Latvijas un Luksemburgas sadarbības virzību nosaka abu valstu dalība ES un NATO. Latvijas Republikas un Luksemburgas Lielhercogistes divpusējās attiecības intensificējās līdz ar vairāku augsta līmeņa amatpersonu vizīšu apmaiņu 1999. un 2000. gadā, kā arī Latvijas Valsts prezidentes valsts vizīti Luksemburgā 2006. gada nogalē. Latvijas un Luksemburgas sadarbība notiek arī Baltijas valstu un Beniluksa (3+3) sadarbības formāta ietvaros. 2007. gada 2.-3. oktobrī vizītē Latvijā ieradās Luksemburgas vicepremjers, ārlietu un imigrācijas lietu ministrs Žans Aselborns (Jean Asselborn), lai piedalītos 3+3 (Baltijas un Beniluksa valstu) ārlietu ministru sanāksmē Jūrmalā. Arī 2008. gada 1.-2. oktobrī notika 3+3 ārlietu ministru tikšanās Igaunijā. Ņemot vērā to, ka visas puses šādu sadarbības formātu uzskata par veiksmīgu, plānots to turpināt ik gadus.

Diplomātisko attiecību vēsture

Latvijas valsti Luksemburga atzina 1922. gada 14. oktobrī. Luksemburga oficiāli neatzina Baltijas valstu aneksiju PSRS 1940. - 1991. gadā ne de iure, ne de facto. Abu valstu diplomātiskās attiecības atjaunotas 1992. gada 29. janvārī. Līdz 2008. gadam Luksemburgas intereses Latvijā pārstāvēja Nīderlandes vēstniecība Latvijā. Pirmais nerezidējošais Luksemburgas vēstnieks Latvijā (ar Rezidenci Varšavā) Ronalds Dofings (Ronald Dofing) tika akreditēts 2008. gada 6. maijā.

Latvijas nerezidējošie vēstnieki Luksemburgā, ar rezidenci Briselē:

• Raimonds Jansons (2005. gads - pašlaik);
• Aivars Groza (2001. gada 30. maijs – 2005. gada 13. oktobris);
• Imants Lieģis (1997. gada 22. aprīlis – 2000. gada 2. janvāris);
• Juris Kanels (1993. gada 24. augusts – 1997. gada 22. aprīlis).

Kopš 2004. gada 10. novembra Latvijai ir goda konsuls Luksemburgā - Anrī Dīderihs (Henri Diderich).  

Kopš 2006. gada 1. septembra Luksemburgā akreditēts Latvijas militārais atašejs Egils Nīlenders, kurš rezidē Parīzē.

Ekonomiskā sadarbība

Latvijas un Luksemburgas ekonomiskās sadarbības un savstarpējās tirdzniecības apjoms ir salīdzinoši neliels. Tirdzniecības dinamika ir pieaugoša, taču Luksemburgas imports Latvijā daudzkārt pārsniedz Latvijas eksportu uz šo valsti. Latvijai ir negatīva tirdzniecības bilance ar Luksemburgu: -15 097 415 EUR apmērā.

Tomēr pēdējā gada laikā abu valstu ekonomiskajās attiecībās ir vērojamas izmaiņas – Latvijas eksports uz Luksemburgu 2007.gadā, salīdzinot ar 2006.gadu, pieaudzis sešas reizes (no 342 tūkst. EUR 2006.gadā uz 2,16 milj. EUR 2007.gadā, kāpums no 95. vietas uz 61.).

Latvijas eksportā uz Luksemburgu dominē transporta līdzekļi (automobiļi) – 66%. Savukārt no Luksemburgas Latvijā tiek ievesta ķīmiskās rūpniecības produkcija, metāli un to izstrādājumi.

Tirdzniecība

(pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem)

2007.gads:

• Eksports:

1. Lietuva – 804 302 208 EUR jeb 14,92 % no kopējā Latvijas eksporta

2. Igaunija– 739 000 313 EUR jeb 13,71 %

3. Krievija – 549 458 209 EUR jeb 10,19 %

4. Vācija – 468 183 740 EUR jeb 8,68 %

5. Zviedrija – 416 916 795 EUR jeb 7,73 %

...

61. Luksemburga – 2 157 402 EUR jeb 0,04%

• Imports:

1. Vācija – 1 521 440 212 EUR jeb 14,86 % no kopējā importa Latvijā

2. Lietuva – 1 390 612 826 EUR jeb 13,58 %

3. Krievija – 929 812 795 EUR jeb 9,08 %

4. Igaunija – 807 740 837 EUR jeb 7,89 %

5. Polija – 689 377 950 EUR jeb 6,73%

...

