Latvijas un Krievijas attiecības
Divpusējās attiecības ar Krievijas Federāciju Latvija īsteno šādos sadarbības līmeņos:
- politiskais dialogs - amatpersonu tikšanos un augsta līmeņa valsts pārstāvju vizīšu apmaiņas veicināšana;
- regulāra un rezultatīva Starpvaldību komisijas darbība;
- reģionālā un pārrobežu sadarbība.
Latvijas - Krievijas līgumtiesisko bāzi veido aptuveni 30 starpvaldību līgumi, bez tam parakstīšanai tiek gatavoti vēl vairāki Latvijas un Krievijas starpvalstu līgumi. Šo līgumu parakstīšana ļautu ievērojami aktivizēt jau pastāvošo starpvalstu sadarbību kvalitatīvi jaunā līmenī. Starp pašreizējām prioritātēm divpusējās attiecībās minamas: līgumu bāzes papildināšana un Starpvaldību komisijas (SVK) lēmumu pilnvērtīga realizēšana, Latvijas un Krievijas valsts robežas demarkācija.
Latvija savas intereses attiecībās ar Krieviju realizē arī ES un Krievijas attiecību ietvaros, aktīvi piedaloties attiecīgo ES institūciju darbā, risinot konkrētus jautājumus un formulējot kopīgu attiecību stratēģiju.
| DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE |
1920. gada 11. augustā Latvijas Republika un Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika noslēdza miera līgumu. Tā 14. pants paredzēja diplomātisko un konsulāro sakaru nodibināšanu starp līdzējām pusēm tūlīt pēc miera līguma ratifikācijas.
Latvijas sūtniecība Krievijā
Pirmais Latvijas Republikas diplomātiskais pārstāvis - sūtnis Padomju Krievijā bija Jānis Vesmanis, kurš Krievijas pusei iesniedza akreditācijas vēstuli 1920. gada 2. novembrī. Latvijas sūtniecība atradās Maskavā līdz 1940. g.
Latvijas konsulārās pārstāvniecības Krievijā
Pilsoņu kara laikā 1919. un 1920. gadā Blagoveščenskā un Murmanskā sāka darbu Latvijas konsulārās pārstāvniecības Krievijā. Konsulārās funkcijas veica arī Latvijas Pagaidu valdības pārstāvji: Ziemeļkrievijā - Alfreds Ikners (Arhangeļskā), Dienvidkrievijā - Kristaps Bahmanis (Kijevā) un Rūdolfs Liepiņš (Donā un Kubaņā). No 1919.gada jūnija līdz 1920.gada oktobrim Sibīrijā un Urālos (Vladivostokā) darbojās Latvijas diplomātiskais pārstāvis Jānis Mazpolis.
Pēc miera līguma noslēgšanas Padomju Krievijā (no 1922.g. decembra - PSRS) darbojās šādas Latvijas konsulārās pārstāvniecības:
- Maskavā - ģenerālkonsulāts (1920.g. - 1923.g.)
- Petrogradā (no 1924.g. - Ļeņingrada):
- ģenerālkonsulāts (1924.g. - 1932.g.; 1937.g. - 1938.g.)
- konsulāts (1920.g. - 1924.g.; 1932.g. - 1937.g.)
- Ņižņijnovgorodā - konsulāts (1920.g. - 1921.g.)
- Omskā - konsulāts (1921.g. - 1923.g.)
- Vitebskā - konsulāts (1925.g. - 1932.g.)
- Vladivostokā - konsulārā aģentūra (1920.g. - 1923.g.)
Krievijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības Latvijā
Pirmais Padomju Krievijas pilnvarotais pārstāvis Latvijā Jakovs Gaņeckis akreditējās 1920.gada 1.oktobrī.
PSRS konsulārās pārstāvniecības Latvijā darbojās:
- Rīgā - ģenerālkonsulāts (1925.g. - 1934.g.); konsulāts (1938.g.)
- Daugavpilī - konsulāts (1923.g. - 1932.g.)
- Liepājā - konsulāts (1923.g. - 1932.g.)
1991.gada 24.augustā Krievijas Federācija atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu un 4. oktobrī Latvija un Krievija atjaunoja diplomātiskās attiecības.
Diplomātiskās attiecības šodien
Pašreizējais Krievijas Federācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Aleksandrs Vešņakovs iesniedza akreditācijas vēstuli Latvijas Republikas prezidentam Valdim Zatleram 2008.gada 12.februārī. Savukārt 2009.gada 29.maijā vēstnieks E.Skuja iesniedza akreditācijas rakstu prezidentam D.Medvedevam.
Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības Krievijā:
- Maskavā - vēstniecība
- Sanktpēterburgā - ģenerālkonsulāts
- Pleskavā - konsulāts
- Kaļiņingradā - Latvijas Republikas vēstniecības Krievijā Konsulārās nodaļas kanceleja.
Krievijas Federācijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības Latvijā:
- Rīgā - vēstniecība
- Daugavpilī - ģenerālkonsulāts
- Liepājā - ģenerālkonsulāts
| SADARBĪBA EKONOMIKĀ |
Tirdzniecība[1]
2011. gads
Eksports:
1. Lietuva – 1 903 083 808 USD jeb 17,16% no kopējā Latvijas eksporta
2. Igaunija – 1 461 536 858 USD jeb 13,17%
3. Krievija – 1 262 397 831 USD jeb 11,40%
4. Vācija – 899 322 032 USD jeb 8,11%
5. Zviedrija – 667 520 164 USD jeb 6,02%
Imports:
1. Lietuva – 2 481 284 631 USD jeb 18,31% no kopējā importa Latvijā
2. Vācija – 1 567 046 651 USD jeb 11,56%
3. Krievija – 1 301 764 737 USD jeb 9,66%
4. Polija – 1 012 237 632 USD jeb 7,46%
5. Igaunija – 919 431 492 USD jeb 6,78%
Eksporta apjoms uz Krieviju 2011. gadā bija 1 262,4 MUSD, kas ir par 33% lielāks eksporta apjoms (jeb +314,7 MUSD) kā 2010. gadā.
Importa apjoms no Krievijas 2011. gadā bija 1 301,8 MUSD, kas ir par 13% lielāks importa apjoms (jeb +148,6 MUSD) kā 2010. gadā.
2011. gadā Latvijai ar Krieviju ir negatīva preču tirdzniecības bilance: -39,37 MUSD apmērā.
Pēc kopējā preču tirdzniecības apgrozījuma Krievija ar 2 564,2 MUSD kopējo tirdzniecības apjomu ieņemt 2.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. Salīdzinājumā ar 2010. gadu Latvijas – Krievijas kopējais preču tirdzniecības apgrozījums ir palielinājies par 22% jeb +463,4 MUSD.
galvenās eksporta preces uz Krieviju 2011.gadā:
- pārtikas rūpniecības produkti (28,79%);
- mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (19,09%);
- ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija (12,26%);
- plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi (5,10%);
- transporta līdzekļi (4,47%)
galvenās importa preces no Krievijas 2011.gadā:
- minerālie produkti (55,87%);
- metāli un to izstrādājumi (18,74%);
- ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija (6,72%);
- tauki un eļļa (2,54%);
- pārtikas rūpniecības produkti (2,49%)
Pakalpojumu eksports:
2011. gadā Latvijas pakalpojumu eksports uz Krieviju, kas kopumā sastādīja 438,9 MUSD. Galvenokārt pakalpojumu struktūrā ieņēmumus veido: kravu pārvadājumi ar autotransportu (99 MUSD); kravu pārvadājumi pa dzelzceļu (63,7 MUSD); pasažieru pārvadājumi ar gaisa transportu (25,2 MUSD); personiskie braucieni (100 MUSD) u.c. saimnieciskās darbības pakalpojumi (51,4 MUSD).
Pakalpojumu imports:
2011. gadā Latvijas pakalpojumu imports no Krievijas sastādīja 174,5 MUSD. Galvenokārt pakalpojumu struktūrā no Krievijas iepirkti: personiskie braucieni (50,1 MUSD); kravas pārvadājumi pa dzelzceļu (41,8 MUSD); pasažieru pārvadājumi ar gaisa transportu (9,6 MUSD).
Investīcijas: 2011.gadā uzkrātās tiešās Krievijas investīcijas Latvijā (atlikumi) bija 281,7 MLVL, savukārt Latvijas uzkrātās tiešās investīcijas Krievijā – 27,6 MLVL.
Galvenās Latvijas investīcijas Krievijā (nozaru griezumā):
o Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu, motociklu, individuālās lietošanas priekšmetu, sadzīves aparatūras un iekārtu remonts: 12,3 MLVL;
o Operācijas ar nekustamo īpašumu, noma un citi komercpakalpojumi: 5,2 MLVL;
o Lauksaimniecība, medniecība un mežsaimniecība: 4,3 MLVL;
o Finanšu starpniecība: 3,2 MLVL;
o Sabiedriskie, sociālie un individuālie pakalpojumi: 1,7 MLVL;
o Būvniecība: 0,5 MLVL;
o Transports, glabāšana un sakari: 0,1 MLVL;
o Apstrādes rūpniecība: -0,3 MLVL.
