Latvijas un Japānas attiecības aizsākās jau 1919. gadā. Japāna bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina tikko neatkarību ieguvušo Latviju. Japāna Latviju atzina de facto 1919. gada 10. janvārī, de iure 1921. gada 26. janvārī.

Neatkarīgās Latvijas valsts pastāvēšanas gados pirms 2. Pasaules kara, Japāna bija vienīgā Āzijas valsts, kurai bija pārstāvniecība Latvijā. Savukārt, Latvijas Republika atvēra konsulātu Tokijā.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gada 5. septembrī Japāna atzina Latvijas Republiku un 10. oktobrī atjaunoja divpusējās attiecības ar Latviju.

Neapšaubāmi lielu ieguldījumu pašreizējo Latvijas - Japānas attiecību  pilnveidošanā ir  devusi Japānas vēstniecības atvēršana Rīgā 2000. gada 8. martā.

2000. gada 1. aprīlī stājās spēkā līgums par bezvīzu režīmu starp Latviju un Japānu. 

LR Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Japānā 2006. gada 10. jūlijā iesniedza akreditācijas rakstu Japānas imperatoram. 

2006.gada 20. aprīlī tika atklāta pirmā Latvijas Republikas vēstniecība Japānā. 

2006. gada 10. oktobrī Latvija un Japāna atzīmēja diplomātisko attiecību atjaunošanas 15. gada dienu.

Japānas vēstnieki Latvijā (rezidence Stokholmā): 

Vīzītes 2006. gadā

Vizītes 2007. gadā

2007. gada 27. - 28. marts	Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora Andra Ozola vizīte Japānā.
2007. gada 10. - 20. maijs	notika Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra E.Rinkēviča vizīte Japānā.
2007. gada 25. - 26. maijā	vēsturiskā vizītē ieradās Viņa Majestāte Japānas imperators Akihito un Japānas imperatore Mičiko.
2007. gada 4. - 10. jūnijs	notika Ārlietu ministra Arta Pabrika vizīte Japānā, vizītes ietvaros ministrs piedalījās starptautiskā konferencē par robežjautājumiem. http://www.mfa.gov.lv/lv/Jaunumi/PazinojumiPresei/2007/junijs/05-1/ http://www.mfa.gov.lv/lv/Jaunumi/PazinojumiPresei/2007/junijs/08-2/ http://www.mfa.gov.lv/lv/Jaunumi/PazinojumiPresei/2007/junijs/08-4/
2007. gada 16. augustā	notika Japānas Finanšu viceministra Kazunori Tanaka vizīte.
2007. gada 21. augustā	norisinājās Latvijas un Japānas politiskās konsultācijas, kuras no Latvijas puses vadīja politiskais direktors Ilgvars Kļava no Japānas puses Ārlietu ministrijas ģenerāldirektora vietnieks Etsuro Honda.
2007. gada 18. – 19. oktobris	Japānas vēstnieka ES Takekazu KAWAMURA vizīte Latvijā. Vizītes ietvaros vēstnieks 18. oktobrī sniedza priekšlasījumu LU studentiem par Japānas prioritātēm ES, kā arī 19. oktobrī apmainījās ar viedokļiem par sadarbību ES ar ĀM pārstāvjiem.
2007. gada 7. novembris	Higašikavas pilsētas mēra Ichiro Matsuoka vizīte Rīgā.

Vizītes 2008. gadā

2008.gada 16. - 18.janvāris	LIAA direktora A.Ozola un LIAA Japānas koordinatora T.Nagacukas vizīte Osakā un Tokijā. Osakā notika Baltijas investīciju seminārs, kurā piedalījās aptuveni 70 Japānas kompānijas, Tokijā tika atklāta LIAA pārstāvniecība Japānā.
2008.gada 28.marts - 1.aprīlis	Latvijas Mākslas akadēmijas rektora A.Naumova, Dizaina laboratorijas vadītājas G.Straustiņas un Dizaina nodaļas Funkcionālā dizaina katedras maģistratūras studenta R.Vēgnera Kioto apmeklējums Eiropas dizaina un mediju universitāšu un koledžu Eiropas asociācijas – CUMULUS un Kyoto Seika University organizētā pasākuma "CU - EMPTINESS" RESETTING DESIGN - A NEW BEGINNING ietvaros.
2008.gada 5. – 13.aprīlis	"Grindex" vizīte Japānā. "Grindex" piedalījās starptautiskajā ķīmijas izstādē, kas norisinājās Tokijā laikā no 9. – 11. aprīlim.
2008.gada 11. – 17.maijs	Nolūkā stiprināt Latvijas un Japānas sadarbību satiksmes un transporta jomā notika Satiksmes ministra Aināra Šlesera un biznesa delegācijas vizīte Japānā. Vizītes ietvaros ministrs tikās Zemes infrastruktūras un transporta viceministru un Ārlietu ministrijas viceministru, tāpat ministram notika tikšanās ar JETRO, Keidanren, ANA, Japan  Railways east, FEC  pārstāvjiem. Vizītes ietvaros Japānā ministrs un delegācija piedalījās biznesa seminārā, kā arī 16. maijā svinīgi atklāja Latvijas Goda konsulātu Osakā, kuru vada Latvijas Goda konsuls Takeshi Togo.

