714 070	3,64%
Optiskās ierīces un aparāti (iesk. medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti	11 662 572	3,34%
Dažādas rūpniecības preces	7 627 893	2,19%
Minerālie produkti	5 018 247	1,44%
Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons	4 247 605	1,22%
Citas preces	9 495 623	2,72%

Investīcijas (avots: Latvijas Banka, Lursoft)

2012.gada III ceturkšņa beigās Nīderlandes tiešo investīciju atlikumi Latvijā sasniedza 763,2 MEUR:

Operācijas ar nekustamo īpašumu, noma un citi komercpakalpojumi – 284,3 MEUR 37,3%

Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu, motociklu, individuālās lietošanas priekšmetu, sadzīves aparatūras un iekārtu remonts – 162,1 MEUR jeb 21,2%

Transports, glabāšana un sakari – 153,1 MEUR jeb 20,9%

Apstrādes rūpniecība – 116,7 MEUR jeb 15,3%

Neklasificēta darbība – 30,8 MEUR jeb 4%

Elektroenerģija, gāzes un ūdens apgāde – 15,9 MEUR jeb 2,1%

Lauksaimniecība, medniecība un mežsaimniecība – 0,6 MEUR jeb 0,08%

Būvniecība – 0,1 MEUR jeb 0,01%

Finanšu starpniecība – -0,4 MEUR jeb -0,05%

(Avots: Latvijas Banka)

Latvijas tiešo investīciju atlikumi Nīderlandē šajā laika periodā sasniedza 0,6 MEUR (visas investīcijas nonākušas finanšu starpniecībā (0,5 MEUR) un koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (0,1 MEUR)).

(Avots: Latvijas Banka)

2013.gada 6.martā Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 358 uzņēmumi ar Nīderlandes kapitālu (2.vieta). Nīderlandes investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos sasniedza 416,69 MLVL.[1]

(Avots: Lursoft)

[1] Lursoft apkopotie Uzņēmumu reģistra dati

Lielākie Nīderlandes investori Latvijā:

1. „Rugby Holding” B.V. – investīcijas 96,61 MLVL apmērā (100% SIA ”Cemex” kapitāla daļu; darbības joma – cementa ražošana);

2. „Patras Holdings” B.V. – investīcijas 42,61 MLVL apmērā (100% SIA „Maskavas NIP”, 100% SIA „Daugavgrīvas NIP”, darbības joma – operācijas ar nekustamo īpašumu; nekustamo īpašumu apsaimniekošana);

3. „Inchcape International Group B.V.” – investīcijas 27,23 MLVL apmērā ( 100% SIA „Inchcape BM Auto kapitāla daļu, 100% SIA „Inchcape Motors Latvia” kapitāla daļu, darbības joma - automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu pārdošana, remonts un rezerves daļu un piederumu mazumtirdzniecība; 100% SIA „Baltijas īpašumu fonds” kapitāla daļu, darbības joma - nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana)

4. „Lincoln Land Erste” B.V. – investīcijas 21,65 MLVL apmērā (100% SIA „MS Investīcijas” kapitāla daļu (mazumtirdzniecība); 100% SIA „Maxima Latvija” kapitāla daļu (mazumtirdzniecība) un 14 citi uzņēmumi);

5. „Neste Oild Finance B.V.” – investīcijas 17,61 MLVL apmērā (100% SIA „Neste Latvija” kapitāla daļu (degvielas mazumtirdzniecība));

6. „Baltectus B.V.” – investīcijas 17,54 MLVL apmērā (100% SIA „Latectus” kapitāla daļu (monetārā starpniecība));

7. „CC Beverages Holdings II B.V.” – investīcijas 17,32 MLVL apmērā (100% SIA „Coca-Cola HBC Latvia” kapitāla daļu (dzērienu vairumtirdzniecība));

