Latvijas un Krievijas attiecības

09.04.2013

Latvija veido attiecības ar Krieviju, balstoties uz starptautisko tiesību normām un ievērojot vienu no savām ārpolitiskajām prioritātēm - labu attiecību uzturēšanu ar kaimiņvalstīm. Latvijas - Krievijas attiecības Latvija redz kā konstruktīvu divu kaimiņvalstu sadarbību gan divpusējā, gan daudzpusējā formātā.

Divpusējās attiecības ar Krievijas Federāciju Latvija īsteno šādos sadarbības līmeņos:

· politiskais dialogs - amatpersonu tikšanos un augsta līmeņa valsts pārstāvju vizīšu apmaiņas veicināšana;

· regulāra un rezultatīva Starpvaldību komisijas darbība;

· reģionālā un pārrobežu sadarbība.

Latvijas - Krievijas līgumtiesisko bāzi veido aptuveni 30 starpvaldību līgumi, turklāt parakstīšanai tiek gatavoti vēl vairāki Latvijas un Krievijas starpvalstu līgumi. Šo līgumu parakstīšana ļaus ievērojami aktivizēt jau pastāvošo starpvalstu sadarbību kvalitatīvi jaunā līmenī. Starp pašreizējām prioritātēm divpusējās attiecībās minamas: līgumu bāzes papildināšana un Starpvaldību komisijas (SVK) lēmumu pilnvērtīga realizēšana, Latvijas un Krievijas valsts robežas demarkācija.

Latvija savas intereses attiecībās ar Krieviju realizē arī ES un Krievijas attiecību ietvaros, aktīvi piedaloties attiecīgo ES institūciju darbā, risinot konkrētus jautājumus un formulējot kopīgu attiecību stratēģiju.

 

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

1920. gada 11. augustā Latvijas Republika un Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika noslēdza miera līgumu. Tā 14. pants paredzēja diplomātisko un konsulāro sakaru nodibināšanu starp līdzējām pusēm tūlīt pēc miera līguma ratifikācijas.

Latvijas sūtniecība Krievijā

Pirmais Latvijas Republikas diplomātiskais pārstāvis - sūtnis Padomju Krievijā bija Jānis Vesmanis, kurš Krievijas pusei iesniedza akreditācijas vēstuli 1920. gada 2. novembrī. Latvijas sūtniecība atradās Maskavā līdz 1940. gadam

Latvijas konsulārās pārstāvniecības Krievijā

Pilsoņu kara laikā 1919. un 1920. gadā Blagoveščenskā un Murmanskā sāka darbu Latvijas konsulārās pārstāvniecības Krievijā. Konsulārās funkcijas veica arī Latvijas Pagaidu valdības pārstāvji: Ziemeļkrievijā - Alfreds Ikners (Arhangeļskā), Dienvidkrievijā - Kristaps Bahmanis (Kijevā) un Rūdolfs Liepiņš (Donā un Kubaņā). No 1919.gada jūnija līdz 1920.gada oktobrim Sibīrijā un Urālos (Vladivostokā) darbojās Latvijas diplomātiskais pārstāvis Jānis Mazpolis.

Pēc miera līguma noslēgšanas Padomju Krievijā (no 1922.g. decembra - PSRS) darbojās šādas Latvijas konsulārās pārstāvniecības:

·  Maskavā - ģenerālkonsulāts (1920.g. - 1923.g.)

·  Petrogradā (no 1924.g. - Ļeņingrada):

·  ģenerālkonsulāts (1924.g. - 1932.g.; 1937.g. - 1938.g.)

·  konsulāts (1920.g. - 1924.g.; 1932.g. - 1937.g.)

·  Ņižņijnovgorodā - konsulāts (1920.g. - 1921.g.)

·  Omskā - konsulāts (1921.g. - 1923.g.)

·  Vitebskā - konsulāts (1925.g. - 1932.g.)

·  Vladivostokā - konsulārā aģentūra (1920.g. - 1923.g.)

Krievijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības Latvijā

Pirmais Padomju Krievijas pilnvarotais pārstāvis Latvijā Jakovs Gaņeckis akreditējās 1920.gada 1.oktobrī.

