Latvijas un Luksemburgas attiecības

[30.06.2010]

Latvijas un Luksemburgas sadarbības virzību nosaka abu valstu dalība ES un NATO. Latvijas Republikas un Luksemburgas Lielhercogistes divpusējās attiecības intensificējās līdz ar vairāku augsta līmeņa amatpersonu vizīšu apmaiņu 1999. un 2000. gadā, kā arī Latvijas Valsts prezidentes valsts vizīti Luksemburgā 2006. gada nogalē.

Latvijas un Luksemburgas sadarbība notiek arī Baltijas un Beniluksa valstu (3+3) sadarbības formāta ietvaros, īpaši ārlietu ministru konsultāciju veidā. Kopš pirmās, toreizējā ārlietu ministra Arta Pabrika ierosinātās 3+3 tikšanās 2007. gadā, notikušas vēl trīs tikšanās: Igaunijā, Luksemburgā un Lietuvā. Šāds sadarbības formāts ir izrādījies ļoti veiksmīgs un ir plānots to turpināt.

Diplomātisko attiecību vēsture

Latvijas valsti Luksemburga atzina 1922. gada 14. oktobrī. Luksemburga oficiāli neatzina Baltijas valstu aneksiju PSRS 1940. - 1991. gadā ne de iure, ne de facto. Abu valstu diplomātiskās attiecības atjaunotas 1992. gada 29. janvārī. Līdz 2008. gadam Luksemburgas intereses Latvijā pārstāvēja Nīderlandes vēstniecība Latvijā. Pirmais nerezidējošais Luksemburgas vēstnieks Latvijā (ar Rezidenci Varšavā) Ronalds Dofings (Ronald Dofing) tika akreditēts 2008. gada 6. maijā.

Latvijas nerezidējošie vēstnieki Luksemburgā, ar rezidenci Briselē:

•  Raimonds Jansons (2005. gads - pašlaik);
•  Aivars Groza (2001. gada 30. maijs – 2005. gada 13. oktobris);
•  Imants Lieģis (1997. gada 22. aprīlis – 2000. gada 2. janvāris);
•  Juris Kanels (1993. gada 24. augusts – 1997. gada 22. aprīlis).

Kopš 2004. gada 10. novembra Latvijai ir goda konsuls Luksemburgā - Anrī Dīderihs (Henri Diderich).  

Šobrīd Luksemburgā akreditēts Latvijas militārais atašejs plt. Arnis Kalnājs, kurš rezidē Rīgā.

Ekonomiskā sadarbība

Latvijai, kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti 2004. gada 1. maijā, Latvijas un Luksemburgas ekonomiskās un tirdzniecības attiecības regulē ES iekšējā likumdošana un kopējā tirgus principi.

Latvijas un Luksemburgas ekonomiskās sadarbības un savstarpējās tirdzniecības apjoms ir salīdzinoši neliels. Latvijai 2009. gadā bija negatīva tirdzniecības bilance ar Luksemburgu 5 026 017 EUR apmērā.

Tirdzniecība (avots: LR Centrālās statistikas pārvalde)

2009.gadā

• Eksports:

1. Lietuva – 742 316 478 EUR jeb 15,52 % no kopējā Latvijas eksporta

2. Igaunija – 643 952 219 EUR jeb 13,46 %

3. Krievija – 450 498 191 EUR jeb 9,42 %

4. Vācija – 409 289 032 EUR jeb 8,56%

5. Zviedrija – 289 304 745 EUR jeb 6,05 %

69. Luksemburga – 2 232 829 EUR jeb 0,05%

• Imports:

1. Lietuva – 984 952 448 EUR jeb 16,63 % no kopējā importa Latvijā

2. Krievija – 719 575 612 EUR jeb 12,15 %

3. Vācija – 649 938 151 EUR jeb 10,98 %

4. Polija – 480 576 038 EUR jeb 8,12 %

5. Igaunija – 431 470 921 EUR jeb 7,29 %

     38. Luksemburga – 7 258 846 EUR jeb 0,12%

Galvenās eksporta preces uz Luksemburgu sadalījumā pa preču veidiem

2009.gadā, EUR

Preču veids	EUR	Īpatsvars no kopējā eksporta
Kopā	2 232 829	100%
Transporta līdzekļi Automobiļi – 96.08%	1 476 243	66.12%
Koksne un tās izstrādājumi Kokskaidu plātnes – 78.30%	257 989	11.55%
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas Detaļas – 64.43%	236 557	10.59%
Cits	135 100	6.05%

