Latvijas un Krievijas attiecības [12.03.2010]

Latvija veido attiecības ar Krieviju, balstoties uz starptautisko tiesību normām un ievērojot vienu no savām ārpolitiskajām prioritātēm - labu attiecību uzturēšanu ar kaimiņvalstīm. Latvijas - Krievijas attiecības Latvija redz kā konstruktīvu kaimiņvalstu dialogu gan divpusējās, gan daudzpusējās sadarbības formātā.

Divpusējās attiecības ar Krievijas Federāciju Latvija īsteno šādos sadarbības līmeņos:

• politiskais dialogs - amatpersonu tikšanos un augsta līmeņa valsts pārstāvju vizīšu apmaiņas veicināšana;
• regulāra un rezultatīva Starpvaldību komisijas darbība;
• reģionālā un pārrobežu sadarbība.

Latvijas - Krievijas līgumtiesisko bāzi veido aptuveni 30 starpvaldību līgumi. Parakstīšanai tiek gatavoti vairāki Latvijas un Krievijas starpvalstu līgumi. Šo līgumu parakstīšana ļautu ievērojami aktivizēt jau pastāvošo starpvalstu sadarbību kvalitatīvi jaunā līmenī. Starp pašreizējām prioritātēm divpusējās attiecībās minamas: līgumu bāzes papildināšana un Starpvaldību komisijas (SVK) lēmumu pilnvērtīga realizēšana, Latvijas un Krievijas valsts robežas demarkācija.

Latvija savas intereses attiecībās ar Krieviju realizē arī ES un Krievijas attiecību ietvaros, aktīvi piedaloties attiecīgo ES institūciju darbā, risinot konkrētus jautājumus un formulējot kopīgu attiecību stratēģiju.

 

No diplomātisko attiecību vēstures

1920. gada 11. augustā Latvijas Republika un Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika noslēdza miera līgumu. Tā 14. pants paredzēja diplomātisko un konsulāro sakaru nodibināšanu starp līdzējām pusēm tūlīt pēc miera līguma ratifikācijas.

 

Latvijas sūtniecība Krievijā

Pirmais Latvijas Republikas diplomātiskais pārstāvis - sūtnis Padomju Krievijā bija Jānis Vesmanis, kurš Krievijas pusei iesniedza akreditācijas vēstuli 1920. gada 2. novembrī. Latvijas sūtniecība atradās Maskavā  līdz 1940. g.

Latvijas konsulārās pārstāvniecības Krievijā

Pilsoņu kara laikā 1919. un 1920. gadā Blagoveščenskā un Murmanskā sāka darbu Latvijas konsulārās pārstāvniecības Krievijā. Konsulārās funkcijas veica arī Latvijas Pagaidu valdības pārstāvji: Ziemeļkrievijā - Alfreds Ikners (Arhangeļskā), Dienvidkrievijā - Kristaps Bahmanis (Kijevā) un Rūdolfs Liepiņš (Donā un Kubaņā). No 1919.gada jūnija līdz 1920.gada oktobrim Sibīrijā un Urālos (Vladivostokā) darbojās Latvijas diplomātiskais pārstāvis Jānis Mazpolis.

Pēc miera līguma noslēgšanas Padomju Krievijā (no 1922.g. decembra - PSRS) darbojās šādas Latvijas konsulārās pārstāvniecības:

• Maskavā - ģenerālkonsulāts (1920.g. - 1923.g.)
• Petrogradā (no 1924.g. - Ļeņingrada):
• ģenerālkonsulāts (1924.g. - 1932.g.; 1937.g. - 1938.g.)
• konsulāts (1920.g. - 1924.g.; 1932.g. - 1937.g.)
• Ņižņijnovgorodā - konsulāts (1920.g. - 1921.g.)
• Omskā - konsulāts (1921.g. - 1923.g.)
• Vitebskā - konsulāts (1925.g. - 1932.g.)
• Vladivostokā - konsulārā aģentūra (1920.g. - 1923.g.)

Krievijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības Latvijā

Pirmais Padomju Krievijas pilnvarotais pārstāvis Latvijā Jakovs Gaņeckis akreditējās 1920.gada 1.oktobrī.

