|
Diplomātiskās attiecības
Diplomātiskās attiecības starp Latvijas Republiku un Maltas Ordeni1 tika nodibinātas 1995.gada 15.augustā.
Kopš 2004.gada aprīļa Alberts Sarkanis, Latvijas vēstnieks Polijā, Rumānijā, Bulgārijā un pie Svētā Krēsla, ir trešais Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Maltas Ordenī. Aija Odiņa, Latvijas pirmā vēstniece Maltas Ordenī, tika akreditēta 1996.gadā. Atis Sjanīts, otrais Latvijas vēstnieks Maltas Ordenī, tika akreditēts 1999.gadā. Latvijas nerezidējošās vēstniecības kanceleja Maltas Ordenī atrodas Rīgā, Ārlietu ministrijā, un tās vadītāja ir Dace Rutka.
Kopš 2007.gada 13.marta Maltas Ordeņa vēstnieks Latvijā ir V.E. Dr. Johannes Baptists Pēteris Fišers - Holvegs (Dr. Johannes Baptist Peter Fischer – Hollweg). No 1996.gada 9.janvāra līdz 2007.gada februārim Maltas Ordeņa vēstnieks Latvijā bija Dr.Pēteris Barons van Firstenbergs (Dr. Peter Baron von Fürstenberg), kuram piešķirts Latvijas valsts apbalvojums.
Vizīšu apmaiņa
Latvijas prezidents Guntis Ulmanis ir piedalījies Maltas Ordeņa svinībās Romā par godu Maltas Ordeņa pastāvēšanas 900 gadu jubilejai 1999.gadā.
Maltas Ordeņa lielhospitaljērs, brīvkungs Albrehtu fon Bēzelageru (H. E. Albrecht Freiherr von Boeselager) apmeklējis Latviju 2004.gadā.
Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks bijis vizītē Romā 2007.gadā. Vizītes laikā A.Pabriks tikās arī ar Maltas Ordeņa Lielmestru Endrjū Bertī (His Most Eminent Highness Fra' Andrew Bertie).
Maltas Ordeņa Palīdzības Dienesta aktivitātes Latvijā
Vēl pirms diplomātisko attiecību nodibināšanas, Maltas Ordeņa Palīdzības Dienests sniedza atbalstu Latvijas maznodrošinātajiem iedzīvotājiem. Maltas Ordeņa Palīdzības Dienests ir Maltas Ordeņa struktūrvienība Latvijā, kura no 1994.gada līdz 2005.gadam Ordeņa nodomā atbalstīja Latvijas iedzīvotājus ar precēm, medikamentiem un izglītojošu literatūru. Piemēram, Maltas Ordeņa Palīdzības Dienests īstenoja tādus projektus kā pārtikas piegādi un 24 stundu transporta nodrošinājumu invalīdiem, sociālo virtuvi bezpajumtniekiem un maznodrošinātajiem Rīgas iedzīvotājiem, sociālās integrācijas projektus garīgi slimiem cilvēkiem un bijušajiem ieslodzītajiem, kā arī dienas centrus bērniem no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm un nakts patversmes Jūrmalā. Maltas Ordeņa Palīdzības Dienests ir organizējis aktivitātes Latvijas jauniešiem, tajā skaitā vasaras nometnes invalīdiem un sociāli atstumtiem bērniem, kā arī izdevis izglītojošu literatūru par pirmās palīdzības sniegšanu. Ilggadīgs Latvijas Maltas Palīdzības dienesta vadītājs bija Norberts Snarskis.
Maltas Ordenis ir sniedzis finansiālu atbalstu Saldus Sv. Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīcas celtniecībā. Romas katoļu baznīcas prāvests, Dienvidkurzemes dekāns Gatis Bezdelīga ir Maltas Ordeņa Maģistrāta kapelāns Latvijā. Maltas Ordeņa darbība noris arī Gulbenē (vada priesteris Vjačeslavs Bogdanovs).
Pašreiz Maltas Ordenis veic izvērtēšanas darbu par iespējām ierīkot bērnu un jauniešu patversmi Jaunaglonā. No savas darbības sākuma Maltas Ordenis dažādu labdarības projektu veidā Latvijā ir ieguldījis ap 7 miljonu eiro.
