Latvija veido attiecības ar Krieviju, balstoties uz starptautisko tiesību normām un ievērojot vienu no savām ārpolitiskajām prioritātēm - labu attiecību uzturēšanu ar kaimiņvalstīm. Latvijas - Krievijas attiecības Latvija redz kā konstruktīvu kaimiņvalstu dialogu gan divpusējās, gan daudzpusējās sadarbības formātā.
Divpusējās attiecības ar Krievijas Federāciju Latvija īsteno šādos sadarbības līmeņos:
- politiskais dialogs - amatpersonu tikšanos un augsta līmeņa valsts pārstāvju vizīšu apmaiņas veicināšana;
- regulāra un rezultatīva Starpvaldību komisijas darbība;
- reģionālā un pārrobežu sadarbība.
Latvijas - Krievijas līgumtiesisko bāzi veido aptuveni 30 starpvaldību līgumi, bez tam parakstīšanai tiek gatavoti vēl vairāki Latvijas un Krievijas starpvalstu līgumi. Šo līgumu parakstīšana ļautu ievērojami aktivizēt jau pastāvošo starpvalstu sadarbību kvalitatīvi jaunā līmenī. Starp pašreizējām prioritātēm divpusējās attiecībās minamas: līgumu bāzes papildināšana un Starpvaldību komisijas (SVK) lēmumu pilnvērtīga realizēšana, Latvijas un Krievijas valsts robežas demarkācija.
Latvija savas intereses attiecībās ar Krieviju realizē arī ES un Krievijas attiecību ietvaros, aktīvi piedaloties attiecīgo ES institūciju darbā, risinot konkrētus jautājumus un formulējot kopīgu attiecību stratēģiju.
| DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE |
1920. gada 11. augustā Latvijas Republika un Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika noslēdza miera līgumu. Tā 14. pants paredzēja diplomātisko un konsulāro sakaru nodibināšanu starp līdzējām pusēm tūlīt pēc miera līguma ratifikācijas.
Latvijas sūtniecība Krievijā
Pirmais Latvijas Republikas diplomātiskais pārstāvis - sūtnis Padomju Krievijā bija Jānis Vesmanis, kurš Krievijas pusei iesniedza akreditācijas vēstuli 1920. gada 2. novembrī. Latvijas sūtniecība atradās Maskavā līdz 1940. g.
Latvijas konsulārās pārstāvniecības Krievijā
Pilsoņu kara laikā 1919. un 1920. gadā Blagoveščenskā un Murmanskā sāka darbu Latvijas konsulārās pārstāvniecības Krievijā. Konsulārās funkcijas veica arī Latvijas Pagaidu valdības pārstāvji: Ziemeļkrievijā - Alfreds Ikners (Arhangeļskā), Dienvidkrievijā - Kristaps Bahmanis (Kijevā) un Rūdolfs Liepiņš (Donā un Kubaņā). No 1919.gada jūnija līdz 1920.gada oktobrim Sibīrijā un Urālos (Vladivostokā) darbojās Latvijas diplomātiskais pārstāvis Jānis Mazpolis.
Pēc miera līguma noslēgšanas Padomju Krievijā (no 1922.g. decembra - PSRS) darbojās šādas Latvijas konsulārās pārstāvniecības:
- Maskavā - ģenerālkonsulāts (1920.g. - 1923.g.)
- Petrogradā (no 1924.g. - Ļeņingrada)
- ģenerālkonsulāts (1924.g. - 1932.g.; 1937.g. - 1938.g.)
- konsulāts (1920.g. - 1924.g.; 1932.g. - 1937.g.)
- Ņižņijnovgorodā - konsulāts (1920.g. - 1921.g.)
- Omskā - konsulāts (1921.g. - 1923.g.)
- Vitebskā - konsulāts (1925.g. - 1932.g.)
- Vladivostokā - konsulārā aģentūra (1920.g. - 1923.g.)
Krievijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības Latvijā
Pirmais Padomju Krievijas pilnvarotais pārstāvis Latvijā Jakovs Gaņeckis akreditējās 1920.gada 1.oktobrī.
PSRS konsulārās pārstāvniecības Latvijā darbojās:
- Rīgā - ģenerālkonsulāts (1925.g. - 1934.g.); konsulāts (1938.g.)
- Daugavpilī - konsulāts (1923.g. - 1932.g.)
- Liepājā - konsulāts (1923.g. - 1932.g.)
1991.gada 24.augustā Krievijas Federācija atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu un 4. oktobrī Latvija un Krievija atjaunoja diplomātiskās attiecības.
Diplomātiskās attiecības šodien
Pašreizējais Krievijas Federācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Aleksandrs Vešņakovs iesniedza akreditācijas vēstuli Latvijas Republikas prezidentam Valdim Zatleram 2008.gada 12.februārī. Savukārt 2009.gada 29.maijā vēstnieks E.Skuja iesniedza akreditācijas rakstu prezidentam D.Medvedevam.
Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības Krievijā:
- Maskavā - vēstniecība
- Sanktpēterburgā - ģenerālkonsulāts
- Pleskavā - konsulāts
- Kaļiņingradā - LR vēstniecības Krievijā Konsulārās nodaļas kanceleja. Tā tika oficiāli atklāta 2007.gada 15.februārī, bet vīzas sāka izsniegt jau 2006.gada 15.decembrī.
Krievijas Federācijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības Latvijā:
- Rīgā - vēstniecība
- Daugavpilī - ģenerālkonsulāts
- Liepājā - ģenerālkonsulāts
Tirdzniecība[1] 2011.gada 1.pusgadā
1. Lietuva – 874 207 584 USD jeb 16.69 % no kopējā Latvijas eksporta
2. Igaunija –716 382 340 USD jeb 13.66 %
3. Krievija – 572 712 720 USD jeb 10.89 %
4. Vācija – 429 346 129 USD jeb 8.21%
5. Zviedrija –343 821 867 USD jeb 6.57 %
1. Lietuva – 999 484 518 USD jeb 16.79 % no kopējā importa Latvijā
2. Vācija – 679 116 923 USD jeb 11.49 %
3. Krievija – 669 187 703 USD jeb 11.32 %
4. Polija – 416 762 065 USD jeb 7.00 %
5. Igaunija – 368 723 909 USD jeb 6.19 %
Latvijai 2011.gada 1.pusgadā ir negatīva tirdzniecības bilance ar Krieviju: – 96 474 983 USD apmērā. Kopējais tirdzniecības apgrozījums sastāda 1 241 900 423 USD (2.vieta).
Galvenās eksporta preces uz Krieviju sadalījumā pa preču veidiem 2011. gada 1.pusgadā (USD)
|
Preču Veids |
USD |
% no kopējā eksporta |
|
Kopā |
572 712 720 |
100 % |
|
Pārtikas rūpniecības produkti
- Nedenaturēts etilspirts – 57%
- Svaigu vīnogu vīns – 17% |
147 556 663 |
25,76% |
|
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas
- Speciāli mehānismi un mehāniskas ierīces – 13%
- Pamatnes, kas aprīkotas ar elektrovadības vai elektrības sadales iekārtām – 12%
- Elektromotori un elektroģeneratori – 7% |
115 463 126 |
20,16% |
|
Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija
- Medikamenti – 68%
- Mastikas – 9% |
63 564 961 |
11,10% |
|
Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi
- Citādas plastmasas plātnes, loksnes, plēves, folijas un lentes – 28%
- Jaunas gumijas pneimatiskās riepas – 25% |
30 838 279 |
5,38% |
|
Augu valsts produkti
- Citi veģetējoši augi – 49%
- Kartupeļi, svaigi vai atdzesēti – 7% |
28 057 950 |
4,90% |
|
Koksne un tās izstrādājumi |
27 174 879 |
4,74% |
|
Dzīvnieki un lopkopības produkcija |
25 936 812 |
4,53% |
|
Transporta līdzekļi |
24 869 374 |
4,34% |
|
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi |
21 221 216 |