PSRS konsulārās pārstāvniecības Latvijā darbojās:

• Rīgā - ģenerālkonsulāts (1925.g. - 1934.g.)
• konsulāts (1938.g.)
• Daugavpilī - konsulāts (1923.g. - 1932.g.)
• Liepājā - konsulāts (1923.g. - 1932.g.)

1991.gada 24.augustā Krievijas Federācija atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu un 4. oktobrī Latvija un Krievija atjaunoja diplomātiskās attiecības.

Diplomātiskās attiecības šodien

Pašreizējais Krievijas Federācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Aleksandrs Vešņakovs iesniedza akreditācijas vēstuli Latvijas Republikas prezidentam Valdim Zatleram 2008.gada 12.februārī. Savukārt 2009.gada 29.maijā vēstnieks E.Skuja iesniedza akreditācijas rakstu prezidentam D.Medvedevam.

Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības Krievijā:

• Maskavā - vēstniecība
• Sanktpēterburgā - ģenerālkonsulāts
• Pleskavā - konsulāts
• Kaļiņingradā - LR vēstniecības Krievijā Konsulārās nodaļas kanceleja. Tā tika oficiāli atklāta 2007.gada 15.februārī, bet vīzas sāka izsniegt jau 2006.gada 15.decembrī.

Krievijas Federācijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības Latvijā:

• Rīgā - vēstniecība
• Daugavpilī - ģenerālkonsulāts
• Liepājā - ģenerālkonsulāts

Latvijas ekonomiskās attiecības ar Krieviju

STATISTIKA

Tirdzniecība[1]

Par 2009.gadu

• Eksports:

1. Lietuva – 1 035 623 587 USD jeb 15,52 % no kopējā Latvijas eksporta

2. Igaunija – 900 259 834 USD jeb 13,46 %

3. Krievija – 632 775 212 USD jeb 9,42 %

4. Vācija – 570 373 908 USD jeb 8,56%

5. Zviedrija – 403 036 931 USD jeb 6,05 %

 

Eksporta kritums pret 2008.gadu 28%

• Imports:

1. Lietuva – 1 373 526 996 USD jeb 16,63 % no kopējā importa Latvijā

2. Krievija – 994 611 587 USD jeb 12,15 %

3. Vācija – 905 390 477 USD jeb 10,98 %

4. Polija – 669 549 141 USD jeb 8,12 %

5. Igaunija – 600 383 213 USD jeb 7,29 %

Importa kritums pret 2008.gadu 37%

Latvijai 2009.gadā ir negatīva tirdzniecības bilance ar Krieviju – 361 836 375 USD apmērā. Kopējais tirdzniecības apgrozījums sastāda 1 627 386 799 USD (2.vieta, pirmo vietu ieņem Lietuva). Kritums pret 2008.gadu – 34%.

                                       

Galvenās eksporta preces uz Krieviju sadalījumā pa preču veidiem 2009. gadā (USD)

Preču Veids	USD	% no kopējā eksporta
Kopā	632 775 212	100 %
Pārtikas rūpniecības produkti Eļļas rauši un citi cietie atlikumi – 29,14% Nedenaturēts etilspirts – 23,25%	163 401 125	25,84%
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas Elektromotori un elektroģeneratori – 9,70% Pultis, paneļi, konsoles, galdi, skapji un citas pamatnes – 7,91%	116 033 176	18,35%
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija Medikamenti – 68,93%	103 030 738	16,29%
Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi Propilēna vai citu olefīnu polimēri pirmformās – 33,04%	42 029 022	6,65%
Augu valsts produkti	29 911 143	4,73%
Koksne un tās izstrādājumi	26 441 975	4,18%
Dzīvnieki un lopkopības produkcija	24 085 572	3,81%
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi	23 949 563	3,79%
Metāli un to izstrādājumi	21 985 438	3,48%
Transporta līdzekļi	20 262 316	3,20%
Minerālie produkti	15 655 961	2,48%
Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons	15 238 177	2,41%
Dažādas rūpniecības preces	11 956 858	1,89%
Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi	8 341 955	1,32%
Optiskās ierīces un aparāti (iesk. medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti	4 983 784	0,79%
Dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, dārgmetāli un metāli, kas plaķēti ar dārgmetālu un to izstrādājumi	2 153 530	0,34%
Jēlādas, ādas, kažokādas un izstrādājumi no tām	1 303 459	0,21%
Apavi, cepures, lietussargi un citi priekšmeti	1 001 333	0,16%
Pārējie	1 010 087	0,11%

