Latvijas un Krievijas attiecības [13.08.2010]

 

Latvija veido attiecības ar Krieviju, balstoties uz starptautisko tiesību normām un ievērojot vienu no savām ārpolitiskajām prioritātēm - labu attiecību uzturēšanu ar kaimiņvalstīm. Latvijas - Krievijas attiecības Latvija redz kā konstruktīvu kaimiņvalstu dialogu gan divpusējās, gan daudzpusējās sadarbības formātā.

Divpusējās attiecības ar Krievijas Federāciju Latvija īsteno šādos sadarbības līmeņos:

• politiskais dialogs - amatpersonu tikšanos un augsta līmeņa valsts pārstāvju vizīšu apmaiņas veicināšana;
• regulāra un rezultatīva Starpvaldību komisijas darbība;
• reģionālā un pārrobežu sadarbība.

Latvijas - Krievijas līgumtiesisko bāzi veido aptuveni 30 starpvaldību līgumi, bez tam parakstīšanai tiek gatavoti vēl vairāki Latvijas un Krievijas starpvalstu līgumi. Šo līgumu parakstīšana ļautu ievērojami aktivizēt jau pastāvošo starpvalstu sadarbību kvalitatīvi jaunā līmenī. Starp pašreizējām prioritātēm divpusējās attiecībās minamas: līgumu bāzes papildināšana un Starpvaldību komisijas (SVK) lēmumu pilnvērtīga realizēšana, Latvijas un Krievijas valsts robežas demarkācija.

Latvija savas intereses attiecībās ar Krieviju realizē arī ES un Krievijas attiecību ietvaros, aktīvi piedaloties attiecīgo ES institūciju darbā, risinot konkrētus jautājumus un formulējot kopīgu attiecību stratēģiju.

No diplomātisko attiecību vēstures

1920. gada 11. augustā Latvijas Republika un Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika noslēdza miera līgumu. Tā 14. pants paredzēja diplomātisko un konsulāro sakaru nodibināšanu starp līdzējām pusēm tūlīt pēc miera līguma ratifikācijas.

Latvijas sūtniecība Krievijā

Pirmais Latvijas Republikas diplomātiskais pārstāvis - sūtnis Padomju Krievijā bija Jānis Vesmanis, kurš Krievijas pusei iesniedza akreditācijas vēstuli 1920. gada 2. novembrī. Latvijas sūtniecība atradās Maskavā  līdz 1940. g.

Latvijas konsulārās pārstāvniecības Krievijā

Pilsoņu kara laikā 1919. un 1920. gadā Blagoveščenskā un Murmanskā sāka darbu Latvijas konsulārās pārstāvniecības Krievijā. Konsulārās funkcijas veica arī Latvijas Pagaidu valdības pārstāvji: Ziemeļkrievijā - Alfreds Ikners (Arhangeļskā), Dienvidkrievijā - Kristaps Bahmanis (Kijevā) un Rūdolfs Liepiņš (Donā un Kubaņā). No 1919.gada jūnija līdz 1920.gada oktobrim Sibīrijā un Urālos (Vladivostokā) darbojās Latvijas diplomātiskais pārstāvis Jānis Mazpolis.

Pēc miera līguma noslēgšanas Padomju Krievijā (no 1922.g. decembra - PSRS) darbojās šādas Latvijas konsulārās pārstāvniecības:

• Maskavā - ģenerālkonsulāts (1920.g. - 1923.g.)
• Petrogradā (no 1924.g. - Ļeņingrada)
• ģenerālkonsulāts (1924.g. - 1932.g.; 1937.g. - 1938.g.)
• konsulāts (1920.g. - 1924.g.; 1932.g. - 1937.g.)
• Ņižņijnovgorodā - konsulāts (1920.g. - 1921.g.)
• Omskā - konsulāts (1921.g. - 1923.g.)
• Vitebskā - konsulāts (1925.g. - 1932.g.)
• Vladivostokā - konsulārā aģentūra (1920.g. - 1923.g.)

Krievijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības Latvijā

Pirmais Padomju Krievijas pilnvarotais pārstāvis Latvijā Jakovs Gaņeckis akreditējās 1920.gada 1.oktobrī.