3,71% |
|
Metāli un to izstrādājumi |
20 732 936 |
3,62% |
|
Minerālie produkti |
17 013 959 |
2,97% |
|
Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons |
16 062 442 |
2,80% |
|
Dažādas rūpniecības preces |
10 081 059 |
1,76% |
|
Dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, dārgmetāli un metāli, kas plaķēti ar dārgmetālu un to izstrādājumi |
7 007 695 |
1,22% |
|
Optiskās ierīces un aparāti (iesk. Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti |
6 955 845 |
1,21% |
|
Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi |
6 695 155 |
1,17% |
|
Apavi, cepures, lietussargi un citi priekšmeti |
1 913 239 |
0,33% |
|
Jēlādas, ādas, kažokādas un izstrādājumi no tām |
1 349 638 |
0,24% |
Galvenās importa preces no Krievijas sadalījumā pa preču veidiem 2011. gada 1. pusgadā (USD)
|
Preču Veids |
USD |
% No KOPĒJĀ importa |
|
Kopā |
669 187 703 |
100 % |
|
Minerālie produkti
- Naftas gāzes un citādi gāzveida ogļūdeņraži – 83% |
396 777 950 |
59,29% |
|
Metāli un to izstrādājumi
- Plakani dzelzs vai neleģētā tērauda velmējumi – 70% |
127 604 169 |
19,07% |
|
Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija
- Minerālie vai ķīmiskie mēslošanas līdzekļi – 33%
- Minerālie vai ķīmiskie slāpekļa mēslošanas līdzekļi – 22% |
399 725 94 |
5,97% |
|
Transporta līdzekļi
- Vilciena vai tramvaja preču vagoni, kas nav pašgājēji – 40%
- Automobiļi un citi mehāniskie transportlīdzekļi – 16% |
18 234 283 |
2,72% |
|
Koksne un tās izstrādājumi
- Saplāksnis, finierētas plātnes un tamlīdzīgi laminēti koksnes materiāli – 68%
- Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli – 28% |
17 280 847 |
2,58% |
|
Pārtikas rūpniecības produkti |
15 949 843 |
2,38% |
|
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas |
12 031 860 |
1,80% |
|
Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi |
10 719 947 |
1,60% |
|
Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons |
9 298 405 |
1,39% |
|
Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi |
5 810 619 |
0,87% |
|
Dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, dārgmetāli un metāli, kas plaķēti ar dārgmetālu un to izstrādājumi |
5 650 274 |
0,84% |
|
Tauki un eļļa |
3 812 237 |
0,57% |
|
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi |
1 714 311 |
0,26% |
|
Dažādas rūpniecības preces |
1 707 729 |
0,26% |
|
Augu valsts produkti |
1 340 072 |
0,20% |
Latvijas un Krievijas tirdzniecības dinamika laika posmā no 1999. līdz 2011.gada 1. ceturksnim (USD)
|
Gads |
Eksports |
Imports |
|
1999 |
113 409 772 |
309 444 209 |
|
2000 |
77 857 786 |
370 436 033 |
|
2001 |
116 928 203 |
321 948 939 |
|
2002 |
133 744 223 |
355 462 001 |
|
2003 |
155 814 160 |
455 445 895 |
|
2004 |
255 175 080 |
616 527 140 |
|
2005 |
402 303 286 |
735 127 202 |
|
2006 |
523 368 676 |
891 580 050 |
|
2007 |
754 756 207 |
1 275 941 206 |
|
2008 |
926 914 603 |
1 666 383 697 |
|
2009 |
632 775 212 |
994 611 587 |
|
2010 |
947 684 910 |
1 153 125 194 |
|
2011 Q2 |
572 712 720 |
669 187 703 |
|
2010 Q2 |
373 124 455 |
505 810 869 |
Investīcijas
2011.gada 2.ceturkšņa beigās uzkrātās tiešās Krievijas Federācijas investīcijas Latvijā (atlikumi) bija 283.4 MLVL, savukārt Latvijas uzkrātās tiešās investīcijas Krievijā – 23.8 MLVL[2].