 

Galvenās importa preces no Krievijas sadalījumā pa preču veidiem 2009. gadā (USD)

Preču Veids	USD	% No KOPĒJĀ importa
Kopā	994 611 587	100 %
Minerālie produkti Naftas gāzes un citādi gāzveida ogļūdeņraži – 79.69%	655 659 419	65,92%
Metāli un to izstrādājumi Plakani dzelzs vai neleģētā tērauda velmējumi – 27,32%	122 789 434	12,35%
Pārtikas rūpniecības produkti Nedenaturēts etilspirts – 62,24%	42 171 935	4,24%
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija Minerālie vai ķīmiskie mēslošanas līdzekļi – 26,39%	37 201 961	3,74%
Transporta līdzekļi	27 973 404	2,81%
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas	26 425 511	2,66%
Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons	19 752 363	1,99%
Koksne un tās izstrādājumi	19 398 481	1,95%
Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi	13 238 147	1,33%
Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi	7 668 336	0,77%
Tauki un eļļa	7 653 698	0,77%
Dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, dārgmetāli un metāli, kas plaķēti ar dārgmetālu un to izstrādājumi	6 357 921	0,64%
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi	3 149 298	0,32%
Augu valsts produkti	2 319 332	0,23%
Dažādas rūpniecības preces	1 465 456	0,15%
Pārējie	1 386 891	0,14%

Latvijas un Krievijas tirdzniecības dinamika

laika posmā no 1999. līdz 2009.gadam (USD)

Gads	Eksports	Imports
1999	113 409 772	309 444 209
2000	77 857 786	370 436 033
2001	116 928 203	321 948 939
2002	133 744 223	355 462 001
2003	155 814 160	455 445 895
2004	255 175 080	616 527 140
2005	402 303 286	735 127 202
2006	523 368 676	891 580 050
2007	754 756 207	1 275 941 206
2008	926 914 603	1 666 383 697
2009	632 775 212	994 611 587

Investīcijas 

2009.gada trīs ceturkšņos uzkrātās tiešās Krievijas Federācijas investīcijas Latvijā (atlikumi) bija 270,7 MLVL, savukārt Latvijas uzkrātās tiešās investīcijas Krievijā – 24,4 MLVL[2].

Uz 2010.gada 8.janvārī LR Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 2436 Krievijas investori. Krievija Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā investējusi 172 898 568 LVL[3].

Lielākie KF investori Latvijā[4]

• TRANSŅEFTEPRODUKT AO – 36.55 MLVL (34 % SIA "LatRosTrans" akciju, darbojas cauruļvadu transporta, tvaika un karstā ūdens piegāžu jomā);
• Maskavas pilsētas īpašuma departaments – 20.09 MLVL (92.55 % AS "Amo Plant" Krievijas automašīnu ražotāja ZIL meitas uzņēmums);
• GAZPROM – 13.57 MLVL (34 % a/s "Latvijas Gāze" akciju, darbojas gāzes ražošanas, gāzveida kurināmā sadales pa gāzes vadiem un mazumtirdzniecības jomās);
• AAS "Maskavas banka" – 10.82 MLVL (99.87 % a/s "Latvijas Biznesa banka" akciju, darbojas naudas starpniecības jomā);
• Moskovskij Delovoj Mir Akciju Komercbanka – 8.20 MLVL (100 % a/s "Latvijas Tirdzniecības Banka");
• Šeflers Jurijs – 7.90 MLVL (100 % SIA "Meierovica 35" akciju, darbojas apmešanās vietu nodrošinājuma jomā).           

