Latvijas Republikas 11. Saeimā deputātu grupa sadarbībai ar Lihtenšteinas parlamentu tika izveidota 2012. gada 25. Janvārī. Šobrīd grupā ir 12 deputāti: Raimonds Rubiks- grupas vadītājs (SC), Jānis Junkurs – grupas vadītāja vietnieks, Irina Cvetkova (SC), Andrejs Elksniņš (SC), Aleksandrs Jakimovs (SC), Nikolajs Kabanovs (SC), Daina Kazāka (RP), Vladimirs Nikonovs (SC), Ņikita Ņikiforovs (SC), Sergejs Potapkins (SC), Mihails Zemļinskis (SC), Igors Zujevs (SC).

·      Pēc kopējā preču tirdzniecības apgrozījuma ar 9 524 EUR Lihtenšteina ieņem 171.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū.

·      Kopējais preču tirdzniecības apgrozījums ar Lihtenšteinu ir palielinājies par 13,27% jeb 1 116 EUR salīdzinājumā ar 2011.g. atbilstošo periodu.

·      Preču eksporta apjoms uz Lihtenšteinu ir palielinājies par 997,46% jeb 3 531 EUR salīdzinājumā ar 2011.g. atbilstošo periodu.

·      Preču importa apjoms no Lihtenšteinas ir samazinājies par 29,99% jeb 2 415 EUR salīdzinājumā ar 2011.g. atbilstošo periodu.

·      Latvijai ar Lihtenšteinu ir negatīva preču tirdzniecības bilance 1 754 EUR apmērā.

·      Latvija uz Lihtenšteinu eksportē koksni un tās izstrādājumus (100%).

·      Latvijas galvenās importa preču grupas mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (67%); ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija (19%); plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi (13%).

Pakalpojumu tirdzniecība 2012.g. 1.pusgadā

·      Pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Lihtenšteinu sasniedz 1,42 MEUR (eksports – 0,35 MEUR, imports – 1,07 MEUR).

·      Pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Lihtenšteinu ir palielinājies par 80,0% jeb 0,63 MEUR salīdzinājumā ar 2011.g. atbilstošo periodu.

·      Pakalpojumu eksporta apjoms uz Lihtenšteinu ir samazinājies par 51,5% jeb 0.38 MEUR salīdzinājumā ar 2011.g. atbilstošo periodu.

·      Pakalpojumu importa apjoms no Lihtenšteinas ir palielinājies par 1654,1% jeb 1,01 MEUR salīdzinājumā ar 2011.g. atbilstošo periodu.

·      2012.g. 1.pusgadā Latvijai ar Lihtenšteinu ir negatīva pakalpojumu tirdzniecības bilance 0,7 MEUR apmērā.

·      Latvijas nozīmīgākie eksporta pakalpojumi uz Lihtenšteinu bija pārvadājumi (0,24 MEUR jeb 67%), braucieni (4 tūkst. EUR jeb 1%) un citi pakalpojumi (0,12 MEUR jeb 32%).

·      Latvijas nozīmīgākie importa pakalpojumi no Lihtenšteinas bija pārvadājumi (70 tūkst. EUR jeb 6%) un citi pakalpojumi (t.sk. sakaru un kultūras pakalpojumi) (1,01 MEUR jeb 94%).

Tirdzniecības statistika (avots: Centrālā statistikas pārvalde)

2012.gada 1.-3.ceturksnis

Preču eksports:

1. Lietuva – 977 531 037 EUR jeb 15,12% no kopējā Latvijas eksporta

2. Krievija – 781 468 500 EUR jeb 12,09%

3. Igaunija – 777 037 492 EUR jeb 12,02%

4. Vācija – 455 667 897 EUR jeb 7,05%

5. Polija – 427 303 918 EUR jeb 6,61%

.....