8. „AFI Europe N.V.” – investīcijas 15,99 MLVL apmērā (100% SIA „AFI Investments” (būvniecības projektu izstrādāšana), 100% SIA „B.R. Holdings” (nekustamā īpašuma pirkšanas un pārdošanas pakalpojumi), 100% SIA „AFI Management” kapitāla daļu (uzņēmējdarbības un citi vadības konsultāciju pakalpojumi));

9. „Plaza Centers N.V.” – investīcijas 15,57 MLVL apmērā (50% SIA „Dīksna” kapitāla daļu (nekustamā īpašuma izīrēšanas un ekspluatācijas pakalpojumi));

10. „Latprop Holding B.V.” – investīcijas 14,50 MLVL apmērā (100% SIA „Larix Property” (nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana)).

(Avots: Lursoft)

[1] Lursoft apkopotie Uzņēmumu reģistra dati

SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

Līdz ar Latvijas iestāšanos NATO un ES Nīderlande arvien lielāku uzmanību pievērš divpusējās sadarbības attīstīšanai. 2008. gada 19. septembrī Londonā tika parakstīts un stājās spēkā Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Nīderlandes Karalistes aizsardzības ministra saprašanās memorands par sadarbību aizsardzības un militāro attiecību jomā.

Saprašanās memoranda mērķis ir turpināt un padziļināt divpusējo Latvijas un Nīderlandes aizsardzības resoru sadarbību NATO un ES. Memorands nosaka abu pušu attiecības aizsardzības un militārajā jomā, aizsardzības sadarbības vispārējos un praktiskos ietvarus, militārās sadarbības programmas īstenošanas principus, regulē jurisdikcijas īstenošanas noteikumus, finanšu noteikumus, kā arī savstarpējo atbalstu un klasificētās informācijas aizsardzību.

2007. gada augustā tika akreditēts Latvijas atašejs Nīderlandē pltn. Arnis Kalnājs (ar rezidenci Rīgā). 2011.gada jūlijā Latvijā tika akreditēts Nīderlandes aizsardzības atašejs kkpt. J.M.Jos Rozenburg (rezidē Hāgā).

SADARBĪBA SATIKSMES JOMĀ

Starp Latvijas un Nīderlandes pilsētām (Utrehta, Amsterdama, Roterdama, Breda) notiek regulāri pasažieru pārvadājumi. Līdz 2009. gada 28. jūnijam aviokompānija „KLM Royal Dutch Airlines” maršrutā Rīga –Amsterdama – Rīga nodrošināja lidojumus katru dienu. Kopš 2008. gada 26. oktobra Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic vienreiz dienā veic tiešos lidojumus no Rīgas uz Amsterdamu.

PAŠVALDĪBU SADARBĪBA

Latvija ar Nīderlandi ir izvērsusi plašus reģionālos kontaktus. Kopš 1990. gada notiek Latvijas sadarbība ar Overeiselas provinci Nīderlandē vides aizsardzības, tieslietu, satiksmes, tūrisma un pašvaldību jomās. Savas sadraudzības pilsētas Nīderlandē ir Rīgai, Liepājai, Jelgavai, Ogrei, Alūksnei, Preiļiem, Sabilei un Ērgļiem. Galvenās sadarbības jomas ir – lauksaimniecība, tūrisms, uzņēmējdarbība, kultūra.

SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS UN KULTŪRAS JOMĀ

Lai arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošajās nozarēs starp Latviju un Nīderlandi nav noslēgti divpusējās sadarbības līgumi ne valsts, ne ministriju līmenī, abu valstu sadarbība šajā jomā ir ļoti aktīva. Tā veidojas gan starptautisku daudzpusējo projektu ietvaros, gan divpusējā pieredzes apmaiņā starp pētnieciskajām institūcijām.

Latvijai izveidojusies cieša sadarbība izglītības jomā ar tradīcijām bagātajām Nīderlandes universitātēm - liela daļa Latvijas valsts un privāto augstākās izglītības iestāžu ir noslēgušas sadarbības līgumus ar Nīderlandes augstākās izglītības iestādēm, kas paredz studentu, mācību spēku un zinātnieku apmaiņu. Tāpat Latvijas augstskolas aktīvi sadarbojas ar Nīderlandes augstskolām ES izglītības un zinātnes programmu ietvaros.