Sadarbība parlamentu līmenī

1996.gada vasarā Japānas parlamentā tika nodibināta Japānas un Latvijas Parlamentārā asociācija. Viens no Japānas - Latvijas Parlamentārās Asociācijas dibināšanas iniciatoriem bija Japānas vēstnieks Latvijā Kagechika Matano (1995.g.-1997.g.). Kopumā Japānas parlamentārieši Latvijā ir viesojušies trīs reizes (1996. gada septembrī, 1997. gada jūlijā un 1998. gada  aprīlī).

1997. g.16. –17. jūlijā Japānas parlamentārās delegācijas sastāvā Latviju apmeklēja Japānas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs M. Murakami.

2006.gada 2. – 4.maijs Japānas – Latvijas Parlamentārās asociācijas priekšsēdētāja Hirofumi Nakasones vizīte Latvijā. Vizītes laikā notika tikšanās ar MP, ĀM, Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri, kā arī ar Saeimas Latvijas - Japānas sadarbības grupas pārstāvjiem.

Japānas - Latvijas Parlamentārās asociācijas priekšēdētāja 2006. gada jūlijs - Japānas parlamenta pārstāvju palātas locekles un Veselības, darba un labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Kyoko Nishikawa vizīte Latvijā.

2006. gada 7. decembrī 9. Saeimā ir izveidota Latvijas - Japānas parlamentu sadarbības grupa 20 dalībnieku sastāvā. Sadarbības grupai ar Japānas parlamentu priekšsēdētājs ir Jānis Porietis (TP), bet vietnieks - Artūrs Rubiks (SC).

2007. gada 4. - 6. augustam Latvijā uzturējās Japānas parlamentārās asociācijas priekšsēdētāja vietnieks Tošicugu Saito. Kas vizītes ietvaros 4.augustā tikās ar Latvijas parlamentārās sadarbības grupas ar Japānu priekšsēdētāju Jāni Porieti.

2008. gadā par Latvijas – Japānas parlamentārās sadarbības grupas vadītāju tiek iecelts Dr.Artis Pabriks.

2008. gada 22. aprīlī ar jauno Japānas pilnvaroto lietvedi Latvijā tikās Saeimas parlamentārās sadarbības grupas ar Japānas parlamentu priekšsēdētājs Artis Pabriks.

Laikā no 11. – 12. jūlija nolūkā stiprināt Latvijas un Japānas  starrparlamentāro sadarbību Latviju apmeklēja Japānas– Latvijas parlamentārās asociācijas priekšsēdētājs Hirofumi Nakasone, vizītes ietvaros Hirfumi Nakasone tikās ar Ministru  prezidentu Ivaru Godmani, Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi, Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāru Ēriku Zundu, Ārlietu ministrijas politisko direktoru Pēteri Ustubu, kā arī ar Latvijas – Japānas parlamentārās sadarbības grupas priekšsēdētāju Dr. Arti Pabriku un deputāti Inu Druvieti.

Goda konsuli

2007. gada gada 5. jūnijā Ārlietu ministrs Artis Pabriks vizītes ietvaros Japānā atklāja pirmo LR Goda konsulātu Japānā, Okinavā, ko vada Goda konsuls Jošimicu Onaga (Yoshimitsu Onaga). Goda konsulam ministrs svinīgi pasniedza zīmogu ar lielā valsts ģerboņa attēlu; valsts karogu un citu Latvijas valsts simboliku. Uzrunā Artis Pabriks pauda cerību, ka konsulāta atvēršana vēl vairāk palīdzēs intensificēt abu valstu attiecības un pauda prieku, ka šis ir pirmais Eiropas Savienības valstu konsulāts Okinavas salā. Svinīgajā pieņemšanā piedalījās aptuveni 100 Okinavas amatpersonu, uzņēmēju, augstskolu pārstāvju. Latvijas goda konsuls J.Onaga ir sevi  pierādījis kā aktīvs Japānas – Latvijas sadarbības veidotājs un Latvijas politisko un ekonomisko interešu aizstāvis Okinavā.

