Latvijas un Lihtenšteinas attiecības attīstās sekmīgi. 2007. gadā vērojama politiskā dialoga aktivizēšanās. Valstis vieno kopēja interese attīstīt divpusējo sadarbību plašākā jomu spektrā. Latvijai varētu būt interesanta Lihtenšteinas kā mazas valsts pieredze darbojoties nozīmīgu starptautisku organizāciju ietvaros, piem., ANO, EDSO un PTO. Vienlīdz labas sadarbības iespējas varētu veidoties tūrisma un kultūras jomā, kā arī gūstot Lihtenšteinas pieredzi finanšu sektoru attīstībā un High Tech jomā.

Diplomātiskās attiecības

Latvijas intereses Lihtenšteinā pārstāv no Latvijas vēstniecība Austrijā. Lihtenšteinas intereses Latvijā pārstāv Šveices vēstniecība Rīgā, jo kopš 1991. gada 24. oktobra Šveice ir uzņēmusies pārstāvēt Lihtenšteinas intereses tajās valstīs, kurās tai nav savas pārstāvniecības. 

Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Lihtenšteinā kopš 2006. gada 2. marta ir Aivars Groza, rezidē Vīnē.  

Lihtenšteinas intereses Latvijā kopš 2008. gada 16. decembra pārstāv Šveices ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā Gabriela Nuci Sulpicio (Gabriela Nützi Sulpizio), rezidē Rīgā.

Vizītes un tikšanās starptautisku konferenču/forumu ietvaros

Valsts vadītāji

2005. gada 27. - 28. oktobris

Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas piedalīšanās forumā "Lihtenšteinas Dialogs 2005" Vaducā

Ārlietu ministri

2007. gada 27.-29. marts	Latvijas ārlietu ministra Arta Pabrika oficiālā vizīte Lihtenšteinā. Vizītes laikā notika tikšanās ar Kroņprinci Āloisu (S.D. Erbprinz Alois), premjerministru Otmāru Hazleru (Otmar Hasler) un ārlietu ministri Ritu Kīberi-Beku (Rita Kieber-Beck).
2002. gada 1. – 2. jūlijs	Latvijas ārlietu ministra Induļa Bērziņa tikšanās ar LI ārlietu ministru  Dr. Ernstu Jozefu Valhu (Dr. Ernst Joseph Walch) LI valsts pirmās oficiālās vizītes ietvaros.
1994. gada 6. decembris	Latvijas ārlietu ministra Valda Birkava tikšanās ar LI ārlietu ministru Markusu Bīhelu (Markus Büchel) EDSO Konferences laikā Budapeštā.

Ekonomiskā sadarbība

Latvija pēc iestāšanās ES var izmantot priekšrocības, ko sniedz Eiropas Ekonomiskās telpas (EET) līgums – brīva preču (izņemot lauksaimniecības un zivsaimniecības preces, no kurām tikai dažas ir iekļautas līgumā), kapitāla, personu un pakalpojumu kustība. EET Līgums ir noslēgts starp visām ES dalībvalstīm, kā arī Norvēģiju, Īslandi un Lihtenšteinu.

Tirdzniecība (pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem)

2008.gada janvāris - jūnijs:  

• Eksports:

1. Lietuva – 468 760 197 EUR jeb 16,24 % no kopējā Latvijas eksporta

2. Igaunija – 362 588 017 EUR jeb 12,56 %

3. Krievija –312 967 084 EUR jeb 10,84 %

4. Vācija – 250 705 977 EUR jeb 8,68 %

5. Zviedrija – 209 495 056 EUR jeb 7,26 %

...

Eksports nav veikts 

• Imports:

1. Lietuva – 744 722 788 EUR jeb 25,80 % no kopējā importa Latvijā

2. Vācija – 636 044 174 EUR jeb 22,03 %

3. Krievija – 525 418 285 EUR jeb 18,20 %

4. Igaunija – 335 546 838 EUR jeb 11,62 %

5. Polija – 312 417 009 EUR jeb 10,82%

...

86. Lihtenšteina – 62 371 EUR jeb 0,00%

Latvija 2008.gada janvārī - jūnijā saglabā negatīvu tirdzniecības bilance ar Lihtenšteinu - 62 371 EUR apmērā.

Importa preces no Lihtenšteinas sadalījumā pa preču veidiem 2008.gada janvārī - jūnijā

Latvijas un Lihtenšteinas tirdzniecības dinamika laika posmā no 2003. līdz 2007.gadam, EUR

Gads	Eksports	Imports
2003	12 414	282 225
2004	0	190 032
2005	376	85 549
2006	0	233 157
2007	583 044	1 910 816

Investīcijas

(pēc Lursoft un Latvijas Bankas datiem)

Lihtenšteinas tiešās investīcijas Latvijā

2008. gada II ceturkšņa beigās Lihtenšteinas tiešās investīcijas Latvijā sasniedza 16,5 milj. LVL (26.vieta) (avots: Latvijas Banka). Apmēram puse no investīcijām – 8,7 milj. LVL, nonākušas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības sektoros, bet 4,2 milj. LVL nekustamā īpašuma sektorā.  

2008.gada 24.oktobrī Lihtenšteinas investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos sastāda 15,57 milj. LVL (19.vieta) (avots: Lursoft datu bāze). LR Uzņēmumu reģistrā reģistrēti 25 Lihtenšteinas – Latvijas kopuzņēmumi (43.vieta) (avots: Lursoft datu bāze).

Līgumtiesiskā bāze (Datu bāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem ar Lihtenšteinu) 

Līdz Latvijas iestājai ES (2004. gada 1. maijam), Latvijas – Lihtenšteinas līgumtiesisko bāzi veidoja Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) ietvaros noslēgtie līgumi: 1995. gadā noslēgtais Brīvās tirdzniecības līgums starp Latviju un EBTA valstīm un 2002. gada 26. septembrī noslēgtais Nolīgums par Latvijas Republikas, Islandes Republikas, Lihtenšteinas Firstistes un Norvēģijas Karalistes atbilstības novērtēšanu un rūpniecisko preču atzīšanu.

Kopš Latvijas iestāšanās ES abu valstu līgumtiesiskā bāze balstās uz noslēgtajiem daudzpusējiem līgumiem starp ES un Lihtenšteinu, kā arī uz Latvijas – Šveices Konfederācijas parakstītajiem līgumiem.

Ar Lihtenšteinu kopš 1998. gada 22. janvāra spēkā ir noslēgtais Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās padomes Līgums par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kurām nav uzturēšanās tiesību.

Interneta saites par Lihtenšteinas Firstisti

Lihtenšteinas parlaments (Landtāgs) - http://www.landtag.li

Lihtenšteinas Ārlietu ministrija

Lihtenšteinas Firsta nams - http://www.fuerstenhaus.li

Lihtenšteinas portāls - http://www.liechtenstein.li

ES portāls, ES – Lihtenšteina  -

http://ec.europa.eu/external_relations/liechtenstein/intro/index.htm

Lihtenšteinas pārstāvniecība ANO - http://www.newyork.liechtenstein.li/