Padziļinās arī Latvijas un Nīderlandes sadarbība kultūrā. Aktīvākie kontakti izveidojušies starp muzejiem, bibliotēkām un arhīviem, kā arī teātra, bērnu literatūras, kino un nopietnās mūzikas laukā.

KULTŪRA

Mūzika un deja

Latvijas vadošie profesionālie kori – Valsts akadēmiskais koris „Latvija” un Latvijas Radio koris regulāri tiek aicināti uzstāties Nīderlandes auditorijās. Koris „Latvija” sadarbojas ar Nīderlandes Radio filharmonisko orķestri un Nīderlandes Radio kori, kuru sadarbības laikā ir, t.sk., bijušas vairākas kopīgas uzstāšanās:

23.04.2011. ar V.Braunfelsa „Te Deum”/G.Mālera „10.simfoniju" Amsterdamas Concertgebouw zālē, diriģents Marks Stencs.

04.03. un 06.03.2011. - G.Mālera „8. simfonija” Concertgebouw zālē, diriģents Mariss Jansons, kurā piedalījās arī Bavārijas Radio koris, Nīderlandes Radio koris.

Nīderlandes pārstāvji snieguši arī vairākus koncertus Latvijā, piedalījušies Latvijā organizētos mūzikas festivālos un pasākumos:

17.02.2012. festivāla "Vīnes klasika" noslēguma koncertā Lielajā ģildē kamerorķestris "Sinfonietta Rīga" un Latvijas Radio koris atskaņoja Ludviga van Bēthovena "Otro klavierkoncertu", "Septīto simfoniju" un uvertīru "Koriolans". Koncerta solists bija Kristians Bezaudenhauts (āmuriņklavieres, Nīderlande), diriģents - Normunds Šnē.

26.08.2011. Rīgas Domā notika ērģeļmūzikas koncerts, kurā muzicēja ērģelnieks Tons van den Bergs no Nīderlandes. Programmā D.Bukstehūde, A.van Nords, J.S.Bahs, H.Strategīrs, P.Ebens, D.Manneke.

17.08.2011. Rīgas Domā koncertu sniedza Nīderlandes ērģelnieks Peters Eilanders. Programmā - V.F.Bahs, J.L.Krebss, K.Debisī, A.Gilmāns, F.Lists. Nīderlandē dzimušais Eilanders ir atzīts romantisma mūzikas interpretācijas speciālists un erudīts konsultants baznīcas liturģiskās mūzikas jautājumos.

Muzeji

Īpaši veiksmīga sadarbība ar Nīderlandi izveidojusies Ārzemju mākslas muzejam (Latvijas Nacionālā mākslas muzeja departaments), tagad Rīgas Biržai:

· Ar izstādi "Austrumu porcelāns un Nīderlande. Austrumu un Rietumu mijiedarbība 17.gadsimtā” tika atklātas jaunās muzeja telpas Rīgas Biržas ēkā 2011.g. 20.augustā (izstāde ilga līdz 4. decembrim).

· Ārzemju mākslas muzejā ir skaitliski lielākā un vērtīgākā Holandes Zelta laikmeta (17.gs.) mākslas kolekcija Baltijā, ko veido glezniecība (190 vienības) un grafika (ap 300 vienībām, t.sk. 12 Rembranta oriģināloforti). Holandes Zelta laikmeta kolekcija jaunajā muzeja ekspozīcijā ieņems vienu no centrālajām vietām un būs tās lepnums.

· No 2012. 8.jūnija līdz 26.augustam Mākslas muzejā "Rīgas Birža" bija skatāma holandiešu un flāmu vecmeistaru glezniecības izstāde. Tie darbi ir darbi no Maskavas mākslas galerijas "Modus Vivendi" kolekcijas, kuras kodolu veido holandiešu un flāmu 17.gadsimta glezniecība. Tik plaša flāmu ziedu glezniecības kluso dabu izlase Rīgā bija skatāma pirmo reizi.