Uz 2011.gada 9.septembri LR Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 3060 Latvijas-Krievijas kopuzņēmumi. Krievija Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā investējusi 204.6 MLVL[3].
Lielākie KF investori Latvijā[4]
- TRANSŅEFTEPRODUKT AO – 36.55 MLVL (34 % SIA “LatRosTrans” akciju, darbojas cauruļvadu transporta, tvaika un karstā ūdens piegāžu jomā);
- Maskavas pilsētas īpašuma departaments – 20.09 MLVL (92.55 % AS “Amo Plant” Krievijas automašīnu ražotāja ZIL meitas uzņēmums);
- GAZPROM – 13.57 MLVL (34 % a/s “Latvijas Gāze” akciju, darbojas gāzes ražošanas, gāzveida kurināmā sadales pa gāzes vadiem un mazumtirdzniecības jomās);
- AAS „Maskavas banka” – 10.82 MLVL (99.87 % a/s “Latvijas Biznesa banka” akciju, darbojas naudas starpniecības jomā);
- Ciplakovs Jurijs – 10.54 MLVL (100% a/s „Rigensis Bank”)
- Moskovskij Delovoj Mir Akciju Komercbanka – 8.20 MLVL (100 % a/s „Latvijas Tirdzniecības Banka”);
- Šeflers Jurijs – 7.90 MLVL (100 % SIA „Meierovica 35” akciju, darbojas apmešanās vietu nodrošinājuma jomā).
[1] LR Centrālās statistikas pārvaldes dati
[2] Latvijas Bankas dati
NB! Latvijas Bankas statistikā attiecībā uz Latvijas tiešajām investīcijām ārvalstīs tiek uzrādīti atlikumi, kuru apjoms vismaz viena perioda beigās pārsniedz 0.1 MLVL, savukārt attiecībā uz ārvalstu investīcijām Latvijā tiek uzrādīti apjomi, kuri sasniedz vismaz 1 MLVL.
[3] Lursoft dati
[4] Lursoft statistika uz 08.01.2010 pēc UR datiem
| NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS |
|
2011.gadā |
| 10. jūnijs |
Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas 5. sēde Liepājā |
| 7. aprīlis |
Rīgā - Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju Latvijas ekonomikas ministra Arta Kampara un Krievijas transporta ministra Igora Ļevitina tikšanās |
| 24.janvāris |
Ārlietu ministrijas politiskā direktora Andra Razāna konsultācijas par daudzpusējiem jautājumiem ar Krievijas Ārlietu ministrijas Eiropas sadarbības departamenta direktoru Vladimiru Voronkovu Rīgā |
|
2010. gadā |
| 19.-22.decembris |
Valsts prezidenta Valda Zatlera oficiālā vizīte Krievijas Federācijā (Maskava, Sanktpēterburga) |
| 1.-2.decembris |
Latvijas un Krievijas demarkācijas komisijas 6.sēde Maskavā |
| 21.-23.septembris |
Latvijas un Krievijas demarkācijas komisijas 5.sēde Rīgā |
| 8.-9.jūlijs |
Krievijas Federācijas Prezidenta administrācijas vadītāja Sergeja Nariškina vizīte Rīgā |
| 4.jūnijs |
Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas 4. sēde Pleskavā |
| 25.-27.maijs |
Latvijas un Krievijas demarkācijas komisijas 4.sēde Pleskavā |
| 9.maijs |
Valsts prezidents Valda Zatlera dalība Otrā pasaules kara beigu svinībās Maskavā |
| 20.aprīlis |
Maskavā - Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju Latvijas ekonomikas ministra Arta Kampara un Krievijas transporta ministra Igora Ļevitina tikšanās |
| 25. - 26.februāris |
Latvijas un Krievijas demarkācijas komisijas 3. sēde Jūrmalā |
| 28. janvāris |
Vienošanās par Latvijas Republikas, Baltkrievijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas krustpunkta noteikšanu parakstīšana Minskā |
| 21. janvāris |
