|
Latvijas un Luksemburgas sadarbības virzību nosaka abu valstu dalība ES un NATO. Latvijas Republikas un Luksemburgas Lielhercogistes divpusējās attiecības intensificējās līdz ar vairāku augsta līmeņa amatpersonu vizīšu apmaiņu 1999. un 2000. gadā, kā arī Latvijas Valsts prezidentes valsts vizīti Luksemburgā 2006. gada nogalē.
Latvijas un Luksemburgas sadarbība notiek arī Baltijas un Beniluksa valstu (3+3) sadarbības formāta ietvaros, īpaši ārlietu ministru konsultāciju veidā. Kopš pirmās, toreizējā ārlietu ministra Arta Pabrika ierosinātās 3+3 tikšanās 2007. gadā, notikušas vēl trīs tikšanās: Igaunijā, Luksemburgā un Lietuvā. Šāds sadarbības formāts ir izrādījies ļoti veiksmīgs un ir plānots to turpināt.
Diplomātisko attiecību vēsture
Latvijas valsti Luksemburga atzina 1922. gada 14. oktobrī. Luksemburga oficiāli neatzina Baltijas valstu aneksiju PSRS 1940. - 1991. gadā ne de iure, ne de facto. Abu valstu diplomātiskās attiecības atjaunotas 1992. gada 29. janvārī. Līdz 2008. gadam Luksemburgas intereses Latvijā pārstāvēja Nīderlandes vēstniecība Latvijā. Pirmais nerezidējošais Luksemburgas vēstnieks Latvijā (ar Rezidenci Varšavā) Ronalds Dofings (Ronald Dofing) tika akreditēts 2008. gada 6. maijā.
Latvijas nerezidējošie vēstnieki Luksemburgā, ar rezidenci Briselē: - Raimonds Jansons (2005. gads - pašlaik);
- Aivars Groza (2001. gada 30. maijs – 2005. gada 13. oktobris);
- Imants Lieģis (1997. gada 22. aprīlis – 2000. gada 2. janvāris);
- Juris Kanels (1993. gada 24. augusts – 1997. gada 22. aprīlis).
Kopš 2004. gada 10. novembra Latvijai ir goda konsuls Luksemburgā - Anrī Dīderihs (Henri Diderich).
Šobrīd Luksemburgā akreditēts Latvijas militārais atašejs Arnis Kalnājs, kurš rezidē Rīgā.
Ekonomiskā sadarbība
Latvijas un Luksemburgas ekonomiskās sadarbības un savstarpējās tirdzniecības apjoms ir salīdzinoši neliels. Tirdzniecības dinamika ir pieaugoša, taču Luksemburgas imports Latvijā daudzkārt pārsniedz Latvijas eksportu uz šo valsti. 2008. gadā Latvijai bija negatīva tirdzniecības bilance ar Luksemburgu: -110 197 707 EUR apmērā.
Ekonomiskās sadarbības līgumtiesiskā bāze
Latvijai, kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti 2004. gada 1. maijā, Latvijas un Luksemburgas ekonomiskās un tirdzniecības attiecības regulē ES iekšējā likumdošana un kopējā tirgus principi.
Tirdzniecība
2009.gada janvārī – septembrī
Eksports:
1. Lietuva – 534 247 701 EUR jeb 15,82 % no kopējā Latvijas eksporta
2. Igaunija – 447 917 324 EUR jeb 13,26 %
3. Krievija – 320 752 504 EUR jeb 9,50 %
4. Vācija – 299 676 474 EUR jeb 8,87%
5. Zviedrija – 207 730 257 EUR jeb 6,15 %
67. Luksemburga – 1 642 184 EUR jeb 0,05% (2008. gadā 71. vieta - 2 161 809 EUR jeb 0,04%)
Imports:
1. Lietuva – 713 039 629 EUR jeb 16,37 % no kopējā importa Latvijā
2. Krievija – 532 894 784 EUR jeb 12,24 %
3. Vācija – 470 134 199 EUR jeb 10,80 %
4. Polija – 350 366 556 EUR jeb 8,05 %
5. Igaunija – 310 707 075 EUR jeb 7,13 %
42. Luksemburga – 4 344 032 EUR jeb 0,10% (2008. gadā – 37. vieta, 13 093 965 EUR jeb 0,13%)
Latvijai 2009. gada janvārī - septembrī bija negatīva tirdzniecības bilance ar Luksemburgu 2 701 848 EUR apmērā.
