Latvijas un Libānas attiecības [29.12.2011]

Izdrukas versija
Nosūtīt šo saiti

1991. gada 30. decembrī Libāna atzina Latvijas Republikas neatkarību, un 1998. gada 16. janvārī tika nodibinātas diplomātiskās attiecības starp abām valstīm. 2000. gadā Libāna nozīmēja pirmo vēstnieku Latvijā ar rezidenci Varšavā, Polijā.

Latvijas un Libānas divpusējā sadarbība ir savas attīstības sākuma stadijā ar pozitīvu pakāpenisku izaugsmes tendenci. Līdz šim aktīvākā sadarbība starp abām valstīm ir bijusi kultūras jomā.

Latvija sniedza atbalstu Libānas valdībai 2006. augusta Libānas krīzes laikā, nosūtot uz Beirutu humānās palīdzības kravu 56 915 EUR vērtībā.

DIPLOMĀTISKĀS ATTIECĪBAS

Libānas vēstnieki Latvijā (rezidence Varšavā)

Masūds Malūfs (Massoud Maalouf) 2004. gada 26. oktobris - 2007.gada jūlijs.

Ahmads Ibrāhīms (Ahmad Ibrahim) 2000. gada 13. jūnijs - 2003. gada 15. septembris.

Latvijas Goda ģenerālkonsuls Libānā

Kopš 2000.gada 7. marta Latvijas intereses Libānā pārstāv Latvijas goda konsuls Žerārs Renno (Gerard A. Renno). 2006. gada 3. oktobrī Ž. Renno tika iecelts Latvijas goda ģenerālkonsula amatā.

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

2007. gada martā Saeimā tika nodibināta Deputātu grupa sadarbībai ar Libānas parlamentu 13 locekļu sastāvā, tās priekšsēdētājs bija Ainars Latkovskis. 2007. gada 31.oktobrī Libānas parlamentā tika nodibināta Libānas-Latvijas parlamentu sadraudzības komiteja 6 cilvēku sastāvā.

BIZNESA SADARBĪBAS VEICINĀŠANA

2010.gada 14. oktobrī Ārlietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru organizēja apaļā galda diskusiju par uzņēmējdarbības un eksporta iespējām Sīrijā, Libānā un Jordānijā.

Diskusiju vadīja un ar uzņēmējdarbības iespējām reģionā iepazīstināja Latvijas goda konsuls Sīrijā Nihads Zabadnehs (Nihad Zabadneh), Latvijas goda konsuls Jordānijā Khaleds Khalils Mikdadi (Khaled Khalil Miqdadi) un Latvijas-Libānas biedrības priekšsēdētājs Hosams Abu Meri (Hosam Abu Meri). Diskusijas mērķis bija apzināt Latvijas uzņēmējus un galvenās uzņēmējdarbības intereses Sīrijā, Libānā un Jordānijā, gatavojoties tirdzniecības misijai uz minētajām reģiona valstīm.

Kopš 2010.gada jūnija kompānija airBaltic veic regulārus tiešos avio reisus Libānas galvaspilsētu Beirutu.

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Kopējais Latvijas – Libānas ārējās tirdzniecības apgrozījums 2010. gadā bija 2 975 900 EUR, kas ir -184 900 EUR jeb -5,9% pret 2009. gadu. Balstoties uz datiem par ārējās tirdzniecības apgrozījumu, Libānu var ierindot 88. vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru sarakstā.

Latvijas – Libānas ārējās tirdzniecības bilance 2010. gadā ir pozitīva:

· Latvijas eksports uz Libānu 2010. gadā sasniedza 2 896 300 EUR (+149 900 EUR jeb +5,4% pret 2009. gadu), ierindojot Libānu 82. vietā eksporta partneru sarakstā;

· Libānas imports uz Latviju 2010. gadā sasniedza 79 500 EUR ( -334 400 EUR jeb -80,8% pret 2009. gadu), ierindojot Libānu 109. vietā importa partneru sarakstā.

Preču tirdzniecības dinamika pa gadiem, tūkst. EUR

Gads

Eksports

Imports

2006

937,2

174,5

2007

625,1

99,3

2008

936,8

138,1

2009

2537,9

175,9

2010

1748,2

15,5

Pakalpojumu tirdzniecības dinamika pa gadiem, tūkst. EUR

Gads

Eksports

Imports

2006

505,7

59,2

2007

789,4

110,7

2008

281,9

671,5

2009

209,0

238,0

2010

1148,1

64,0

Nozīmīgāko preču grupu eksports 2010. gadā, %

Preču grupa

Īpatsvars eksporta struktūrā

Pārtikas rūpniecības produkti

47.5%

Minerālie produkti (kurināmais, nafta un tās produkti)

19.6%

Mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas

18.2%

Koksne un tās izstrādājumi

7.4%

Ķīmiskās rūpniecības un saskarnozaru produkcija

4.0%

Pārējās preces

3.4%

Nozīmīgākās eksporta preces 2010. gadā, tūkst. EUR

Prece

Tūkst. EUR

Degvīns (2 litri vai mazāk)

