Latvijas un Kanādas draudzīgo attiecību pamatā ir sadarbība Eiroatlantiskajā telpā. Latviju un Kanādu vieno vēlme piedalīties demokrātijas stiprināšanā, ekonomiskajā un sociālajā attīstībā pasaulē. Kanāda ir atbalstījusi Eiropas Savienības un NATO paplašināšanos. Latvijas kā šo organizāciju dalībvalsts sadarbība ar Kanādu ir sekmīga gan parlamentārajā un valdības līmenī, gan akadēmisko, nevalstisko un profesionālo organizāciju līmenī. Latvijas un Kanādas divpusējās attiecības stiprina aktīvā Kanādas latviešu kopiena (apm. 21000), kuru pārstāv Latvijas Nacionālā Apvienība Kanādā (LNAK).
| DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE |
Kanāda kā Lielbritānijas domīnija Latvijas Republiku atzina 1921. gada 26. janvārī. Starpkaru periodā Latvijas intereses Kanādā pārstāvēja vairāki goda konsuli, bet Kanādu Latvijā - Lielbritānijas vēstniecība Rīgā.
Vēsturiski Kanāda nedz de facto, nedz de iure neatzina Latvijas pievienošanu PSRS. Kanāda bija arī viena no tā valstīm, kura aktīvi atbalstīja Krievijas karaspēka izvešanu no Baltijas valstīm, turklāt jau okupācijas laikā nosodīja padomju režīma politiku un atbalstīja Latviju ANO ietvaros.
1991. gada 26. augustā, pirmā no G-7 valstīm, Kanāda atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Latviju. Kopš 1991. gada beigām Rīgā darbojas Kanādas vēstniecības birojs, bet 1993. gada 3. jūnijā tika atvērta Kanādas vēstniecība Latvijā, kas pārstāv Kanādas intereses arī Lietuvā un Igaunijā. Kanādas vēstnieks rezidē Rīgā kopš 1999. gada 14. septembra.
Diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības
1994. gada novembrī tika atvērta Latvijas Republikas vēstniecība Otavā, kas bija pirmā Baltijas valstu vēstniecība Kanādā. Līdz tam no 1991. gada oktobra Kanādā darbojās LR Konsulāts Toronto, bet kopš 1992. gada Otavā Goda ģenerālkonsula Gunta Siliņa vadībā. Konsulāts beidza darbību līdz ar vēstniecības darba uzsākšanu.
Kanādā darbojas arī divi Latvijas goda konsulāti - goda konsuls Imants Rudolfs Purvs Toronto, Ontario provincē (no 2003. gada 19. jūnija; no 2001. gada janvāra līdz 2003. gada februārim šo posteni ieņēma Mārcis Ešmits) un goda konsuls Roberts Klaiše Monreālā (no 2004. gada 2. septembra), Kvebekā.
Latvijas vēstnieki Kanādā
| Mārtiņš Lācis* |
1994. gada - 1996. gadam |
| Georgs Andrejevs |
1996. gada - 1998. gadam |
| Jānis Lūsis |
1998. gada - 2002. gadam |
| Atis Sjanītis |
2003. gada - 2007. gadam |
| Marģers Krams |
2007. gada - 2011.gadam |
| Juris Audariņš |
2011. gada 19.septembra - šobrīd |
|
* pagaidu pilnvarotais lietvedis |
|
Kanādas vēstnieki Latvijā
| Maikls Filipss Michael Phillips* |
1991. gada -1995. gadam |
| Viljams Klārks William Clarke* |
1995. gada - 1999. gadam |
| Pīters Makkelars Peter McKellar |
1999. gada - 2002. gadam |
| Roberts Andrigo Robert Andrigo |
2002. gads - 2005. gadam |
| Klēra Pulēna Claire A. Poulin |
2005. gada - 2008. gadam |
| Skots Heteringtons Scott Heatherington |
2008. gada – 2011.gadam |
| Džons Morisons John Morrison |
2012.gada janvāra - šobrīd |
|
* rezidences vieta Stokholmā, Zviedrijā |
|
|
** pagaidu pilnvarotais lietvedis |
|
| SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS UN MILITĀRAJĀ JOMĀ |
Vienošanās memorands par sadarbību militārajā jomā starp Latvijas un Kanādu tika noslēgts jau 1998. gada 14. maijā Otavā, Kanādā.
Pašreizējais Kanādas militārais atašejs Latvijā ar rezidenci Varšavā ir pulkvedis Jim Petryk, kurš oficiāli tika akreditēts 2007.gada 6.oktobrī. 2008. gada vasarā tika akreditēts Latvijas militārais atašejs Kanādā un ASV pulkvedis Juris Bezzubovs.