Galvenās Krievijas investīcijas Latvijā (nozaru griezumā):
o elektroenerģija, gāzes un ūdens apgāde: 77,2 MLVL;
o finanšu starpniecība: 74,2 MLVL;
o operācijas ar nekustamo īpašumu, noma u.c. komercpakalpojumi: 41,9 MLVL;
o transports, glabāšana un sakari: 39,4 MLVL;
o apstrādes rūpniecība: 26,5 MLVL;
o viesnīcas un restorāni: 12,3 MLVL;
o būvniecība 3,6 MLVL;
o vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu, motociklu, individuālās lietošanas priekšmetu, sadzīves aparatūras un iekārtu remonts: 1,8 MLVL;
o zvejniecība: 1,5 MLVL;
o veselība un sociālā aprūpe: 0,8 MLVL.
2012. gada 12. aprīlī Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 3411 uzņēmumu ar Krievijas investīcijām uzņēmumu pamatkapitālā. Uzņēmumu pamatkapitālā kopējā investētā summa no Krievijas 203,8 MLVL. Pēc investīciju apjoma uzņēmumu pamatkapitālā Krievija ierindojas 7.vietā.
Latvijas un Krievijas tirdzniecības dinamika laika posmā no 1999.gada līdz 2011.gadam, USD
|
Gads |
Eksports |
Imports |
Bilance |
Apgrozījums |
|
1999 |
113 409 772 |
309 444 209 |
-196 034 437 |
422 853 981 |
|
2000 |
77 857 786 |
370 436 033 |
-292 578 247 |
448 293 819 |
|
2001 |
116 928 203 |
321 948 939 |
-205 020 736 |
438 877 142 |
|
2002 |
133 744 223 |
355 462 001 |
-221 717 778 |
489 206 224 |
|
2003 |
155 814 160 |
455 445 895 |
-299 631 735 |
611 260 055 |
|
2004 |
255 175 080 |
616 527 140 |
-361 352 060 |
871 702 220 |
|
2005 |
402 303 286 |
735 127 202 |
-332 823 916 |
1 137 430 488 |
|
2006 |
523 368 676 |
891 580 050 |
-368 211 374 |
1 414 948 726 |
|
2007 |
754 756 207 |
1 275 941 206 |
-521 184 999 |
2 030 697 413 |
|
2008 |
926 914 603 |
1 666 383 697 |
-739 469 094 |
2 593 298 300 |
|
2009 |
632775212 |
994611587 |
-361 836 375 |
1 627 386 799 |
|
2010 |
947 684 910 |
1 153 125 194 |
-205 440 284 |
2 100 810 104 |
|
2011 |
1 262 397 831 |
1 301 764 737 |
-39 366 906 |
2 564 162 568 |
Eksporta preces uz Krieviju sadalījumā pa preču veidiem 2011.gadā, USD
Preču veids |
USD |
Īpatsvars no kopējā eksporta |
|
Kopā |
|
100% |
|
Pārtikas rūpniecības produkti - stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citi alkoholiski dzērieni – 63,17 % - Svaigu vīnogu vīns – 15,53% |
363 373 621 |
28,79% |
|
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas - Pamatnes, kas aprīkotas ar elektrovadības vai elektrības sadales iekārtām – 11,06% - Speciāli mehānismi un mehāniskas ierīces – 9,46% - Elektromotori un elektroģeneratori – 6,72% |
240 974 642 |
19,09% |
|
Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija - Medikamenti – 59,31% - Stiklinieku tepe, potvasks, sveķu cementi, blīvēšanas maisījumi un citas mastikas – 8,49% - Smaržas (parfīmi) un tualetes ūdeņi – 5,25% |
154 706 513 |
12,26% |
|
Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi - Citādas plastmasas plātnes, loksnes, plēves, folijas un lentes – 29,29% - Jaunas gumijas pneimatiskās riepas – 23,64% |
64 314 343 |
5,10% |
|
Transporta līdzekļi - Piekabes un puspiekabes; citādi transporta līdzekļi bez mehāniskās piedziņas; to daļas – 34,47% - Daļas un piederumi mehāniskajiem transportlīdzekļiem- 16,42% - Traktori – 15,47% |
56 469 743 |
4,47% |
|
Dzīvnieki un lopkopības produkcija |
55 628 113 |
4,41% |
|
Koksne un tās izstrādājumi |
54 058 091 |
4,28% |
|
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi |
44 073 014 |
3,49% |
|
Augu valsts produkti |
43 886 372 |
3,48% |
|
Metāli un to izstrādājumi |
43 439 624 |
3,44% |
|
Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons |
33 183 123 |
2,63% |
|
Minerālie produkti |
31 838 725 |
2,52% |
|
Dažādas rūpniecības preces |
19 682 266 |
1,56% |
|
Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi |
18 892 054 |
1,50% |
|