Galvenās eksporta preces uz Luksemburgu sadalījumā pa preču veidiem
2009.gada janvārī - septembrī, EUR
|
Preču veids |
EUR |
Īpatsvars no kopējā eksporta |
|
Kopā |
1 642 184 |
100% |
|
Transporta līdzekļi:
- automobiļi un citi mehāniskie transportlīdzekļi, kas paredzēti galvenokārt cilvēku pārvadāšanai, ieskaitot autofurgonus un sacīkšu automobiļus – 100% |
1 062 624 |
64,71% |
|
Koksne un tās izstrādājumi:
- kokskaidu plātnes, orientētās kokskaidu plātnes (OSB) un tamlīdzīgas plātnes (piemēram, vafeļplātnes) no koksnes vai citiem koksnveida materiāliem – 83,10% |
218 889 |
13,33% |
|
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas:
- detaļas, kas piemērotas lietošanai vienīgi vai galvenokārt kopā ar raidaparatūru – 57,03% |
183 384 |
11,17% |
|
Metāli un to izstrādājumi |
77 557 |
4,72% |
|
Pārtikas rūpniecības produkti |
53 666 |
3,27% |
|
Optiskās ierīces un aparāti (iesk. medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti |
24 211 |
1,47% |
|
Pārējais |
21 853 |
1,33% |
Galvenās importa preces no Luksemburgas sadalījumā pa preču veidiem
2009.gada janvārī - septembrī, EUR
|
Preču veids |
EUR |
Īpatsvars no kopējā importa |
|
Kopā |
4 344 032 |
100% |
|
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija:
- cilvēka asinis; dzīvnieku asinis, kas sagatavotas ārstniecības, profilakses vai diagnostikas vajadzībām; imūnserumi un citādas asins frakcijas un modificēti imūnpreparāti – 80,17% |
2 325 959 |
53,54% |
|
Metāli un to izstrādājumi:
- plakani dzelzs un neleģētā tērauda velmējumi ar platumu 600 mm vai vairāk – 34,42% |
908 410 |
20,91% |
|
Dzīvnieki un lopkopības produkcija:
- mājputnu gaļa un subprodukti, svaigi, dzesināti vai saldēti – 89,83% |
679 946 |
15,65% |
|
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas |
184 580 |
4,25% |
|
Koksne un tās izstrādājumi |
109 444 |
2,52% |
|
Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi |
71 881 |
1,65% |
|
Pārējais |
63 812 |
1,48% |
Latvijas un Luksemburgas tirdzniecības dinamika laika posmā
no 2004. līdz 2008.gadam, EUR
|
Gads |
Eksports |
Imports |
|
2004 |
107 328 |
3 704 770 |
|
2005 |
359 808 |
4 426 249 |
|
2006 |
342 281 |
15 518 855 |
|
2007 |
2 157 402 |
17 254 817 |
|
2008 |
2 161 809 |
13 093 965 |
Investīcijas (avots: Latvijas Banka un LR Uzņēmumu reģistrs)
2009. gada II ceturksnī Luksemburgas tiešo investīciju atlikumi Latvijā sasniedza 99,3 MLVL. Apjomīgākā investīciju daļa ~ 40 % apmērā nonākusi nekustamā īpašuma sektorā.
Latvijas tiešo investīciju atlikumi Luksemburgā 2009.gada II ceturkšņa beigās bija 8,6 MLVL. Visas investīcijas nonākušas finanšu starpniecības sektorā. (Latvijas Bankas dati).
