Latvijas un Japānas attiecības [02.01.2012] |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Latvijas un Japānas attiecības aizsākās jau 1919. gadā. Japāna bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina tikko neatkarību ieguvušo Latviju. Japāna Latviju atzina de facto 1919. gada 10. janvārī, de iure 1921. gada 26. janvārī.
Neatkarīgās Latvijas valsts pastāvēšanas gados pirms 2. Pasaules kara Japāna bija vienīgā Āzijas valsts, kurai bija pārstāvniecība Latvijā, savukārt Latvijas Republika atvēra konsulātu Tokijā. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gada 5. septembrī Japāna atzina Latvijas Republiku un 10. oktobrī atjaunoja divpusējās attiecības ar Latviju. Neapšaubāmi lielu ieguldījumu pašreizējo Latvijas - Japānas attiecību pilnveidošanā ir devusi Japānas vēstniecības atvēršana Rīgā 2000. gada 8. martā. 2000. gada 1. aprīlī stājās spēkā līgums par bezvīzu režīmu starp Latviju un Japānu. 2006. gada 20. aprīlī tika atklāta pirmā Latvijas Republikas vēstniecība Japānā. 2006. gada 10. oktobrī Latvija un Japāna atzīmēja diplomātisko attiecību atjaunošanas 15. gada dienu. Japānas vēstnieki Latvijā (rezidence Stokholmā):
Japānas vēstnieki Latvijā (rezidence Rīgā):
1996. gada vasarā Japānas parlamentā tika nodibināta Japānas un Latvijas Parlamentārā asociācija. Viens no Japānas - Latvijas Parlamentārās Asociācijas dibināšanas iniciatoriem bija Japānas vēstnieks Latvijā Kagechika Matano (1995. g. - 1997. g.). Kopumā Japānas parlamentārieši Latvijā ir viesojušies trīs reizes (1996. gada septembrī, 1997. gada jūlijā un 1998. gada aprīlī). 1997. gada 16. – 17. jūlijā Japānas parlamentārās delegācijas sastāvā Latviju apmeklēja Japānas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs M. Murakami. 2006. gada 2. – 4. maijā notika Japānas – Latvijas Parlamentārās asociācijas priekšsēdētāja Hirofumi Nakasones (Hirofumi Nakasones) vizīte Latvijā. Vizītes laikā notika tikšanās ar ministru prezidentu, ārlietu ministru, Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri, kā arī ar Saeimas Latvijas - Japānas sadarbības grupas pārstāvjiem. 2006. gada jūlijā notika Japānas parlamenta pārstāvju palātas locekles un Veselības, darba un labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Kjoko Nišikavas (Kyoko Nishikawa) vizīte Latvijā. 2006. gada 7. decembrī 9. Saeimā bija izveidota Latvijas - Japānas parlamentu sadarbības grupa 20 dalībnieku sastāvā. Sadarbības grupas priekšsēdētājs ir Jānis Porietis (TP), bet vietnieks - Artūrs Rubiks (SC). 2007. gada 4. - 6. augustā Latvijā uzturējās Japānas parlamentārās asociācijas priekšsēdētāja vietnieks Tošicugu Saito (Tošicugu Saito), kas vizītes ietvaros 4. augustā tikās ar Latvijas parlamentārās sadarbības grupas ar Japānu priekšsēdētāju Jāni Porieti. 2008. gada 22. aprīlī ar jauno Japānas pilnvaroto lietvedi Latvijā tikās Saeimas parlamentārās sadarbības grupas ar Japānas parlamentu priekšsēdētājs Artis Pabriks. 2008. gadā par Latvijas Japānas parlamentārās sadarbības grupas vadītāju tika iecelts Dr. Artis Pabriks. 2011. gada maijā Eiropas Parlamenta deputāte, Eiropas un Japānas parlamentārās sadarbības grupas vadītāja vietniece Sandra Kalniete un Latvijas vēstnieks Japānā P.Vaivars otrdien tikās ar Japānas automobiļu būvniecības asociācijas priekšsēdētāju un Nissan kompānijas izpilddirektoru Tošijuki Šigu, kuram prezentēja Latviju kā pievilcīgu vietu Japānas investīcijām un kravu loģistikas risinājumiem. Latvijas puse aicināja izmantot Latvijas sniegtās iespējas un tās ģeogrāfiskā izvietojuma priekšrocības. Laikā no 2008. gada 11. līdz 12. jūlijam nolūkā stiprināt Latvijas un Japānas starpparlamentāro sadarbību Latviju apmeklēja Japānas – Latvijas parlamentārās asociācijas priekšsēdētājs Hirofumi Nakasone, vizītes ietvaros Hirfumi Nakasone tikās ar Ministru prezidentu Ivaru Godmani, Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi, Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāru Ēriku Zundu, Ārlietu ministrijas politisko direktoru Pēteri Ustubu, kā arī ar Latvijas – Japānas parlamentārās sadarbības grupas priekšsēdētāju Dr. Arti Pabriku un deputāti Inu Druvieti.