Latvijas un Kanādas divpusējā sadarbība militārajā jomā galvenokārt tiek izvērsta 1995. gadā uzsāktās Militārās apmācības palīdzības programmas (MTAP) ietvaros. Uz šo brīdi MTAP ietvaros ir jau mācījušies ap 200 pārstāvjiem no dažādām Latvijas aizsardzības struktūrām.
Viens no šīs programmas pamatelementiem ir angļu un franču valodas apmācība, kas tiek organizēta militārajā valodu skolā Bordenā, un kurā regulāri zināšanas apgūst arī Latvijas aizsardzības institūciju pārstāvji. Līdz šim katru gadu programmā piedalījās 12 - 14 Latvijas militārpersonas.
Tāpat arī aktīva sadarbība noris ar Pērsona miera uzturēšanas centru (Pearson Peacekeeoing Centre), kas piedāvā kursus dažādās jomās (sabiedrisko attiecību, jūras spēku, personālpolitikas, militārās likumdošanas, tehnisko un inženierzinātņu speciālistu u.c.).
Kanāda ir stingri atbalstījusi jaunu dalībvalstu uzņemšanu NATO un 2003. gada 28. martā kļuva par pirmo valsti, kas pirmā ratificēja līgumu par Latvijas pievienošanos aliansei.
Jāatzīmē, ka Latvijai kopš 2006. gada 1. janvāra ir saistoša Otavas konvencija jeb Konvencija par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu, ko Kanāda ir aktīvi atbalstījusi.
Tirdzniecība 2011.gada 3.ceturksnī (avots: Centrālā statistikas pārvalde)
· Eksports:
1. Lietuva – 990 129 207 EUR jeb 16,87 % no kopējā Latvijas eksporta
2. Igaunija – 809 522 942 EUR jeb 13,80 %
3. Krievija – 642 673 279 EUR jeb 10,95 %
4. Vācija – 478 365 975 EUR jeb 8,15%
5. Zviedrija – 359 968 501 EUR jeb 6,13 %
...
48. Kanāda – 7 638 144 EUR jeb 0,13 %
· Imports:
1. Lietuva – 1 269 928 223 EUR jeb 18,17% no kopējā importa Latvijā
2. Vācija – 799132931 EUR jeb 11,43 %
3. Krievija – 685 618 438 EUR jeb 9,81%
4. Polija – 511 118 273 EUR jeb 7,31 %
5. Igaunija – 454 615 364 EUR jeb 6,50 %
...
47. Kanāda – 3 933 924 EUR jeb 0,06%
Galvenās eksporta preces uz Kanādu sadalījumā pa preču veidiem 2011.gada 3.ceturksnī
|
Preču veids |
EUR |
Īpatsvars no kopējā eksporta |
|
Kopā |
7 638 144 |
100% |
|
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas
Radiofonijas vai televīzijas raidaparatūra – 47,72% |
2 050 804 |
27,52% |
|
Pārtikas rūpniecības produkti
Stiprie alkoholiskie dzērieni – 91,44% |
1 398 638 |
18,77% |
|
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija
Dabiskie vai sintezētie hormoni, prostaglandīni, tromboksāni un leikotrīni – 30,81%
Heterocikliskie savienojumi, kas satur tikai slāpekļa heteroatomu(s) – 22,01%
Savienojumi ar amīnu funkcionālajām grupām – 21,13% |
1 143 399 |
15,35% |
|
Akmens, ģipša, cementa, stikla un keramikas izstrādājumi
Stikla šķiedras audumi un pavedieni – 99,68% |
763 504 |
10,25% |
|
Dažādas rūpniecības preces
Mēbeles un to daļas – 26,52%
Neklasificētas – 25,10%
Slotas, sukas, ar roku darbināmi mehāniskie bezmotora grīdas tīrītāji u.tml. – 21,89%
Sēdekļi un to daļas – 20,87% |
558 206 |
7,49% |
|
Optiskās ierīces un aparāti (iesk. Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti |
428 114 |
5,75% |
|
Transporta līdzekļi |
427 493 |
5,74% |
|
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi |
287 274 |
3,86% |
|
Minerālie produkti |
102 002 |
1,37% |
|
Apavi, cepures, lietussargi un citi priekšmeti |
76 080 |
1,02% |
|
Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi |
72 288 |
0,97% |
|
Koksne un tās izstrādājumi |
62 211 |
0,83% |
|
Metāli un to izstrādājumi |
42 091 |
0,56% |
|
Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons |
38 292 |
0,51% |
