Latvijas Republikas un Kolumbijas Republikas attiecības
Kolumbija (spāniski: República de Colombia) attiecības ir draudzīgas un konstruktīvas, tomēr to padziļināšanos ir kavējis lielais ģeogrāfiskais attālums.
Iestājoties Eiropas Savienībā, Latvija pievienojās Eiropas Savienības sadarbības dialogam ar Kolumbiju, kas notiek Eiropas Savienības un Andu kopienas dialoga ietvaros.
- Diplomātisko attiecību vēsture
- Parlamentārā sadarbība
- Sadarbība ekonomikā
- Īsa informācija par Kolumbiju
- Sadarbība kultūras jomā
- Sadarbība izglītības jomā
- Informācijas avoti
| DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE |
Kolumbija atzina Latvijas valsts neatkarību 1922. gada 8. jūlijā un Latvijas valsts atjaunošanu 1991. gada 6. septembrī. Kolumbija nekad nav atzinusi Latvijas inkorporāciju Padomju Savienībā 1940. gadā. Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Kolumbiju nodibinātas 1995. gada 19. jūlijā.
Pirmā Kolumbijas vēstniece Dorija Sančesa de Vetzela (Dory Sánchez de Wetzel) Latvijā bija akreditēta no 2003. gada 30. septembra līdz 2006. gada 3. augustam. No 2007. gada 4. Septembra līdz 2011.gada augustam Latvijā bija akreditēts Kolumbijas vēstnieks Horhe Alberto Barantess Ujoa (Jorge Alberto Barrantes Ulloa) ar rezidenci Varšavā, Polijā. 2013. gada 30. aprīlī Latvijā akreditējās jaunā Kolumbijas vēstniece Latvijā ar rezidenci Polijā Viktorija Gonzaleza - Ariza (Victoria Gonzalez Ariza)
Kopš 2006.gada Kolumbijā ir nozīmēta Latvijas goda konsule Marta Arango (Marta Cristina Arango Echavarria), bet 2005. gada 7. jūlijā tika atklāts Kolumbijas Republikas Goda konsulāts Latvijā ar goda konsulu Robertu Bindi.
2013. gada 17. – 20. Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis politisko konsultāciju ietvaros atradās vizītē Kolumbijā un tikās ar Kolumbijas ārlietu viceministri Moniku Lanzeta Mutis, Ārējās tirdzniecības viceministru Gabrielu Andre Duke Mildenbergu (Gabriel Andre Duque Mildenberg), Finanšu viceministri Karolinu Soto Lozadu (Carolina Soto Lozada), Kultūras viceministri Mariju Klaudiju Lopesu Sorano (María Claudia López Sorzano), Kolumbijas Kongresa senatori, Senāta otrās pastāvīgās konstitucionālās komisijas prezidenti Mirjamu Alisiju Paredes Agirri (Myriam Alicia Paredes Aguirre), kā arī Kolumbijas Satiksmes ministra vietnieku Havjēru Hernandesu (Javier Hernandez).
2013. gada 4. martā Latviju apmeklēja Kolumbijas ārlietu viceministre Monika Lanzeta Mutis (Monica Lanzeta Mutis) un tikās ar Saeimas priekšsēdētāja biedru I.Lībiņu- Engeri, Saeimas ārlietu komisijas vadītāju O. Kalniņu, Saeimas sadarbības grupas ar Kolumbiju vadītāju S. Potapkinu, ārlietu ministru E. Rinkēviču, valsts sekretāru A. Teikmani, Ekonomisko un divpusējo attiecību direkcijas vadītāju J. Mažeiku.
2006. gada 31. janvārī un 1. februārī oficiālā vizītē Latvijā ieradās Kolumbijas Republikas ārlietu ministre Korolina Barko (Carolina Barco). Oficiālajā delegācijā ministri pavadīja Kolumbijas Republikas vēstniece Latvijā Dorija Sančesa de Vetcela (Dory Sánchez de Wetzel), Kolumbijas ārlietu ministrijas Eiropas lietu direktors Hose Renato Salasars (Jose Renato Salazar), kā arī Kolumbijas Goda konsuls Latvijā Roberts Binde. Šī bija pirmā augsta līmeņa tikšanās ar Kolumbijas valdības amatpersonu Latvijas vēsturē.
| PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA |
2012.gada 30.janvārī Saeimā tika nodibināta deputātu grupa sadarbībai ar Kolumbijas parlamentu.
| SADARBĪBA EKONOMIKĀ |
Preču tirdzniecība 2012.g.
· Pēc kopējā preču tirdzniecības apgrozījuma Kolumbija ar 1,50 MEUR ieņem 95.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū.
· Kopējais preču tirdzniecības apgrozījums ar Kolumbiju ir palielinājies par 60,9% jeb 567 668 EUR salīdzinājumā ar 2011.g. atbilstošo periodu.
· Preču eksporta apjoms uz Kolumbiju ir palielinājies par 72,9% jeb 573 775 EUR salīdzinājumā ar 2011.g. atbilstošo periodu.
