Latvija veido attiecības ar Krieviju, balstoties uz starptautisko tiesību normām un ievērojot vienu no savām ārpolitiskajām prioritātēm - labu attiecību uzturēšanu ar kaimiņvalstīm. Latvijas - Krievijas attiecības Latvija redz kā konstruktīvu dialogu gan divpusējās, gan daudzpusējās sadarbības kontekstā.

Divpusējās attiecības ar Krievijas Federāciju Latvija īsteno šādos sadarbības līmeņos:

• politiskais dialogs - oficiālo amatpersonu mērķtiecīgu tikšanos veicināšana;
• sadarbība starp ministrijām un citām valstiskajām institūcijām;
• reģionālā un pārrobežu sadarbība.

Latvijas - Krievijas līgumtiesisko bāzi veido 30 starpvaldību līgumi. Parakstīšanai tiek gatavoti vairāki Latvijas un Krievijas starpvalstu līgumi. Šo līgumu parakstīšana ļautu ievērojami aktivizēt jau pastāvošo starpvalstu sadarbību kvalitatīvi jaunā līmenī. Starp pašreizējām prioritātēm divpusējās attiecībās minamas: līgumu bāzes papildināšana un Starpvaldību komisijas (SVK) lēmumu pilnvērtīga realizēšana.

Bez tam, Latvija savas intereses attiecībās ar Krieviju realizē arī ES un Krievijas attiecību ietvaros, aktīvi piedaloties attiecīgo ES institūciju darbā, risinot konkrētus jautājumus un formulējot kopīgu attiecību stratēģiju.

No diplomātisko attiecību vēstures

1920. gada 11. augustā Latvijas Republika un Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika noslēdza miera līgumu. Tā 14. pants paredzēja diplomātisko un konsulāro sakaru nodibināšanu starp līdzējām pusēm tūlīt pēc miera līguma ratifikācijas.

Latvijas sūtniecība Krievijā

Pirmais Latvijas Republikas diplomātiskais pārstāvis - sūtnis Padomju Krievijā bija Jānis Vesmanis, kurš Krievijas pusei iesniedza akreditācijas vēstuli 1920. gada 2. novembrī. Latvijas sūtniecība atradās Maskavā  līdz 1940. g.

Latvijas konsulārās pārstāvniecības Krievijā

Pilsoņu kara laikā 1919. un 1920. gadā Blagoveščenskā un Murmanskā sāka darbu Latvijas konsulārās pārstāvniecības Krievijā. Konsulārās funkcijas veica arī Latvijas Pagaidu valdības pārstāvji: Ziemeļkrievijā - Alfreds Ikners (Arhangeļskā), Dienvidkrievijā - Kristaps Bahmanis (Kijevā) un Rūdolfs Liepiņš (Donā un Kubaņā). No 1919.gada jūnija līdz 1920.gada oktobrim Sibīrijā un Urālos (Vladivostokā) darbojās Latvijas diplomātiskais pārstāvis Jānis Mazpolis.

Pēc miera līguma noslēgšanas Padomju Krievijā (no 1922.g. decembra - PSRS) darbojās šādas Latvijas konsulārās pārstāvniecības:

• Maskavā - ģenerālkonsulāts (1920.g. - 1923.g.)
• Petrogradā (no 1924.g. - Ļeņingrada):
• ģenerālkonsulāts (1924.g. - 1932.g.; 1937.g. - 1938.g.)
• konsulāts (1920.g. - 1924.g.; 1932.g. - 1937.g.)
• Ņižņijnovgorodā - konsulāts (1920.g. - 1921.g.)
• Omskā - konsulāts (1921.g. - 1923.g.)
• Vitebskā - konsulāts (1925.g. - 1932.g.)
• Vladivostokā - konsulārā aģentūra (1920.g. - 1923.g.)

Krievijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības Latvijā

Pirmais Padomju Krievijas pilnvarotais pārstāvis Latvijā Jakovs Gaņeckis akreditējās 1920.gada 1.oktobrī.