2009.gada 26.novembrī LR Uzņēmumu reģistrā reģistrētās Luksemburgas investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos sastādīja 30,74 MLVL (17.vieta). Kā arī LR Uzņēmumu reģistrā 2009.gada 26.novembrī bija reģistrēti 63 Luksemburgas – Latvijas kopuzņēmumi (Lursoft datu bāze).
Lielākie Luksemburgas investori Latvijā: - Contaq Latvian Cable Holding S.a.r.l. (darbības veids nav norādīts; 100% SIA "Contaq Latvian Participation" īpašnieks) – 24,98 MLVL
- ING Luxembourg SA banka (holdingkompāniju darbība; 48,99% SIA "BAN Holdings " īpašnieks) – 1,36 MLVL
- Amber Trust II S.C.A. (informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu vairumtirdzniecība, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana; 17,67% A/S "Elko Grupa" īpašnieks) – 1,21 MLV
Sadarbība finanšu jomā
Kopš 2007. gada 1. janvāra tiek piemērota 2004. gada 14. jūnijā parakstītā Latvijas Republikas valdības un Luksemburgas Lielhercogistes valdības konvencija "Par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu".
Sadarbība tieslietās
Sadarbība tieslietās starp Latviju un Luksemburgu notiek tiesiskās palīdzības formā saskaņā ar 1959. gada 20. aprīļa Eiropas Padomes Konvenciju par savstarpējo palīdzību krimināllietās. Sadarbība noris arī starptautisko organizāciju ietvaros.
Sadarbība reģionālās attīstības un pašvaldību jomā
Latvija un Luksemburga sadarbojas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu jomā INTERREG IIIC programmas ietvaros, kuras mērķis ir sadarbības veicināšana Eiropas valstu starpā - teritorijas harmoniskas un līdzsvarotas attīstības veicināšana, kas ietver reģionālo, ekonomisko un sociālo mijiedarbību. Minētās programmas ietvaros tiek realizēts projekts "R.E.N.E - Rural Extension Network Europe", kurā piedalās partneri no Latvijas un Luksemburgas.
Sadarbība satiksmes, telekomunikāciju un sakaru jomā
Sakaru joma:
Abu valstu sadarbība notiek Starptautiskās Telekomunikāciju Savienības (ITU), kā arī Eiropas Pasta un telekomunikāciju administrāciju konferences darba grupu un pasākumu ietvaros.
Autosatiksmes joma:
Kopš Latvijas iestāšanās ES starptautisko kravu un pasažieru pārvadājumu veikšanas nosacījumus ar autotransportu starp Latviju un Luksemburgu reglamentē atbilstošas ES direktīvas un regulas, bet jautājumos, kurus nereglamentē ES likumdošana, paliek spēkā 1992. gada 11. jūnijā Atēnās parakstītais sešpusējais Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas, Lietuvas Republikas, Beļģijas Karalistes, Nīderlandes Karalistes un Luksemburgas Lielhercogistes līgums par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu.
Sadarbība kultūrā, izglītībā un zinātnē
Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija ar Luksemburgu sadarbojas Eiropas Padomes un UNESCO ietvaros.
Latvijas Universitāte sadarbojas CAMPUS EUROPAE ietvaros ar Luksemburgas Universitāti.
Regulāra sadarbība notiek starp Latvijas Muzeju valsts pārvaldi un Luksemburgas Kultūras, augstākās izglītības un zinātnes ministriju projekta EGMUS (European group for museum statistics) ietvaros. Šis projekts paredz Eiropas valstu muzeju darbību raksturojošās statistikas apkopošanu un vienotas statistikas metodikas izstrādi. Ir notikuši arī vairāki kopīgi rīkoti kultūras projekti, piemēram, 2003. gada aprīlī Latvijas Mūzikas akadēmijā notika Eiropas mūzikas augstskolu laikmetīgās mūzikas konkurss "CHAIN Concours Moderne", kurā piedalījās arī mūziķi no Luksemburgas, 2005. gada 1. aprīlī Rīgā, festivāla "Restart Bach" ietvaros, muzicēja trompetes virtuozs Pjērs Krēmers no Luksemburgas.