Galvenās importa preces no Kanādas sadalījumā pa preču veidiem 2010.gada 3.ceturksnī
|
Preču veids |
EUR |
Īpatsvars no kopējā importa |
|
Kopā |
3 933 924 |
100% |
|
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas
Skaņas un gaismas signalizācijas elektroiekārtas – 24,69%
Mašīnas sēklu, graudu vai kaltētu pākšu dārzeņu tīrīšanai, šķirošanai vai sijāšanai – 16,34% |
1 264 041 |
32,13% |
|
Pārtikas rūpniecības produkti
Izstrādājumi, kas izmantojami dzīvnieku barībā – 71,04% |
403 141 |
10,25% |
|
Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi
Dabiskie polimēri – 22,00%
Plātnes, loksnes, sloksnes, stieņi un fasonprofili no vulkanizēta kaučuka, izņemot cieto kaučuku – 21,78%
Citādas plastmasas plātnes, loksnes, plēves, folijas un lentes – 16,23%
Citādas plastmasas plātnes, loksnes, plēves, folijas un lentes – 16,05% |
342 406 |
8,70% |
|
Akmens, ģipša, cementa, stikla un keramikas izstrādājumi
Asfalta vai tamlīdzīga materiāla izstrādājumi – 56,44%
Akmens vai citu minerālvielu izstrādājumi – 20,85%
Stikla šķiedras audumi un pavedieni – 17,53% |
327 038 |
8,31% |
|
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija
Lietošanai gatavas saistvielas lietņu veidnēm un serdeņiem; ķīmijas rūpniecības ķīmiskie produkti un preparāti – 49,90%
Kosmētikas vai dekoratīvās kosmētikas līdzekļi un ādas kopšanas līdzekļi – 17,94% |
256 932 |
6,53% |
|
Optiskās ierīces un aparāti (iesk. Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti |
216 760 |
5,51% |
|
Minerālie produkti |
179 382 |
4,56% |
|
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi |
176 837 |
4,50% |
|
Transporta līdzekļi |
147 510 |
3,75% |
|
Augu valsts produkti |
113 223 |
2,88% |
|
Metāli un to izstrādājumi |
110 185 |
2,80% |
|
Ieroči un munīcija |
98 820 |
2,51% |
|
Dažādas rūpniecības preces |
98 277 |
2,50% |
|
Dzīvnieki un lopkopības produkcija |
89 121 |
2,27% |
|
Koksne un tās izstrādājumi |
80 692 |
2,05% |
|
Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons |
14 078 |
0,36% |
Latvijas un Kanādas tirdzniecības dinamika laika posmā no 2004. līdz 2011.gada 3.ceturksnim, EUR
|
Gads |
Eksports |
Imports |
|
2004 |
13 236 290 |
11 638 898 |
|
2005 |
16 795 447 |
15 071 767 |
|
2006 |
21 815 596 |
15 444 325 |
|
2007 |
16 007 287 |
18 313 403 |
|
2008 |
14 016 444 |
17 661 554 |
|
2009 |
6 423 693 |
6 952 854 |
|
2010 |
7 786 601 |
54 958 659 |
|
2011 Q3 |
7 638 144 |
3 933 924 |
|
2010 Q3 |
5 621 549 |
53 282 744 |
Investīcijas (avots: Latvijas Banka, Lursoft)
Pēc Latvijas Bankas apkopotajiem datiem Kanādas tiešo investīciju atlikumi Latvijā 2011.gada 2.ceturkšņa beigās sastādīja 13,0 MLVL. Kanādas investīcijas veiktas finanšu starpniecībā – 7,2 MLVL (55,28%) un operācijās ar nekustamo īpašumu, nomā un citos komercpakalpojumos – 5,8 MLVL (44,62%).
2011.gada 2.ceturkšņa beigās Latvijas tiešo investīciju atlikumi Kanādā nav reģistrēti. (Latvijas Banka)
2011.gada 31.novembrī Kanādas investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos sastādīja 8,71 MLVL (31.vieta). Uzņēmumu reģistrā reģistrēti 80 Kanādas-Latvijas kopuzņēmumi. (Lursoft datu bāze)
Lielākie Kanādas investori Latvijā (avots: „ Lursoft”) - „Homburg Baltic LP Inc.” – investīcijas 6,77 MLVL apmērā (100 % „Homburg LV Investments” KS akciju). Darbības veids – darījumi ar nekustamo īpašumu;
2. „Riga Overseas Investments inc.” – investīcijas 0,52 MLVL apmērā (89,37 % SIA „Formula” akciju). Darbības veids – automobiļu rezerves daļu un piederumu vairumtirdzniecība.