PSRS konsulārās pārstāvniecības Latvijā darbojās:

·  Rīgā - ģenerālkonsulāts (1925.g. - 1934.g.); konsulāts (1938.g.)

·  Daugavpilī - konsulāts (1923.g. - 1932.g.)

·  Liepājā - konsulāts (1923.g. - 1932.g.)

1991.gada 24.augustā Krievijas Federācija atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu, un 4. oktobrī Latvija un Krievija atjaunoja diplomātiskās attiecības.


Diplomātiskās attiecības šodien

Pašreizējais Krievijas Federācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Aleksandrs Vešņakovs iesniedza akreditācijas vēstuli Latvijas Republikas prezidentam Valdim Zatleram 2008.gada 12.februārī. Savukārt 2009.gada 29.maijā vēstnieks E.Skuja iesniedza akreditācijas rakstu prezidentam D.Medvedevam.


Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības Krievijā:

·  Maskavā - vēstniecība

·  Sanktpēterburgā - ģenerālkonsulāts

·  Pleskavā - konsulāts

·  Kaļiņingradā - Latvijas Republikas vēstniecības Krievijā Konsulārās nodaļas kanceleja.

Krievijas Federācijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības Latvijā:

·  Rīgā - vēstniecība

·  Daugavpilī - ģenerālkonsulāts

·  Liepājā - ģenerālkonsulāts 

 

 

 

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Tirdzniecība[1] 2012.gadā

Eksports:

1.             Lietuva – 1 395 858 418 EUR jeb 15,37 %

2.             Krievija –1 128 859 072 EUR jeb 12,43 %

3.             Igaunija – 1 083 981 894 EUR jeb 11,94 %

4.             Vācija – 672 479 134 EUR jeb 7,40 %

5.             Polija – 553 745 677 EUR jeb 6,10 %


Imports:

1.             Lietuva – 2 198 085 568 EUR jeb 19,88 %

2.             Vācija – 1 187 619 516 EUR jeb 10,74 %

3.             Krievija –1 178 570 307 EUR jeb 10,66 %

4.             Polija – 889 765 567 EUR jeb 8,05 %

5.             Igaunija 784 341 809 EUR jeb 7,09 %


·           Pēc kopējā preču tirdzniecības apgrozījuma Krievija ar 2 307,4 MEUR kopējo tirdzniecības apjomu ieņem 2.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū.

·           Kopējais Latvijas – Krievijas preču tirdzniecības apgrozījums salīdzinājumā ar 2011. gadu ir palielinājies par +25,1% jeb +462,8 MEUR.

·           Eksporta apjoms uz Krieviju 2012. gadā bija 1 128,9 MEUR, kas ir par +24,6% lielāks eksporta apjoms (jeb +222,6 MEUR) kā 2011. gadā.

·           Importa apjoms no Krievijas 2012. gadā bija 1 178,6 MEUR, kas ir par +25,6% lielāks importa apjoms (jeb +240,2 MEUR) kā 2011. gadā.

·           2012. gadā Latvijai ar Krieviju vēl joprojām ir negatīva preču tirdzniecības bilance: -49,71 MEUR apmērā.


·           galvenās eksporta preces uz Krieviju 2012.gadā:

-            pārtikas rūpniecības produkti (35,02%);

-            mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (16,91%);

-            ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija (11,13%);

-            transporta līdzekļi (5,86%);

-            plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi (4,95%);

-            metāli un to izstrādājumi (4,26%)


·           galvenās importa preces no Krievijas 2012.gadā:

-            minerālie produkti (49,20%);

-            metāli un to izstrādājumi (23,04%);

-            ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija (8,17%);

-            tauki un eļļa (4,89%);

-            pārtikas rūpniecības produkti (2,34%)

-            transporta līdzekļi (2,34%)

·            Pakalpojumu eksports:

2012.gadā Latvijas pakalpojumu eksports uz Krieviju kopumā sastādīja 299,0 MEUR. Galvenokārt pakalpojumu struktūrā ieņēmumus veido: kravu pārvadājumi ar autotransportu (74,0 MEUR); kravu pārvadājumi pa dzelzceļu (44,7 MEUR); pasažieru pārvadājumi ar gaisa transportu (21,8 MEUR); jūras transports (14,0 MEUR) u.c. saimnieciskās darbības pakalpojumi (23,4 MEUR).