Optiskās ierīces un aparāti (iesk. Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti |
16 680 304 |
1,32% |
|
Dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, dārgmetāli un metāli, kas plaķēti ar dārgmetālu un to izstrādājumi |
11 570 414 |
0,92% |
|
Apavi, cepures, lietussargi un citi priekšmeti |
620 3761 |
0,49% |
|
Jēlādas, ādas, kažokādas un izstrādājumi no tām |
256 0153 |
0,20% |
|
Mākslas un antikvariāta priekšmeti |
47 7231 |
0,04% |
Importa preces no Krievijas sadalījumā pa preču veidiem 2011.gadā, USD
Preču veids |
USD |
Īpatsvars no kopējā importa |
|
Kopā |
|
100% |
|
Minerālie produkti - Naftas gāzes un citādi gāzveida ogļūdeņraži – 82,97% - Naftas eļļas un no bitumenminerāliem iegūtas eļļas – 12,79% |
727 351 249 |
55,87% |
|
Metāli un to izstrādājumi - Plakani dzelzs vai neleģētā tērauda velmējumi – 38,36% |
243 994 980 |
18,74% |
|
Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija - Minerālie vai ķīmiskie mēslošanas līdzekļi – 34,26% - Minerālie vai ķīmiskie slāpekļa mēslošanas līdzekļi – 22,65% |
87 500 610 |
6,72% |
|
Tauki un eļļa - Rapšu, ripšu vai sinepju eļļa un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas - 86,90% - Sojas pupu eļļa un tās frakcijas, rafinētas vai nerafinētas – 10,49% |
33 036 573 |
2,54% |
|
Pārtikas rūpniecības produkti - etilspirts un citi jebkāda stipruma spirti – 33,35% - stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citi alkoholiski dzērieni – 12,77% - alus – 7,46% |
32 454 769 |
2,49% |
|
Koksne un tās izstrādājumi |
32 273 366 |
2,48% |
|
Transporta līdzekļi |
26 768 388 |
2,06% |
|
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas |
25 300 143 |
1,94% |
|
Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi |
20 933 656 |
1,61% |
|
Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons |
20 083 253 |
1,54% |
|
Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi |
14 917 496 |
1,15% |
|
Augu valsts produkti |
14 104 573 |
1,08% |
|
Dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, dārgmetāli un metāli, kas plaķēti ar dārgmetālu un to izstrādājumi |
13 227 793 |
1,02% |
|
Dažādas rūpniecības preces |
3 820 022 |
0,29% |
|
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi |
3 671 412 |
0,28% |
[1] Centrālās statistikas pārvaldes dati
| NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS |
2012.gadā 2011.gadā Latvijas un Krievijas Demarkācijas komisijas 7.sēde Rīgā 2009. gadā 23.septembris 2008. gadā
14.-16.februāris
Latvijas un Krievijas Demarkācijas komisijas 10.sēde Maskavā
7. decembris
Ārlietu ministra E. Rinkēviča tikšanās ar Krievijas ārlietu ministru S.Lavrovu Viļņā, EDSO dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmes ietvaros
23.novembris
Apbedījumu komisijas 1.sēde
26.-28.septembris
Latvijas un Krievijas Demarkācijas komisijas 9.sēde Rīgā
10. jūnijs
Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas 5. sēde Liepājā
24.-26.maijs
Latvijas un Krievijas Demarkācijas komisijas 8.sēde Pleskavā
7. aprīlis
Rīgā - Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju Latvijas ekonomikas ministra Arta Kampara un Krievijas transporta ministra Igora Ļevitina tikšanās
1.-3.marts
Valsts sekretāra A.Teikmaņa un ārlietu ministra vietnieka V.Titova divpusējo jautājumu konsultācijas
24.janvāris
Ārlietu ministrijas politiskā direktora Andra Razāna konsultācijas par daudzpusējiem jautājumiem ar Krievijas Ārlietu ministrijas Eiropas sadarbības departamenta direktoru Vladimiru Voronkovu Rīgā
2010. gadā
19.-22.decembris
Valsts prezidenta Valda Zatlera oficiālā vizīte Krievijas Federācijā (Maskava, Sanktpēterburga)
1.-2.decembris
Latvijas un Krievijas demarkācijas komisijas 6.sēde Maskavā
21.-23.septembris
Latvijas un Krievijas demarkācijas komisijas 5.sēde Rīgā
8.-9.jūlijs
