Latvijas Republikas un Kubas Republikas attiecības
Latvijas Republika, demonstrējot uzticību demokrātijas un cilvēktiesību vērtībām, ir pievienojusies 2008.gada 18.jūnija Eiropas Savienības Ministru Padomes pieņemtajam lēmumam ES nostājā attiecībās ar Kubu, kas paredz 2003.gadā pieņemto ekonomisko ierobežojumu pret Kubu atcelšanu.
Iestājoties Eiropas Savienībā, Latvija pievienojās Eiropas Savienības sadarbības dialogam ar Kubu. Latvija uzskata, ka cilvēktiesību un demokrātisko vērtību tēmai ir jāturpina saglabāt prioritāru raksturu ES un Kubas dialogā, kas vērsts uz Kubas iedzīvotāju tiesību ievērošanu, politiski ieslodzīto atbrīvošanu un starptautisko konvenciju ratifikāciju.
- Diplomātisko attiecību vēsture
- Parlamentārā sadarbība
- Savstarpējās vizītes un tikšanās
- Līgumtiesiskā bāze
- Sadarbība ekonomikā
- Īsa informācija par Kubu
| DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE |
Latvijas valsti Kuba atzina 1921. gada 10. septembrī, bet pēc neatkarības atjaunošanas - 1991. gada 9. decembrī.
Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Kubu tika nodibinātas 1991.gada 20.decembrī. No 1993. gada beigām līdz 1998. gada septembrim Rīgā atradās Kubas Republikas vēstniecība. Vēlāk tā tika pārcelta uz Helsinkiem, no kurienes arī pašlaik sedz Latviju. Kubas vēstnieki Latvijā (rezidence Helsinkos, Somijā):
Enrike Orta Gonzales (Enrique Orta González) Serhio Gonsales Gonsaless (Sergio Gonzalez Gonzalez) 2013.gada 15.janvāris - 2007.gada 6.novembris - 2012.gada 22.jūlijs
| PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA |
2004.gada 25. novembrī Saeimā tika nodibināta Latvijas - Kubas parlamentu sadarbības grupa 18 deputātu sastāvā, kuru atjaunoja 2006.gada 30.novembrī. 2010.gadā šajā parlamentu sadarbības grupas sastāvā bija 20 deputāti, taču 2012.g. 19.janvārī izveidotajā sadarbības grupā ir 23 deputāti (grupas vadītājs – Valērijs Agešins).
| SAVSTARPĒJĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS |
|
2009.gada septembrī |
Ņujorkā, ANO Ģenerālās Asamblejas laikā ārlietu ministrs Māris Riekstiņš tikās ar Kubas ārlietu ministru Bruno Eduardo Rodrigesu Pariju |
|
2007. gada 11. - 16. jūnijā |
Pēc Kubas Nacionālās asamblejas oficiāla ielūguma, LR Saeimas 4 deputāti apmeklēja Kubu. |
|
2007. gada 9. - 12. martā |
Latvijā vizītē uzturējās Kubas Ārlietu ministrijas Eiropas departamenta direktore Teresita Vinsente (Teresita Vicente), kura tikās Latvijas Ārlietu ministrijā ar Valsts sekretāra vietnieku E.Skuju, kā arī LR Saeimā pastāvošos Latvijas-Kubas parlamentārās sadarbības grupas deputātiem. |
| LĪGUMTIESISKĀ BĀZE |
- Kubas Republikas valdības un Latvijas Republikas Valdības nolīgums par savstarpējo tirdzniecību un ekonomisko sadarbību (parakstīts 07.02.92., stājies spēkā 24.10.94., beztermiņa) un protokols par preču apgrozījumu (parakstīts un stājies spēkā 07.02.92.);
- Latvijas Pasta un Kubas Republikas Galvenā pasta līgums par ātrā pasta satiksmi (parakstīts 10.03.93.);
- 2013.gada 14.janvārī Ārlietu ministrijas valsts sekretārs A.Teikmanis un Kubas vēstnieks Latvijā E. Gonzales parakstīja Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas un Kubas Republikas Ārlietu ministrijas Saprašanās memorandu par abu pušu interesējošo jautājumu politisko konsultāciju kārtību. Saprašanās memorands paredz padziļināt daudzpusēji nozīmīgu jautājumu izpēti, veicināt abu pušu sadarbību starptautiskās organizācijās un forumos, kā arī uzlabot savstarpējo dialogu.