2007. gada gada 5. jūnijā Ārlietu ministrs Artis Pabriks vizītes ietvaros Japānā atklāja pirmo LR Goda konsulātu Japānā, Okinavā, ko vada Goda konsuls Jošimicu Onaga (Yoshimitsu Onaga). Goda konsulam ministrs svinīgi pasniedza zīmogu ar lielā valsts ģerboņa attēlu; valsts karogu un citu Latvijas valsts simboliku. Uzrunā Artis Pabriks pauda cerību, ka konsulāta atvēršana vēl vairāk palīdzēs intensificēt abu valstu attiecības un pauda prieku, ka šis ir pirmais Eiropas Savienības valstu konsulāts Okinavas salā. Svinīgajā pieņemšanā piedalījās aptuveni 100 Okinavas amatpersonu, uzņēmēju, augstskolu pārstāvji. Latvijas goda konsuls J.Onaga ir sevi pierādījis kā aktīvs Japānas – Latvijas sadarbības veidotājs un Latvijas politisko un ekonomisko interešu aizstāvis Okinavā. Hokaido pilsētā Asahikava 2008. gada 13. martā svinīgi tika atklāts Latvijas goda konsulāts. Atklāšanas ceremonijā piedalījās Latvijas vēstnieks Japānā P.Vaivars, Asahikavas un Latvijai draudzīgās pilsētas Higašikavas mēri, vietējās pašvaldības pārstāvji, Latvijas draudzības un apmaiņas biedrības pārstāvji, kā arī citi sabiedrībā pazīstami cilvēki. Šis ir jau otrais Latvijas goda konsulāts Japānā. 2008. gada 16. maijā tika atklāts LR Goda konsulāts Osakā, kuru vada Goda konsuls Takeshi Togo.
Kopš 1974. gada Rīgai ir sadarbības līgums ar Japānas pilsētu Kobi. Sadarbība norisinās galvenokārt izglītības, kultūras un sociālajā jomā. 1996. gadā Rīgas Zooloģiskais dārzs apmaiņā pret ziloņmeiteni Zuzi saņēma Japānas dzērvju kolekciju, kas ir liels retums Eiropā. 2005. gadā Rīgā ieradās delegācija no Kobes pilsētas ar mērķi veikt pētījumu par Japāņu dārza ierīkošanu Rīgā. 2004. gadā Rīga un Kobe atzīmēja 30. sadarbības gadu jubileju, kuras ietvaros notika oficiālo delegāciju un izstāžu apmaiņa. 2005. gadā Rīgas domes pārstāvji tikušies ar Hyogo (Kobes pilsēta) prefektūras Ārstu asociācijas pārstāvjiem. 2007. gada 21. maijā notika Kobes amatierkora vizīte Rīgas domē, kam 22. maijā sekoja Rīgas koru "Atvasara" un "Daugavas Vanadzes" un Kobes amatierkora kopīgs koncerts VEF kultūras pilī. No 2007. gada 7. līdz 13. augustam Rīgā bija ieradušies viesi no Japānas, sadraudzības pilsētas Kobes. Tie bija Kobes Kendo līgas pārstāvji Masao Yoshida-sensei (7 dan Kendo, Kyoshi) un Kensaku Kobayashi (4 dan Kendo). Pasākums tika organizēts sadraudzības pilsētu sporta delegāciju apmaiņas braucienu programmas ietvaros. Viesi apskatīja Rīgas pilsētu un tikās ar Rīgas mēru J. Birku, kā arī vadīja semināru, uz kuru ieradās mūsu kendo kluba biedri. No 2008. gada 5. novembra līdz 10. novembrim norisinājās Rīgas dienas Kobē, kā arī divās lielākajās Japānas pilsētās – Osakā un Tokijā. Vizītes laikā 5. novembrī Tokijā Rīgas mērs atklāja tūrisma semināru "Rīga – pievilcīgs ceļojumu galamērķis", savukārt 7. novembrī Kobē notika seminārs "Rīgas un Kobes pašvaldību projekti". Vēl 7. novembrī J. Birks piedalījās seminārā "Latvijas galvaspilsēta - Rīga: vārti uz Ziemeļeiropu un NVS valstu tirgu". Tā