|
Starp Latviju un Nīderlandi izveidojušās daudzpusīgas attiecības. Norisinās aktīvs politiskais, ekonomiskais un kultūras dialogs, kā arī nodibināti plaši kontakti pašvaldību un nevalstiskā sektora līmenī.
Diplomātiskās attiecības
Abu valstu diplomātiskās attiecības nodibinātas 1921. gada 5. martā. Pirmais Latvijas sūtnis Nīderlandē bija Oskars Voits (rezidēja Berlīnē, 1925.-1932. gads), savukārt no 1938. līdz 1940. gada jūlijam – Edgars Krieviņš (rezidēja Berlīnē).
Starpkaru periodā Nīderlandei bija sūtniecība Rīgā. Atjaunoto Latvijas Republiku Nīderlande atzina 1991. gada 27. augustā. 1997. gada oktobrī Nīderlandes ārlietu ministrs Hanss van Mierlo (Hans van Mierlo) oficiāli atklāja Nīderlandes vēstniecību, kura savu darbību bija uzsākusi jau 1996. gada decembrī. Kopš 2008. gada 19. augusta Nīderlandes vēstnieks Latvijā ir Juriāns Krāks (Jurriaan Kraak).
Latvijas vēstniecība Hāgā tika atvērta 1998. gada janvārī. Latvijas vēstniece Nīderlandes Karalistē no 2008. gada 27. augusta ir Sanita Pavļuta-Deslandes.
Latviju Nīderlandē pārstāv arī Goda konsuls Nordvijkā (Noordwijk) – Hendriks van de Rūmers (Hendrijk van de Roemer).
Paralamentārie kontakti
Abu valstu starpā notiek regulāra parlamentāro vizīšu apmaiņa. Īpaši veiksmīga sadarbība izveidojusies starp abu valstu Ārlietu un Eiropas lietu komisijām, kā arī starp Baltijas un Beniluksa Parlamentārajām asamblejām.
Ekonomika
Nīderlande ir nozīmīgs Latvijas ekonomiskās sadarbības partneris; abu valstu savstarpējās tirdzniecības attīstībā vērojama pozitīva dinamika. Latvija vienmēr uzsvērusi interesi attīstīt un pilnveidot ekonomiskās attiecības ar Nīderlandi.
Ārējā tirdzniecība
2007. gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Nīderlandi sasniedza 428,5 milj. EUR jeb 1,4% no Latvijas apgrozījuma kopapjoma (2006. gadā – 373,1 milj. EUR), tai skaitā, eksports: 116,0 milj. EUR jeb 0,6% no Latvijas kopējā eksporta (2006.gadā – 103,8 milj. EUR), imports: 312,5 milj. EUR jeb 1,8% no Latvijas kopējā importa (2006.gadā – 269,3 milj. EUR).
2007. gadā Nīderlande ieņēma 12. vietu kā Latvijas eksporta partneris un 10. vietu kā importa partneris.
2007. gadā, salīdzinot ar 2006. gadu, eksports uz Nīderlandi ir palielinājies par 11,7%, savukārt imports - par 16,0%.
Tirdzniecība
(pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem)
2007. gads:
1. Lietuva – 804 302 208 EUR jeb 14,92 % no kopējā Latvijas eksporta
2. Igaunija– 739 000 313 EUR jeb 13,71 %
3. Krievija – 549 458 209 EUR jeb 10,19 %
4. Vācija – 468 183 740 EUR jeb 8,68 %
5. Zviedrija – 416 916 795 EUR jeb 7,73 %
.
12. Nīderlande – 116 013 731 EUR jeb 2,15%
1. Vācija – 1 521 440 212 EUR jeb 14,86 % no kopējā importa Latvijā
2. Lietuva – 1 390 612 826 EUR jeb 13,58 %
3. Krievija – 929 812 795 EUR jeb 9,08 %
4. Igaunija – 807 740 837 EUR jeb 7,89 %
5. Polija – 689 377 950 EUR jeb 6,73%
.
10. Nīderlande – 312 504 850 jeb 3,05%
Latvijai ir negatīva tirdzniecības bilance ar Nīderlandi: – 196 491 119 EUR apmērā.