Hokaido pilsētā Asahikava 2008. gada 13. martā svinīgi tika atklāts Latvijas goda konsulāts. Atklāšanas ceremonijā piedalījās Latvijas vēstnieks Japānā P.Vaivars, Asahikavas un Latvijai draudzīgās pilsētas Higašikavas mēri, vietējās pašvaldības pārstāvji, Latvijas draudzības un apmaiņas biedrības pārstāvji, kā arī citi sabiedrībā pazīstami cilvēki. Šis ir jau otrais Latvijas goda konsulāts Japānā.

2008. gada 16. maijā tika atklāts LR Goda konsulāts Osakā, kuru vada Goda konsuls Takeshi Togo.

Rīgas un Kobes sadarbība

Kopš 1974. gada Rīgai ir sadarbības līgums ar Japānas pilsētu Kobi. Sadarbība norisinās galvenokārt izglītības, kultūras un sociālajā jomā. 1996. gadā Rīgas Zooloģiskais dārzs apmaiņā pret ziloņmeiteni Zuzi saņēma Japānas dzērvju kolekciju, kas ir liels retums Eiropā. 2005. gadā Kobes pilsētas delegācijas vizīte, kuras mērķis ir veikt pētījumu par Japāņu dārza ierīkošanu Rīgā.

Tāpat Rīga saņēmusi Japānas vēstniecības lūgumu popularizēt pilsētā kendo sporta veidu, tika uzņemti Kobes Kendo kluba pārstāvji. 2005. gadā Rīgas domes pārstāvji tikušies ar Hyogo (Kobes pilsēta) prefektūras Ārstu asociācijas pārstāvjiem.

2004.gadā  Rīga un Kobe atzīmēja  30. sadarbības gadu jubileju, kuras ietvaros notika oficiālo delegāciju un izstāžu apmaiņa.

2006. gada  27. – 28. novembrim Latvijas vēstniecības un "Parex bankas" pārstāvniecības Japānā pārstāvji uzturējās Rīgas sadraudzības pilsētā Kobē.

2007.gada 27.un 28.martā Latvijas vēstnieks Japānā Peteris Vaivars darba vizītē uzturējās Rīgas sadraudzības pilsētā Kobē un un Kansai reģiona galvalspilsētā Osakā.

2007. gada 21. maijā notika Kobes amatierkora vizīte Rīgas domē, kam 22. maijā sekoja Rīgas koru "Atvasara" un "Daugavas Vanadzes" un Kobes amatierkora kopīgs koncerts VEF kultūras pilī.

No 2007. gada 7. līdz 13. augustam Rīgā bija ieradušies viesi no Japānas, sadraudzības pilsētas Kobes. Tie bija Kobes Kendo līgas pārstāvji Masao Yoshida-sensei (7 dan Kendo, Kyoshi) un Kensaku Kobayashi (4 dan Kendo). Pasākums tika organizēts sadraudzības pilsētu sporta delegāciju apmaiņas braucienu programmas ietvaros. Viesi apskatīja Rīgas pilsētu un tikās ar Rīgas mēru J.Birku. Bez tam viņi vadīja semināru, uz kuru ieradās mūsu kendo kluba biedri. Pasākums mums bija ļoti nozīmīgs un mēs esam pateicīgi viesiem par saturīgo semināra programmu.

Rūjienas un Higašikavas sadarbība

2007. gada 12. novembrī notika Higašikavas pilsētas mēra vizīte Latvijā, lai veidotu pilsētu sadarbības saites, plānots, ka laikā no 2008. gada 13. – 21. jūlijam notiks Rūjienas pilsētas delegācijas vizīte Higašikavā, vizītes ietvaros varētu tikt noslēgts sadraudzības sadarbības līgums.

2008. gada jūlijā Rūjienas pilsētas delegācijas vizīte Japānā, kuras ietvaros 17. jūlijā tika parakstīts sadarbības līgums starp Rūjienu  un Higašikavu.

Sadarbība starptautiskajās organizācijās

Pašlaik viens no galvenajiem Latvijas un Japānas sadarbības virzieniem ir savstarpējs atbalsts starptautiskajās organizācijās t.sk. ANO, UNESCO un PTO.