·            Pakalpojumu imports:

2012.gadā Latvijas pakalpojumu imports no Krievijas sastādīja 146,0 MEUR. Galvenokārt pakalpojumu struktūrā no Krievijas iepirkti: personiskie braucieni (51,0 MEUR); kravas pārvadājumi pa dzelzceļu (36,2 MEUR); pasažieru pārvadājumi ar gaisa transportu (18,0 MEUR), jūras transports (12,0 MEUR).

Investīcijas: 2012.gadā uzkrātās tiešās Krievijas investīcijas Latvijā (atlikumi) bija 285,3 MEUR, savukārt Latvijas uzkrātās tiešās investīcijas Krievijā – 32,6 MEUR.


·       Galvenās Latvijas investīcijas Krievijā (nozaru griezumā):

o   Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobile: 17,9 MEUR;

o   Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība: 4,5 MEUR;

o   Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivjsaimniecība: 3,1 MEUR;

o   Finanšu starpniecība: 1,8 MEUR;

o   Operācijas ar nekustamo īpašumu, noma un citi komercpakalpojumi: 1,3 MEUR;

o   Transports, glabāšana un sakari: 1,1 MEUR;

o   Apstrādes rūpniecība: 0,9 MEUR;

o   Māksla, izklaide, atpūta: 0,8 MEUR;

o   Būvniecība: 0,7 MEUR.


·       Galvenās Krievijas investīcijas Latvijā (nozaru griezumā):

o   finanšu starpniecība: 73,5 MEUR;

o   elektroenerģija, gāzes un ūdens apgāde: 55,0 MEUR;

o   transports, glabāšana un sakari: 43,8 MEUR;

o   vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība: 37,0 MEUR;

o   apstrādes rūpniecība: 27,1 MEUR;

o   operācijas ar nekustamo īpašumu, noma u.c. komercpakalpojumi: 21,1 MEUR;

o   ārspusteritoriālo institūciju un organizāciju darbība: 11,8 MEUR;

o   būvniecība 7,3 MEUR;

o   izmitināšana un ēdināšana: 3,9 MEUR.


2013. gada 20. februārī Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 4033 uzņēmumu ar Krievijas investīcijām uzņēmumu pamatkapitālā. Uzņēmumu pamatkapitālā kopējā investētā summa no Krievijas 233,0 MLVL. Pēc investīciju apjoma uzņēmumu pamatkapitālā Krievija ierindojas 6.vietā.


 

Latvijas un Krievijas tirdzniecības dinamika laika posmā no 2003.gada līdz 2012.gadam, EUR

Gads

Eksports

Imports

Bilance

Apgrozījums

2005

324 893 805

588 791 146

-263 897 341

913 684 951

2006

415 342 445

642 801 715

-227 459 270

1 058 144 160

2007

549 458 209

929 812 795

-380 354 586

1 479 271 004

2008

629 127 775

1 140 093 245

-510 965 470

1 769 221 020

2009

450 498 191

719 575 612

-269 077 421

1 170 073 803

2010

716 863 944

858 941 774

-142 077 830

1 575 805 718

2011

906 170 810

938 361 536

-32 190 726

1 844 532 346

2012

1 128 859 072

1 178 570 307

-49 711 235

2 307 429 379



Eksporta preces uz Krieviju sadalījumā pa preču veidiem 2012.gadā, EUR

Preču veids

EUR

Īpatsvars no kopējā eksporta

Kopā

1 128 859 072

100%

Pārtikas rūpniecības produkti

- stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citi alkoholiski dzērieni – 71,51%

- Svaigu vīnogu vīns – 12,22%

- Sagatavotas vai konservētas zivis - 7,67%

395 280 177

35,02

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas

- Elektromotori un elektroģeneratori – 9,05%

- Pamatnes, kas aprīkotas ar elektrovadības vai elektrības sadales iekārtām – 6,73%