Lielākā daļa investoru ir privātpersonas.
| SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES JOMĀ |
2011. gada 11. martā notika Latvijas Universitātes Eiropas un sabiedrības attīstības akadēmisko studiju centra (ESAASC) ar Kanādas valdības un Kanādas vēstniecības Latvijā, Lietuvā un Igaunijā atbalstīts 2. seminārs par Kanādas studijām akadēmiskā starpdisciplinārā vidē. Kanādas studijas tiek īstenotas Eiropas studiju maģistra programmas ES ārējo attiecību kursa ietvaros. Seminārā tika pārrunātas Kanādas studiju īstenošanu no akadēmiskās starpdisciplinārās vides perspektīvas, kā arī jaunu akadēmisko tīklojumu veidošanas iespējas starp Baltijas valstu ieinteresētajiem akadēmiķiem un studentiem.
Pirmais seminārs notika 2010.gada 22.oktobrī, kurā piedalījās pārstāvji no triju Baltijas valstu augstskolām, EK, Sorosa Fonda - Latvija, Kanādas vēstniecības Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, LU Eiropas studiju programmas studenti un citi. Seminārā tika apspriesta Kanādas studiju kursa projekta īstenošana.
2011. gadā 3.maijā Kanādas galvaspilsētā Otavā ar Latvijas vēstniecības Kanādā un Otavas Latviešu biedrības atbalstu notika latviešu dzejnieka Edvīna Raupa dzejas krājuma „Then Touch Me Here” („Tad pieskaries šeit”) atvēršanas svētki. Dzejas krājumu angļu valodā ir atdzejojusi tulkotāja un dzejniece Margita Gailītis, bet klajā laidis respektablais Kanādas grāmatu apgāds „Guernica Editions” 2010.gada nogalē. Grāmatā ir apvienoti dzejoļi no diviem iepriekšējiem Edvīna Raupa dzejas krājumiem „Uzvāri man kaut ko pārejošu” (2002) un „Putni’” (2008).
2011. gada 27.maijā Otavā un 1.jūnijā Monreālā tika atklāts Baltijas valstu un Ziemeļvalstu filmu festivāls "Bright Nights" ("Gaišās naktis"), kas Kanādā notika pirmo reizi. Festivālā no Latvijas tika demonstrēta režisora Pētera Krilova dokumentālā filma "Klucis – nepareizais latvietis". Festivālu rīko Baltijas valstu un Ziemeļvalstu vēstniecības Kanādā sadarbībā ar valstu goda konsuliem Kvebekas provincē, Kanādas Filmu institūtu un Kvebekas filmu institūtu "Cinémathèque". Festivāla koordinators ir Latviešu Nacionālās apvienības Kanādā priekšsēdis un Baltiešu filmu festivāla Kanādā dibinātājs Andris Ķesteris
| SADARBĪBA STARPTAUTISKAJĀS ORGANIZĀCIJAS |
2008. gadā ar Kanādas atbalstu Latvija oficiāli ieguva novērotāja statusu Starptautiskajā Frankofonijas organizācijā. Latvijas uzņemšana notika Frankofonijas valstu un valdību vadītāju 12. samitā 17.- 19. oktobrī Kvebekā, Kanādā, kurā Latviju pārstāvēja vēstnieks Rolands Lappuķe. Kanāda ir šīs organizācijas dalībvalsts kopš 1970. gada.
Ievērojamākā Kanādas latviešu kopienas pārstāve ir Latvijas Valsts prezidente (1999-2007) Vaira Vīķe-Freiberga. Viņa ir guvusi augstāko izglītību un plašu darba pieredzi Kanādā, 1965.-1998. gados bijusi psiholoģijas profesore Monreālas universitātē, 1998. gadā tiekot ievēlētai par emeritēto goda profesori.
1997. gadā pirmo reizi Kanādas parlamenta vēsturē par deputāti tika ievēlēta latviete S.Bulte, kas divreiz tika pārvēlēta; viņa vadīja divas Kanādas tirdzniecības misijas "Baltijas ekspresis" (Baltic Express I, II), kas Latviju apmeklēja 1998. un 2000. gadā.