Maltas Ordeņa misija pasaulē
Mūsdienās Maltas Ordenis ir ietekmīga starptautiski atzīta Romas katoļu baznīcas humānās palīdzības organizācija, kas vienlaicīgi ir starptautisko tiesību subjekts, ar tiesībām dibināt diplomātiskās attiecības un slēgt līgumus. Maltas Ordenis ir nodibinājis diplomātiskās attiecības ar 104 pasaules valsti. Valstu skaits, kuras nodibinājušas diplomātiskās attiecības ar Maltas Ordeni, ir strauji audzis tieši pēdējo desmit gadu laikā. Ordeņa locekļu pases pasaulē tiek atzītas kā līdzvērtīgas valstu pilsoņu pasēm, Ordenim ir sava pasta sistēma un tiesības izdot starptautiski atzītas pastmarkas, Ordeņa vēstniecībām ir tāds pat statuss kā valstu vēstniecībām. Tiesiskais statuss ļauj Ordenim nodarboties ar labdarību, humāno palīdzību un medicīnisko palīdzību visā pasaulē kā starptautisko tiesību subjektam.
Maltas Ordenim ir pārstāvniecības ANO un tās struktūrās (UNESCO, PVO, UNHCHR, IAEA u.c.), kā arī pārstāvniecība pie Eiropas Komisijas. Papildus Maltas Ordenim ir pārstāvniecības arī pie vairākām starptautiskām organizācijām (IOM, WHO, FAO, OAS, IDB, ICRC u.c.). Maltas Ordeņa aktivitātes ir cieši saistītas ar sociāli humanitāru misiju. Maltas Ordeņa starptautiski humāno raksturu pasvītro fakts, ka Ordenis savu darbību izvērš visās valstīs, kurās nepieciešama tā palīdzība, ne tikai tajās, ar kurām Ordenim ir nodibinātas diplomātiskās attiecības. Maltas Ordeņa lielākie centri ir Francijā, Spānijā, Portugālē, Polijā, ļoti aktīva darbība norit Āfrikas, Latīņamerikas un Āzijas reģionos. Starptautiskajā politikā Maltas Ordenis izvērš neitrālu pozīciju. Ņemot vērā šo apstākli, Maltas Ordenis ir spēlējis vidutāja lomu konfliktos starp iesaistītājām pusēm.
Maltas Ordeņa vēsture
Vēsturiski Maltas Ordenis ir ceturtais vecākais reliģiskais ordenis pasaulē aiz basīliešiem, augustīniešiem un benediktiešiem. To dibinājis brālis Gerards 1099.gadā Jeruzalemē kā Svētā Jāņa slimnīcas ordeni. 1113g. 15.februārī ar pāvesta Pashāla II bullu, Ordenis tika uzņemts Vatikāna (Svētā Krēsla) protekcijā. No 1126.gada Ordenis sāka iezīmēt savu identitāti – slimo un svētceļnieku, bet vēlāk kristiešu zemju aizsardzību pret musulmaņiem. Kad musulmaņi Ordeni padzina no Jeruzalemes, par tā mājvietu kļuva Kipra, tad Rodas sala, līdz imperators Kārlis V piešķīra Ordenim Maltas salu, kura tas piedzīvoja lielāko uzplaukumu savā vēsturē. 1834.gadā Napoleons ieņēma Maltas salu, pēc sakāves Maltas salu ieguva Lielbritāniju, taču par Ordeņa centru kļuva Roma, kur arī tagad atrodas Ordeņa galvenā mītne. Romā tam ir suverēns eksteritoriāls statuss. Maltai iegūstot neatkarību 1964.gadā, uzsākās sarunas par nelielas autonomas teritorijas piešķiršanu Ordenim, kas tagad ir īstenojies.
Maltas Ordenim ir savs karogs, ģerbonis un himna ("Ave Crux Alba"). Oficiālā valoda ir itāliešu, svinīgos pasākumos arī franču un latīņu. Pamatlikums (Konstitucionālā Harta un Kodekss) pieņemta 1961.gada 27.jūnijā ar grozījumiem 1997.gada 28.-30.aprīlī, un tas balstīts uz Sv.Augustīna regulu.. Ordeņa valsts svētki ir Sv.Jāņa Kristītāja diena 24.jūnijs. Ordeņa misijas zīme ir astoņstūra krusts.
Maltas Ordeņa valsts galva kopš 2008.gada 11.marta ir Viņa Eminentā Augstība Princis un Lielmestrs Fra' Matthew Festing. Pirms viņa 1988.-2008.gadā Lielmestrs bija Fra' Andrew Bertie. Tās valstis, ar kurām Ordenim ir diplomātiskās attiecības, atzīst Lielmestru par Ordeņa augstāko vadītāju līdz ar prerogatīvām, imunitātēm, privilēģijām un cienas apliecinājumiem, ka'di tiek izrādīti valstu vadītājiem. Uz viņu tiek attiecināts tituls Viņa Eminentā Augstība, un Romas katoļu baznīca attiecina uz viņu kardināla pakāpi.