kā Rīgas dienu pasākumos piedalījās arī Latvijas uzņēmēju delegācija, tad vizītes laikā notika vairākas tikšanās ar Kobes un Osakas tirdzniecības un rūpniecības palātām, kā arī Kobes ostas apskate. Kultūras pasākumu programma tika iekļauti: fotoizstāde "Dziedot mūžu nodzīvoju", kas veltīta Dziesmu un deju svētkiem, kā arī digitālā izstāde "Latvijas tēlotājmāksla 19. - 20.gadsimtā", "Jauno trīs brāļu" - Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Akustiskās koncertzāles un Modernās mākslas muzeja projektu prezentācijas. Rīgas dienu laikā Kobē Latvijas tautas daiļamatniecības studijas meistares Valda Kesnere un Dagmara Priberga demonstrēja latviešu rokdarbu un lietišķās mākslas izstrādājumus. Tos papildināja tautas mūziķu Valda un Rūtas Muktupāvelu priekšnesumi. Ar koncertiem Kobē un Osakā uzstājās vokālā grupa "Cosmos". Tāpat Rīga saņēmusi Japānas vēstniecības lūgumu popularizēt pilsētā kendo sporta veidu, tika uzņemti Kobes Kendo kluba pārstāvji. Atzīmējot 2009. gadā apritējušo sadraudzības pilsētu sadarbības 35. gadadienu, Rīgu apmeklē Kobes delegācija, kuru vada pilsētas mērs Tatsuo Jada. Tiek rīkota fotogrāfiju izstāde par Kobi, Kobes Filharmonijas kora un kamerkora Ave Sol kopkoncerts, Kobes dārza akmens atklāšana un citi piemiņas pasākumi.
2007. gada 12. novembrī notika Higašikavas pilsētas mēra vizīte Latvijā, lai veidotu pilsētu sadarbības saites, 2008. gada jūlijā notika Rūjienas pilsētas delegācijas vizīte Japānā, kuras ietvaros 17. jūlijā tika parakstīts sadarbības līgums starp Rūjienu un Higašikavu. 2009. gada maijā Rūjienā ieradās 36 cilvēku delegācija no Higašikavas – Domes deputāti, lauksaimniecības un izglītības administrācijas pārstāvji un pilsētnieki. Delegācijas vizītes mērķis bija izpētīt ekonomiskās apmaiņas iespējas, kā arī īstenot dažus apmaiņas projektus Japānas kultūras tradīciju jomā.
Pašlaik viens no galvenajiem Latvijas un Japānas sadarbības virzieniem ir savstarpējs atbalsts starptautiskajās organizācijās t.sk. ANO, UNESCO un PTO. Latvija augstu vērtē Japānas sniegto atbalstu laikā, kad Latvija 1999. g. gatavojās iestāties PTO, un ir pārliecināta, ka šis atbalsts ir labs pamats tālākai abu valstu tirdzniecisko sakaru attīstībai. Nozīmīga Latvijai bija UNESCO ģenerālsekretāra K.Macūras (Koichiro Matsuura) vizīte Rīgā laikā no 2001. g. 7. – 9. decembrim. Vizītes laikā K.Macūra tikās ar Valsts prezidenti V.Vīķi-Freibergu, kultūras ministri K.Pētersoni un izglītības ministru K.Greiškalnu. Pēc tikšanās Latvijas Universitātē ar rektoru I.Lāci sekoja diskusija ar LU mācībspēkiem par LU mācību procesa organizēšanu un zinātnisko darbību. Latvijas Zinātņu Akadēmijā UNESCO ģenerālsekretārs apskatīja Dainu skapi, kā arī interesējās par Rīgas jūgendstila arhitektūru un Vecrīgu. Latvija ir saņēmusi UNESCO dalībvalstu atbalstu Latvijas Nacionālās Bibliotēkas projektam. 2006. gada 16. augustā notika Japānas PVO ģenerāldirektora kandidāta, PVO reģionālā direktora Dr. Shigeru Omi vizīte Latvijā.