Latvijas un Krievijas Ārlietu ministriju konsultācijas Rīgā |
|
2009. gadā |
|
23.septembris |
Latvijas un Krievijas robežas demarkācijas komisijas sēde, Daugavpils |
| 9.septembris |
Jauktās komisijas par apbedījumu statusa līguma izpildi līdzpriekšsēdētāju tikšanās Rīgā |
| 29.jūlijā |
Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas 3. sēde Rīgā |
| 25.jūnijs |
Sanktpēterburgā notika Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju Latvijas ekonomikas ministra Arta Kampara un Krievijas transporta ministra Igora Ļevitina tikšanās, kuras laikā līdzpriekšsēdētāji vienojās nākamo SVK sēdi rīkot 29.jūlijā Rīgā |
| 5.marts |
Maskavā notika Latvijas un Krievijas Ārlietu ministriju konsultācijas |
| |
|
2008. gadā |
| 19.-23.decembris |
notika Krievijas Federācijas Revīzijas palātas priekšsēdētāja Sergeja Stepašina oficiālā vizīte Latvijā |
| 9.decembris |
ārlietu ministrs Māris Riekstiņš piedalījās Viņa Svētības Maskavas un visas Krievzemes Visusvētīgā Patriarha Aleksija II bēru dievkalpojumā Maskavā |
| 11.novembris |
notika Latvijas - Krievijas Starpvaldību komisijas sēde Maskavā. Tās laikā tika pārrunātas turpmākās sadarbības iespējas par pārvietoto kultūras un vēstures mantojumu, robežu šķērsošanās problēmas, kā arī iespējas papildināt līgumu bāzi |
| 23.oktobris |
notika ārlietu ministra Māra Riekstiņa darba vizīte Krievijas Federācijā. Tās laikā ārlietu ministrs tikās ar Krievijas Federācijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu (Сергей Лавров), lai turpinātu dialogu par abām pusēm būtiskiem jautājumiem. Tikšanās ietvaros ārlietu ministri pārrunāja divpusējās sadarbības jautājumus, kā arī apmainījās viedokļiem par starptautiskās politikas aktualitātēm, tostarp situāciju Gruzijā |
| 7.jūlijs |
Maskavā notika Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas (SVK) līdzpriekšsēdētāju Latvijas finanšu ministra Ata Slaktera un Krievijas transporta ministra Igora Ļevitina tikšanās. Tikšanās laikā puses vienojās organizēt nākamo SVK sēdi š.g. septembrī Krievijā |
| 4.jūnijs |
BJVP samita ietvaros Latvijas Ministru prezidents Ivars Godmanis tikās ar Krievijas valdības pirmo vicepremjeru Igoru Šuvalovu. Puses pārrunāja Latvijas un Krievijas divpusējo attiecību aktualitātes |
| 8.aprīlis |
Rīgā notika Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas darba grupas Par ekonomisko sadarbību 2.sēde |
| 27.februāris |
Rīgā notika Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas darba grupas Par humanitāro sadarbību 2.sēde |
| 18.-20.februāris |
Latvijas kultūras ministres Helēnas Demakovas darba vizīte Krievijā "Latvijas kultūras dienu Krievijā" ietvaros |
| 12.februāris |
Jaunais Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs akreditējās pie Valsts prezidenta Valda Zatlera |
[1] Latvijas Bankas dati
NB! Latvijas Bankas statistikā attiecībā uz Latvijas tiešajām investīcijām ārvalstīs tiek uzrādīti atlikumi, kuru apjoms vismaz viena perioda beigās pārsniedz 0.1 MLVL, savukārt attiecībā uz ārvalstu investīcijām Latvijā tiek uzrādīti apjomi, kuri sasniedz vismaz 1 MLVL.
[2] Lursoft dati
[3] Lursoft statistika uz 08.01.2010 pēc UR datiem
