Latvijas un Meksikas attiecības ir draudzīgas. Tuvākā nākotnē būtu nepieciešams veicināt sadarbību starp valstīm galvenokārt izglītības, tūrisma un ekonomikas jomās. Abas valstis līdz šim ir veiksmīgi sadarbojušās starptautisko organizāciju ietvaros. Starp Latviju un Meksiku pastāv bezvīzu režīms.
Līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, Latvija piedalās arī Eiropas Savienības un Meksikas dialogā.
| DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE |
Meksika atzina Latvijas Valsti 1927. gada 10. maijā. Diplomātiskās attiecības starp Latvijas Republiku un Meksikas Savienotajām Valstīm (spāņu valodā Estados Unidos Mexicanos) tika atjaunotas 1991. gada 27. novembrī.
Latvijas intereses Meksikā no 1993. gada līdz 1999. gada beigām pārstāvēja vēstnieks Ojārs Kalniņš. 2002. gada 28. maijā tika akreditēts Latvijas Republikas vēstnieks Aivis Ronis. 2005. gada 9. martā Valsts prezidente Vaira Vīķe- Freiberga pasniedza akreditācijas vēstuli LR vēstniekam Meksikas Savienotajās Valstīs Mārim Riekstiņam, kurš to 2006. gada 22. martā iesniedza Meksikas Savienoto Valstu prezidentam Visentem Foksam (Vicente Fox). 2008.gada 8.maijā Meksikā akreditējās Latvijas nerezidējošais vēstnieks Andrejs Pildegovičs. Vēstnieks akreditācijas vēstules iesniedza Meksikas Savienoto Valstu prezidentam Felipem Kalderonam (Felipe Calderon). Latvijas vēstnieks Meksikā rezidē Vašingtonā, ASV.
Latvijai kopš 1993. gada Meksikā ir Goda konsule Beatrise Āboltiņa Trueblood.
Meksiku Latvijā pārstāv Meksikas vēstniecība Stokholmā. Pirmais Meksikas vēstnieks Horhe Pinto Levi Masals (Jorge Pinto Levi Mazal) Latvijā akreditējās 1992. gada 27. februārī. Turpmāk Latvijā ir akreditējušies vēstnieki Lorenzo Vijnals (Lorenzo Vignal) 1995. gada 13. februārī, Havjers Barros Valero (Javier Barros Valero) 2001. gada 13. oktobrī un Horhe Kastro-Vaļe Kuene (Jorge Castro-Valle Kuehne) 2001. gada 5. jūnijā. 2006. gada 31. oktobrī Latvijā tika akreditēta Meksikas vēstniece Norma Berta Pensado Moreno (Norma Bertha Pensado Moreno), kura savas funkcijas beidza 2011.gada 13.aprīlī.
Meksikas puse par savu Goda konsulu Latvijā ir nozīmējusi Karlosu Arredondo Martinesu (Carlos Arredondo Martinez), kuram 2000. gada 28. aprīlī tika izsniegta ekzekvatūra.
| NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS |
|
2011.gada 22.septembris |
ANO Ģenerālās Asamblejas Ņujorkā ietvaros Ģirts Valdis Kristovskis Ņujorkā tikās ar Meksikas Savienoto Valstu ārlietu ministri Patrīciju Espinozu (Patricia Espinosa) |
|
2009.gada 2.-6.martā |
Rīgā notika II Sarunu raunds starp Latvijas un Meksikas Finanšu ministrijām par Konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu slēgšanu. |
|
2008.gada 8.maijā |
Meksikā akreditējās Latvijas nerezidējošais vēstnieks Andrejs Pildegovičs. |
|
2008.gada 3.-7.martā |
Mehiko notika I Sarunu raunds starp Latvijas un Meksikas Finanšu ministrijām par Konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu slēgšanu. |
|
2007.gada 22.-23.oktobrī |
Rīgā notika I Latvijas – Meksikas Apvienotā komisija kultūras, izglītības un sporta jautājumos kā rezultātā tika noslēgta sadarbības programma 2007 – 2010. |
|
2007.gada 2.maijā |
Rīgā notika III Latvijas – Meksikas Ārlietu ministriju politiskās konsultācijas |
|
2006.gada decembrī |
Viesizrādes Mehiko un Pueblas pilsētās Meksikā pirmo reizi sniedza Latvijas Nacionālā Opera. |