Augstākā likumdevēja vara ir Lielmestrs un Suverēnā Padome nekonstitucionāliem jautājumiem, un Bruņinieku Augstāko Padomi pārstāvošais Ģenerālkapituls. Izpildvara ir Lielmestra vadītā Suverēnā Padome, kuras sastāvā ir Ģenerālkapitula ievēlēti desmit Bruņinieki. Tiesiskā vara ir Pirmās instances un Apelācijas Maģistrālā Tiesa, ko ieceļ Lielmestrs un Suverēnā Padome. Ordeņa augstākā garīgās institūcijas vara ir Svētais Krēsls, kas Ordenim deleģē savu pārstāvi kardinālu, sauktu Cardinalis Patronus. Ordeņa Maģistrālā pils atrodas Romā, Via Condotti 68. Šobrīd Ordeni veido 6 lielpriorijas (Romas,. Venēcijas, Sicīlijas, Austrijas, Čehijas un Lielbritānijas ) un 54 nacionālās komandorijas. Mūsdienās ordenī ir apmēram 12500 personas.
Maltas Ordeņa devīze ir "Tuitio Fidei et Obsequium Pauperum" ("Aizstāvēt ticību un kalpot nabadzīgajiem"). Rūpes par fizisko un garīgo labklājību ir bijis pamats Maltas Ordeņa ilgajā kalpošanas vēsturē. Lai kļūtu par Ordeņa biedru jābūt katolim, jāievēro godīgs dzīves veids, jābūt materiālai labklājībai un nopelniem Ordeņa labā, bet arī tad iespējams iekļūt tikai zemākās - trešās kārtas grupā. Augstākās grupas tiek rezervētas aristokrātijai ar 200 gadu seniem radurakstiem. Agrāk priviliģētā kārtā atradās itāļi, tagad jebkurš aristokrāts var iesniegt savas dzimtas koku līdz ceturtajai paaudzei, kā arī morālo raksturojumu Ordeņa izvērtējumam, paredzot arī ievērojamu iemaksu Ordeņa kasē. Kandidatūra tiek apstiprināta tikai ar Vatikāna (Svētā Krēsla) atļauju. Otrās un trešās klases biedri var dzīvot privātu dzīvi. Vadošus amatus drīkst ieņemt Ordeņa biedri, kuru ir nolikuši mūža solījumus un personisko īpašumu nodevuši Ordenim.
Maltas Ordenim ir bijusi vēsturiska ietekme arī uz Latviju. Maltas Ordenis Latvijā kalpojis par paraugu 1202.gada dibinātajam Zobenu kavalieru ordenim, kurš beigu posmā apvienoja teitoņa ordeni, tā izveidojot Livonijas ordeni. Livonijas ordenis pēc savas sekularizācijas izveidoja Kurzemes hercogisti, bet pirmais Kurzemes hercogs Gothards Ketlers bija Ordeņa biedrs.
No pazīstamākajām personām augstus amatus ordenī sasniedza Varakļānu muižas īpašnieks Johans Mihaels Borhs, kurš kā beilifs līdzdarbojās Maltas ordeņa Polijas atzara izveidē, savukārt viņa brālis Jozefs Heinrihs Borhs (1751.-1835.) - Preiļu muižas īpašnieks no 1779. gada līdz 1835. gadam, - kļuva par Maltas ordeņa komandoru. Tagadējā Varakļānu Romas Katoļu baznīcā savulaik celta par Ordeņa bruņinieku līdzekļiem, bet Borhu dzimtas ordenim piederīgais grāfs ir apbedīts kapelas kapenēs.Arī gana daudz citu Livonijas muižnieku vārdus sastopam ordeņa sarakstos, piemēram, Hilzeni (Augusts Hilzens būvējis Dagdas baznīcu), Plāteri, Kēnigfelsi u.c.
Noderīgas saites
www.orderofmalta.org
www.malteser.de
www.zakonmaltanski.pl
www.ordredemaltefrance.org
www.smom.org
1 Maltas ordeņa vēsturiskais nosaukums ir Neatkarīgais Hospitālais Militārais Svētā Jeruzalemes Jāņa, Rodas un Maltas ordenis. Prakše lieto saīsinātu varinatu - Maltas Ordenis
|
