Latvijas un Maltas attiecības ir labas. Dalība Eiropas Savienībā veicinājusi abu valstu vēlmi veidot ciešāku politisko dialogu un paplašināt ekonomiskās attiecības.
| DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE |
Malta atzina Latvijas neatkarību 1991. gada 26. augustā. Diplomātiskās attiecības starp abām valstīm tika nodibinātas 1992. gada 1. janvārī.
Pirmais Maltas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Viljams Spiteri (William C. Spiteri) tika akreditēts 1996. gada 21. maijā ar rezidenci Bonnā, Vācijā. Otrais Maltas vēstnieks Marks Mičeli-Farudža (Mark Miceli-Farrugia) stājās amatā 2003. gada 11. martā. Trešais Maltas vēstnieks Lorenss Grehs (Lawrence Grech) akreditēts 2008. gada 16. decembrī un rezidē Valetā, Maltā.
Pirmais Latvijas vēstnieks Maltā Mārtiņš Perts tika akreditēts 2001. gada 19. aprīlī un rezidēja Romā, Itālijā. No 2003. gada 20. novembra līdz 2006. gada 31. jūlijam Latvijas vēstnieks Maltā bija Jānis Lūsis. Kopš 2006. gada 23. novembra Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Maltā ir Astra Kurme, ar rezidenci Romā.
Latvijas goda konsuls Maltā kopš 2006. gada ir Marins Hili (Marin Hili).
Latvijas un Maltas tirdznieciski ekonomiskā sadarbība nav intensīva. Straujš eksporta uz Maltu kāpums reģistrēts 2005.gadā (70% apjomā eksportēti graudkopības produkti – kvieši, rudzi, rapša sēklas), taču turpmākajos gados tas strauji samazinājās. 2010. gadā – 84.vieta Latvijas eksportā un 73.vieta importā. Latvijas eksports uz Maltu 2010.gadā pieauga, savukārt imports otro gadu pēc kārtas turpināja samazināties, un kopējā tirdzniecības bilance tāpat kā iepriekšējos gadus Latvijai saglabājās pozitīva.
Galvenās eksporta preces no Latvijas uz Maltu ir minerālie produkti – 62%; plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi – 15%; dažādas rūpniecības preces – 7%.
Galvenās importa preces no Maltas uz Latviju ir ķīmiskās nozares un tās saskarnozaru produkcija – 69%, plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi – 11%; tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi – 7%.
Tūrisms
Saskaņā ar Latvijas Tūrisma attīstības mārketinga stratēģiju, Malta neietilpst ne Latvijai augsti prioritāro, ne arī prioritāro tūrisma mērķa tirgus valstu grupā, līdz ar to Maltā netiek veikti aktīvi mārketinga pasākumi Latvijas kā pievilcīga tūrisma galamērķa popularizēšanai. Problēmas rada arī neesošais tiešais avioreiss uz Maltu.
Savstarpējo tūrismu veicinātu tieša avioreisa atklāšana starp abām valstīm, tādejādi tiktu veicināta arī ekonomiskā sadarbība.
Centrālās statistikas pārvaldes rīcībā nav datu par Maltu pēc robežšķērsojumu apsekojuma. Saskaņā ar tūrisma firmu apsekotajiem datiem 2010.gadā uz Maltu devās 270 tūristi no Latvijas.
Tirdzniecība (avots: Centrālās statistikas pārvalde)
2010.gadā
1. Lietuva – 990 712 964 EUR jeb 15,68 % no kopējā Latvijas eksporta
2. Igaunija – 800 101 883 EUR jeb 12,66 %
3. Krievija – 716 863 944 EUR jeb 11,35 %
4. Vācija – 537 682 718 EUR jeb 8,51%
5. Zviedrija – 399 784 227 EUR jeb 6,33 %
…
84. Malta – 1 595 833 EUR jeb 0,03%
1. Lietuva – 1 227 406 833 EUR jeb 16,36 % no kopējā importa Latvijā
2. Krievija – 858 941 774 EUR jeb 11,45 %
3. Vācija – 823 362 678 EUR jeb 10,97 %
4. Polija – 552 397 536 EUR jeb 7,36 %
5. Igaunija – 498 006 752 EUR jeb 6,64 %
…
73. Malta – 331 332 EUR jeb 0,01%
2010.gadā Latvijai ir pozitīva tirdzniecības bilance ar Maltu 1 264 501 EUR apmērā.