Latvija augstu vērtē Japānas sniegto atbalstu laikā, kad Latvija 1999. g. gatavojās iestāties PTO, un ir pārliecināta, ka šis atbalsts ir labs pamats tālākai abu valstu tirdzniecisko sakaru attīstībai.

Nozīmīga Latvijai bija UNESCO ģenerālsekretāra K.Macūras (Koichiro Matsuura) vizīte Rīgā laikā no 2001. g. 7. – 9. decembrim. Vizītes laikā K.Macūra tikās ar Valsts prezidenti V.Vīķi-Freibergu, kultūras ministri K.Pētersoni un izglītības ministru K.Greiškalnu. Pēc tikšanās Latvijas Universitātē ar rektoru I.Lāci sekoja diskusija ar LU mācībspēkiem par LU mācību procesa organizēšanu un zinātnisko darbību. Latvijas Zinātņu Akadēmijā UNESCO ģenerālsekretārs apskatīja Dainu skapi, kā arī interesējās par Rīgas jūgendstila arhitektūru un Vecrīgu. Latvija ir saņēmusi UNESCO dalībvalstu atbalstu Latvijas Nacionālās Bibliotēkas projektam.

2006. gada 16. augusts Japānas PVO ģenerāldirektora kandidāta, PVO reģionālā direktora Dr. Shigeru Omi vizīte Latvijā.

Divpusējās ekonomiskās attiecības

Latvijas un Japānas savstarpējais tirdzniecības apgrozījumus 2006. gadā sasniedza gandrīz 59,27 milj. EUR, kas ir par 12% vairāk nekā pērn.

Lai arī līdz šim bija novērojama eksporta tendence pieaugt par vidēji 20-30% gadā, 2006. gadā eksports samazinājās par 5%, galvenokārt, alumīnija eksporta krituma dēļ. Importa apjomi 2006. gadā ir pieauguši par 45% (galvenokārt, automobiļu imports). Līdz ar to, lai arī tirdzniecības bilance ar Japānu ir saglabājusies pozitīva, 2006. gadā tā ir pasliktinājusies. 2007. gada pirmajā pusgadā tirdzniecības bilance ir kļuvusi negatīva: imports pārsniedz eksportu par 5,3 milj. EUR.

Tradicionāli galvenās Latvijas eksportpreces uz Japānu bijušas koksne un ķīmiskās rūpniecības produkti, bet Japānas nozīmīgākās importpreces Latvijā ir transporta līdzekļi, mašīnas un mehānismi, kā arī dažādas elektriskās iekārtas.

2007. gada 15. - 17. septembris Japānas ekonomiskās misijas FEC (International Friendship Exchange Council) uzņēmēju vizīte Latvijā.

Japānas uzņēmējiem vizītes ietvaros notika tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti un ekonomikas ministru Juriju Strodu un ārlietu ministru Arti Pabriku.

Tāpat Japānas uzņēmēji apmeklēja Latvijas Dzelzceļu, Starptautisko lidostu Rīga, kā arī Rīgas brīvostas pārvaldi.

2008. gada gada janvārī darbu uzsāka LIAA pārstāvniecība Japānā. Pārstāvniecību vada Dmitrijs Belousovs.

2008. gada 17. janvārī Osakā norisinājās Baltijas Biznesa un investīciju seminārs, kuru organizēja LIAA sadarbībā ar "Enterprise Estonia" un Kansai Ekonomisko federāciju, kā arī Osakas, Kyoto un Kobes Rūpniecības un Tirdzniecības kameru. Baltijas Biznesa un investīciju semināru apmeklēja 74 personas, tostarp 59 Japānas uzņēmēji un 7 Japānas organizāciju pārstāvji. Japānas uzņēmēji tika iepazīstināti ar Latvijas ekonomisko situāciju, uzņēmējdarbības iespējām un biznesa vidi.

Š.g. 12.-20.maijam notika LR satiksmes ministra A.Šlesera vizīte Japānā un Korejā, kuras mērķis bija iepazīties ar šo valstu transporta un loģistikas sektora attīstību, ar tā būtiskākajiem uzņēmumiem. 