PSRS konsulārās pārstāvniecības Latvijā darbojās:

• Rīgā - ģenerālkonsulāts (1925.g. - 1934.g.)
• konsulāts (1938.g.)
• Daugavpilī - konsulāts (1923.g. - 1932.g.)
• Liepājā - konsulāts (1923.g. - 1932.g.)

1991.gada 24.augustā Krievijas Federācija atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu un 4. oktobrī Latvija un Krievija atjaunoja diplomātiskās attiecības.

Diplomātiskās attiecības šodien

Pašreizējais Krievijas Federācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Aleksandrs Vešņakovs iesniedza akreditācijas vēstuli Latvijas Republikas prezidentam Valdim Zatleram 2008.gada 12.februārī. Savukārt 2005.gada 20.aprīlī vēstnieks A.Teikmanis iesniedza akreditācijas rakstu prezidentam V.Putinam.

Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības Krievijā:

• Maskavā - vēstniecība
• Sanktpēterburgā - ģenerālkonsulāts
• Pleskavā - konsulāts
• Kaļiņingradā - LR vēstniecības Krievijā Konsulārās nodaļas kanceleja. Tā tika oficiāli atklāta 2007.gada 15.februārī, bet vīzas sāka izsniegt jau 2006.gada 15.decembrī.

Krievijas Federācijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības Latvijā:

• Rīgā - vēstniecība
• Daugavpilī - ģenerālkonsulāts
• Liepājā - ģenerālkonsulāts
   

Latvijas ekonomiskās attiecības ar Krieviju

STATISTIKA

Tirdzniecība ^[1]

2008.gada pusgads

•  Eksports

1. Lietuva – 716 999 556 USD jeb 16,24 % no kopējā Latvijas eksporta

2. Igaunija– 555 159 796 USD jeb 12.56 %

3. Krievija – 480 358 860 USD 10,84 %

4. Vācija – 383 000 765 USD jeb 8,68 %

5. Zviedrija – 320 003 738 USD jeb 7,26 %

• Imports

1. Lietuva 1 138 768 964 USD jeb 25,80 % no kopējā importa Latvijā

2. Vācija – 974 034 969 USD jeb 22,03 %

3. Krievija – 801 879 611 USD jeb 18,20 %

4. Igaunija – 512 746 911 USD jeb 11,62 %

5. Polija – 477 554 305 USD jeb 10.82 %

Latvijai 2008.gada 2.ceturksnī ir negatīva tirdzniecības bilance – 321 520 751 USD apmērā (2007. gadā – 521 184 999 USD apmērā).

Galvenās eksporta preces uz Krieviju sadalījumā pa preču veidiem 2008. gada 2.ceturksnī (USD)

Preču Veids	USD	% no kopējā eksporta
Kopā	480 358 860	100 %
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas - pultis, paneļi, konsoles, galdi, skapji un citas pamatnes, kas aprīkotas ar divām vai vairākām elektrovadības vai elektrības sadales iekārtām – 15.23 % - elektromotori un elektroģeneratori – 7.92%	101 021 863	21.03%
Pārtikas rūpniecības produkti - stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri – 28.94% - vīns – 28.33%	94 670 871	19.71%
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija - medikamenti – 69.02%	67 855 888	14.13%
Metāli un to izstrādājumi - dzelzs un neleģētā tērauda stieņi – 65.30%	42 975 769	8.95%
Transporta līdzekļi - piekabes, puspiekabes; citādi transporta līdzekļi bez mehāniskās piedziņas – 43.70%	32 679 396	6.80%
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi	25 884 209	5.39%
Minerālie produkti	23 893 999	4.97%
Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi	22 194 477	4.62%
Augu valsts produkti	21 264 967	4.43%
Dzīvnieki un lopkopības produkcija	11 399 001	2.37%
Dažādas rūpniecības preces	8 406 990	1.75%
Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi	7 953 074	1.66%
Koksne un tās izstrādājumi	7 736 603	1.61%
Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons	6 628 475	1.38%
Optiskās ierīces un aparāti (iesk. Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti	2 532 137	0.53%
Dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, dārgmetāli un metāli, kas plaķēti ar dārgmetālu un to izstrādājumi	1 462 748	0.30%
Jēlādas, ādas, kažokādas un izstrādājumi no tām	1 167 202	0.24%
Apavi, cepures, lietussargi un citi priekšmeti	428 397	0.09%
Tauki un eļļa	112 642	0.02%
Ieroči un munīcija	80 789	0.02%