Kopš 1973. gada praktiski ik gadu tiek rīkots Baltiešu vakars Kanādas parlamentā, ko kopīgi organizē Baltijas valstu federācija Kanādā un Kanādas parlaments. 2008. gada 28. maijā notika jau 28. šāds pasākums.
| INFORMĀCIJA PAR TŪRISTU APMAIŅU |
2003. gada 1. janvārī Latvija vienpusēji noteica bezvīzu režīmu Kanādas pilsoņu ieceļošanai Latvijā. 2007. gada 31. oktobrī arī Kanādas valdība pieņēma lēmumu piešķirt Latvijas pilsoņiem bezvīzu režīmu. Šis notikums iezīmēja jaunu posmu Latvijas un Kanādas divpusējās attiecībās, jo veicina ciešākus abu valstu kontaktus, iespējas un izaicinājumus gan cilvēku, gan uzņēmumu starpā.
| LATVIJAS UN KANĀDAS STARPTAUTISKĀS ATTĪSTĪBAS AĢENTŪRAS SADARBĪBA |
1991. gadā tika uzsākta Kanādas programma sadarbībai ar Baltijas valstīm, kuras ietvaros saņēmējvalstis guva daudzpusēju tehnisku un finansiālu atbalstu; Latvijā tas aptvēra vairāk nekā 25 jomas, un Kanādas valdības piešķirtais finansējums 1992.-2003. gados sasniedza aptuveni CAD 18.5 mlj.. Šī sadarbība notika Kanādas Starptautiskās attīstības aģentūras (CIDA) virsvadībā, ietverot arī Kanādas Fonda vietējām iniciatīvām ( Canada Fund for Local Initiatives) projektus. Tās darbību koordinēja un uzraudzīja Kanādas vēstniecība. CIDA darbība pamatos bija vērsta uz atbalstu tirgus ekonomikai un demokrātiskai, efektīvai pārvaldei Latvijā, kā arī ekonomisko sakaru stiprināšanu, veselības aprūpes un sociālās sistēmas reformām. Sadarbībā ar to Latvijas institūcijas un organizācijas realizējušas projektus vides aizsardzības, izglītības, sabiedrības integrācijas, tieslietu reformas, veselības un sociālās sistēmas jomās.
Starp īstenotajiem projektiem var minēt sekojošus : - Kanādas, Latvijas un Lietuvas kopējās sadarbības projekts "Baltic World Trade Organization Support Project", kura mērķis bija stiprināt Latvijas un Lietuvas tirdzniecības politikas reformas un nodrošināt to atbilstību starptautiskajām saistībām, ko šīs valstis bija uzņēmušās kā Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībnieces;
- Tulkošanas un Terminoloģijas Centra (TTC) izveides projekts, kurā iesaistījās arī LNAK Toronto. TTC tika izveidots 1996. gadā ar mērķi pārtulkot Eiropas Savienības tiesību aktu kopumu latviešu valodā, lai Latvija varētu kļūt par pilnvērtīgu šīs organizācijas dalībvalsti. CIDA atbalsts – vairāk nekā CAD 1.5 mlj.
- Latvijas puse sadarbībā ar Kanādas Starptautiskās attīstības aģentūru un Kanādas universitāšu un koledžu asociāciju ir realizējusi tiesību reformu kapacitātes palielināšanas programmu, kā ietvaros tika gūta Kanādas pieredze probācijas dienesta izveidei Latvijā.
- Lielākie kopprojekti vides aizsardzības un reģionālā attīstības jomā ir "Bijušo Krievijas armijas militāro bāzu teritorijas attīrīšana", "Liepājas bijušās Karostas militārās bāzes pielāgošana jaunām funkcijām, plānojot ilgtspējīgu attīstību" (šis projekts, kura kopējās izmaksas sasniedza aptuveni CAD 1 mlj., bija ļoti svarīgs Liepājas ekonomiskajai attīstībai), kā arī Latvijas - Kanādas dzīvokļu saimniecības sadarbības projekts. CIDA ir finansējusi Kanādas-Baltijas municipālās sadarbības programmu (CBMCP), kuras mērķis bija palīdzēt pilsētu stratēģiskajā plānošanā; tajā piedalījās arī Rīga.
- CIDA ir finansiāli atbalstījusi ANO Attīstības programmas (UNDP) latviešu valodas apmācības programmu cittautiešiem, kas bija svarīgs sabiedrības integrācijas projekts.
- Kanādas valdība ar CIDA starpniecību jau kopš 1993. gada ir atbalstījusi Rīgas Biznesa skolas darbību. Tāpat ir īstenots trīsgadīgs RTU, Bufalo universitātes (ASV) un Otavas universitātes (Kanāda) sadarbības projekts maģistra grāda iegūšanā, bet 1999. gadā – parakstīts Rīgas Biznesa skolas un Otavas universitātes sadarbības līgums; 2000. gadā tika izveidota Ziemeļamerikas standartiem atbilstoša MBA programma. Vēl jāmin, ka CIDA un citi partneri no Kanādas ir atbalstījuši Rīgas Tūrisma skolu. Tāpat sadarbībā ar CIDA labklājības jomā ir ticis realizēts projekts "Profesionālās orientācijas un konsultēšanas pakalpojumu sistēmas attīstība Latvijā".