---

[1] LR Centrālās statistikas pārvaldes dati

[2] Latvijas Bankas dati

NB! Latvijas Bankas statistikā attiecībā uz Latvijas tiešajām investīcijām ārvalstīs tiek uzrādīti atlikumi, kuru apjoms vismaz viena perioda beigās pārsniedz 0.1 MLVL, savukārt attiecībā uz ārvalstu investīcijām Latvijā tiek uzrādīti apjomi, kuri sasniedz vismaz 1 MLVL.

[3] Lursoft dati

[4] Lursoft statistika uz 08.01.2010 pēc UR datiem

Svarīgāko vizīšu, tikšanos hronoloģija

2009. gadā

5.marts – Maskavā notika Latvijas un Krievijas Ārlietu ministriju konsultācijas.

25.jūnijs - Sanktpēterburgā notika Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju Latvijas ekonomikas ministra Arta Kampara un Krievijas transporta ministra Igora Ļevitina tikšanās, kuras laikā līdzpriekšsēdētāji vienojās nākamo SVK sēdi rīkot 29.jūlijā Rīgā.

29.jūlijā – Starpvaldību komisijas 3. sēde Rīgā.

9.septembris – Jauktās komisijas par apbedījumu statusa līguma izpildi līdzpriekšsēdētāju tikšanās. Rīga

23.septembris – Latvijas un Krievijas robežas demarkācijas komisijas sēde, Daugavpils. 
 

2008. gadā

12.februāris - Jaunais Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs akreditējās pie Valsts prezidenta Valda Zatlera.

18.-20.februāris - Latvijas kultūras ministres Helēnas Demakovas darba vizīte Krievijā "Latvijas kultūras dienu Krievijā" ietvaros. 

27.februāris - Rīgā notika Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas darba grupas Par humanitāro sadarbību 2.sēde.

8.aprīlis – Rīgā notika  Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas darba grupas Par ekonomisko sadarbību 2.sēde.

4.jūnijs – BJVP samita ietvaros Latvijas Ministru prezidents Ivars Godmanis tikās ar Krievijas valdības pirmo vicepremjeru Igoru Šuvalovu. Puses pārrunāja Latvijas un Krievijas divpusējo attiecību aktualitātes.

7.jūlijs – Maskavā notika Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas (SVK) līdzpriekšsēdētāju Latvijas finanšu ministra Ata Slaktera un Krievijas transporta ministra Igora Ļevitina tikšanās. Tikšanās laikā puses vienojās organizēt nākamo SVK sēdi š.g. septembrī Krievijā.

23.okrobris - notika ārlietu ministra Māra Riekstiņa darba vizīte Krievijas Federācijā. Tās laikā ārlietu ministrs tikās ar Krievijas Federācijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu (Сергей Лавров), lai turpinātu dialogu par abām pusēm būtiskiem jautājumiem. Tikšanās ietvaros ārlietu ministri pārrunāja divpusējās sadarbības jautājumus, kā arī apmainījās viedokļiem par starptautiskās politikas aktualitātēm, tostarp situāciju Gruzijā.   

11.novembris - notika Latvijas - Krievijas Starpvaldību komisijas sēde Maskavā. Tās laikā tika pārrunātas turpmākās sadarbības iespējas par pārvietoto kultūras un vēstures mantojumu, robežu šķērsošanās problēmas, kā arī iespējas papildināt līgumu bāzi.

9.decembris – ārlietu ministrs Māris Riekstiņš piedalījās Viņa Svētības Maskavas un visas Krievzemes Visusvētīgā Patriarha Aleksija II bēru dievkalpojumā Maskavā.

19.-23.decembris - notika Krievijas Federācijas Revīzijas palātas priekšsēdētāja Sergeja Stepašina oficiālā vizīte Latvijā.

 

Svarīgāko vizīšu, tikšanos hronoloģija: 2004-2007

 

---

Latvijas - Krievijas robežlīgums

Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgums par Latvijas un Krievijas valsts robežu (27.03.2007.)

Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas apraksts (1.pielikums līgumam)

Rīkojums par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projekta par Latvijas un Krievijas valsts robežu parakstīšanu

Miera līgums starp Latviju un Krieviju (1920.gada 11.augustā)