Galvenās importa preces no Krievijas sadalījumā pa preču veidiem 2008. gada 2.ceturksnī (USD)

Preču Veids	USD	% no kopējā importa
Kopā	801 879 611	100 %
Minerālie produkti - naftas gāzes un citādi gāzveida ogļūdeņraži – 64.68% - naftas eļļas – 23.52 %	401900918	50.12%
Metāli un to izstrādājumi - plakani dzelzs vai neleģētā tērauda velmējumi – 44.76%	191276364	23.85%
Koksne un tās izstrādājumi - garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli – 46.58%	52061050	6.49%
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija - minerālie vai ķīmiskie mēslošanas līdzekļi – 47.46%	41252438	5.14%
Pārtikas rūpniecības produkti - stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri – 59.19%	25756605	3.21%
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas	20700978	2.58%
Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons	13942743	1.74%
Transporta līdzekļi	13303838	1.66%
Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi	11626397	1.45%
Augu valsts produkti	7814016	0.97%
Dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, dārgmetāli un metāli, kas plaķēti ar dārgmetālu un to izstrādājumi	7431239	0.93%
Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi	5661062	0.71%
Dažādas rūpniecības preces	4039325	0.50%
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi	3449339	0.43%
Optiskās ierīces un aparāti (iesk. Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti	1129624	0.14%
Apavi, cepures, lietussargi un citi priekšmeti	215902	0.03%
Ieroči un munīcija	196537	0.02%
Tauki un eļļa	79125	0.01%
Jēlādas, ādas, kažokādas un izstrādājumi no tām	25641	0.00%
Mākslas un antikvārie priekšmeti	9659	0.00%
Dzīvnieki un lopkopības produkcija	6811	0.00%

Latvijas un Krievijas tirdzniecības dinamika laika posmā no 1999. līdz 2008.gada 2.ceturksnim (USD)

Pēdējos divos gados eksports uz Krieviju pieaudzis 3 reizes, imports – divkāršojies.

Investīcijas 

2008.gada I. ceturkšņa beigās uzkrātās tiešās Krievijas Federācijas investīcijas Latvijā (atlikumi) bija 246.5 milj. LVL, savukārt Latvijas uzkrātās tiešās investīcijas Krievijā – 41.5 milj. LVL^[2].

Uz 2008.gada 21.augustu LR Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 2198 Latvijas-Krievijas kopuzņēmumi. Krievija Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā investējusi 123 204 639 LVL ^[3].

Lielākie KF investori Latvijā ^[4]

• TRANSŅEFTEPRODUKT AO – 36.550 MLVL (34 % SIA "LatRosTrans" akciju, darbojas cauruļvadu transporta, tvaika un karstā ūdens piegāžu jomā);
• GAZPROM – 13.566 MLVL (34 % a/s "Latvijas Gāze" akciju, darbojas gāzes ražošanas, gāzveida kurināmā sadales pa gāzes vadiem un mazumtirdzniecības jomās);
• AAS "Maskavas banka" – 10.816 MLVL (99.87 % a/s "Latvijas Biznesa banka" akciju, darbojas naudas starpniecības jomā);
• Moskovskij Delovoj Mir Akciju Komercbanka – 8.200 MLVL (100 % a/s "Latvijas Tirdzniecības Banka");
• Šeflers Jurijs – 7.909 MLVL (100 % SIA "Meierovica 35" akciju, darbojas apmešanās vietu nodrošinājuma jomā).   

[1] LR Centrālās statistikas pārvaldes dati

[2] Latvijas Bankas dati

NB! Latvijas Bankas statistikā attiecībā uz Latvijas tiešajām investīcijām ārvalstīs tiek uzrādīti atlikumi, kuru apjoms vismaz viena perioda beigās pārsniedz 0.1 MLVL, savukārt attiecībā uz ārvalstu investīcijām Latvijā tiek uzrādīti apjomi, kuri sasniedz vismaz 1 MLVL.