· Preču importa apjoms no Kolumbijas ir samazinājies par 4,2% jeb 6 107 EUR salīdzinājumā ar 2011.g. atbilstošo periodu.
· Latvijai ar Kolumbiju ir pozitīvā preču tirdzniecības bilance 1,22 MEUR apmērā.
· Latvijas galvenās eksporta preču grupas ir dažādas rūpniecības preces (42%), mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (35%) un minerālie produkti (20%).
· Latvijas galvenās importa preču grupas ir tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (63%), akmens, ģipša, cementa, stikla un keramikas izstrādājumi (13%), pārtikas rūpniecības produkti (7%).
Pakalpojumu tirdzniecība 2012.g.
· Pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Kolumbiju sasniedz 62 tūkst. EUR (eksports – 3 tūkst. EUR, imports – 59 tūkst. EUR).
· Latvijai ar Kolumbiju ir negatīva pakalpojumu tirdzniecības bilance 56 tūkst. EUR apmērā.
· Latvija uz Kolumbiju eksportēja autotransporta pārvadājumu pakalpojumus (3 tūkst. EUR);
· Latvijas no Kolumbijas importēja pakalpojumus, kas saistīti ar braucieniem (17 tūkst. EUR), jūras un gaisa pārvadājumu pakalpojumus (8 tūkst. EUR) un citus pakalpojumus (34 tūkst. EUR).
2012.gadā
Preču eksports:
1. Lietuva – 1 395 858 418 EUR jeb 15,37% no kopējā Latvijas eksporta
2. Krievija – 1 128 859 072 EUR jeb 12,43%
3. Igaunija – 1 083 981 894 EUR jeb 11,94%
4. Vācija – 672 479 134 EUR jeb 7,40%
5. Polija – 553 745 677 EUR jeb 6,10%
.....
93. Kolumbija – 1 361 057 EUR jeb 0,01%
Preču imports:
1. Lietuva – 2 198 085 568 EUR jeb 19,88% no kopējā importa Latvijā
2. Vācija – 1 187 619 516 EUR jeb 10,74%
3. Krievija – 1 178 570 307 EUR jeb 10,66%
4. Polija – 889 765 567 EUR jeb 8,05%
5. Igaunija – 784 341 809 EUR jeb 7,09%
.....
83. Kolumbija – 138 652 EUR jeb 0,001%
Latvijas un Kolumbijas tirdzniecības dinamika laika posmā no 2005.gada līdz 2012.gadam, EUR
|
Gads |
Eksports |
Imports |
|
2004 |
2 062 123 |
170 907 |
|
2005 |
2 450 409 |
508 177 |
|
2006 |
1 752 795 |
1 559 981 |
|
2007 |
1 373 471 |
2 564 735 |
|
2008 |
968 661 |
1 709 336 |
|
2009 |
1 016 427 |
92 067 |
|
2010 |
1 009 481 |
63 753 |
|
2011 |
1 095 729 |
203 074 |
|
2011 |
787 282 |
144 759 |
|
2012 |
1 361 057 |
138 652 |
Galvenās eksporta preces uz Kolumbiju sadalījumā pa preču veidiem 2012.gadā
Preču veids |
EUR |
Īpatsvars no kopējā eksporta |
Kopā |
1 361 057 |
100% |
|
Dažādas rūpniecības preces Izstrādājumi saviesīgām spēlēm, galda vai istabas spēles – 100% |
570 497 |
41,92% |
|
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas Telefona aparāti – 60% Daļas un piederumi – 21% |
481 760 |
35,40% |
|
Minerālie produkti Aglomerēta un neaglomerēta kūdra – 91% |
274 967 |
20,20% |
|
Optiskās ierīces un aparāti (iesk. medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti |
15 618 |
1,15% |
|
Citi produkti |
18 215 |
1,34% |
Galvenās importa preces no Kolumbijas sadalījumā pa preču veidiem 2012.gadā
Preču veids |
EUR |
Īpatsvars no kopējā eksporta |
Kopā |
138 652 |
100% |
|
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi Tills un citas tīkla drānas – 64% Trikotāžas cimdi – 18% Trikotāžas drānas, ne platākas par 30 cm – 18% |
87 877 |
63,38% |
|
Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi Stikla galda un virtuves trauki, tualetes un kancelejas piederumi – 100% |
17 834 |
12,86% |
|
Dažādas rūpniecības preces Apstrādāti augu vai minerālu materiāli griešanai un izstrādājumi no šiem materiāliem – 46% Apstrādāts kauls, bruņurupuča bruņas, ragi, koraļļi, perlamutrs – 41% Izstrādājumi saviesīgām spēlēm, galda vai istabas spēles – 13% |
9 905 |
7,14% |
|
Pārtikas rūpniecības produkti |
9 333 |
6,73% |
|
Minerālie produkti |
5 230 |
3,77% |
|
Optiskās ierīces un aparāti (iesk. medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti |
5 026 |
3,62% |
|
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas |
2 731 |
1,97% |
|
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija |
716 |
0,52% |
Investīcijas (avots: Latvijas Banka, Lursoft)
2012.gada IV ceturkšņa beigās Kolumbijas tiešo investīciju atlikumi Latvijā nav reģistrēti, tāpat nav reģistrēti arī Kolumbijas tiešo investīciju atlikumi Kolumbijā.