| SADARBĪBA EKONOMIKĀ |
Preču tirdzniecība 2012.g. 1.-3.ceturksnī:
Pēc kopējā preču tirdzniecības apgrozījuma ar 3 669 EUR Kuba ieņem 182.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. Kopējais preču tirdzniecības apgrozījums ar Kubu ir samazinājies par 99,9% jeb 2,71 MEUR salīdzinājumā ar 2011.g. atbilstošo periodu. Preču eksporta apjoms uz Kubu ir palielinājies par 30,2% jeb 851 EUR salīdzinājumā ar 2011.g. atbilstošo periodu. Preču importa apjoms no Kubas ir samazinājies par 100,0% jeb 2,71 MEUR salīdzinājumā ar 2011.g. atbilstošo periodu. Latvijai ar Kubu ir pozitīva preču tirdzniecības bilance 3 669 EUR apmērā. Latvijas eksporta preču grupas ir mašīnas un mehānismi (63,4%) un transporta līdzekļi (36,6%). Latvijas lielākais eksportētājs ir AS „SKALBUS” (mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas). Latvijas imports no Kubas nav reģistrēts. Preču tirdzniecība (avots: Centrālā Statistikas pārvalde) 2012.gada 1.-3.ceturksnis · Eksports: 1. Lietuva – 977 531 037 EUR jeb 15,12% no kopējā Latvijas eksporta 2. Krievija – 781 468 500 EUR jeb 12,09% 3. Igaunija – 777 037 492 EUR jeb 12,02% 4. Vācija – 455 667 897 EUR jeb 7,05% 5. Polija – 427 303 918 EUR jeb 6,61% ..... 175. Kuba – 3 669 EUR jeb 0,0001% · Imports: 1. Lietuva – 1 638 537 712 EUR jeb 20,52% no kopējā importa Latvijā 2. Vācija – 855 162 325 EUR jeb 10,71% 3. Krievija – 848 774 334 EUR jeb 10,63% 4. Polija – 640 279 195 EUR jeb 8,02% 5. Igaunija – 551 872 914 EUR jeb 6,91% ..... 150. Kuba – 0 EUR jeb 0,0% Latvijas – Kubas preču tirdzniecības dinamika laika posmā no 2005. līdz 2012.gada 1.-3.ceturksnim EUR
Gads Eksports Imports 2005 393 191 131 2006 15 943 81 030 2007 26 212 147 406 2008 320 8 210 2009 17 643 3 836 2010 446 811 0 2011 2 818 2 711 620 2011Q3 2 818 2 711 620 2012Q3 3 669 0
Latvijas eksporta preces uz Kubu sadalījumā pa preču veidiem 2012.gada 1.-3.ceturksnī
|
Preču Veids |
EUR |
Īpatsvars no kopējā eksporta |
|
Kopā |
3 669 |
100% |
|
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas Dzirksteļaizdedzes iekšdedzes motori ar divpusējiem vai rotējošiem virzuļiem – 100% |
2 327 |
63,4% |
|
Transporta līdzekļi Daļas un piederumi mehāniskajiem transportlīdzekļiem – 100% |
1 342 |
36,6% |
Investīcijas
· 2012.g. 3.ceturkšņa beigās Kubas tiešo investīciju atlikumi Latvijā netika reģistrēti.
· 2012.g. 3.ceturkšņa beigās Latvijas tiešo investīciju atlikumi Kubā arī netika reģistrēti.
· 2012.gada 7.janvārī Uzņēmumu reģistrā reģistrēti 17 uzņēmumi ar Kubas kapitālu (69.vieta). Kubas uzkrātās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos sasniedza 235 982 LVL. (Avots: Lursoft)
Lielākie Kubas investori Latvijā (avots: Lursoft):
1. Caceres Bello Osmany – investīcijas 81 667 LVL apmērā
SIA „MIAD 2006” (nekustamā īpašuma pirkšana un pārdošana) – investīcijas 41 000 LVL (50% kapitāla daļu)
SIA „OM & Co” (virtuves mēbeļu ražošana) – investīcijas 41 667 LVL (45% kapitāla daļu)
2. Valdes Penate Melanio Benjamin – investīcijas 81 667 LVL apmērā
SIA „MIAD 2006” (nekustamā īpašuma pirkšana un pārdošana) – investīcijas 41 000 LVL (50% kapitāla daļu)
SIA „OM & Co” (virtuves mēbeļu ražošana) – investīcijas 41 667 LVL (45% kapitāla daļu)
3. Lopez Puigros Publio Kubas Republika – investīcijas 40 000 LVL apmērā
SIA „LATINO BALTIKA” (dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība) – investīcijas 40 000 LVL (100% kapitāla daļu)
4. Payret Saura Osvaldo Kubas Republika – investīcijas 9 037 LVL apmērā
SIA „OM & Co” (virtuves mēbeļu ražošana) – investīcijas 9 037 LVL (10% kapitāla daļu)
5. Gonzalez Casas Ernesto Enrique – investīcijas 8 000 LVL apmērā
SIA „Debri Cosmetics” (smaržu un kosmētikas līdzekļu vairumtirdzniecības pakalpojumi) – investīcijas 8 000 (32% kapitāla daļu).
|
Platība |
110.860 km² |
|
Iedzīvotāju skaits |
11,477 miljoni (2010. gada jūlijs) |
|
Galvaspilsēta |
Havana |
|
Valsts valoda |
spāņu |
|
Reliģija |
Romas katoļu (85%) |
|
Valsts iekārta |
Sociālistiska Republika, neatkarīga kopš 1868. gada. Kubas Revolūcija 1959.gda |
|
Nacionālā svētku diena |
1.janvāris, Kubas Revolūcija |
|
Naudas vienība |
Kubas peso, Kubas konvertējamais peso |
Eiropas Savienības – Kubas attiecības
Lūdzam skatīt ES mājaslapā: http://ec.europa.eu/development/geographical/regionscountries/countries/country_profile.cfm?cid=cu&type=short&lng=en
Kontakti