PSRS konsulārās pārstāvniecības Latvijā darbojās:

• Rīgā - ģenerālkonsulāts (1925.g. - 1934.g.); konsulāts (1938.g.)
• Daugavpilī - konsulāts (1923.g. - 1932.g.)
• Liepājā - konsulāts (1923.g. - 1932.g.)

1991.gada 24.augustā Krievijas Federācija atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu un 4. oktobrī Latvija un Krievija atjaunoja diplomātiskās attiecības.

Diplomātiskās attiecības šodien

Pašreizējais Krievijas Federācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Aleksandrs Vešņakovs iesniedza akreditācijas vēstuli Latvijas Republikas prezidentam Valdim Zatleram 2008.gada 12.februārī. Savukārt 2009.gada 29.maijā vēstnieks E.Skuja iesniedza akreditācijas rakstu prezidentam D.Medvedevam.

Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības Krievijā:

• Maskavā - vēstniecība
• Sanktpēterburgā - ģenerālkonsulāts
• Pleskavā - konsulāts
• Kaļiņingradā - LR vēstniecības Krievijā Konsulārās nodaļas kanceleja. Tā tika oficiāli atklāta 2007.gada 15.februārī, bet vīzas sāka izsniegt jau 2006.gada 15.decembrī.

Krievijas Federācijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības Latvijā:

• Rīgā - vēstniecība
• Daugavpilī - ģenerālkonsulāts
• Liepājā - ģenerālkonsulāts

Latvijas ekonomiskās attiecības ar Krieviju

STATISTIKA 2010.gada 1.pusgads

Tirdzniecība

• Eksports:

1. Lietuva – 523 925 908 USD jeb 14,68 % no kopējā Latvijas eksporta

2. Igaunija – 474 923 983 USD jeb 13,23 %

3. Krievija – 373 124 455 USD jeb 10,52 %

4. Vācija – 299 275 988 USD jeb 8,36%

5. Zviedrija – 239 770 496 USD jeb 6,67 % 

• Imports:

1. Lietuva – 659 631 805 USD jeb 15,85 % no kopējā importa Latvijā

2. Krievija – 505 810 869 USD jeb 11,91 %

3. Vācija – 464 182 813 USD jeb 11,20 %

4. Polija – 307 093 262 USD jeb 7,38 %

5. Igaunija – 289 847 451 USD jeb 6,96 %

     

Latvijas un Krievijas tirdzniecības dinamika

laika posmā no 1999. līdz 2010.gada 1. pusgadam (USD)

Gads	Eksports	Imports
1999	113 409 772	309 444 209
2000	77 857 786	370 436 033
2001	116 928 203	321 948 939
2002	133 744 223	355 462 001
2003	155 814 160	455 445 895
2004	255 175 080	616 527 140
2005	402 303 286	735 127 202
2006	523 368 676	891 580 050
2007	754 756 207	1 275 941 206
2008	926 914 603	1 666 383 697
2009	632 775 212	994 611 587
2010 Q2	373 124 455	505 810 869

 

Latvijas – Krievijas savstarpējās tirdzniecības apgrozījums 2010.gada 1.pusgadā sasniedza 878,94 MUSD, Krievijai ieņemot 2.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū (1.vietu ieņem Lietuva). Šajā laika posmā Latvijai ir negatīva tirdzniecības bilance ar Krieviju: -132,69 MUSD apmērā.

Attiecībā pret 2009.gada pirmo pusgadu 2010.gada pirmajā pusgadā Latvijas eksports uz Krieviju ir pieaudzis par 29,5 % jeb 110.01 MUSD, savukārt Latvijas imports no Krievijas ir samazinājies par 8,1 % jeb 44,01 MUSD.

Galvenās eksporta preces uz Krieviju sadalījumā pa preču veidiem

2010. gada 1.pusgadā (USD)