Sadarbība citās jomās
Tiek veidota sadarbība starp Latvijas un Luksemburgas Bruņotajiem spēkiem, galvenokārt, tehnoloģiskajā un apmācību jomā.
Nozīmīgākās vizītes:
|
Latvijas Republikas amatpersonu vizītes Luksemburgas Lielhercogistē: |
|
2009. gada 26. aprīlis |
Latvijas ārlietu ministra Māra Riekstiņa dalība 3+3 (Baltijas un Beniluksa valstu) ārlietu ministru sanāksmē Luksemburgā |
|
2006. gada 5. – 7. decembris |
Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte Luksemburgā. |
|
2006. gada 13. jūnijs |
Latvijas ārlietu ministra Arta Pabrika darba vizīte Luksemburgā. |
|
2004. gada 27. oktobris |
Latvijas Republikas Ministru prezidenta Induļa Emša darba vizīte Luksemburgā. |
|
2003. gada 19. - 20. maijs |
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājas Ineses Vaideres darba vizīte Luksemburgā. |
|
2000. gada 28. marts |
Latvijas ārlietu ministra Induļa Bērziņa oficiālā vizīte Luksemburgā. |
|
1999. gada 25. oktobris |
Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas darba vizīte Luksemburgā. |
|
1997. gada 27. - 29. oktobris |
Latvijas ārlietu ministra Valda Birkava darba vizīte Luksemburgā. |
|
Luksemburgas Lielhercogistes amatpersonu vizītes Latvijas Republikā: |
|
2009. gada 23.-24. oktobris |
Luksemburgas vicepremjerministra un ārlietu ministra Žana Aselborna (Jean Asselborn) dalība Rīgas konferencē. |
|
2007. gada 2. - 3. oktobris |
Luksemburgas vicepremjerministra, ārlietu un imigrācijas lietu ministra Žana Aselborna (Jean Asselborn) vizīte Latvijā. Dalība 3+3 (Baltijas un Beniluksa valstu) ārlietu ministru sanāksmē Jūrmalā. |
|
2006. gada 26. jūnijs |
Luksemburgas tieslietu ministra Luka Frīdena (Luc Frieden) darba vizīte Latvijā. |
|
2005. gada 25. oktobris |
Luksemburgas vicepremjerministra, ārlietu un imigrācijas lietu ministra Žana Aselborna (Jean Asselborn) vizīte Latvijā. |
|
2003. gada 21. oktobris |
Luksemburgas Deputātu palātas Ārlietu, Eiropas lietu un aizsardzības komisijas priekšsēdētāja, Luksemburgas mēra Pola Helmingera (Paul Helminger) vizīte Latvijā. |
|
2003. gada 20. - 21. septembris |
Luksemburgas parlamenta vicespīkera, pārstāvja NATO Parlamentārajā Asamblejā N. Betendorfa vizīte Rīgā. |
|
2003. gada 30. jūnijs |
Luksemburgas vicepremjerministres, ārlietu un ārējās tirdzniecības ministres Lidijas Polferes (Lydie Polfer) darba vizīte Latvijā. |
|
2002. gada 21. aprīlis |
Luksemburgas aizsardzības ministra Šarla Gorens (Charles Goerens) vizīte Latvijā. |
|
2000. gada 22. - 23. maijs |
Luksemburgas premjerministra Žana Kloda Junkera (Jean-Claude Juncker) darba vizīte Latvijā. |
|
1999. gada 28. - 29. septembris |
Luksemburgas ārlietu ministres Lidijas Polferes (Lydie Polfer) darba vizīte Latvijā. |
|
1997. gada 27. – 29. oktobris |
Luksemburgas kultūras ministra Gija Dokendorfa (Guy Dokendorf) vizīte Rīgā. |
|
1992. gada 19. - 20. maijs |
Luksemburgas premjerministra Žaka Santēra (Jacques Santer) darba vizīte Rīgā. |
Noslēgtie līgumi
Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Luksemburgas Lielhercogiste
Saites par Luksemburgas Lielhercogisti:
Luksemburgas Lielhercogistes Ārlietu ministrija – www.mae.lu
|