[3] Lursoft dati

[4] Lursoft statistika uz 22.05.2008 pēc UR datiem

Svarīgāko vizīšu, tikšanos hronoloģija 2008. gadā:

12.februāris - Jaunais Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs akreditējās pie Valsts prezidenta Valda Zatlera.

18.-20.februāris - Latvijas kultūras ministres Helēnas Demakovas darba vizīte Krievijā "Latvijas kultūras dienu Krievijā" ietvaros. 

27.februāris - Rīgā notika Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas darba grupas Par humanitāro sadarbību 2.sēde.

8.aprīlis – Rīgā notika  Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas darba grupas Par ekonomisko sadarbību 2.sēde.

4.jūnijs – BJVP samita ietvaros Latvijas Ministru prezidents Ivars Godmanis tikās ar Krievijas valdības pirmo vicepremjeru Igoru Šuvalovu. Puses pārrunāja Latvijas un Krievijas divpusējo attiecību aktualitātes.

7.jūlijs – Maskavā notika Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas (SVK) līdzpriekšsēdētāju Latvijas finanšu ministra Ata Slaktera un Krievijas transporta ministra Igora Ļevitina tikšanās. Tikšanās laikā puses vienojās organizēt nākamo SVK sēdi š.g. septembrī Krievijā.

23.okrobris - notika ārlietu ministra Māra Riekstiņa darba vizīte Krievijas Federācijā. Tās laikā ārlietu ministrs tikās ar Krievijas Federācijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu (Сергей Лавров), lai turpinātu dialogu par abām pusēm būtiskiem jautājumiem. Tikšanās ietvaros ārlietu ministri pārrunāja divpusējās sadarbības jautājumus, kā arī apmainījās viedokļiem par starptautiskās politikas aktualitātēm, tostarp situāciju Gruzijā.   

11.novembris - notika Latvijas - Krievijas Starpvaldību komisijas sēde Maskavā. Tās laikā tika pārrunātas turpmākās sadarbības iespējas par pārvietoto kultūras un vēstures mantojumu, robežu šķērsošanās problēmas, kā arī iespējas papildināt līgumu bāzi.

Svarīgāko vizīšu, tikšanos hronoloģija 2007. gadā:

15. februāris - vēstniecības Konsulārās nodaļas Kancelejas atklāšana Kaļiņingradā, atklāšanā piedalījās Ārlietu ministrijas Valsts sekretārs Normans Penke un Ekonomikas ministrijas Valsts sekretārs Kaspars Gerhards.

23. marts - Latvijas - Krievijas starpvaldību komisijas (SVK) līdzpriekšsēdētāju, Latvijas Finanšu ministra O. Spurdziņa un Krievijas Transporta ministra  I. Ļevitina, tikšanās Maskavā. Tikšanās laikā tika panākta vienošanās par SVK sēdes rīkošanu Rīgā un par divu SVK darba grupu izveidi (Par humanitāro sadarbību un Par ekonomisko sadarbību).

26. - 28. marts - Latvijas Ministru prezidenta A. Kalvīša darba vizīte Krievijā. Vizītes ietvaros tika parakstīts Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgums par Latvijas un Krievijas valsts robežu.

3.maijs - Maskavā notika Latvijas - Krievijas Ārlietu ministriju konsultācijas par drošības politikas jautājumiem.

28.-29. maijs - Rīgā notika reģionālā sakaru ministru sanāksme, no Krievijas puses piedalījās sakaru ministrs  L. Reimans.

12. jūnijs - Latvijas un Krievijas ārlietu ministru A.Pabrika un S.Lavrova tikšanās Malmē, BJVP sanāksmes ietvaros.

12.-15. jūnijs - Krievijas Federācijas Valsts Domes deputātu sadarbības grupas ar Latvijas Republikas Saeimu delegācijas vizīte Latvijā. 