|
2006.gada 9.- 14. decembrī |
Vizītē Meksikā uzturējās Latvijas Kultūras ministrijas Valsts sekretāre Solvita Zvidriņa, kura tikās ar Meksikas kultūras jomas pārstāvjiem. |
|
2006.gada 1.decembrī |
Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Ēriks Zunda oficiāli pārstāvēja Latviju Meksikas prezidenta Felipes Kalderona inaugurācijas ceremonijā. |
|
2006.gada 1.septembrī – 15.novembrī |
Sadarbībā ar Spānijas Ārlietu ministriju, Latvija nosūtīja vienu savu diplomātu darbam un pieredzes iegūšanai Spānijas vēstniecībā Mehiko pilsētā Meksikā. |
|
2006. gada 18. jūlijā |
Vizītē Latvijā uzturējās Meksikas Veselības ministrs Dr. Hulio Frenks Mora (Julio Frenk Mora). |
|
2006. gada 12. maijā |
IV ES-Latīņamerikas samita ietvaros Vīnē, Austrijā, notika Latvijas Valsts Prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas divpusējā tikšanās ar Meksikas Savienoto Valstu prezidentu Visenti Foksu (Vicente Fox). |
|
2006. gada 6. marts |
Mehiko notiek II Latvijas un Meksikas ārlietu ministriju politiskās konsultācijas, kurās Latviju pārstāv ĀM VSV Edgars Skuja |
|
2005.gada 23.- 29.jūnijs |
Kultūras ministre Helēna Demakova Meksikā tikās ar Meksikas kultūras un mākslas padomes prezidenti Sari Bermudez, Modernās mākslas muzeja direktoru Luis-Martin Lozano, Nacionālā antropoloģijas muzeja direktoru Felipe Solis, kā arī citiem ievērojamiem Meksikas kultūras pārstāvjiem. |
|
2005. gada 14-15. aprīlī |
Latvijas Izglītības un zinātnes ministre Druviete pirmo reizi pārstāvēja Latviju Eiropas Savienības - Latīņamerikas un Karību valstu izglītības ministru sanāksmē, kura notika Meksikā. Izglītības un zinātnes ministre sanāksmes ietvaros atsevišķi tikās ar Meksikas Savienoto Valstu izglītības ministru Reyes Silvestre Tamez Guerra. |
|
2004.gada 28.-29.maijā |
ES-Latīņamerikas samita Gvadalaharā ietvaros notika Latvijas Valsts Prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas divpusējā tikšanās ar Meksikas Savienoto Valstu prezidentu Visenti Foksu (Vicente Fox). |
|
2003. gada 27. - 30. jūnijs |
Meksikā darba vizītē uzturējās Ārlietu ministrijas delegācija valsts sekretāra vietnieka Pētera Vaivara vadībā. |
|
2002. gada 13. - 14. jūnijs |
notika Meksikas ārlietu ministra vietnieka Migela Marina (Miguel Marin) vizīte Latvijā un pirmās Latvijas - Meksikas politiskās konsultācijas. |
|
2000. gada 12. septembris |
Ņujorkā, ANO Ģenerālās Asamblejas laikā notika Latvijas ārlietu ministra Induļa Bērziņa tikšanās ar Meksikas ārlietu ministru Rosario Grīnu (Rosario Green). |
|
2000. gada 26. - 27. jūnijs |
Meksikas Ārlietu ministrijas viceministrs Ziemeļamerikas un Eiropas lietās Huans Reboljedo Gots (Juan Rebolledo Gout) apmeklēja Latviju un vizītes laikā tikās ar augsta līmeņa amatpersonām. |
Tirdzniecība (avots: LR Centrālās statistikas pārvalde)
Kopējais tirdzniecības apgrozījums starp valstīm 2010.gadā ir 4,18 MEUR, Meksikai ieņemot 73.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. Dominējošās eksporta preces ir pārtikas rūpniecības produkti (alkoholiskie dzērieni), minerālie produkti (kūdra) un mašīnas un mehānismi (Radiofonijas vai televīzijas raidaparatūra), savukārt importēti galvenokārt tiek pārtikas rūpniecības produkti (augļu un dārzeņu sulas) un mašīnas un mehānismi (Iekārtas grunts, akmeņu, rūdu un citu cieta agregātstāvokļa minerālvielu šķirošanai).