· No 2013. gada 16. februārim līdz 21. aprīlim apskatāma izstāde “Romantisma laiks”, kurā ir kesponētas 70 gleznas no J.Rademakersa kolekcijas, kas ir viena no lielākajām holandiešu un flāmu 19. gadsmita glezniecības privātkolekcijām Eiropā.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja filiālei „Mencendorfa nams” ir cieša sadarbība ar Nīderlandes Fēndamas Fēnkoloniālo muzeju. Ir īstenoti vairāki lieli sadarbības projekti:

· 2010.g. sadarbībā ar Fēndamas muzeju - nīderlandiešu komponistam Kornēliusam Doperam veltīta izstāde un koncertu cikls, kurā piedalījās gan nīderlandiešu, gan latviešu mākslinieki; tika izdots arī katalogs.

· 2012.gadā projekts „Nīderlandiešu gleznotājs Hendriks Falks un Rīga” tika realizēts trīs Rīgas izstāžu zālēs - Mencendorfa nams, Birža, Melngalvju nams.

Pedvāles Brīvdabas mākslas muzeja savstarpējs apmaiņas projekts ar Nīderlandi tika uzsākts 2010. gadā, kad Pedvālē strādāja mākslinieks Kriss Petersons un izkala granīta skulptūru "Saistošais īpašums". 2012.gada martā, uz Nīderlandes pilsētu Heino devās tēlnieks Ojārs Feldbergs un Pedvāles Brīvdabas mākslas muzeja kuratore Laura Miglone. Ojārs Feldbergs Niderlandē izkala skulpturālu granīta kompozīciju "Akmens ligzda Latvijas akmens sēklai". Šajā mākslas objektā tika iestādīta ari Latvijas akmens sēkla, klātesot Latvijas vēstniekam Nīderlandē Mārim Klišānam.

Vizuālā māksla

16.-27.11.2011. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā bija atvērta starptautiskās dizaina radošās darbnīcas "Make Design! Dutch Design Made in Latvia" izstāde. Radošā darbnīca norisinājās Mākslas muzejā "Rīgas Birža", piedaloties Latvijas Mākslas akadēmijas un Eindhovenas Dizaina akadēmijas maģistrantūras studentiem no Nīderlandes, kuri veidoja jaunus produktus dažādās latviešu tradicionālās amatniecības tehnikās. Darbnīcu vadīja pasaulē atzīti dizaina speciālisti Rianne Makinka un Jans Bulens.

23.10.-06.11.2011. "Totaldobže" mākslas centrā bija skatāma Nīderlandes mākslinieču Džoisas fan den Berhas un Ninas Kopas izstāde "Incomplete Landscape". Ainavu arhitekte fan den Berha un arhitekte - fotogrāfe Kopa, trīs mēnešus uzturoties "Totaldobže" rezidencē Rīgā, strādāja pie projekta, kas tika uzsākts, lai uzzinātu par "jauno" kaimiņu Eiropas Savienībā - trīs Baltijas valstu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas, šodienu. Pētījuma uzmanības centrā bija šo valstu jaunākā vēsture - padomju okupācijas laiks no 1944.gada līdz 1991.gadam.

07.-29.08.2010. "kim?" RIXC galerijā Spīķeros bija apskatāma nīderlandiešu mākslinieka Aldo Krūzes izstāde "Svešpieplūde", kurā eksponētas īpaši šai izstādei radītas desmit skulptūras un viens videodarbs.

03.07.-01.08.2010. Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja pilotprojekta "kim?", programmas nr.13 ietvaros, galerijā Spīķeros bija apskatāma nīderlandiešu mākslinieka Basa De Būera izstāde "Dzeguze". Izstādē eksponēta instalācija, pie kuras mākslinieks strādājis trīs mēnešus ilgās "kim?"/ "Heden" rezidences laikā. "kim?/ "Heden" rezidence iedvesmoja Basu De Būeru jauna mākslas darba radīšanai - trijos Rīgā pavadītajos mēnešos mākslinieks uzbūvēja instalāciju, kura pēc izskata līdzinās milzīgam pulkstenim ar dzeguzi - mājas dzīves un kārtības simbolam.