Krievijas Federācijas Prezidenta administrācijas vadītāja Sergeja Nariškina vizīte Rīgā
4.jūnijs
Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas 4. sēde Pleskavā
25.-27.maijs
Latvijas un Krievijas demarkācijas komisijas 4.sēde Pleskavā
9.maijs
Valsts prezidents Valda Zatlera dalība Otrā pasaules kara beigu svinībās Maskavā
20.aprīlis
Maskavā - Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju Latvijas ekonomikas ministra Arta Kampara un Krievijas transporta ministra Igora Ļevitina tikšanās
25. - 26.februāris
Latvijas un Krievijas demarkācijas komisijas 3. sēde Jūrmalā
28. janvāris
Vienošanās par Latvijas Republikas, Baltkrievijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas krustpunkta noteikšanu parakstīšana Minskā
21. janvāris
Latvijas un Krievijas Ārlietu ministriju konsultācijas Rīgā
Latvijas un Krievijas robežas demarkācijas komisijas sēde, Daugavpils
9.septembris
Jauktās komisijas par apbedījumu statusa līguma izpildi līdzpriekšsēdētāju tikšanās Rīgā
29.jūlijā
Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas 3. sēde Rīgā
25.jūnijs
Sanktpēterburgā notika Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju Latvijas ekonomikas ministra Arta Kampara un Krievijas transporta ministra Igora Ļevitina tikšanās, kuras laikā līdzpriekšsēdētāji vienojās nākamo SVK sēdi rīkot 29.jūlijā Rīgā
5.marts
Maskavā notika Latvijas un Krievijas Ārlietu ministriju konsultācijas
19.-23.decembris
notika Krievijas Federācijas Revīzijas palātas priekšsēdētāja Sergeja Stepašina oficiālā vizīte Latvijā
9.decembris
ārlietu ministrs Māris Riekstiņš piedalījās Viņa Svētības Maskavas un visas Krievzemes Visusvētīgā Patriarha Aleksija II bēru dievkalpojumā Maskavā
11.novembris
notika Latvijas - Krievijas Starpvaldību komisijas sēde Maskavā. Tās laikā tika pārrunātas turpmākās sadarbības iespējas par pārvietoto kultūras un vēstures mantojumu, robežu šķērsošanās problēmas, kā arī iespējas papildināt līgumu bāzi
23.oktobris
notika ārlietu ministra Māra Riekstiņa darba vizīte Krievijas Federācijā. Tās laikā ārlietu ministrs tikās ar Krievijas Federācijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu (Сергей Лавров), lai turpinātu dialogu par abām pusēm būtiskiem jautājumiem. Tikšanās ietvaros ārlietu ministri pārrunāja divpusējās sadarbības jautājumus, kā arī apmainījās viedokļiem par starptautiskās politikas aktualitātēm, tostarp situāciju Gruzijā
7.jūlijs
Maskavā notika Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas (SVK) līdzpriekšsēdētāju Latvijas finanšu ministra Ata Slaktera un Krievijas transporta ministra Igora Ļevitina tikšanās. Tikšanās laikā puses vienojās organizēt nākamo SVK sēdi š.g. septembrī Krievijā
4.jūnijs
BJVP samita ietvaros Latvijas Ministru prezidents Ivars Godmanis tikās ar Krievijas valdības pirmo vicepremjeru Igoru Šuvalovu. Puses pārrunāja Latvijas un Krievijas divpusējo attiecību aktualitātes
8.aprīlis
Rīgā notika Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas darba grupas Par ekonomisko sadarbību 2.sēde
27.februāris
Rīgā notika Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas darba grupas Par humanitāro sadarbību 2.sēde
18.-20.februāris
Latvijas kultūras ministres Helēnas Demakovas darba vizīte Krievijā "Latvijas kultūras dienu Krievijā" ietvaros
12.februāris
Jaunais Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs akreditējās pie Valsts prezidenta Valda Zatlera
[1] Latvijas Bankas dati
NB! Latvijas Bankas statistikā attiecībā uz Latvijas tiešajām investīcijām ārvalstīs tiek uzrādīti atlikumi, kuru apjoms vismaz viena perioda beigās pārsniedz 0.1 MLVL, savukārt attiecībā uz ārvalstu investīcijām Latvijā tiek uzrādīti apjomi, kuri sasniedz vismaz 1 MLVL.
[2] Lursoft dati
[3] Lursoft statistika uz 08.01.2010 pēc UR datiem