2010.gads
Eksports:
1. Lietuva – 990 712 964 EUR jeb 15,68 % no kopējā Latvijas eksporta
2. Igaunija – 800 101 883 EUR jeb 12,66 %
3. Krievija – 716 863 944 EUR jeb 11,35 %
4. Vācija – 537 682 718 EUR jeb 8,51%
5. Zviedrija – 399 784 227 EUR jeb 6,33 %
…
83.Meksika – 1 610 040 EUR jeb 0,03%
Imports:
1. Lietuva – 1 227 406 833 EUR jeb 16,36 % no kopējā importa Latvijā
2. Krievija – 858 941 774 EUR jeb 11,45 %
3. Vācija – 823 362 678 EUR jeb 10,97 %
4. Polija – 552 397 536 EUR jeb 7,36 %
5. Igaunija – 498 006 752 EUR jeb 6,64 %
…
58. Meksika – 2 570 757 EUR jeb 0,03%
Galvenās eksporta preces uz Meksiku sadalījumā pa preču veidiem 2010.gadā, EUR
|
Preču veids |
EUR |
Īpatsvars no kopējā eksporta |
|
Kopā |
1 610 040 |
100% |
|
Pārtikas rūpniecības produkti:
- Stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citi alkoholiski dzērieni – 100% |
729 214 |
45,29% |
|
Minerālie produkti:
- Aglomerēta un neaglomerēta kūdra – 100% |
298 753 |
18,56% |
|
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas:
- Radiofonijas vai televīzijas raidaparatūra – 38,88% |
190 636 |
11,84% |
|
Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi |
168 381 |
10,46% |
|
Dažādas rūpniecības preces |
119 001 |
7,39% |
|
Koksne un tās izstrādājumi |
43 230 |
2,69% |
|
Optiskās ierīces un aparāti (iesk. Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti |
38 087 |
2,37% |
|
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija |
15 657 |
0,97% |
Galvenās importa preces no Meksikas sadalījumā pa preču veidiem 2010.gadā, EUR
|
Preču veids |
EUR |
Īpatsvars no kopējā importa |
|
Kopā |
2 570 757 |
100% |
|
Pārtikas rūpniecības produkti:
- Augļu sulas un dārzeņu sulas – 69,44% |
943 463 |
36,70% |
|
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas:
- Iekārtas grunts, akmeņu, rūdu un citu cieta agregātstāvokļa minerālvielu šķirošanai, sijāšanai, atdalīšanai, skalošanai, drupināšanai, slīpēšanai, jaukšanai vai mīcīšanai – 89,02% |
935 617 |
36,39% |
|
Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi:
- Stikla šķiedras un to izstrādājumi – 95,16% |
345 267 |
13,43% |
|
Transporta līdzekļi |
87 360 |
3,40% |
|
Minerālie produkti |
63 100 |
2,45% |
|
Dažādas rūpniecības preces |
56 761 |
2,21% |
|
Metāli un to izstrādājumi |
53 028 |
2,06% |
|
Augu valsts produkti |
50 057 |
1,95% |
|
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi |
19 979 |
0,78% |
Latvijas un Meksikas tirdzniecības dinamika laika posmā no 2004. līdz 2010.gadam, EUR
|
Gads |
Eksports |
Imports |
|
2004 |
930 551 |
985 857 |
|
2005 |
656 629 |
999 607 |
|
2006 |
1 436 105 |
2 046 774 |
|
2007 |
1 692 218 |
2 714 376 |
|
2008 |
858 712 |
4 428 580 |
|
2009 |
1 234 891 |
1 457 320 |
|
2010 |
1 610 040 |
2 570 757 |
Investīcijas
Līdz 2010. gada beigām Meksikas tiešo investīciju Latvijā un Latvijas tiešo investīciju Meksikā atlikumi nav reģistrēti. (Latvijas Bankas dati)
2011.gada 16.martā Meksikas investīcijas Latvijas uzņēmumu reģistrētajos pamatkapitālos ir 1 720 LVL (121.vieta). (Lursoft datu bāze)
Līgumtiesiskā bāze
- 2005. gada 15. aprīlī tika parakstīts Latvijas Republikas un Meksikas Savienoto Valstu valdības līgums par sadarbību izglītībā, kultūrā un sportā.
- 2004. gada 29. aprīlī tika noslēgts Papildprotokols ekonomikas partnerattiecību, politikas koordinācijas un sadarbības nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm un Meksikas Savienotajām Valstīm.
- 2003. gada 10. jūlijā tika noslēgts Latvijas Republikas valdības un Meksikas Savienoto Valstu valdības līgums par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līguma par konsulāro sadarbību un palīdzību piemērošanu.
- 2002. gada 13. jūnijā noslēgts Līgums par vīzu atcelšanu diplomātisko un dienesta pasu turētājiem.
- 2000. gada 27. jūnijā parakstīts Saprašanās memorands par konsultāciju mehānisma izveidošanu abpusēji interesējošos jautājumos starp ārlietu ministrijām.
| ĪSA INFORMĀCIJA PAR MEKSIKU |
|
Platība |
1 943 945 km² |
|
Iedzīvotāju skaits |
112, 468 855 (2010. gada jūlijs) |
|
Galvaspilsēta |
Mehiko (8,7 miljoni iedzīvotāju) |
|
Valsts valoda |
spāņu |
|
Reliģija |
Romas katoļu (76%), protestanti (6.3%) |
|
Valsts iekārta |
Federāla Republika, neatkarīga kopš 1810. gada. |
|
Nacionālā svētku diena |
16.septembris, Neatkarības diena |
|
Naudas vienība |
Meksikas peso |
Eiropas Savienības – Meksikas attiecības
Lūdzam skatīt ES mājaslapā: http://eeas.europa.eu/mexico/index_en.htm
Kontaktinformācija:
Latvijas Republikas vēstniecība ASV
Meksikas Savienoto Valstu vēstniecība Zviedrijas Karalistē
Informācija ceļotājiem:
Latvijas pilsoņi bez vīzas var ieceļot un uzturēties Meksikā tūrisma nolūkos līdz pat 90 dienām 6 mēnešu laikā.
http://www.am.gov.lv/lv/KonsularaInformacija/bezvizu/