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums 2007.gadā

(pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem)

• Eksports

1. Lietuva – 804 302 208 EUR jeb 14,92 % no kopējā Latvijas eksporta

2. Igaunija– 739 000 313 EUR jeb 13,71 %

3. Krievija – 549 458 209 EUR jeb 10,19 %

4. Vācija – 468 183 740 EUR jeb 8,68 %

5. Zviedrija – 416 916 795 EUR jeb 7,73 %

���

25. Japāna – 28 588 695 EUR jeb 0.53%

• Imports

1. Vācija – 1 521 440 212 EUR jeb 14,86 % no kopējā importa Latvijā

2. Lietuva – 1 390 612 826 EUR jeb 13,58 %

3. Krievija – 929 812 795 EUR jeb 9,08 %

4. Igaunija – 807 740 837 EUR jeb 7,89 %

5. Polija – 689 377 950 EUR jeb 6,73%

���

28. Japāna – 40 176 544 EUR jeb 0.75%

Galvenās Latvijas eksporta preces uz Japānu ir koksne un tās izstrādājumi (pārsvarā – sazāģēti, šķeldoti kokmateriāli) – 25.32 %, ķīmiskās rūpniecības produkcija (bio tehnoloģijas) – 1.22 %.

Sadarbība zinātnē

Kopš 1999. gada, sadarbojoties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) un Japānas starptautiskās sadarbības aģentūrai (Japan International Co-operation Agency/JICA), tika uzsākts Japānas tehniskās palīdzības projekts Pētījums Lubānas mitrāju kompleksa dabas aizsardzības plānam (The Study on Environmental Management Plan for Lubana Wetland Complex in the Republic of Latvia). Projektā no Latvijas puses iesaistījās Ārlietu, Finansu, Ekonomikas un Zemkopības ministrijas, Pašvaldību lietu pārvalde, Valsts Meža dienests, Valsts Zivsaimniecības pārvalde un Rēzeknes pašvaldība. Projekta mērķis bija 1,5 gadu laikā izpētīt Lubānas mitrāju ekosistēmu un izstrādāt tā apsaimniekošanas plānu, kā arī plūdu regulēšanas shēmu. Projekta ietvaros japāņu zinātnieki Lubāna ezera klānos veica pētījumus, bet datu apstrādi Japānā.

Sadarbības rezultātā Japānas speciālisti ir izstrādājuši minētās teritorijas apsaimniekošanas projektu piedāvājot Lubānas mitrāju teritorijā izveidot atpūtas bāzi un zivju audzētavu. Projekta ietvaros ir paredzēts izveidot pastaigas takas purvā, uzstādīt putnu novērošanas torņus un informācijas zīmes.

Latvijas Zinātņu akadēmija saņem informāciju no Japānas Zinātnes Popularizēšanas Biedrības (Japan Society for the Promotion of Science), kuras birojs atrodas Stokholmā.

Vairāki LZA locekļi ir Taiho-Latvija fonda valdē. Fonds (gada budžets ap 20.000 EUR, Japānas puses fin.) piešķir ik gadus vairākus pētnieciskos grantus, medicīnas ķīmijā (lielākoties Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) pētniekiem) un nelielu finansējumu Latvijas Akadēmijas bibliotēkai jaunākās Japānā izdotās literatūras iegādei par farmācijas, medicīnas, ķīmijas jautājumiem.

Jau ilgus gadus Latvijas Organiskās sintēzes institūts zāļu izstrādes jomā sadarbojas ar Japānas farmaceitiskajiem uzņēmumiem, un notiek regulāras vizītes uz dažādām Japānas universitātēm.

LU Cietvielu fizikas institūts sadarbojas ar Japānas kolēģiem par tēmu "Optiskajiem gaismas vadiem, ultravioletajai un lieljaudas optikai lietoto stiklu pētījumi" (N.Skuja). 

1965. gadā Grindex aizsākās sadarbība ar Taiho Pharmaceutical un Iskra Industry, bet jau 1972. gadā parakstīts līgums par Grindeks oriģinālā pretvēža preparāta-aktīvās farmaceitiskās vielas - Ftorafūrs® piegādi. Pa šiem gadiem Latvijas uzņēmums ieguvis atzinību kvalitātes ziņā prasīgajā Japānas tirgū. Uz Japānu ik mēnesi tiek eksportēti simts kilogrami aktīvās vielas Ftorafūrs®, kas veido apmēram 5% no Grindeks kopējā apgrozījuma. Ftorafūrs® ir pieprasīts Japānas pretvēža zāļu tirgū, un to izmanto gan monoterapijā, gan kā sastāvdaļu tādās modernās pretvēža zālēs kā UFT.

Sadarbība izglītības jomā

Kopš 1990. gada Rīgā darbojās Japāņu valodas un kultūras vidusskola, kas ir svarīgs Japānas kultūras mantojuma un valodas popularizēšanas elements Latvijā. No 1991. - 1993. gadam Japāņu valodas vidusskola darbojusies kā japāņu valodas vakara kursi. Kopš 1993. gada tā darbojās kā Rīgas Domes Japāņu valodas un kultūras vidusskola.