Preču Veids	USD	% no kopējā eksporta
Kopā	373 124 455	100 %
Pārtikas rūpniecības produkti Stiprie alkoholiskie dzērieni – 50 %	101 197 381	27,14%
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas Elektromotori un elektroģeneratori – 9,27 %	60 132 935	16,13%
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija Medikamenti – 72,66 %	51 695 264	13,87%
Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi	25 048 466	6,72%
Augu valsts produkti	19 414 147	5,21%
Koksne un tās izstrādājumi	18 134 645	4,86%
Dzīvnieki un lopkopības produkcija	15 621 540	4,19%
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi	14 509 348	3,89%
Minerālie produkti	13 751 558	3,69%
Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons	13 109 776	3,52%
Metāli un to izstrādājumi	12 287 182	3,30%
Transporta līdzekļi	11 555 745	3,10%
Dažādas rūpniecības preces	7 989 868	2,15%
Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi	3 343 916	0,90%
Optiskās ierīces un aparāti (iesk. medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti	2 567 628	0,69%
Jēlādas, ādas, kažokādas un izstrādājumi no tām	1 142 103	0,31%
Dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, dārgmetāli un metāli, kas plaķēti ar dārgmetālu un to izstrādājumi	1 126 972	0,30%
Apavi, cepures, lietussargi un citi priekšmeti	265 006	0,07%
Ieroči un munīcija	128 756	0,03%
Mākslas un antikvārie priekšmeti	56 432	0,02%
Tauki un eļļa	45 787	0,01%

Galvenās importa preces no Krievijas sadalījumā pa preču veidiem

2010. gada 1. pusgadā (USD)

Preču Veids	USD	% No KOPĒJĀ importa
Kopā	505 810 869	100 %
Minerālie produkti Naftas gāzes un citādi gāzveida ogļūdeņraži – 82.93%	311 062 953	61,50%
Metāli un to izstrādājumi Plakani dzelzs vai neleģētā tērauda velmējumi ar platumu 600 mm – 41,08%	91 424 966	18,07%
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija	29 451 450	5,82%
Pārtikas rūpniecības produkti	20 171 123	3,99%
Koksne un tās izstrādājumi	12 978 229	2,57%
Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons	8 580 288	1,70%
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas	7 777 573	1,54%
Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi	6 440 879	1,27%
Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi	4 789 889	0,95%
Transporta līdzekļi	4 277 483	0,85%
Tauki un eļļa	3 342 961	0,66%
Dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, dārgmetāli un metāli, kas plaķēti ar dārgmetālu un to izstrādājumi	1 671 059	0,33%
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi	1 176 354	0,23%
Augu valsts produkti	1 156 965	0,23%
Dažādas rūpniecības preces	1 129 160	0,22%
Optiskās ierīces un aparāti (iesk. medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti	318 928	0,06%
Jēlādas, ādas, kažokādas un izstrādājumi no tām	17 767	0,00%
Apavi, cepures, lietussargi un citi priekšmeti	15 361	0,00%
Ieroči un munīcija	13 582	0,00%
Dzīvnieki un lopkopības produkcija	13 307	0,00%
Mākslas un antikvārie priekšmeti	592	0,00%

 

Investīcijas 

2010.gada 1.ceturkšņa beigās uzkrātās tiešās Krievijas Federācijas investīcijas Latvijā (atlikumi) bija 267,8 MLVL, savukārt Latvijas uzkrātās tiešās investīcijas Krievijā – 22,6 MLVL[1].

Uz 2010.gada 12.augustu LR Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 2632 Latvijas-Krievijas kopuzņēmumi. Krievija Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā investējusi 178,93 MLVL[2].

Lielākie KF investori Latvijā

• TRANSŅEFTEPRODUKT AO – 36.55 MLVL (34 % SIA "LatRosTrans" akciju, darbojas cauruļvadu transporta, tvaika un karstā ūdens piegāžu jomā);
• Maskavas pilsētas īpašuma departaments – 20.09 MLVL (92.55 % AS "Amo Plant" Krievijas automašīnu ražotāja ZIL meitas uzņēmums);
• GAZPROM – 13.57 MLVL (34 % a/s "Latvijas Gāze" akciju, darbojas gāzes ražošanas, gāzveida kurināmā sadales pa gāzes vadiem un mazumtirdzniecības jomās);
• AAS "Maskavas banka" – 10.82 MLVL (99.87 % a/s "Latvijas Biznesa banka" akciju, darbojas naudas starpniecības jomā);
• Moskovskij Delovoj Mir Akciju Komercbanka – 8.20 MLVL (100 % a/s "Latvijas Tirdzniecības Banka");
• Šeflers Jurijs – 7.90 MLVL (100 % SIA "Meierovica 35" akciju, darbojas apmešanās vietu nodrošinājuma jomā)[3].           

Svarīgāko vizīšu, tikšanos hronoloģija

2010. gadā

21. janvāris - Latvijas un Krievijas Ārlietu ministriju konsultācijas Rīgā.