Galvenās eksporta preces uz Maltu sadalījumā pa preču veidiem 2010.gadā, EUR
|
Preču veids |
EUR |
Īpatsvars no kopējā eksporta |
Kopā |
1 595 833 |
100% |
|
Minerālie produkti:
- Naftas eļļas – 98,64% |
1 000 961 |
62,72% |
|
Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi:
- Plastmasas galda un virtuves piederumi – 43,71%;
- vulkanizēta kaučuka izstrādājumi – 42,21% |
246 566 |
15,45% |
|
Dažādas rūpniecības preces:
- Slotas, sukas – 64,09% |
120 086 |
7,52% |
|
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas |
87 741 |
5,50% |
|
Pārtikas rūpniecības produkti |
50 648 |
3,17% |
|
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi |
28 027 |
1,76% |
|
Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons |
18 662 |
1,17% |
|
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija |
16 095 |
1,01% |
|
Metāli un to izstrādājumi |
13 496 |
0,85% |
Galvenās importa preces no Maltas sadalījumā pa preču veidiem 2010.gadā, EUR
|
Preču veids |
EUR |
Īpatsvars no kopējā importa |
|
Kopā |
331 332 |
100% |
|
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija:
- Medikamenti – 65,51% |
230 483 |
69,56% |
|
Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi:
- Plastmasas izstrādājumi – 52,33% |
39 126 |
11,81% |
|
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi |
25 465 |
7,69% |
|
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas |
13 996 |
4,22% |
Latvijas un Maltas tirdzniecības dinamika laika posmā no 2004. līdz 2010.gadam, EUR
|
Gads |
Eksports |
Imports |
|
2004 |
693 262 |
90 833 |
|
2005 |
18 991 938 |
304 009 |
|
2006 |
8 310 965 |
260 709 |
|
2007 |
5 536 108 |
292 383 |
|
2008 |
1 625 738 |
650 745 |
|
2009 |
1 033 340 |
528 911 |
|
2010 |
1 595 833 |
331 332 |
Investīcijas (avots: Latvijas Banka un Lursoft)
- 2011. gada I pusgadā Latvijas preču apgrozījums ar Maltu bija 5,2 milj. EUR, tā ierindojot Maltu 60. vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. Preču eksports uz Maltu sastādīja 5,1 milj. EU, bet imports – 0,1 milj. EUR.
- 2010. gadā kopējais tirdzniecības apgrozījums ar Maltu bija 14,5 milj. EUR (56. vieta Latvijas ārējās tirdzniecības partneru starpā). Kopējais eksports sasniedza 7,1 milj. EUR, savukārt imports – 7,3 milj. EUR, tādējādi Malta bija 58. nozīmīgākais eksporta un 45. nozīmīgākais importa partneris.
- Pēc Latvijas Bankas statistikas datiem Maltas uzkrātās tiešās investīcijas Latvijā 2011. gada I ceturkšņa beigās sasniedza 134,5 milj. LVL, kas Maltu ierindoja 15. vietā ārvalstu investoru sarakstā.
- Investīcijas galvenokārt uzkrātas darījumos ar nekustamo īpašumu (58,3 milj. LVL jeb 43,3% no uzkrāto investīciju kopapjoma 2011. gada 1.ceturkšņa beigās) un finanšu starpniecībā (37,5 milj. LVL jeb 37,5%).
- Saskaņā ar „Lursoft” datiem Malta ar kopējo investīciju apjomu 105,2 milj. LVL ieņem 13. vietu pēc tiešajām investīcijām Latvijā reģistrētu uzņēmumu pamatkapitālā.
- Latvijā darbojas 75 uzņēmumi ar Maltas tiešajām investīcijām to pamatkapitālā.
- 2011. gada I ceturkšņa beigās Latvijas uzkrātās tiešās investīcijas Maltā nav reģistrētas, vai arī to kopapjoms bijis mazāks par 0,1 milj. LVL.2011.gada 14.aprīlī Maltas investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos sastādīja 105 204 661 LVL, kā arī Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēts 75 Latvijas-Maltas kopuzņēmums.
Lielākie investori:
- “Boswell (International) Consulting Ltd” – investīcijas 33 110 000 LVL apjomā (33,11% AS “Rietumu banka” akciju);
- „Nordic Partners Land Limited” – investīcijas 22 682 622 LVL apjomā (100% SIA „NP Management” – uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi; 100% SIA „NP Jelgavas biznesa parks” – sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana);
- „Nordic Partners Food Limited” – investīcijas 22 302 641 apjomā (100% SIA „NP Foods”; 100% AS „Staburadze”; 75,42% AS „Laima” – pārtikas nozare).
|
2009. gada 2. decembris |
Maltas premjerministra Lorensa Gondzi (Lawrence Gonzi) darba vizīte Latvijā. |
|
2006. gada 12.-13. decembris |
Latvijas ārlietu ministra Arta Pabrika oficiālā vizīte Maltā. |
|
2006. gada 3.-4. septembris |
Maltas ārlietu ministra Dr Maikla Frendo (Dr Michael Frendo) darba vizīte Latvijā. |
|
2006. gada 18.-20. jūnijs |
Maltas Valsts prezidenta Edvarda Feneka-Adami (Edward Fenech-Adami) valsts vizīte Latvijā. |
|
2004. gada 16. - 18. februāris |
Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte Maltā. |
|
2000. gada 1. – 3. novembris |
Latvijas ārlietu ministra Induļa Bērziņa oficiālā vizīte Maltā. |
|
1999. gada 14. – 15. oktobris |
Maltas ārlietu ministra Džozefa Bordža (Joseph Borg) darba vizīte Latvijā. |
Svarīgākie līgumi:
Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Maltas Republika
Saites par Maltas Republiku:
Maltas Republikas Ārlietu ministrija – http://www.mfa.gov.mt