2007. gada 15. - 17. septembris - Japānas ekonomiskās misijas FEC (International Friendship Exchange Council) uzņēmēju vizīte Latvijā. Tāpat Japānas uzņēmēji apmeklēja Latvijas Dzelzceļu, Starptautisko lidostu Rīga, kā arī Rīgas brīvostas pārvaldi. 2008. gada 17. janvārī Osakā norisinājās Baltijas Biznesa un investīciju seminārs, kuru organizēja LIAA sadarbībā ar "Enterprise Estonia" un Kansai Ekonomisko federāciju, kā arī Osakas, Kyoto un Kobes Rūpniecības un Tirdzniecības kameru. Baltijas Biznesa un investīciju semināru apmeklēja 74 personas, tostarp 59 Japānas uzņēmēji un 7 Japānas organizāciju pārstāvji. Japānas uzņēmēji tika iepazīstināti ar Latvijas ekonomisko situāciju, uzņēmējdarbības iespējām un biznesa vidi. 2008. gada janvārī darbu uzsāka LIAA pārstāvniecība Japānā. Pārstāvniecību vada Dmitrijs Belousovs. 2010. gada jūlijā otrā pusē Tokijā durvis vēra Latvijas preču veikals „Riga Collection”, kurš piedāvā saviem apmeklētājiem gan apskatīt, gan iegādāties tādas preces kā linu un tā izstrādājumus, trikotāžas izstrādājumus, rotaļlietas, stikla dizaina priekšmetus, medu, šokolādi, aromātiskās sveces un eko-kosmētiku. Vērts atzīmēt, ka 2011. gada augusta beigās veikals atzīmēja 1 gada jubileju. Neskatoties uz neilgo pastāvēšanas laiku, „Riga Collection” telpās jau ir notikuši vairāki kultūras dzīves notikumi, piemēram, 2010. gada Ziemassvētkos tika organizēts speciāls pasākums sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Japānā, 2011. gada 18. februārī tika izstādīta Dziesmu un deju svētkiem veltītā preču kolekcija, savukārt pats „Riga Collection” ir „viesojies” vienā no prestižākajiem Tokijas lielveikaliem – „Seibu”. Laikā no 2010. gada 12. līdz 20. maijam notika LR satiksmes ministra A. Šlesera vizīte Japānā un Korejā, kuras mērķis bija iepazīties ar šo valstu transporta un loģistikas sektora attīstību, ar tā būtiskākajiem uzņēmumiem. 2010. gada 8. decembrī Japānas delegācija piedalījās Latvijas Ārlietu ministrijas rīkotajā diskusijā kokrūpniecības nozares eksportētājiem. 2011. gada 17. martā Latvijas Ārlietu ministrijā notika konference par dabas produktu ienākšanas iespējām Japānas kosmētikas un uztura bagātinātāju tirgū. 2011. gada jūlijā Latvijas vēstniecība Japānā Eiropas Savienības eksporta veicināšanas programmas "EU Gateway" ietvaros aicināja Latvijas uzņēmumus piedalīties izpētes braucienā uz Japānu un Dienvidkoreju, lai prezentētu savus produktus potenciālajiem partneriem. Visiem programmas dalībniekiem ir nodrošinātas pieredzējušu profesionāļu konsultācijas Japānas un Dienvidkorejas uzņēmējdarbības vides jautājumos. 2011. gada 26. augustā Latvijas vēstniecībā Japānā notika Latvijai veltīts tūrisma seminārs. Kopējais Latvijas – Japānas ārējās tirdzniecības apgrozījums 2010. gadā bija 45,9 milj. EUR, kas pārsniedz 2009. gada rādītāju par 4 milj. EUR jeb +9,4%. Balstoties uz datiem par ārējās tirdzniecības apgrozījumu, ir iespējams ierindot Japānu 33. vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru sarakstā. Latvijas – Japānas ārējās tirdzniecības bilance 2010. gadā ir pozitīva: · Latvijas eksports uz Japānu 2010. gadā sasniedza 37,2 milj. EUR (+18,2 milj. EUR jeb +28,2% pret 2009. gadu), kas ļauj ierindot Japānu 29. vietā eksporta partneru sarakstā; · Japānas imports Latvijā 2010. gadā sasniedza 8,7 milj. EUR (-4,2 milj. EUR jeb -32,6% pret 2009. gadu), kas ļauj ierindot Japānu 43. vietā importa partneru sarakstā. Preču tirdzniecības dinamika pa gadiem, milj. EUR
Pakalpojumu tirdzniecības dinamika pa gadiem, milj. EUR