2001. gada septembrī Japāņu valodas un kultūras vidusskola tika apvienota ar Kristīgo vidusskolu un pārdēvēta par Rīgas Kultūru skolu. Japāņu valoda ir iekļauta mācību programmā.

Latvijas Universitātē, Moderno valodu fakultātē, Āzijas studiju programma, Japāņu studiju modulis. Patlaban LU  Āzijas studiju programmā studē 108 studenti.

Vairāki Latvijas Universitātes studenti turpina savas studijas maģistratūrā Japānas universitātēs, kā arī dodas uz šo tālo zemi, lai papildinātu LU iegūtās japāņu valodas zināšanas.

Latvijas Universitātē, Moderno valodu fakultātē, Āzijas studiju programma, Japāņu studiju modulis. Patlaban LU  Āzijas studiju programmā studē 108 studenti.

Šobrīd Āzijas studiju nodaļā strādā 2 vieslektori no Japānas: Sari HASHIMOTO un KUROSAWA Ayumi. Laikā no 1999.g. līdz 2006.g. japāņu valodu mācījuši arī citi viespasniedzēji: FUKUI Misa, YAMAMOTO Yosino un ONO Hisayoshi.

Ir noslēgti sadarbības un studentu apmaiņas līgumi ar Waseda University, Kansai University of Foreign Languages, Tsukuba University un Yamagata University. ERASMUS-SOCRATES programmas ietvaros ir sākusies sadarbība ar Venēcijas Universitātes Āzijas studiju nodaļu, kurā līdz šim stažējusies 1 Japānas studiju studente. Saskaņā ar universitāšu sadarbības līgumiem Japānas universitātēs katru gadu ir iespēja stažēties 2-6 studentiem, kas specializējas Japānas studijās. 2006./07. m.g. Japānas universitātēs stažējas 3 studenti. No 2000.-2006. g. Japānas universitātēs ir stažējušies 14 studenti.

Laikā no 10. - 31. jūlijam, Latvijas jauniešu delegācija uzturējās Japānā, kur piedalījās Japānas valdības, Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un valsts aģentūras "Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra" (JSPA) īstenotajā Starptautiskajā jauniešu apmaiņas programmā.

Laikā no 10.-17.septembri Latvijā uzturējās Japānas jauniešu delegācija, kas apmeklēja dažādas Latvijas valsts un pašvaldību iestādes, piedalīties brīvprātīgā darba pasākumos un iepazīst Latvijas kultūru un vēsturi.

Vizītes ietvaros 11. septembrī ar Japānas jauniešu delegāciju tikās izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža.

Arī 2006. gada rudenī Latvijā viesojās Japānas jauniešu delegācija, kas tikās ar izglītības un zinātnes ministri B.Rivžu, iepazina Latviju, tās kultūru, tradīcijas.

Sportā

Vairākkārtējais pasaules čempions hokejā Helmuts Balderis laikā no 1985. - 1989. gadam trenēja Japānas hokejistus. 2005. gada  8. oktobrī Latvijā norisinājās Latvijas - Japānas sadraudzības spēle futbolā  uz kuru akreditācijas pieteikumus bija izsūtījuši 150 japāņu žurnālisti, kas bija līdz šim lielākais ārzemju žurnālistu skaits. Sadraudzības spēles rezultāts 2:2.

Laikā no 2007. gada 25. augusta - 2. septembrim Latvijas vieglatlēti piedalījās pasaules vieglatlētikas čempoinātā Osakā. 
 

Kultūras sakaru veidošana 

Latvijai ir svarīgi turpināt veiksmīgu sadarbību ar Japānu kā valsti, kas godā kultūras tradīcijas.

Ņemot vērā to, ka gan Latvijai, gan Japānai ir bagāts kultūras mantojums, tiek veidotas sadarbības un apmaiņas programmas starp abu valstu kultūras un izglītības iestādēm. Piemēram, Latvijas mākslinieki regulāri viesojas dažādos Japānā rīkotajos festivālos un konkursos vai arī dodas koncertturnejās uz šo valsti.

No 2005.gada 20. septembra līdz 3.oktobrim Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas rektors J.Karlsons un citi akadēmijas pārstāvji devās pieredzes apmaiņā uz Japānu.

2005.gada 23. septembrī Tokijā, Rudens sagaidīšanas svētkos, kad ļaudis Japānā atzīmē sastapšanos ar tuvinieku gariem, skaistā, saulainā un siltā atvasaras dienā, Tokijā notika starptautiskā projekta "Latviešu mūsdienu mūzika" divi koncerti.