- Centrifūgas, arī centrbēdzes žāvētavas – 5,86%

- Monitori un projektori – 5,72%

- Speciāli mehānismi un mehāniskas ierīces – 5,11%

190 903 191

16,91%

Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija

- Medikamenti – 59,80%

- Heterocikliskie savienojumi, kas satur tikai slāpekļa heteroatomu – 8,79%

- Stiklinieku tepe, potvasks, sveķu cementi, blīvēšanas maisījumi un citas mastikas – 7,51%

125 635 793

11,13%

Transporta līdzekļi

- Piekabes un puspiekabes; citādi transporta līdzekļi bez mehāniskās piedziņas; to daļas – 21,87%

- Pasažieru kuģi, ekskursiju kuģi, prāmji, transportkuģi, liellaivas – 21,01%

- Daļas un piederumi mehāniskajiem transportlīdzekļiem – 14,63%

- Traktori – 10,59%

66 201 453

5,86%

Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi

- Citādas plastmasas plātnes, loksnes, plēves, folijas un lentes – 26,29%

- Jaunas gumijas pneimatiskās riepas – 24,80%

55 922 521

4,95%

Metāli un to izstrādājumi

Dzelzs un neleģētā tērauda stieņi – 22%

48 065 478

4,26%

Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi

41 812 291

3,70%

Koksne un tās izstrādājumi

38 689 695

3,43%

Augu valsts produkti

30 510 423

2,70%

Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons

29 001 225

2,57%

Dzīvnieki un lopkopības produkcija

25 298 297

2,24%

Minerālie produkti

21 161 434

1,87%

Dažādas rūpniecības preces

19 978 397

1,77%

Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi

17 592 306

1,56%

Optiskās ierīces un aparāti (iesk. Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti

11 880 280

1,05%

Dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, dārgmetāli un metāli, kas plaķēti ar dārgmetālu un to izstrādājumi

6 371 380

0,56%

Apavi, cepures, lietussargi un citi priekšmeti

2 392 882

0,21%

Jēlādas, ādas, kažokādas un izstrādājumi no tām

1 794 023

0,16%

Mākslas un antikvariāta priekšmeti

124 934

0,01%

Ieroči un munīcija

24 346

0,001%


Importa preces no Krievijas sadalījumā pa preču veidiem 2012.gadā, EUR

Preču veids

EUR

Īpatsvars no kopējā importa

Kopā

1 178 570 307

100%

Minerālie produkti

- Naftas gāzes un citādi gāzveida ogļūdeņraži – 92,06%

- Naftas eļļas un no bitumenminerāliem iegūtas eļļas – 3,96%

579 835 424

49,20%

Metāli un to izstrādājumi

- Plakani dzelzs vai neleģētā tērauda velmējumi – 29,90%

- Dzelzs atkritumi un lūžņi – 27,30%

271 554 191

23,04%

Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija

- Minerālie vai ķīmiskie mēslošanas līdzekļi – 44,56%

- Minerālie vai ķīmiskie slāpekļa mēslošanas līdzekļi – 27,24%

96 258 966

8,17%

Tauki un eļļa

- Rapšu, ripšu vai sinepju eļļa un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas - 83,77%

- Sojas pupu eļļa un tās frakcijas, rafinētas vai nerafinētas – 13,88%

57 686 102

4,89%

Pārtikas rūpniecības produkti

- Nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju 80 tilp. % vai vairāk – 31,34%

- stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citi alkoholiski dzērieni – 14,73%

Nedenaturēts etilspirts, kura spirta tilpumkoncentrācija ir mazāk nekā 80 tilp% - 13,67%

27 600 321

2,34%

Transporta līdzekļi

27 521 693

2,34%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas

20 584 242

1,75%

Koksne un tās izstrādājumi

20 246 301

1,72%

Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi

15 727 344

1,33%

Augu valsts produkti

15 439 605

1,31%

Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons

13 788 495

1,17%

Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi

10 906 425

0,93%

Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi

8 411 789

0,71%

Dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, dārgmetāli un metāli, kas plaķēti ar dārgmetālu un to izstrādājumi

7 116 875

0,60%

Optiskās ierīces un aparāti (iesk. medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti

3 764 886

0,32%

Dažādas rūpniecības preces

1 690 057

0,14%

Apavi, cepures, lietussargi un citi priekšmeti

309 793

0,03%

Dzīvnieki un lopkopības produkcija

105 322

0,01%



[1] LV Centrālās statistikas pārvaldes dati



NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS

2013.gadā
5.aprīlis Latvijas ekonomikas ministra D.Pavļuts tikšanās ar Krievijas valdības priekšsēdētāja vietnieku A.Dvorkoviču
5.aprīlis

Latvijas un Krievijas premjerministru V.Dombrovska un D.Medvedeva tikšanās Sanktpēterburgā Baltijas jūras foruma ietvaros

12.-14.februāris Latvijas un Krievijas Demarkācijas komisijas 13.sēdē Rīgā
6.-10.februāris Kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes darba vizīte Maskavā

2012.gadā

9.decembris                Latvijas-Krievijas Starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča un Krievijas transporta ministra Maksima Sokolova tikšanās Rīgā
5.-6.decembris Latvijas satiksmes ministra A.Roņa tikšanās ar Krievijas transporta ministru M.Sokolovu, Krievijas transporta nedēļas ietvaros
26.novembris              Latvijas-Krievijas Vēsturnieku komisijas II sēde Rīgā
30.oktobris-2.novembris         Latvijas un Krievijas Demarkācijas komisijas 12.sēde Maskavā
26.oktobris Latvijas ekonomikas ministra D.Pavļuta tikšanās ar Krievijas enerģētikas ministru A.Novaku
30.maijs – 2.jūnijs Latvijas satiksmes ministra A.Roņa tikšanās ar Krievijas transporta ministru M.Sokolovu, „Stratēģiskās partnerības 1520” ietvaros
24.– 25.maijs              Latvijas un Krievijas Demarkācijas komisijas 11.sēde Rēzeknē
24.–25.aprīlis Latvijas satiksmes ministra A.Roņa tikšanās ar Krievijas transporta ministru I.Ļevitinu un Krievijas sakaru un masu komunikācijas ministru I.Ščogoļevu, „Transrussia 2012”  ietvaros
1.marts                        Ārlietu ministrijas politiskā direktora Andra Razāna konsultācijas par daudzpusējiem jautājumiem ar Krievijas Ārlietu ministrijas Eiropas sadarbības departamenta direktoru Igoru Saltonovski Maskavā
14.-16.februāris     Latvijas un Krievijas Demarkācijas komisijas 10.sēde Maskavā

 2011.gadā

7. decembris Ārlietu ministra E. Rinkēviča tikšanās ar Krievijas ārlietu ministru S.Lavrovu Viļņā, EDSO dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmes ietvaros
23.novembris Apbedījumu komisijas 1.sēde
26.-28.septembris Latvijas un Krievijas Demarkācijas komisijas 9.sēde Rīgā
10. jūnijs Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas 5. sēde Liepājā
24.-26.maijs Latvijas un Krievijas Demarkācijas komisijas 8.sēde Pleskavā
7. aprīlis Rīgā - Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju Latvijas ekonomikas ministra Arta Kampara un Krievijas transporta ministra Igora Ļevitina tikšanās

Latvijas un Krievijas Demarkācijas komisijas 7.sēde Rīgā

1.-3.marts Valsts sekretāra A.Teikmaņa un ārlietu ministra vietnieka  V.Titova divpusējo jautājumu konsultācijas
24.janvāris Ārlietu ministrijas politiskā direktora Andra Razāna konsultācijas par daudzpusējiem jautājumiem ar Krievijas Ārlietu ministrijas Eiropas sadarbības departamenta direktoru Vladimiru Voronkovu Rīgā
2010. gadā
19.-22.decembris Valsts prezidenta Valda Zatlera oficiālā vizīte Krievijas Federācijā (Maskava, Sanktpēterburga)
1.-2.decembris Latvijas un Krievijas demarkācijas komisijas 6.sēde Maskavā
21.-23.septembris Latvijas un Krievijas demarkācijas komisijas 5.sēde Rīgā
8.-9.jūlijs Krievijas Federācijas Prezidenta administrācijas vadītāja Sergeja Nariškina vizīte Rīgā
4.jūnijs Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas 4. sēde Pleskavā
25.-27.maijs Latvijas un Krievijas demarkācijas komisijas 4.sēde Pleskavā
9.maijs Valsts prezidents Valda Zatlera dalība Otrā pasaules kara beigu svinībās Maskavā
20.aprīlis Maskavā - Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju Latvijas ekonomikas ministra Arta Kampara un Krievijas transporta ministra Igora Ļevitina tikšanās
25. - 26.februāris Latvijas un Krievijas demarkācijas komisijas 3. sēde Jūrmalā
28. janvāris Vienošanās par Latvijas Republikas, Baltkrievijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas krustpunkta noteikšanu parakstīšana Minskā
21. janvāris Latvijas un Krievijas Ārlietu ministriju konsultācijas Rīgā