174. Lihtenšteina – 3 885 EUR jeb 0,0001%

Preču imports:

1. Lietuva – 1 638 537 712 EUR jeb 20,52% no kopējā importa Latvijā 

2. Vācija – 855 162 325 EUR jeb 10,71%

3. Krievija – 848 774 334 EUR jeb 10,63%

4. Polija – 640 279 195 EUR jeb 8,02%

5. Igaunija – 551 872 914 EUR jeb 6,91%

.....

107. Lihtenšteina – 5 639 EUR jeb 0,0001%

Latvijas un Lihtenšteinas tirdzniecības dinamika laika posmā no 2005.gada līdz 2012.gada 3.ceturksnim, EUR

Galvenās eksporta preces uz Lihtenšteinu sadalījumā pa preču veidiem 2012.gada 1.-3.ceturksnī

Galvenās importa preces no Lihtenšteinas sadalījumā pa preču veidiem 2012.gada 1.-3.ceturksnī

Investīcijas (avots: Latvijas Banka, Lursoft)

Lihtenšteinas tiešo investīciju atlikumi Latvijā 2012.g. II ceturkšņa beigās sasniedza 13,5 MEUR:

Vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā; automobiļu, motociklu, individuālās lietošanas priekšmetu, sadzīves aparatūras un iekārtu remontā: 9,7 MEUR jeb 63,8%

Finanšu starpniecībā: 4,5 MEUR jeb 29,6%

Operācijās ar nekustamo īpašumu, nomā un citos komercpakalpojumos: 0.7 MEUR jeb 0.05%

Transportā, glabāšanā un sakaros: 0,3 MEUR jeb 0,02%

2012.gada 1. pusgadā nav reģistrēti Latvijas tiešo investīciju atlikumi Lihtenšteinā.

2012.g. 3.decembrī Lihtenšteinas investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos sasniedza
13,5 MLVL (24.vieta). Latvijas Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 17 uzņēmumi ar Lihtenšteinas kapitālu. (Lursoft)

Lielākie Lihtenšteinas investori:

1. Arts Development Anstalt/ Arts Development Establishment – investīcijas 8 MLVL (100% kapitāla daļu SIA „TĒRBATAS BIZNESA CENTRS” (nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana)),

2. Asivoy LLC – investīcijas 1,95 MLVL (83,6% kapitāla daļu SIA „OVI” (degvielas vairumtirdzniecība))

 3. Annapolis Anstalt – investīcijas 1,67 MLVL (20,92% kapitāla daļu SIA „PUSES” (holdingkompāniju pakalpojumi))

 4. Ibofa Establishment – investīcijas 1,57 MLVL (100% kapitāla daļu SIA „PLUS PUNKTS” (avīžu un kancelejas preču mazumtirdzniecība))

 5. Pulm Aktiengesellschaft – investīcijas 0,11 MLVL (69% kapitāla daļu SIA „PANTERA” (kravu pārvadāšanas pakalpojumi); 49% kapitāla daļu SIA „ZELTA BOULINGA CENTRS” (sporta klubu darbība); 33% kapitāla daļu SIA „PP Invest” (darbības joma nav norādīta)).

Līgumtiesiskā bāze (Datu bāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem ar Lihtenšteinu) 

Līdz Latvijas iestājai ES (2004. gada 1. maijam), Latvijas – Lihtenšteinas līgumtiesisko bāzi veidoja Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) ietvaros noslēgtie līgumi: 1995. gadā noslēgtais Brīvās tirdzniecības līgums starp Latviju un EBTA valstīm un 2002. gada 26. septembrī noslēgtais Nolīgums par Latvijas Republikas, Islandes Republikas, Lihtenšteinas Firstistes un Norvēģijas Karalistes atbilstības novērtēšanu un rūpniecisko preču atzīšanu.

Kopš Latvijas iestāšanās ES abu valstu līgumtiesiskā bāze balstās uz noslēgtajiem daudzpusējiem līgumiem starp ES un Lihtenšteinu, kā arī uz Latvijas – Šveices Konfederācijas parakstītajiem līgumiem.

Ar Lihtenšteinu kopš 1998. gada 22. janvāra spēkā ir noslēgtais Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās padomes Līgums par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kurām nav uzturēšanās tiesību.