28. janvāris - Vienošanās par Latvijas Republikas, Baltkrievijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas krustpunkta noteikšanu parakstīšana Minskā.

25. - 26.februāris - Latvijas un Krievijas demarkācijas komisijas 3. sēde Jūrmalā.

20.aprīlis – Maskavā - Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju Latvijas ekonomikas ministra Arta Kampara un Krievijas transporta ministra Igora Ļevitina tikšanās.

9.maijs – Valsts prezidents Valda Zatlera dalība Otrā pasaules kara beigu svinībās Maskavā.

25.-27.maijs – Latvijas un Krievijas demarkācijas komisijas 4.sēde Pleskavā.

4.jūnijs – Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas 4. sēde Pleskavā.

 

2009. gadā

5.marts – Maskavā notika Latvijas un Krievijas Ārlietu ministriju konsultācijas.

25.jūnijs - Sanktpēterburgā notika Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju Latvijas ekonomikas ministra Arta Kampara un Krievijas transporta ministra Igora Ļevitina tikšanās, kuras laikā līdzpriekšsēdētāji vienojās nākamo SVK sēdi rīkot 29.jūlijā Rīgā.

29.jūlijā – Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas 3. sēde Rīgā.

9.septembris – Jauktās komisijas par apbedījumu statusa līguma izpildi līdzpriekšsēdētāju tikšanās Rīgā.

23.septembris – Latvijas un Krievijas robežas demarkācijas komisijas sēde, Daugavpils. 
 

2008. gadā

12.februāris - Jaunais Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs akreditējās pie Valsts prezidenta Valda Zatlera.

18.-20.februāris - Latvijas kultūras ministres Helēnas Demakovas darba vizīte Krievijā "Latvijas kultūras dienu Krievijā" ietvaros. 

27.februāris - Rīgā notika Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas darba grupas Par humanitāro sadarbību 2.sēde.

8.aprīlis – Rīgā notika  Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas darba grupas Par ekonomisko sadarbību 2.sēde.

4.jūnijs – BJVP samita ietvaros Latvijas Ministru prezidents Ivars Godmanis tikās ar Krievijas valdības pirmo vicepremjeru Igoru Šuvalovu. Puses pārrunāja Latvijas un Krievijas divpusējo attiecību aktualitātes.

7.jūlijs – Maskavā notika Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas (SVK) līdzpriekšsēdētāju Latvijas finanšu ministra Ata Slaktera un Krievijas transporta ministra Igora Ļevitina tikšanās. Tikšanās laikā puses vienojās organizēt nākamo SVK sēdi š.g. septembrī Krievijā.

23.okrobris - notika ārlietu ministra Māra Riekstiņa darba vizīte Krievijas Federācijā. Tās laikā ārlietu ministrs tikās ar Krievijas Federācijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu (Сергей Лавров), lai turpinātu dialogu par abām pusēm būtiskiem jautājumiem. Tikšanās ietvaros ārlietu ministri pārrunāja divpusējās sadarbības jautājumus, kā arī apmainījās viedokļiem par starptautiskās politikas aktualitātēm, tostarp situāciju Gruzijā.   

11.novembris - notika Latvijas - Krievijas Starpvaldību komisijas sēde Maskavā. Tās laikā tika pārrunātas turpmākās sadarbības iespējas par pārvietoto kultūras un vēstures mantojumu, robežu šķērsošanās problēmas, kā arī iespējas papildināt līgumu bāzi.

9.decembris – ārlietu ministrs Māris Riekstiņš piedalījās Viņa Svētības Maskavas un visas Krievzemes Visusvētīgā Patriarha Aleksija II bēru dievkalpojumā Maskavā.

19.-23.decembris - notika Krievijas Federācijas Revīzijas palātas priekšsēdētāja Sergeja Stepašina oficiālā vizīte Latvijā.

---

[1] Latvijas Bankas dati

NB! Latvijas Bankas statistikā attiecībā uz Latvijas tiešajām investīcijām ārvalstīs tiek uzrādīti atlikumi, kuru apjoms vismaz viena perioda beigās pārsniedz 0.1 MLVL, savukārt attiecībā uz ārvalstu investīcijām Latvijā tiek uzrādīti apjomi, kuri sasniedz vismaz 1 MLVL.

[2] Lursoft dati

[3] Lursoft statistika uz 08.01.2010 pēc UR datiem