Nozīmīgāko preču grupu eksports 2010. gadā, %
Nozīmīgākās eksporta preces 2010. gadā, tūkst. EUR
Nozīmīgāko preču grupu imports 2010. gadā, %
Nozīmīgākās importa preces 2010. gadā, tūkst. EUR
Pakalpojumu tirdzniecība (eksports) pa pakalpojumu veidiem 2010. gadā, tūkst. EUR
Pakalpojumu tirdzniecība (imports) pa pakalpojumu veidiem 2010. gadā, tūkst. EUR
Nozīmīgākie komercpakalpojumi: · Eksports: individuālie kultūras un atpūtas pakalpojumi (184 tūkst EUR), informācijas un datorpakalpojumi (145 tūkst. EUR), autoratlīdzība (96 tūkst. EUR), finanšu pakalpojumi (3 tūkst. EUR) · Imports: vēstniecību un konsulātu pakalpojumi (378 tūkst EUR) Investīcijas: Ārējo tiešo investīciju (ĀTI) dinamika 2010. gadā salīdzinājumā ar 2009. gadu neizmainījās: · uz Latviju no Japānas – 0,1 milj. EUR (61. vieta) · no Latvijas – nav ĀTI uz Japānu
Kopš 1999. gada, sadarbojoties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) un Japānas starptautiskās sadarbības aģentūrai (Japan International Co-operation Agency/JICA), darbojas Japānas tehniskās palīdzības projekts Pētījums Lubānas mitrāju kompleksa dabas aizsardzības plānam (The Study on Environmental Management Plan for Lubana Wetland Complex in the Republic of Latvia). Projektā no Latvijas puses iesaistījās Ārlietu, Finanšu, Ekonomikas un Zemkopības ministrijas, Pašvaldību lietu pārvalde, Valsts Meža dienests, Valsts Zivsaimniecības pārvalde un Rēzeknes pašvaldība. Projekta mērķis bija 1,5 gadu laikā izpētīt Lubānas mitrāju ekosistēmu un izstrādāt tā apsaimniekošanas plānu, kā arī plūdu regulēšanas shēmu. Projekta ietvaros japāņu zinātnieki veica pētījumus Latvijā, bet tālāko datu apstrādi - Japānā. Sadarbības rezultātā Japānas speciālisti ir izstrādājuši minētās teritorijas apsaimniekošanas projektu, piedāvājot Lubānas mitrāju teritorijā izveidot atpūtas bāzi un zivju audzētavu. Projekta ietvaros ir paredzēts izveidot pastaigas takas purvā, uzstādīt putnu novērošanas torņus un informācijas zīmes. Latvijas Zinātņu akadēmija saņem informāciju no Japānas Zinātnes Popularizēšanas Biedrības (Japan Society for the Promotion of Science), kuras birojs atrodas Stokholmā. Vairāki LZA locekļi ir Taiho-Latvija fonda valdē. Fonds (gada budžets ap 20 000 EUR, kas ir Japānas puses finansējums) ik gadus piešķir vairākus grantus medicīnas ķīmijas pētniecībā (lielākoties Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) pētniekiem) un nelielu finansējumu Latvijas Akadēmijas bibliotēkai jaunākās Japānā izdotās literatūras iegādei par farmācijas, medicīnas, ķīmijas jautājumiem. Jau ilgus gadus Latvijas Organiskās sintēzes institūts zāļu izstrādes jomā sadarbojas ar Japānas farmaceitiskajiem uzņēmumiem, un notiek regulāras vizītes uz dažādām Japānas universitātēm. LU Cietvielu fizikas institūts sadarbojas ar Japānas kolēģiem par tēmu "Optiskajiem gaismas vadiem, ultravioletajai un lieljaudas optikai lietoto stiklu pētījumi" (N. Skuja). 1965. gadā Grindex aizsākās sadarbība ar Taiho Pharmaceutical un Iskra Industry, bet jau 1972. gadā parakstīts līgums par Grindeks oriģinālā pretvēža preparāta-aktīvās farmaceitiskās vielas - Ftorafūrs® piegādi. Šo gadu laikā Latvijas uzņēmums ieguvis atzinību kvalitātes ziņā prasīgajā Japānas tirgū. Uz Japānu ik mēnesi tiek eksportēti simts kilogrami aktīvās vielas Ftorafūrs®, kas veido apmēram 5% no Grindeks kopējā apgrozījuma. Ftorafūrs® ir pieprasīts Japānas pretvēža zāļu tirgū, un to izmanto gan monoterapijā, gan kā sastāvdaļu tādās modernās pretvēža zālēs kā UFT.