Galvenās importa preces no Luksemburgas sadalījumā pa preču veidiem

2009.gadā , EUR

Preču veids	EUR	Īpatsvars no kopējā importa
Kopā	7 258 846	100%
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija Imūnserumi un tamlīdzīgi produkti – 86.01%	3 300 224	45.46%
Metāli un to izstrādājumi Plakani dzelzs un neleģētā tērauda velmējumi – 48.09%	1 731 223	23.85%
Dzīvnieki un lopkopības produkcija	917 016	12.63%
Ieroči un munīcija	701 830	9.67%
Cits	608 553	8.38%

Latvijas un Luksemburgas tirdzniecības dinamika laika posmā

no 2004. līdz 2008.gadam, EUR

Gads	Eksports	Imports
2004	107 328	3 704 770
2005	359 808	4 426 249
2006	342 281	15 518 855
2007	2 157 402	17 254 817
2008	2 161 809	13 093 965
2009	2 232 829	7 258 846

 

 

 

 

Investīcijas (avots: Latvijas Banka un LR Uzņēmumu reģistrs)

Līdz 2010. gada I ceturkšņa beigām Luksemburgas tiešo investīciju atlikumi Latvijā sasniedza 105,1 MLVL.

Latvijas tiešo investīciju atlikumi Luksemburgā šajā laika periodā sasniedza 8,6 MLVL. Visas investīcijas nonākušas finanšu starpniecības sektorā. (Latvijas Bankas dati).

 

2010.gada 26.maijā LR Uzņēmumu reģistrā reģistrētās Luksemburgas investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos sastādīja 37 704 766 LVL. Kā arī Uzņēmumu reģistrā 2010.gada 26.maijā bija reģistrēti 77 Luksemburgas – Latvijas kopuzņēmumi (Lursoft datu bāze).

 

Sadarbība finanšu jomā

Kopš 2007. gada 1. janvāra tiek piemērota 2004. gada 14. jūnijā parakstītā Latvijas Republikas valdības un Luksemburgas Lielhercogistes valdības konvencija "Par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu".

Sadarbība tieslietās

Sadarbība tieslietās starp Latviju un Luksemburgu notiek tiesiskās palīdzības formā saskaņā ar 1959. gada 20. aprīļa Eiropas Padomes Konvenciju par savstarpējo palīdzību krimināllietās. Sadarbība noris arī starptautisko organizāciju ietvaros.

Sadarbība reģionālās attīstības un pašvaldību jomā

Latvija un Luksemburga sadarbojas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu jomā INTERREG IIIC programmas ietvaros, kuras mērķis ir sadarbības veicināšana Eiropas valstu starpā - teritorijas harmoniskas un līdzsvarotas attīstības veicināšana, kas ietver reģionālo, ekonomisko un sociālo mijiedarbību. Pašlaik minētās programmas ietvaros tiek realizēts projekts "R.E.N.E - Rural Extension Network Europe", kurā piedalās partneri no Latvijas un Luksemburgas.

Sadarbība satiksmes, telekomunikāciju un sakaru jomā

Sakaru joma:

Abu valstu sadarbība notiek Starptautiskās Telekomunikāciju Savienības (ITU), kā arī Eiropas Pasta un telekomunikāciju administrāciju konferences darba grupu un pasākumu ietvaros.

Autosatiksmes joma:

Kopš Latvijas iestāšanās ES starptautisko kravu un pasažieru pārvadājumu veikšanas nosacījumus ar autotransportu starp Latviju un Luksemburgu reglamentē atbilstošas ES direktīvas un regulas, bet jautājumos, kurus nereglamentē ES likumdošana, paliek spēkā 1992. gada 11. jūnijā Atēnās parakstītais sešpusējais Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas, Lietuvas Republikas, Beļģijas Karalistes, Nīderlandes Karalistes un Luksemburgas Lielhercogistes līgums par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu.

Sadarbība kultūrā, izglītībā un zinātnē

Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija ar Luksemburgu sadarbojas Eiropas Padomes un UNESCO ietvaros.