(Avots: Latvijas Banka).
2013.g. 2.aprīlī Kolumbijas investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos sasniedza
6 000 LVL (105.vieta). Latvijas Uzņēmumu reģistrā reģistrēti 3 uzņēmumi ar Kolumbijas kapitālu.
(Avots: Lursoft datu bāze)
Kolumbijas investori:
1. Higuera Garzon Esperanza – investīcijas 2 000 LVL (100% kapitāla daļu SIA „Spāņu Valodas Centrs”, darbības joma – izglītība);
2. Nino Munevar Roberto – investīcijas 2 000 LVL (100% kapitāla daļu SIA „Sector”, darbības joma – inženiertehniskie pakalpojumi);
3. Walteros Robayo Jose Gabriel – investīcijas 2 000 LVL (100% kapitāla daļu SIA „Elite Business”; 100% kapitāla daļu SIA „4U Holding Group” darbības joma – nav norādīta)
2012.g. uz Kolumbiju eksportēja:
- SIA „Euro DK” (elektronisko ierīču, telekomunikāciju iekārtu un to daļu vairumtirdzniecība)
- SIA „Mikrotīkls” (datoru un perifēro iekārtu ražošana)
- SIA „Pindstrup Latvia” (kūdras ieguve)
- SIA „Silu Kudra” (minerālmēslu un slāpekļa savienojumu ražošana)
- SIA „Latvia Oil Service” (degvielas, cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirdzniecība)
- SIA „Lemis Baltic” (mērīšanas, pārbaudes, izmēģināšanas un navigācijas instrumentu un aparātu ražošana)
ĪSA INFORMĀCIJA PAR KOLUMBIJU
|
Platība |
1,14 miljoni km² |
|
Iedzīvotāju skaits |
43,6 miljoni (2006. gada jūlijs, trešā lielākā valsts Latīņamerikā) |
|
Galvaspilsēta |
Bogota |
|
Valsts valoda |
spāņu |
|
Reliģija |
Romas katoļu (91%) |
|
Valsts iekārta |
Demokrātiska Republika, neatkarīga kopš 1810. gada |
|
Nacionālā svētku diena |
Neatkarības diena - 20. jūlijs |
|
Naudas vienība |
Kolumbijas peso |
| SADARBĪBA KULTŪRAS JOMĀ |
Latvijas goda konsule Kolumbijā Marta Arango (Marta Arango) atzīmējot Latvijas Neatkarības 90. gada dienu 2008. gada 10.novembrī, Rosario universitātē Bogotā, kas ir otra vecākā universitāte Latīņamerikā, sniedza lekciju par Latvijas vēsturi, kultūru un cilvēkiem. Universitātes studenti un pasniedzēji izrādīja lielu ieinteresētību un uzdeva jautājumus par Latviju, tās vēsturi un kultūru.
2008. gada 27.martā viesnīcā Reval Latvija tika atklāta ceļojošā foto izstādi "Cita Amerika", kuru organizēja Latīņamerikas valstu goda konsuli Latvijā. Izstādē bija apskatāmas vairāk nekā 100 fotogrāfijas no Čīles, Brazīlijas, Ekvadoras, Kolumbijas, Meksikas un Urugvajas, kuras uzņēmuši gan pārstāvēto valstu fotogrāfi, gan arī Latvijas ceļotāji un fotogrāfi Latīņamerikā.
2008. gada martā Rīgas Jaunais Teātris piedalījās Teātra festivālā "XI Festival Iberoamericano de Teatro de Bogota", Bogotā, Kolumbija ar izrādi Garā dzīve
| SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS JOMĀ |
2004. gada 20.septembrī toreizējais ārlietu ministrs Artis Pabriks tikās ar Kolumbijas universitātes studentiem un Austrumeiropas un Centrāleiropas pētniecības centra (East Central European Center) pētniekiem. Viņš viesojās arī starptautiskajā studentu centrā International House, kurā viņš 90-to gadu beigās pavadīja vairāk kā gadu pēcdoktorantūras studijās kā prestižās ASV Fulbraita stipendijas ieguvējs.
| INFORMĀCIJAS AVOTI |
Līgumtiesiskā bāze
2006. gada 1. februārī tika parakstīts Saprašanās memorands starp ārlietu ministrijām par konsultāciju mehānisma izveidošanu abpusēji interesējošos jautājumos.
Eiropas Savienības – Kolumbijas attiecības
Lūdzam skatīt ES mājaslapā: http://eeas.europa.eu/colombia/index_en.htm
Informācijas ceļotājiem
Kopš 2008. gada 1. marta Latvijas pilsoņi bez vīzas var ieceļot un uzturēties Kolumbijā tūrisma nolūkos līdz pat 180 dienām gadā.
http://www.mfa.gov.lv/lv/KonsularaInformacija/celotajiem/bridinajumi/kolumbija/#kolumbija
Kontakti