36. Luksemburga – 17 254 817 EUR jeb 0,17%

Galvenās eksporta preces uz Luksemburgu sadalījumā pa preču veidiem 2007.gadā, milj. EUR

Galvenās importa preces no Luksemburgas sadalījumā pa preču veidiem 2007.gadā, milj. EUR

Latvijas un Luksemburgas tirdzniecības dinamika laika posmā no 2002. līdz 2007.gadam, EUR

Investīcijas

(Latvijas bankas un Lursoft informācija) 

Luksemburgas tiešās investīcijas ^[1] Latvijā

2007. gada beigās Luksemburgas tiešās investīcijas Latvijā sasniedza 58,6 milj. LVL (avots: Latvijas Banka). 55% investīciju daļa nonākusi tādā nozarē kā operācijas ar nekustamo īpašumu, 17,5% - vairum- un mazumtirdzniecība. 2007.gada beigās Latvijas tiešās investīcijas Luksemburgā nav reģistrētas. 

Saskaņā ar Lursoft informāciju, 2008.gada 2.aprīlī Luksemburgas uzkrātās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos sastāda 3,1 milj. LVL (33.vieta). Lielākais Luksemburgas investors Latvijā (1,36 milj. LVL jeb 44% no kopējā apjoma) – ING Luxembourg SA banka (darbības veids – finanšu starpniecība).

Latvijā reģistrēti 63 Luksemburgas – Latvijas kopuzņēmumi.

Sadarbība finanšu jomā

No 2007. gada 1. janvāra tiek piemērota 2004. gada 14. jūnijā parakstītā Latvijas Republikas valdības un Luksemburgas Lielhercogistes valdības konvencija "Par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu".

Sadarbība tieslietās

Sadarbība tieslietās starp Latviju un Luksemburgu notiek tiesiskās palīdzības formā saskaņā ar 1959. gada 20. aprīļa Eiropas Padomes Konvenciju par savstarpējo palīdzību krimināllietās. Sadarbība noris arī starptautisko organizāciju ietvaros.

Sadarbība reģionālās attīstības un pašvaldību jomā

Latvija un Luksemburga sadarbojas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu jomā INTERREG IIIC programmas ietvaros, kuras mērķis ir sadarbības veicināšana Eiropas valstu starpā - teritorijas harmoniskas un līdzsvarotas attīstības veicināšana, kas ietver reģionālo, ekonomisko un sociālo mijiedarbību. Pašlaik minētās programmas ietvaros tiek realizēts projekts "R.E.N.E - Rural Extension Network Europe", kurā piedalās partneri no Latvijas un Luksemburgas.

Sadarbība satiksmes, telekomunikāciju un sakaru jomā

Sakaru joma

Abu valstu sadarbība notiek Starptautiskās Telekomunikāciju Savienības (ITU), kā arī Eiropas Pasta un telekomunikāciju administrāciju konferences darba grupu un pasākumu ietvaros.

Autosatiksmes joma

Kopš Latvijas iestāšanās ES starptautisko kravu un pasažieru pārvadājumu veikšanas nosacījumus ar autotransportu starp Latviju un Luksemburgu reglamentē atbilstošas ES direktīvas un regulas, bet jautājumos, kurus nereglamentē ES likumdošana, paliek spēkā 1992. gada 11. jūnijā Atēnās parakstītais sešpusējais Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas, Lietuvas Republikas, Beļģijas Karalistes, Nīderlandes Karalistes un Luksemburgas Lielhercogistes līgums par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu.

Sadarbība kultūrā, izglītībā un zinātnē

Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija ar Luksemburgu sadarbojas Eiropas Padomes un UNESCO ietvaros.

Latvijas Universitāte sadarbojas CAMPUS EUROPAE ietvaros ar Luksemburgas Universitāti.

Regulāra sadarbība notiek starp Latvijas Muzeju valsts pārvaldi un Luksemburgas Kultūras, augstākās izglītības un zinātnes ministriju projekta EGMUS (European group for museum statistics) ietvaros. Šis projekts paredz Eiropas valstu muzeju darbību raksturojošās statistikas apkopošanu un vienotas statistikas metodikas izstrādi. Ir notikuši arī vairāki kopīgi rīkoti kultūras projekti, piemēram, 2003. gada aprīlī Latvijas Mūzikas akadēmijā notika Eiropas mūzikas augstskolu laikmetīgās mūzikas konkurss "CHAIN Concours Moderne", kurā piedalījās arī mūziķi no Luksemburgas, 2005. gada 1. aprīlī Rīgā, festivāla "Restart Bach" ietvaros, muzicēja trompetes virtuozs Pjērs Krēmers no Luksemburgas.

Sadarbība citās jomās

Tiek veidota sadarbība starp Latvijas un Luksemburgas Bruņotajiem spēkiem, galvenokārt, tehnoloģiskajā un apmācību jomā. 

Nozīmīgākās vizītes:

Noslēgtie līgumi

Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Luksemburgas Lielhercogiste

Saites par Luksemburgas Lielhercogisti:

Luksemburgas Lielhercogistes Ārlietu ministrija  –  www.mae.lu

[1] Tiešās investīcijas = tiešās investīcijas pamatkapitālā + reinvestētā peļņa + u.c. kapitāla plūsmas starp investoru un investīciju uzņēmumu.