2010.gadā projekta "Water. Sinking cities" ietvaros uz "Noasa" notika audio vizuālā performance. Astoņi mediju mākslinieki no Nīderlandes un Latvijas bija iesaistījušies divās radošās apmaiņās. Veidojot materiālus, iedvesmojoties no apmaiņām šajās valstīs un izmantojot audio vizuālus izteiksmes līdzekļus, no 21. līdz 27.jūnijām Rīgā, uz peldošās galerijas "Noass" un no 13. līdz 19.septembrim Nīderlandes pilsētā Amstelvenē norisinājās mākslinieku grupu darba projekti. Projektā no Nīderlandes piedalījās Ashkan Honarvar, Emile van de Coevering, Sander Houtman, Robin Koek (Rīgā), Marieke van de Ven (Amstelvenē).

Latvijas Nacionālā bibliotēkai (LNB) ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Nīderlandes Karalisko bibliotēku. LNB ir organizējusi izstādi Hāgā, saņēmusi konsultācijas saistībā ar bibliotēkas jauno ēku, digitalizācijas procesiem u.c. veida profesionālo informāciju.

Arhīvi

2006. - 2007. gadā viens no nozīmīgākajiem sadarbības pasākumiem bija projekts Baltic Connections, kuru iniciēja, vadīja un finansēja Nīderlandes Nacionālais arhīvs. Baltic Connections mērķis bija izveidot interneta un iespieddarba veidā pieejamu arhīva ceļvedi par arhīva fondiem, kas atspoguļo Baltijas jūras reģiona un Nīderlandes kopīgo pagātni, tirdzniecības un kuģniecības sakarus laika periodā no 1450. līdz 1800. gadam. Projektā darbojās visas Baltijas jūras reģiona valstis: Latvija, Igaunija, Latvijas, Lietuva, Polija, Vācija, Dānija, Zviedrija, Somija un Nīderlande. No Latvijas projektā piedalījās Latvijas valsts vēstures arhīvs. Projekta rezultāts - arhīva fondu ceļvedis ir pieejams ne tikai tradicionālajā formā kā 3 sējumu 2320 lappušu izdevums, bet arī elektroniski. Speciāli projektam ir izveidota regulāri atjaunota vietne www.balticconnections.net.

2006. gadā Latvijas Valsts vēstures arhīvs sadarbojās ar Nīderlandes vēstniecību Latvijā, gatavojoties Viņas Majestātes Nīderlandes karalienes Beatrises valsts vizītei Latvijā sakarā ar 85. gadadienu kopš abu valstu diplomātisko attiecību nodibināšanas. Tika sagatavots izdevums „Beyond Traditional Borders: Eight Centuries of Latvian - Dutch relations”. Arhīvs piedalījās arī izdevuma prezentācijas izstādes veidošanā, kas Nīderlandes karalienes Beatrises vizītes laikā bija iekārtota Latvijas Universitātes Mazajā aulā.

Kopš 2007. gada Nīderlandes vēstniecība Latvijā sadarbībā ar Latvijas kultūras institūcijām rīko „Holandes dienas”. No 2008. gada 3. līdz 29. aprīlim dažādās vietās Rīgā un Latvijā norisinājās „Holandes dienas 2008”. Arī Latvijas vēstniecība Nīderlandē regulāri rīko pasākumus Nīderlandē dzīvojošiem latviešiem.

2003. gada 23. novembrī Amsterdamā nodibināta Nīderlandē dzīvojošo latviešu biedrība „Latvija”.

