Starptautiski atzītais nosaukums - Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija (Former Yugoslav Republic of Macedonia), turpmāk tekstā- Maķedonija.

Latvijai ir konstruktīvas attiecības ar Maķedoniju, kas ir Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts^[1] un potenciālā NATO dalībvalsts. 2005.gada decembrī Maķedonijai piešķirts ES kandidātvalsts statuss, nenosakot konkrētu termiņu sarunu uzsākšanai par dalību ES.

2006.gada 8.-9.decembrī oficiālajā vizītē Latvijā uzturējās Maķedonijas ārlietu ministrs Antonio Milošoski (Antonio Milošoski). Šī bija pirmā oficiālā Maķedonijas ārlietu ministra vizīte Latvijā. Vizītes laikā tika parakstīts pirmais divpusējais līgums ar Maķedoniju- Līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem.

2008.gada 21.-22.februārī notika Latvijas ārlietu ministra Māra Riekstiņa darba vizīte Maķedonijā. Vizītes laikā Māris Riekstiņš atklāja Latvijas Goda konsulātu Maķedonijas pilsētā Štipā (Stip), kas sekmēs abu valstu izglītības un kultūras iestāžu, kā arī uzņēmēju sadarbību.

Diplomātisko attiecību vēsture

1991.gada 25.janvārī Maķedonija deklarēja savu suverenitāti. Latvija Maķedonijas valstisko neatkarību atzina 1993.gada 23.martā. Diplomātiskās attiecības starp Maķedoniju un Latviju tika  nodibinātas 1996.gada 14.martā.

Vēstnieki

Pirmais Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Maķedonijā (ar rezidenci Varšavā) bija Uldis Vītoliņš (24.04.2003. –24.11.2004.). Kopš 2005.gada 8.decembra Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Maķedonijā (ar rezidenci Rīgā) ir Maija Manika.

Pirmais Maķedonijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Kosta Stoimenovskis (Kosta Stoimenovski) (ar rezidenci Varšavā) akreditējās 2002.gada 21.maijā. Kopš 2006.gada 31.oktobra Maķedonijas vēstnieks Latvijā ir Dimko Kokaroski (Dimko Kokaroski) (ar rezidenci Varšavā).

Goda konsuli

Latvijas Republikas Goda konsuls Maķedonijā ir Zorančo Mitrovski (Zoranco Mitrovski) ar rezidenci Štipas (Stip) pilsētā.

Ekonomiskās attiecības

Tirdzniecības apgrozījums abu valstu starpā ir maznozīmīgs, turklāt tirdzniecības bilance Latvijai ar Maķedoniju ir negatīva (411 524 EUR apmērā) – Maķedonijas imports Latvijā ievērojami pārsniedz eksportu. 

2007.gada deviņos mēnešos Latvijas eksports uz Maķedoniju bija 22,4 tūkst. EUR, ieņemot 143.vietu valstu sarakstā, uz kurām Latvija eksportē. Savukārt, tajā pašā laika periodā Latvija no Maķedonijas importējusi preces 433,9 tūkst. EUR apjomā (77.vieta).  

Tirdzniecības īpatsvars kopējā eksportā un importā saglabājas 0 %– 0,01% robežās.  

Nozīmīgākās eksporta preces uz Maķedoniju ir mašīnas un mehānismi un elektriskās iekārtas. No Maķedonijas Latvija galvenokārt importē augu valsts produktus.

Latvijas un Maķedonijas tirdzniecības dinamika laika posmā no 2005. – 2007.gada septembrim, EUR

Investīcijas

(pēc Latvijas Bankas un LR Uzņēmumu reģistra informācijas)

Pēc Lursoft informācijas, 2008.gada 11.februārī LR Uzņēmumu reģistrā nav reģistrēts neviens Maķedonijas – Latvijas kopuzņēmums (1 kopuzņēmums ar investīcijām 2000 LVL apjomā darbojās līdz 2006.gadam).

Saskaņā ar Latvijas bankas informāciju, Latvija līdz šim nav investējusi Maķedonijā.

Parlamentārā sadarbība

9.Saeimā darbojas Latvijas un Maķedonijas parlamentārās sadarbības grupa deviņu deputātu sastāvā Silvas Bendrātes (JL) vadībā. Iepriekšējā Maķedonijas parlamentā darbojās Maķedonijas-Baltijas valstu sadarbības grupa priekšsēdētājas Liljanas Popovskas (Liljana Popovska) vadībā.

2005.gada 19.septembrī notika Maķedonijas parlamentāriešu vizīte Latvijā. 2007.gada 11.-15.novembrī notika Latvijas parlamentāriešu vizīte Maķedonijā.

Sadarbība aizsardzības jomā

Kopš 2003. gada Latvija pakāpeniski attīsta sadarbību aizsardzības jomā ar Rietumbalkānu valstīm. Latvija ir paudusi gatavību dalīties pieredzē par NATO integrācijas un NBS reformu procesu, demokrātisku kontroli pār bruņotajiem spēkiem.

Līdz šim sadarbība notikusi galvenokārt politiskā dialoga līmenī, organizējot aizsardzības ministru un valsts sekretāru tikšanās. Nākotnē tiek plānots vairāk attīstīt sadarbību aizsardzības ministriju ekspertu līmenī, kā arī starp bruņotajiem spēkiem tādās jomās kā vides aizsardzība, militārā izglītība un apmācība. Paredzēts noslēgt sadarbības protokolu starp abu valstu aizsardzības ministrijām.

Sadarbība eirointegrācijā

Latvija ir izteikusi gatavību dalīties ar Maķedoniju savā eirointegrācijas pieredzē. Līdz šim Latvija konsultējusi Maķedoniju valsts pārvaldes jautājumos (Valsts kancelejas darbība, Eiropas integrācija, valsts budžeta veidošana); tikšanās notikušas ar Latvijas Valsts kancelejas, Finanšu ministrijas, Valsts Ieņēmuma dienesta pārstāvjiem.

Vizītes un tikšanās

Līgumtiesiskā bāze

Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem

Saites

Maķedonijas Ārlietu ministrija  – www.mfa.gov.mk

ES politika Rietumbalkānos - http://ec.europa.eu/enlargement/

[1] Bez Maķedonijas ES kandidātvalsts statuss ir Horvātijai un Turcijai, kuras abas atrodas pievienošanās sarunu procesā.