26. jūnijs - Latvijas - Krievijas pastāvīgās administratīvās darba grupas muitas jautājumos sanāksme Terehovā, Krievijā.

05. jūlijs - Latvijas - Krievijas SVK darba grupas Par humanitāro sadarbību sēde Maskavā.

06. jūlijs - Latvijas - Krievijas SVK darba grupas Par ekonomisko sadarbību sēde Maskavā.

16.-19. jūlijs - Krievijas Revīzijas palātas pārstāvju tikšanās ar Latvijas Valsts kontrolieri I.Sudrabu Rīgā.

20. jūlijs - Latvijas - Krievijas SVK sēde Rīgā. Tās laikā tika pārrunāti virkne svarīgu jautājumu, papildus tika izveidota SVK darba grupa Par sadarbību transporta jomā.

11.-15.septembris - Latvijas Tieslietu ministra G.Bērziņa vizīte Krasnojarskas novadā, kuras laikā notika tikšanās ar apgabalā dzīvojošiem latviešiem un vietējās varas pārstāvjiem.

7.-10. oktobris - Krievijas Federālā muitas dienesta vadītāja A. Beļaņinova vizīte Latvijā. Vizītes laikā tika apspriesti muitas kontroles punktu infrastruktūras modernizācijas un paplašināšanas plāni.

29.septembris - 3.oktobris - Svētā kņaza Aleksandra Ņevska svēto pīšļu izstādīšana Rīgā. Tās ietvaros 29.septembrī notika Taškentas un Vidusāzijas metropolīta Vladimira tikšanās ar Latvijas prezidentu V.Zatleru un Ministru prezidentu A.Kalvīti. A.Kalvītis tikās arī ar Krievijas kultūras ministru A. Sokolovu.

20. - 23.septembris - Pasākums "Rīgas dienas Sankt-Pēterburgā".

17. oktobris - Maskavā atklāj "Latvijas kultūras dienas Krievijā". 

27. - 29. novembris - Krievijas Revīzijas palātas priekšsēdētāja S.Stepašina vizīte Rīgā.

3. decembris - Maskavā tika parakstīta Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanās par sadarbību pētnieciskā reaktora apstarotās kodoldegvielas ievešanai Krievijas Federācijā. No Latvijas puses vienošanos parakstīja vides ministrs Raimonds Vējonis, no Krievijas puses - Krievijas Federālās Atomenerģijas aģentūras vadītājs Sergejs Kirijenko.

17. - 18.decembris - Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova vizīte Latvijā. Vizītes laikā tika parakstīts Latvijas un Krievijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā un Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanās par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā. Latvijas ārlietu ministrs M.Riekstiņš un Krievijas ārlietu ministrs S.Lavrovs  apmainījās ar ratifikācijas rakstiem par Latvijas un Krievijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu. Vizītes ietvaros Krievijas ārlietu ministrs tikās arī ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru un Latvijas Republikas Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti.

20. decembris - Latvijas - Krievijas SVK darba grupas Par sadarbību transporta jomā tikšanās.

Svarīgāko vizīšu, tikšanos hronoloģija 2006., 2005. un 2004. gadā

Latvijas - Krievijas robežlīgums

Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgums par Latvijas un Krievijas valsts robežu (27.03.2007.)

Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas apraksts (1.pielikums līgumam)

Rīkojums par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projekta par Latvijas un Krievijas valsts robežu parakstīšanu

Miera līgums starp Latviju un Krieviju (1920.gada 11.augustā) 

[1] LR Centrālās statistikas pārvaldes dati

[2] Latvijas Bankas dati

NB! Latvijas Bankas statistikā attiecībā uz Latvijas tiešajām investīcijām ārvalstīs tiek uzrādīti atlikumi, kuru apjoms vismaz viena perioda beigās pārsniedz 0.1 MLVL, savukārt attiecībā uz ārvalstu investīcijām Latvijā tiek uzrādīti apjomi, kuri sasniedz vismaz 1 MLVL.

[3] Lursoft dati

[4] Lursoft statistika uz 26.02.2008 pēc UR datiem