2009. gadā

23.septembris

Latvijas un Krievijas robežas demarkācijas komisijas sēde, Daugavpils
9.septembris Jauktās komisijas par apbedījumu statusa līguma izpildi līdzpriekšsēdētāju tikšanās Rīgā
29.jūlijā Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas 3. sēde Rīgā
25.jūnijs Sanktpēterburgā notika Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju Latvijas ekonomikas ministra Arta Kampara un Krievijas transporta ministra Igora Ļevitina tikšanās, kuras laikā līdzpriekšsēdētāji vienojās nākamo SVK sēdi rīkot 29.jūlijā Rīgā
5.marts Maskavā notika Latvijas un Krievijas Ārlietu ministriju konsultācijas
  

2008. gadā

19.-23.decembris notika Krievijas Federācijas Revīzijas palātas priekšsēdētāja Sergeja Stepašina oficiālā vizīte Latvijā
9.decembris ārlietu ministrs Māris Riekstiņš piedalījās Viņa Svētības Maskavas un visas Krievzemes Visusvētīgā Patriarha Aleksija II bēru dievkalpojumā Maskavā
11.novembris notika Latvijas - Krievijas Starpvaldību komisijas sēde Maskavā. Tās laikā tika pārrunātas turpmākās sadarbības iespējas par pārvietoto kultūras un vēstures mantojumu, robežu šķērsošanās problēmas, kā arī iespējas papildināt līgumu bāzi
23.oktobris notika ārlietu ministra Māra Riekstiņa darba vizīte Krievijas Federācijā. Tās laikā ārlietu ministrs tikās ar Krievijas Federācijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu (Сергей Лавров), lai turpinātu dialogu par abām pusēm būtiskiem jautājumiem. Tikšanās ietvaros ārlietu ministri pārrunāja divpusējās sadarbības jautājumus, kā arī apmainījās viedokļiem par starptautiskās politikas aktualitātēm, tostarp situāciju Gruzijā
7.jūlijs Maskavā notika Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas (SVK) līdzpriekšsēdētāju Latvijas finanšu ministra Ata Slaktera un Krievijas transporta ministra Igora Ļevitina tikšanās. Tikšanās laikā puses vienojās organizēt nākamo SVK sēdi š.g. septembrī Krievijā
4.jūnijs BJVP samita ietvaros Latvijas Ministru prezidents Ivars Godmanis tikās ar Krievijas valdības pirmo vicepremjeru Igoru Šuvalovu. Puses pārrunāja Latvijas un Krievijas divpusējo attiecību aktualitātes
8.aprīlis Rīgā notika  Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas darba grupas Par ekonomisko sadarbību 2.sēde
27.februāris Rīgā notika Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas darba grupas Par humanitāro sadarbību 2.sēde
18.-20.februāris Latvijas kultūras ministres Helēnas Demakovas darba vizīte Krievijā "Latvijas kultūras dienu Krievijā" ietvaros
12.februāris Jaunais Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs akreditējās pie Valsts prezidenta Valda Zatlera
 

 


 [1] Latvijas Bankas dati

NB! Latvijas Bankas statistikā attiecībā uz Latvijas tiešajām investīcijām ārvalstīs tiek uzrādīti atlikumi, kuru apjoms vismaz viena perioda beigās pārsniedz 0.1 MLVL, savukārt attiecībā uz ārvalstu investīcijām Latvijā tiek uzrādīti apjomi, kuri sasniedz vismaz 1 MLVL.

 [2] Lursoft dati

 [3] Lursoft statistika uz 08.01.2010 pēc UR datiem