Kompozīcijas un ērģeļmūzikas programmās modernajā "Bunku Kaikan" koncertzālē izskanēja L. Garūtas, K. Lāča, J. Karlsona. S. Selgas. G. Šmites, A. Tumševicas skaņdarbi, tostarp R. Jermaka ērģeļcikla "Planētas" pasaules pirmatskaņojums.

Eiropas Savienība un Japāna ir vienojušās pasludināt 2005.gadu par Japānas – Eiropas Savienības Savstarpējo cilvēku kontaktu un apmaiņas gadu.

Tā ietvaros Latvijas dabas muzejā laika posmā no 1.04.2005 – 8.05.2005 bija apskatāma fotoizstāde "Japānas dārzi un tempļi ķiršziedu laikā". Foto darbi atspoguļo savdabīgu skatījumu uz Japānas kultūras bagātībām: cilvēka un dabas miedarbībā radušos filozofisko Japānas dārzu vienreizību.

Japānas un Eiropas Savienības draudzības gada ietvaros 2005.gada 11- 20.oktobrim kinoteātrī "K.Suns" bija skatāmas 10 Japānas filmas.

2005.gada 9. un 10.septembrī Latvijā norisinājās Japāņu modernās mūzikas festivāls, kura ietvaros 9.septembrī  Latvijas Nacionāla bibliotēka Mūzikas un Fonotēkas nodaļās tika atklāta izstāde "Japāņu modernā mūzika''. Ekspozīciju veidoja no Japānas komponistu federācijas saziedotiem materiāliem un no Joširo Irino (Viens no pēckara laika posma lielākajiem Japānas komponistiem) Mūzikas Institūta dāvinājumiem. Septembrī Latvijas komponistu savienībā bija iespēja iepazīties ar dažiem Joširo Irino skaņdarbiem un noklausīties nelielu koncertu.

2005.gada 20.septembrī Rīgā Eiropas tūres ietvaros savu koncertu sniedza Okinavas dejas teātris "Saules zieds valdzinošā Okinava". Okinavas dziesmas un dejas teātris sniedz inovatīvus. Senās tradīcijās saskaņojošos priekšnesumus.

2005. gada 30. oktobrī  Nacionālā teātrī uzstājās Japāņu teātra – NO "Umewaka Kennokai" trupa, kas suģestējošo tradicionālo drāmu pirmo reizi izrādīja Latvijas publikai.

Savukārt no 2005. gada 11. novembra līdz 2006. gada 8. janvārim Latvijas dabas muzejā piecās zālēs norisinājās izstāde "Sarunas ar sniegu un ledu: mākslas un zinātnes satikšanās", kuras ietvaros sniegs, ledus un sniega kristāli atklājās kā dabas, zinātnes un mākslas fenomeni. "Ja mēs spētu redzēt 10 reizes labāk, mēs nespētu paiet pa tikko snigušu sniegu.. sniega pārslas ir vēstules no debesīm.." teicis japāņu zinātnieks Ukičiro Nakaja, viens no projekta veidotājiem. 

2006.gada 3. aprīlī Latvijas Dabas muzejā tika izdota jaunākā Japāņu – Latviešu kandži (japāņu rakstu zīme) vārdnīca Tā ir pirmā visaptverošā vārdnīca, kurā iekļauti hieroglifu skaidrojumi (1000 lpp.) Iepriekšējā Japāņu – Latviešu vārdnīcā tika iekļauti 10 000 vārdu skaidrojumi  (200 lpp.)un tā tika izdota 2000.gadā.

2006. gada 26. aprīlī Kokneses fonda rīkotajā starptautiskajā ideju konkursā par 20. gadsimta totalitāro režīmu upuru atceres vietas izveidi uz Krievkalna salas Daugavā uzvarēja  Japāņu  mūks un slavens ainavu arhitekts Šunmjo Masuno.

Laikā no 2006. gada 8. – 11. jūlijam Latvijā koncertus sniedza Tokijas Filharmoniskais koris.

Lai akcentētu Japānas un Latvijas diplomātisko attiecību atjaunošanas 15 gadadienu, 2006. gada 9.decembrī LTV1 sāka demonstrēt dokumentālo filmu ciklu par Japānu.

Laikā no 2007. gada 9. - 15. janvārim Japāņu fimu dienu ietvaros kinoteātrī K.Suns tika demonstrētas 7 japāņu filmas.