- Daži citi projekti ir: apmācībās Kanādā par garīgi slimu cilvēku aprūpes veidiem viņu dzīves vietās, kurās ir piedalījušies Latvijas speciālisti veselības nozarē; Baltijas Ekonomiskā menedžmenta treniņprogramma (BEMTP), kuras mērķis bija uzlabot publiskās administrācijas kvalitāti (Latvijā projektu koordinēja Valsts administrācijas skola); CIDA atbalstītā Kanādas-Ukrainas-Baltijas ekonomikas vadības mācību programmā (CUBE), kas 2000.-2004. gadā bija nodrošinājusi stažēšanos Ukrainas valsts pārvaldes darbiniekiem, t.sk. Latvijā; atkritumu izgāztuvju modernizācijas projekts; atbalsts krājaizdevu sabiedrību tīklam Latvijā (Latvijas Kredītu savienībai); atbalsts Latvijas Privatizācijas aģentūrai u.c. Kanāda ir nodrošinājusi arī atbalstu Latvijas eksportam un uzņēmējiem, piemēram, tika izmantota CIDA "Renesanse Austrumeiropai" (Renaissance Eastern Europe) programma, atbalstot kopīgu Kanādas-Baltijas uzņēmumu izveidi.
2004. gadā CIDA projekti beidza savu darbību Latvijā. 2005. gada 1. februārī tika parakstīta vienošanās vēstule starp Latvijas un Kanādas Ārlietu ministrijām, kas paredz palīdzības sniegšanu trešajām valstīm attīstības sadarbības politikas jomā Oficiālās attīstības palīdzības Centrāleiropā programmas (ODACE) ietvaros. Tajā atrunāts arī atbalsts Latvijas oficiālās palīdzības sniedzējiem – institūciju veidošana un kapacitātes stiprināšana.
2005.-2007. gadā tika īstenota ODACE programma. Kopējās attīstības sadarbības projektu izmaksas sasniedza aptuveni LVL 469 tūkst., no kuriem CIDA līdzfinansējums bija aptuveni LVL 235 tūkst. 2005. gadā tika pabeigts darbs pie divu tehniskās palīdzības projektu realizācijas Moldovā (muitas un ieslodzījumu vietu jomā). 2006. gadā tika aizsākta robežsardzes projekta otrā stadija, pie tam līdzfinansējums no CIDA tika piešķirts arī vairākiem citiem projektiem Moldova un Gruzijā. 2007. gadā kopīgo projektu skaits vēl pieauga, un granta konkursā tika apstiprināti vairāki projekti Baltkrievijā, Gruzijā, Moldova un Ukrainā, ko līdzfinansēja CIDA. Vēl līdz 2008. gada novembrim ilga viens CIDA līdzfinansēts projekts Ukrainā.
| NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS |
|
2011. gada 30. novembris – 3. decembris
|
Kanādu apmeklēja visu trīs Baltijas valstu parlamentu Ārlietu komisiju vadītāji, no Latvijas R. Ražuks. Vizītes ietvaros notika tikšanās ar Kanādas Senāta spīkeru Noellu Kinsellu, parlamenta Apakšpalātas priekšsēdētāju Endrjū Šīru, Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāru Dīpaku Obraju, valdības pārstāvi apakšpalātā Pīteru Vanlounu, kā arī ar Kanādas apakšpalātas Ārlietu un starptautiskās tirdzniecības komisiju. Tika pārrunāti jautājumi par Latvijas- Kanādas ostu sadarbību, ekonomiku, gaisa telpas patrulēšanu uc. |
| 2010. gada 11. – 17. janvāris |
Latviju vizītē apmeklēja Kanādas senāta spīkers Noels Kinsela. Vizītes ietvaros spīkers tikās ar VP V. Zatleru, MP V. Dombrovski, Saeimas priekšsēdētāju G. Daudzi un viņa biedriem S. Āboltiņu un D. Rasnaču, AM I. Lieģi, IzM T. Koķi un LU rektoru M. Auziņu, ZM J. Dūklavu, kā arī apmeklēja Rīgas, Liepājas un Ventspils ostas. |
|
2009. gada 23. septembris |
Kanādas ārlietu ministra Lourensa Kanona (Lawrence Cannon) tikšanās ar Latvijas ārlietu ministru Māri Riekstiņu ANO Ģenerālās Asamblejas 64. sesijas ietvaros. |
|
2009. gada 5. maijs |
Kanādas starptautiskās tirdzniecības un Āzijas-Klusā okeāna sadarbības ministra Stokvela Deja (Stockwell Burt Day, Jr.) darba vizīte Latvijā (pirmā Kanādas starptautiskā tirdzniecības ministra vizīte Latvijā). Tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, ārlietu ministru Māri Riekstiņu un ekonomikas ministru Arti Kamparu. Vizītes ietvaros Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līguma par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību parakstīšana. |