812,7

Aglomerēta un neaglomerēta kūdra

342,0

Daļas un piederumi mašīnām

155,8

Saplāksnis, finierētas plātnes

129,1

Datortehnika

64,3

Stiklinieku tepe, potvasks, sveķu cementi

52,3

Automātiskās datu apstrādes iekārtu bloki

24,1

Parastā metāla plāksnītes un izkārtnes

16,1

Alkoholiskie dzērieni

13,9

Pasta sūtījumu apstrādes mašīnas

13,5

Nozīmīgāko preču grupu imports 2010. gadā, %

Preču grupa

Īpatsvars importa struktūrā

Koksnes papīrmasa, papīrs, kartons

48,6%

Mašīnas, mehānismi; elektriskās iekārtas

30,8%

Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi

7,4%

Metāli un to izstrādājumi

7,1%

Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi

5,7%

Pārējās preces

0,4%

Nozīmīgākās importa preces 2010. gadā, tūkst. EUR

Prece

Tūkst. EUR

Kabatlakatiņi un kosmētikas salvetes

7,5

Daļas un piederumi iekārtām

4,8

Maināmie instrumenti ar dimanta darbdaļu

1,1

Marmors, travertīns un alabastrs

1,0

Tekstilmateriāli

0,9

Baloni, pudeles, flakoni, burkas, krūzes, stikla pudelītes

0,1

Degvīns (2 litri vai mazāk)

0,1

Investīcijas

2010.gadā Latvijā nebija Libānas tiešo uzkrāto investīciju, kā arī Latvijas tiešo uzkrāto investīciju Libānā (Latvijas Bankas dati).

SADARBĪBA KULTŪRAS UN IZGLĪTĪBAS JOMĀ

Līdz šim aktīvākā Latvijas-Libānas sadarbība ir notikusi kultūras jomā.

2008. gada 22. maijā Rīgā notika EUROMED Starpkultūru dialoga nakts, kurā tika demonstrētas Libānas un Izraēlas mākslas filmas.

2007. gada decembrī ar Ž. Renno atbalstu Latvijas bērnu zīmējumi piedalījās Beirūtas Otrajā Starptautiskajā bērnu zīmējumu biennālē, kurā Zelta medaļu 5-9 gadu vecuma grupā saņēma Tukuma mākslas skolas audzēkņa Alekseja Martena zīmējums "Draudīgā jūra". Biennālē piedalījās zīmējumi no 31 valsts (Armēnijas, Brazīlijas, Indijas, Indonēzijas, Irānas, Kipras, Omānas, Sauda Arābijas, Ungārijas, Vācijas u.c.).

2007. gada septembrī teātra festivālā "Homo Novus" Rīgā piedalījās Libānas režisors Rabi Mrue ar izrādi "Meklējot pazudušo darbinieku".

Pēc Latvijas goda ģenerālkonsula Žerāra Renno iniciatīvas Beirutā 2006. gadā notika abu valstu mākslinieku izstāde, kurā piedalījās 19 libāniešu un 2 latviešu mākslinieki - Aleksejs Naumovs un Kristaps Zariņš. Vienlaicīgi Libānā vizītē uzturējās Latvijas Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas ieviešanas departamenta Vizuālās mākslas Vizuālās komunikācijas nodaļas vadītāja Māra Ādiņa.

Jau vairāk kā 15 gadus Libānas studenti iegūst augstāko izglītību Rīgas Tehniskajā universitātē un Rīgas Stradiņa universitātē.

Kopš 2005. gada aprīļa Rīgā darbojas nevalstiska organizācija Arābu Kultūras centrs (AKC). Organizācijas mērķi ir veicināt arābu sociālo integrāciju Latvijā, mazināt sabiedrības stereotipus par arābu pasauli un izglītot sabiedrību par dažādu arābu tautu tradīcijām, stiprināt kultūras un sociālās saites starp Latviju un arābu valstīm.

Lai īstenotu minētos mērķus, Arābu kultūras centrs organizē dažādus pasākumus, lekcijas, tikšanās, piedāvā iespēju apgūt arābu valodu. AKC sniedz arī zvērināta tulka pakalpojumus. Ar Sabiedrības integrācijas sekretariāta atbalstu ir īstenoti vairāki sabiedrības izglītošanas projekti. Pēdējais nozīmīgākais no tiem bija semināri Latvijas lielākajās pilsētās Jelgavā, Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī par arābu kultūras un reliģijas īpatnībām.

AKC lielā mērā ir pārņēmis Latvijas-Libānas Kultūras biedrības funkcijas, kas darbojās no 2004. gada 2006. gada ar līdzīgiem mērķiem. Izraēlas-Hizbollah kara laikā biedrība organizēja palīdzības akciju karā cietušajiem. Biedrība joprojām veic atsevišķas konsulārās funkcijas, piemēram, dokumentu pārsūtīšanu uz Libānas vēstniecību Varšavā.

AKC dibinātājs un vadītājs ir libānietis Husāms Abū Meri, kurš kopš 1993. gada dzīvo Latvijā. A. Meri ir sabiedrībā pazīstams un cienīts ārsts, Rīgas Stradiņa universitātes absolvents. 2007. gada 21. novembrī H. Meri saņēma Latvijas pilsonību. A. Meri aktīvi piedalās Latvijas sabiedriskajā dzīvē, uzstājas dažādās konferencēs, tai skaitā par cilvēktiesību jautājumiem, sniedz intervijas mēdijiem. 2009. gada 5. janvārī A. Meri izplatīja atklātu vēstuli, kurā nosodīja militāro operāciju Gazas joslā un aicināja starptautisko sabiedrību panākt karadarbības pārtraukšanu.

Latvijā dzīvo ap 120 arābu. Lielākā daļa no tiem ir profesionāli izglītoti cilvēki - ārsti, inženieri, uzņēmēji, kuri ir nodibinājuši šeit ģimenes un runā latviešu valodā. Pamatā Latvijas arābi ir no Libānas, Sīrijas, Ēģiptes, Jordānijas, Sudānas, Palestīnas, Irākas, Tunisijas un Saūda Arābijas.

INFORMĀCIJAS AVOTI

Kontaktinformācija

Libānas vēstniecība Polijā: http://www.lebanon.com.pl

Latvijas goda ģenerālkonsulāts Libānā Žerārs Renno http://www.latvia.gov.lb

Arābu kultūras centrs: http://www.bakc.lv