2007. gada 27. janvārī  Jāņa baznīcā notika japāņu mūzikas koncerts "Dziemas no Austrumiem", kuru Latvijas Radio koris sniedza kopā ar izcilo japāņu diriģentu Čifuru Matsubaru

2007. gada 2. februārī Dekoratīvās mākslas muzejā tika atklāta Japāņu mūsdienu keramikas izstāde.

2007. gada 26. februarī Kongresa namā uzstājās Yamamoto – Japānās tradicionālo bungu ansamblis.

2007. gada 22. aprīlī Janagavas japāņu koris sniedza koncertu Daugavpilī. 

Latvijas vēstniecībā Japānā 10. jūlijā notika pianistes Laumas Skrides solo koncerts. Repertuārā ir Mocarta, Šūmaņa un citu komponistu darbi. Uz koncertu, kas ir pirmais šāda veida pasākums vēstniecībā, ir ielūgti ievērojami Japānas sabiedrības un Tokijas diplomātiskā korpusa pārstāvji.

2007. gada 4. - 6. augustā Latvijā uzturējās Japānas skautu delegācijas pārstāvji, kas Latvijai nodeva skautu augstāko apbalvojumu sudraba vilka odrdeni.

2008. gada 11. maijā Ārzemju mākslas muzejs preses konferencē iepazīstināja ar Japāņu mākslinieka Mikihiko Kuobaši dāvinātajām fotogrāfijām, kas plašākai publikas apskatei tiks izrādītas 2009. gada pavasarī.

2008. gada 14. jūnijā LR vēstnieks Japānā Pēteris Vaivars kopā ar vēstniecības diplomātiem piedalījās Japānas autobūves kompānijas Honda rīkotajā starptautiskajā apmaiņas pasākumā bērniem Touch the world, projekta ietvaros četras ārvalstu vēstniecības no dažādiem pasaules kontinentiem iepazīstina apmeklētājus ar valsts kultūru.

Laikā no 16.jūnija līdz 19. jūnijam Latvijā uzturējās Japānas televīzijas TV Asahi Cooperation pārstāvji, kas plāno izveidot dokumentālo filmu "See the World by Train" par dzelzceļu un vilcieniem Baltijā, Krievijā un Baltkrievijā.

2008. gada 3. jūlijā Māra Sirmā izveidotā projekta  "Pasaules saules dziesmas" ietvaros LU aulā tika atskaņota Japānas komponista  Ko Matsušita  radītais  skaņdarbs saulei.

Japānas tehniskās palīdzības projekti Latvijā

sadarbība starp Japānas valdību un Liepājas Simfonisko orķestri un Japānas valdību - Latvijas Nacionālo Operu. Japānas valdība piešķīra Liepājas Simfoniskajam orķestrim un Latvijas Nacionālajai Operai attiecīgi 1998. un 2001. gadā neatmaksājamo tehnisko palīdzību mūzikas instrumentu iegādei.

2002. gada 26. septembrī tika parakstīts starpvaldību līgums par Japānas valdības

neatmaksājamo tehnisko palīdzību (Grant) Latvijai kultūras jomā, kas ir būtisks atbalsts Latvijas Simfoniskajam orķestrim 2002.gadā 252 000 LVL apmērā.

2003. gada 20 novembrī parakstīts līgums par neatmaksājamo tehnisko palīdzību Latvijas Kinofotofonodokumentu arhīvam 124 000 LVL apmērā.

2004. gada 30. novembrī tika parakstīts starpvaldību līgums par Japānas valdības neatmaksājamo tehnisko palīdzību (Grant) Latvijai kultūras jomā Latvijas vēstures muzejam  155 000 LVL apmērā . 

Kultūras neatmaksājamās palīdzības projekta ietvaros 2004. gada Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs no Japānas valdības saņēma TELECINE aparatūras kompleksu. 2005. gada pavasarī Japānas iekārtu uzstādīja un apmācīja arhīva darbiniekus. Iekārtu svinīgā prezentācija notika 2005. gada 20. jūnijā. Prezentācijā piedalījās arī kultūras ministre Helēna Demakova, kura atklāja audiovizuālo dokumentu saglabāšanas programmu, iedarbinot Japānas valdības dāvināto TELECINE aparatūras kompleksu.

2006. gada 4. oktobrī Japānas valdība piešķīra kultūras grantu Latvijas vēstures muzejam 12 000 Ls. apmērā. 

Kontakti

LR Goda konsuls Okinavā Yoshimitsu Onaga

LR Goda konsuls Hokkaido Yoshikazu Inoshita

LR Goda konsuls Osakā Takeshi Togo