Galvenās eksporta preces uz Nīderlandi sadalījumā pa preču veidiem 2007. gadā, milj. EUR
|
Preču veids |
milj. EUR |
Īpatsvars no kopējā eksporta |
|
Kopā |
116, 0 |
100% |
|
Koksne un tās izstrādājumi |
55,8 |
48,2% |
|
Metāli un to izstrādājumi |
9,3 |
8,0% |
|
Minerālie produkti |
8,6 |
7,4% |
|
Dzīvnieki un lopkopības produkcija |
8,2 |
7,1% |
|
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi |
7,7 |
6,6% |
|
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija |
6,5 |
5,6% |
|
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas |
6,5 |
5,6% |
|
Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi |
4,0 |
3,4% |
|
Augu valsts produkti |
3,7 |
3,2% |
|
Dažādas rūpniecības preces |
2,8 |
2,5% |
|
Transporta līdzekļi |
1,5 |
1,3% |
Galvenās importa preces no Nīderlandes sadalījumā pa preču veidiem 2007. gadā, milj. EUR
|
Preču veids |
milj. EUR |
Īpatsvars no kopējā importa |
|
Kopā |
312,5 |
100% |
|
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas |
90,7 |
29,0% |
|
Augu valsts produkti |
50,5 |
16,2% |
|
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija |
28,0 |
9,0% |
|
Transporta līdzekļi |
27,9 |
8,9% |
|
Pārtikas rūpniecības produkti |
21,3 |
6,8% |
|
Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi |
14,4 |
4,6% |
|
Metāli un to izstrādājumi |
13,7 |
4,4% |
|
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi |
12,8 |
4,1% |
|
Optiskās ierīces un aparāti (t.sk. medicīniskie); pulksteņi, mūzikas instrumenti |
12,5 |
4,0% |
Latvijas un Nīderlandes tirdzniecības dinamika no 2003. līdz 2007.gadam, EUR
|
Gads |
Eksports |
Imports |
Bilance |
Kop. apgrozījums |
|
2003 |
83 546 554 |
144 598 672 |
-61 052 118 |
228 145 226 |
|
2004 |
78 118 635 |
188 527 313 |
-110 408 678 |
266 645 948 |
|
2005 |
82 081 539 |
229 863 015 |
-147 781 476 |
311 944 554 |
|
2006 |
103 823 380 |
269 309 390 |
-165 484 010 |
373 132 770 |
|
2007 |
116 013 731 |
312 504 850 |
-196 491 119 |
428 518 581 |
Investīcijas
Uz 2007. gada IV ceturkšņa beigām Latvijas tiešo investīciju Nīderlandē atlikums bija 0,5 milj. LVL. Savukārt Nīderlandes tiešo investīciju Latvijā atlikums 295,4 miljonus LVL (Latvijas Banka).
Uz 2008. gada 18. jūniju Nīderlandes investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos sastādīja 144,8 milj. LVL (5.vieta). LR Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 274 Nīderlandes - Latvijas kopuzņēmumi (12.vieta).
Aizsardzība
1998. gada 27. aprīlī tika parakstīts nodomu protokols par Latvijas un Nīderlandes sadarbību aizsardzības jomā (Protocol of Intent between the Minister of Defence of the Republic of Latvia and the Minister of Defence of the Kingdom of the Netherlands on bilateral contacts and co-operation in defence matters). Lai gan iepriekš uzsvars tika likts uz abu valstu sadarbību daudzpusējo projektu ietvaros, pēc Latvijas iestāšanās NATO un ES, Nīderlande arvien lielāku uzmanību pievērš divpusējās sadarbības attīstīšanai.
2003. gada augustā Latvijā tika akreditēts Nīderlandes aizsardzības atašejs jkpt. Bruno Johannes Gerits (Bruno Johannes Gerrits), (kopš 2006. gada septembra rezidē Hāgā). 2007.gada augustā tika akreditēts Latvijas atašejs Nīderlandē pltn. Arnis Kalnājs (ar rezidenci Londonā).
Satiksme
Starp Latvijas un Nīderlandes pilsētām (Utrehta, Amsterdama, Roterdama, Breda) notiek regulāri pasažieru pārvadājumi. Aviokompānija "KLM Royal Dutch Airlines" maršrutā Rīga –Amsterdama – Rīga nodrošina lidojumus katru dienu. 2008. gada 26. oktobrī arī Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic uzsāks tiešos lidojumus no Rīgas uz Amsterdamu.
Pašvaldības
Latvija ar Nīderlandi ir izvērsusi plašus reģionālos kontaktus. Kopš 1990. gada notiek Latvijas sadarbība ar Overeiselas provinci Nīderlandē vides aizsardzības, tieslietu, satiksmes, tūrisma un pašvaldību jomās. Savas sadraudzības pilsētas Nīderlandē ir Rīgai, Liepājai, Jelgavai, Ogrei, Alūksnei, Preiļiem, Sabilei un Ērgļiem. Galvenās sadarbības jomas ir – lauksaimniecība, tūrisms, uzņēmējdarbība, kultūra.
Izglītība un kultūra
Lai arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošajās nozarēs starp Latviju un Nīderlandi nav noslēgti divpusējās sadarbības līgumi ne valsts, ne ministriju līmenī, abu valstu sadarbība šajā jomā ir ļoti aktīva. Tā veidojas gan starptautisku daudzpusējo projektu ietvaros, gan divpusējā pieredzes apmaiņā starp pētnieciskajām institūcijām.