|
2008. gada 1. - 2. novembris |
Kanādas senatores Anitas Rainelas Andreičukas Anita Raynell Andreychuk vizīte Latvijā, lai piedalītos starptautiskajā "Rīgas konferencē". |
|
2008. gada 2. oktobris |
Kanādas īpašā sūtņa Keita Kristija vizīte Latvijā, lai tiktos ar Ārlietu ministrijas pārstāvjiem. |
|
2008. gada 26. septembris |
Kanādas speciālo uzdevuma vēstnieka zvejniecības un dabas aizsardzības jautājumos Lojolas Salivana vizīte Latvijā. Tikšanās ar Ministru prezidenta biroja, Ārlietu, Ekonomikas, Vides un Zemkopības ministriju pārstāvjiem. |
|
2008.gada 10. - 14. augusts |
Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktora Andra Vilka vizīte Kanādā, lai piedalītos Pasaules Bibliotēku un informācijas 73. kongresā un tiktos ar Kanādas bibliotēku un arhīvu darbu. |
|
2008. gada 26. - 30. maijs |
Saeimas priekšsēdētāja Gundara Daudzes vizīte Kanādā. |
|
2008. gada 13. februāris |
Kanādas Ārlietu ministrijas ģenerāldirektora vietnieces Karolas Annas Veičelas vizītes Rīgā, lai tiktos ar Ārlietu ministrijas pārstāvjiem. |
|
2006. gada 29. novembris |
Kanādas premjera Stīvena Harpera (Stephen Harper) tikšanās ar Valsts prezidenti Vairu Vīķu-Freibergu un premjeru Aigaru Kalvīti NATO samita ietvaros Rīgā. |
|
2006. gada 28. novembris |
Kanādas ārlietu ministra Pītera Makkeja (Peter MacKay) tikšanās ar Latvijas ārlietu ministru Arti Pabriku NATO samita ietvaros Rīgā. |
|
2006. gada 20. – 26. septembris |
Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte Kanādā. Tikšanās ar Kanādas ģenerālgubernatori Mišelu Žānu (Michaëlle Jean), Kanādas premjerministru Stīvenu Hārperu (Stephen Harper), Senāta spīkeru Noelu Kinselu (Noėl A. Kinsella), Senāta Apakšpalātas spīkeru Pīteru Milikenu (Peter Milliken), Kvebekas premjerministru Žanu Šarē (Jean Charest), Ontario provinces gubernatoru Džeimsu Bartelmanu (James K. Bartelman) un Monreālas mēru Žerāru Trambliju (Gérard Tremblay). Latvijas-Kanādas biznesa foruma atklāšana. Prezidente uzrunāja Tornoto Empire Club un Baltiešu Federāciju. Vizītē piedalījās Latvijas ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs un bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks. Vizītes laikā tika parakstīts "Latvijas valdības un Kanādas valdības līgums par jauno pilsoņu apmaiņu" (vecums 18-35 gadi). Latvijas Valsts prezidentei tika piešķirts Kvebekas Augstākā ordenis, Goda Doktora nosaukums Otavas universitātē. |
|
2006. gada 18. - 19. jūlijs |
Kanādas ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Pītera Van Louna (Peter Van Loan) vizīte Latvijā. |
|
2005. gada 11. novembris |
Kanādas Ārlietu departamenta un Kanādas Pilsonības un imigrācijas departamenta delegācijas vizīte Rīgā. |
|
2005. gada 26. - 30. oktobris |
Labklājības ministres Dagnijas Staķes darba vizīte Kanādā. Tikšanās ar Kanādas sociālā dienesta pārstāvjiem. |
|
2005. gada 4. – 6. jūnijs |
Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergras darba vizīte Kanādā, Toronto. Tikšanās ar vietējiem latviešiem, stipendiju fonda dibināšana. Vizītes ietvaros tikšanās arī ar Ontario provinces gubernatoru Džeimsu K. Bartelmanu (James K. Bartleman). |
|
2005. gada 10. – 14. aprīlis |
Saeimas deputātu Vairas Paegles un Oskara Kastēna iepazīšanās vizīte ar ODACE (Oficiālās attīstības palīdzības Centrāleiropā programma). |
|
2005. gada 13. marts |
Tikšanās ar Kanādas ārlietu ministru Pjēru Petigrū (Pierre Pettigrew) ANO cilvēktiesību komitejas ietvaros Ženēvā, Šveicē. |
|
2004. gada 21. septembris |
ANO Ģenerālasamblejas laikā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Ņujorkā tikās ar Kanādas premjerministru Polu Mārtinu (Paul Martin). |
|
2004. gada 5. - 11. jūnijs |
Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergras darba vizīte Kanādā. Dalība Toronto Baltu studiju veicināšanas apvienības ("The Association for the Advancement of Baltic Studies") konferences svinīgajā pasākumā. Vizītes ietvaros Monreālā tikšanās ar Kvebekas provinces premjeru Žanu Šarē (Jean Charest). |
|
2003. gada 27.septembris - 2. oktobris |
Latvijas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Ivara Gatera vizīte Kanādā, tikšanās ar Kanādas Valsts sekretāru Stīvenu Mahoniju (Steven Mahoney), Kanādas hipotekāro un mājokļu korporāciju. |
|
2003. gada 20. - 21. maijs |
Oficiālā Kanādas parlamenta apakšpalātas spīkera Pītera Millikena (Peter Milliken) un Kanādas parlamenta delegācijas vizīte Latvijā. |
|
2003. gada 18. - 24. janvāris |
Latvijas tieslietu ministra Aivara Aksenoka vizīte Kanādā kā dalība Latvijas Tieslietu ministrijas un Kanādas Universitāšu un Koledžu Asociācijas kopīgajā programmā "Tiesiskās reformas kapacitātes programma". |
|
2002. gada 24. - 30. oktobris |
Latvijas aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska vizīte Kanādā. Vizītes laikā notika tikšanās ar Kanādas aizsardzības ministru Džonu Makkeilumu (John McCallum). Aizsardzības ministrs apmeklēja Kanādas bruņoto spēku Miera uzturēšanas spēku mācību centru. |
|
2002. gada 11. - 14. jūnijs |
Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vizīte sakarā ar goda doktora grāda saņemšanu Makgila universitātē Monreālā. Tikšanās ar Kanādas premjerministru Žanu Kretjenu (Jean Chrétien) Otavā. |
|
2001. gada 6. - 9. oktobris |
LR Saeimas deputāti Guntars Krasts, Igors Solovjovs un Aleksandrs Kiršteins Otavā piedalijās NATO Parlamentārās asamblejas sesijā. |
|
2001. gada 7. - 9. septembris |
Kanādas ārlietu ministra Džona Menlija (John Manley) oficiālā vizīte. |
|
2001. gada 19. - 20. marts |
LR aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska atbildes vizīte Kanādā. Tikšanās ar Kanādas aizsardzības ministru Arturu Egltonu (Arthur Eggleton), parlamenta aizsardzības komitejas priekšsēdētāju Deividu Pratu (David Pratt), "Camp Borden" militārās apmācības centra un latviešu centra Toronto apmeklējums. |
|
2000. gada 12. - 13. septembris |
Kanādas aizsardzības ministra Artura Egletona (Arthur Eggleton) vizītes Latvijā laikā notika tikšanās ar Ministru prezidentu Andri Bērziņu, aizsardzības ministru Ģirtu Valdi Kristovski un Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. |
|
2000. gada 7. - 13. maijs |
Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vizīte Ontario provincē (goda doktora diploma saņemšana Toronto universitātē). Tikšanās ar Ontario provinces gubernatora vietnieci Hilariju Vestoni (Hillary Weston) un Toronto Tirdzniecības palātas prezidenti Elīzu Alanu (Elyse Allan). |
|
2000. gada 1. - 7. aprīlis |
LR Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes oficiālā vizīte Kanādā. Vizītes ietvaros notika tikšanās ar Kanādas parlamenta abu palātu spīkeriem. |
|
1999. gada 2. septembris |
Kanādas ārlietu ministra Loida Eksvortija (Lloyd Axworthy) darba vizīte Rīgā, tikšanās ar Valsts prezidenti un kopēja preses konference ar LR ārlietu ministru Induli Bērziņu. |
|
1999. gada 24. augusts |
Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas tikšanās ar Kanādas premjerminstru Žanu Kretjenu (Jean Chrétien) un ārlietu ministru Loidu Eksvortiju (Lloyd Axworthy) Kanādā. |
Līgumtiesiskā bāze
Informāciju par Latvijas un Kanādas divpusējiem līgumiem skatīt šeit.
Saites
Latvijas Republikas vēstniecība Kanādā: http://www.am.gov.lv/lv/ottawa/
Latvijas goda konsuli Kanādā: http://www.am.gov.lv/lv/ottawa/vestnieciba/latvijas-goda-konsuli-kanada/
Kanādas vēstniecība Latvijā: http://www.international.gc.ca/canada-europa/baltics/menu-lv.asp
|