Latvijas Universitāte CAMPUS EUROPAE ietvaros sadarbojas ar Luksemburgas Universitāti.

Regulāra sadarbība notiek starp Latvijas Muzeju valsts pārvaldi un Luksemburgas Kultūras, augstākās izglītības un zinātnes ministriju projekta EGMUS (European group for museum statistics) ietvaros. Šis projekts paredz Eiropas valstu muzeju darbību raksturojošās statistikas apkopošanu un vienotas statistikas metodikas izstrādi.

Sadarbība citās jomās

Tiek veidota sadarbība starp Latvijas un Luksemburgas Bruņotajiem spēkiem, galvenokārt, tehnoloģiskajā un apmācību jomā.

 

Nozīmīgākās vizītes:

Latvijas Republikas amatperonu vizītes Luksemburgas Lielhercogistē:
2009. gada 26. aprīlis	Latvijas ārlietu ministra Māra Riekstiņa dalība 3+3 (Baltijas un Beniluksa valstu) ārlietu ministru sanāksmē Luksemburgā
2006. gada 5. – 7. decembris	Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte Luksemburgā.
2006. gada 13. jūnijs	Latvijas ārlietu ministra Arta Pabrika darba vizīte Luksemburgā.
2004. gada 27. oktobris	Latvijas Republikas Ministru prezidenta Induļa Emša darba vizīte Luksemburgā.
2003. gada 19. - 20. maijs	Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājas Ineses Vaideres darba vizīte Luksemburgā.
2000. gada 28. marts	Latvijas ārlietu ministra Induļa Bērziņa oficiālā vizīte Luksemburgā.
1999. gada 25. oktobris	Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas darba vizīte Luksemburgā.
1997. gada 27. - 29.  oktobris	Latvijas ārlietu ministra Valda Birkava darba vizīte Luksemburgā.

Luksemburgas Lielhercogistes amatpersonu vizītes Latvijas Republikā:
2007. gada 2. - 3. oktobris	Luksemburgas vicepremjerministra, ārlietu un imigrācijas lietu ministra Žana Aselborna (Jean Asselborn) vizīte Latvijā. Dalība 3+3 (Baltijas un Beniluksa valstu) ārlietu ministru sanāksmē Jūrmalā.
2006. gada 26. jūnijs	Luksemburgas tieslietu ministra Luka Frīdena (Luc Frieden) darba vizīte Latvijā.
2005. gada 25. oktobris	Luksemburgas vicepremjerministra, ārlietu un imigrācijas lietu ministra Žana Aselborna (Jean Asselborn) vizīte Latvijā.
2003. gada 21. oktobris	Luksemburgas Deputātu palātas Ārlietu, Eiropas lietu un aizsardzības komisijas priekšsēdētāja, Luksemburgas mēra Pola Helmingera (Paul Helminger) vizīte Latvijā.
2003. gada 20. - 21. septembris	Luksemburgas parlamenta vicespīkera, pārstāvja NATO Parlamentārajā Asamblejā N. Betendorfa vizīte Rīgā.
2003. gada 30. jūnijs	Luksemburgas vicepremjerministres, ārlietu un ārējās tirdzniecības ministres Lidijas Polferes (Lydie Polfer) darba vizīte Latvijā.
2002. gada 21. aprīlis	Luksemburgas aizsardzības ministra Šarla Gorens (Charles Goerens) vizīte Latvijā.
2000. gada 22. - 23. maijs	Luksemburgas premjerministra Žana Kloda Junkera (Jean-Claude Juncker) darba vizīte Latvijā.
1999. gada 28. - 29. septembris	Luksemburgas ārlietu ministres Lidijas Polferes (Lydie Polfer) darba vizīte Latvijā.
1997. gada 27. – 29. oktobris	Luksemburgas kultūras ministra Gija Dokendorfa (Guy Dokendorf) vizīte Rīgā.
1992. gada 19. - 20. maijs	Luksemburgas premjerministra Žaka Santēra (Jacques Santer) darba vizīte Rīgā.

Noslēgtie līgumi

Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Luksemburgas Lielhercogiste

Saites par Luksemburgas Lielhercogisti:

Luksemburgas Lielhercogistes Ārlietu ministrija  –  www.mae.lu