Latvijai izveidojusies cieša sadarbība izglītības jomā ar tradīcijām bagātajām Nīderlandes universitātēm - liela daļa Latvijas valsts un privāto augstākās izglītības iestāžu ir noslēgušas sadarbības līgumus ar Nīderlandes augstākās izglītības iestādēm, kas paredz studentu, mācību spēku un zinātnieku apmaiņu. Tāpat Latvijas augstskolas aktīvi sadarbojas ar Nīderlandes augstskolām ES izglītības un zinātnes programmu ietvaros.
Padziļinās arī Latvijas un Nīderlandes sadarbība kultūrā. Aktīvākie kontakti izveidojušies starp muzejiem, bibliotēkām un arhīviem, kā arī teātra, bērnu literatūras, kino un nopietnās mūzikas laukā.
Vizītes un tikšanās starptautisku konferenču/forumu ietvaros
Valsts prezidenti
|
2006. gada 22.-24. maijs |
Nīderlandes Karalienes Beatrikses (Beatrix) valsts vizīte Latvijā. |
|
2005. gada 18.-19. janvāris |
Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas oficiālā vizīte Nīderlandē. |
Parlamenta priekšsēdētāji
|
2006. gada 21. augusts |
Nīderlandes Pārstāvju palātas priekšsēdētāja Fransa Veisglāsa (Frans Weisglas) darba vizīte Latvijā. |
|
2006. gada 16.-19. februāris |
LR Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres darba vizīte Nīderlandē. |
|
2004. gada 3.-5. jūnijs |
Nīderlandes Pārstāvju palātas priekšsēdētāja Fransa Veisglasa (Frans Weisglas) darba vizīte Latvijā. |
|
2001. gada 23.-26. septembris |
LR Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes oficiālā vizīte Nīderlandē. |
Ministru prezidenti
|
2004. gada 26. aprīlis |
Nīderlandes premjera Jana Petera Balkenendes (Jan Peter Balkenende) darba vizīte Latvijā. |
|
2001. gada 29. oktobris |
Nīderlandes premjerministra Vima Koka (Wim Kok) oficiālā vizīte Latvijā. |
|
2000. gada 22.-24. oktobris |
Latvijas Ministru prezidenta Andra Bērziņa oficiālā vizīte Nīderlandē. |
|
1994. gada 14.-16. marts |
Latvijas Ministru prezidenta Valda Birkava oficiālā vizīte Nīderlandē. |
Ārlietu ministri
|
2007. gada 2.-3. oktobris |
Nīderlandes ārlietu ministra Maksima Ferhāgena (Maxime Verhagen) vizīte Latvijā. [Dalība 3+3 (Baltijas un Beniluksa valstu) ārlietu ministru sanāksmē Jūrmalā; divpusējā tikšanās ar Latvijas ārlietu ministru Dr. Arti Pabriku.] |
|
2006. gada 22.-24. maijs |
Nīderlandes ārlietu ministra Bernarda Rudolfa (Bena) Bota (Bernard Rudolf (Ben) Bot) vizīte Latvijā Nīderlandes Karalienes Beatrises (Beatrix) valsts vizītes ietvaros. |
|
2005. gada 8. marts |
Nīderlandes ārlietu ministra Bernarda Rudolfa (Bena) Bota (Bernard Rudolf (Ben) Bot) darba vizīte Latvijā. |
|
2003. gada 9. septembris |
Nīderlandes ārlietu ministra Jāpa de Hopa Shēfera (Jaap de Hoop Scheffer) darba vizīte Latvijā. |
|
2003. gada 10.-12. marts |
Latvijas ārlietu ministres Sandras Kalnietes vizīte Nīderlandē [Starptautiskās Krimināltiesas inaugurācijas ietvaros]. |
|
2001. gada 13. jūnijs |
Latvijas ārlietu ministra Induļa Bērziņa darba vizīte Nīderlandē. |
|
1997. gada oktobris |
Nīderlandes ārlietu ministra Hansa van Mierlo (Hans van Mierlo) vizīte Latvijā. [Tika oficiāli atklāta Nīderlandes vēstniecības Latvijā.] |
|
1993. gada 15.-16. aprīlis |
Nīderlandes ārlietu ministra Pētera Hendrika Koimansa (Pieter Hendrick Kooijmans) oficiālā vizīte Latvijā. |
|
1991. gada 11. februāris |
Latvijas ārlietu ministra Jāņa Jurkāna vizīte Nīderlandē. |
Noslēgtie līgumi
Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Nīderlandes Karaliste.
Svarīgas saites internetā
Karaļnams: http://www.koninklijkhuis.nl/english/index.jsp
Parlamenta Deputātu palāta: http://www.eerstekamer.nl/
Parlamenta Senāts: http://www.tweede-kamer.nl/
Nīderlandes valdība: http://www.government.nl/
Nīderlandes Ārlietu ministrija: http://www.minbuza.nl/
Nīderlandes statistikas centrs: http://www.cbs.nl/en-GB/default.htm?languageswitch=on
|