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS

2006. gada 22.-24. maijs	Nīderlandes Karalienes Beatrikses (Beatrix) valsts vizīte Latvijā
Valsts prezidenti
2005. gada 18.-19. janvāris	Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas oficiālā vizīte Nīderlandē
Parlamenta priekšsēdētāji
2006. gada 21. augusts	Nīderlandes Pārstāvju palātas priekšsēdētāja Fransa Veisglāsa (Frans Weisglas) darba vizīte Latvijā
2006. gada 16.-19. februāris	Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres darba vizīte Nīderlandē
2004. gada 3.-5. jūnijs	Nīderlandes Pārstāvju palātas priekšsēdētāja Fransa Veisglasa (Frans Weisglas) darba vizīte Latvijā
2001. gada 23.-26. septembris	Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes oficiālā vizīte Nīderlandē
Ministru prezidenti
2004. gada 26. aprīlis	Nīderlandes premjera Jana Petera Balkenendes (Jan Peter Balkenende) darba vizīte Latvijā
2001. gada 29. oktobris	Nīderlandes premjerministra Vima Koka (Wim Kok) oficiālā vizīte Latvijā
2000. gada 22.-24. oktobris	Latvijas Ministru prezidenta Andra Bērziņa oficiālā vizīte Nīderlandē
1994. gada 14.-16. marts	Latvijas Ministru prezidenta Valda Birkava oficiālā vizīte Nīderlandē
Ārlietu ministri
2011.gada 9.-10.septembris	Baltijas un Beniluksa valstu ārlietu ministru sanāksme Igaunijā
2010.gada 21.novembris	Baltijas un Beniluksa valstu ārlietu ministru sanāksme Briselē
2009. gada 12. oktobris	Nīderlandes ārlietu ministra Maksima Ferhāgena (Maxime Verhagen) vizīte Latvijā
2009. gada 26. aprīlis	Baltijas un Beniluksa valstu ārlietu ministru sanāksme Luksemburgā
2009. gada 31. marts	Latvijas ārlietu ministra Māra Riekstiņa darba vizīte Nīderlandē, dalība Starptautiskajā Afganistānas konferencē
2008. gada 1.-2. oktobris	Baltijas un Beniluksa valstu ārlietu ministru sanāksme Igaunijā
2007. gada 2.-3. oktobris	Nīderlandes ārlietu ministra Maksima Ferhāgena (Maxime Verhagen) vizīte Latvijā. [Dalība 3+3 (Baltijas un Beniluksa valstu) ārlietu ministru sanāksmē Jūrmalā; divpusējā tikšanās ar Latvijas ārlietu ministru Dr. Arti Pabriku.]
2006. gada 22.-24. maijs	Nīderlandes ārlietu ministra Bernarda Rudolfa (Bena) Bota (Bernard Rudolf (Ben) Bot) vizīte Latvijā Nīderlandes Karalienes Beatrises (Beatrix) valsts vizītes ietvaros
2005. gada 8. marts	Nīderlandes ārlietu ministra Bernarda Rudolfa (Bena) Bota (Bernard Rudolf (Ben) Bot) darba vizīte Latvijā
2003. gada 9. septembris	Nīderlandes ārlietu ministra Jāpa de Hopa Shēfera (Jaap de Hoop Scheffer) darba vizīte Latvijā
2003. gada 10.-12. marts	Latvijas ārlietu ministres Sandras Kalnietes vizīte Nīderlandē [Starptautiskās Krimināltiesas inaugurācijas ietvaros]
2001. gada 13. jūnijs	Latvijas ārlietu ministra Induļa Bērziņa darba vizīte Nīderlandē
1997. gada oktobris	Nīderlandes ārlietu ministra Hansa van Mierlo (Hans van Mierlo) vizīte Latvijā. [Tika oficiāli atklāta Nīderlandes vēstniecības Latvijā.]
1993. gada 15.-16. aprīlis	Nīderlandes ārlietu ministra Pētera Hendrika Koimansa (Pieter Hendrick Kooijmans) oficiālā vizīte Latvijā
1991. gada 11. februāris	Latvijas ārlietu ministra Jāņa Jurkāna vizīte Nīderlandē