Kopš 1990. gada Rīgā darbojās Japāņu valodas un kultūras vidusskola, kas ir svarīgs Japānas kultūras mantojuma un valodas popularizēšanas elements Latvijā. No 1991. - 1993. gadam Japāņu valodas vidusskola darbojusies kā japāņu valodas vakara kursi. Kopš 1993. gada tā darbojās kā Rīgas Domes Japāņu valodas un kultūras vidusskola.2001. gada septembrī Japāņu valodas un kultūras vidusskola tika apvienota ar Kristīgo vidusskolu un pārdēvēta par Rīgas Kultūru skolu. Japāņu valoda ir iekļauta mācību programmā. Latvijas Universitātē Moderno valodu fakultātē Āzijas studiju programmā ir Japāņu studiju modulis. Patlaban LU Āzijas studiju programmā studē 108 studenti. Vairāki Latvijas Universitātes studenti turpina savas studijas maģistratūrā Japānas universitātēs, kā arī dodas uz šo tālo zemi, lai papildinātu LU iegūtās japāņu valodas zināšanas. Latvijas Universitātē, Moderno valodu fakultātē, Āzijas studiju programma, Japāņu studiju modulis. Patlaban LU Āzijas studiju programmā studē 108 studenti. Šobrīd Āzijas studiju nodaļā strādā 2 vieslektori no Japānas: Sari HASHIMOTO un KUROSAWA Ayumi. Laikā no 1999.g. līdz 2006.g. japāņu valodu mācījuši arī citi viespasniedzēji: FUKUI Misa, YAMAMOTO Yosino un ONO Hisayoshi. Ir noslēgti sadarbības un studentu apmaiņas līgumi ar Waseda University, Kansai University of Foreign Languages, Tsukuba University un Yamagata University. ERASMUS-SOCRATES programmas ietvaros ir sākusies sadarbība ar Venēcijas Universitātes Āzijas studiju nodaļu, kurā līdz šim stažējusies 1 Japānas studiju studente. Saskaņā ar universitāšu sadarbības līgumiem Japānas universitātēs katru gadu ir iespēja stažēties 2-6 studentiem, kas specializējas Japānas studijās. 2006./07. m. g. Japānas universitātēs stažējās 3 studenti. No 2000.-2006. g. Japānas universitātēs ir stažējušies 14 studenti. Latvijas jauniešu delegācija uzturējās Japānā, kur piedalījās Japānas valdības, Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un valsts aģentūras "Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra" (JSPA) īstenotajā Starptautiskajā jauniešu apmaiņas programmā. Latvijā uzturējās Japānas jauniešu delegācija, kas apmeklēja dažādas Latvijas valsts un pašvaldību iestādes, piedalīties brīvprātīgā darba pasākumos un iepazīst Latvijas kultūru un vēsturi. Vizītes ietvaros ar Japānas jauniešu delegāciju tikās izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža. 2006. gada rudenī Latvijā viesojās Japānas jauniešu delegācija, kas tikās ar izglītības un zinātnes ministri B. Rivžu, iepazina Latviju, tās kultūru, tradīcijas. 2011. gada 10.-11. maijā Latvijas vēstnieks Japānā P. Vaivars apmeklēja Japānas prefektūru Oitu, kur divās vidusskolās uzstājās ar lekciju par ES un Latviju, savukārt 27. jūnijā viņš viesojās Meidži universitātē. 2011. gada 17. augustā Latvijas vēstniecības telpās Tokijā notika pirmais Latvijas valodas runas konkurss.
Vairākkārtējais pasaules čempions hokejā Helmuts Balderis laikā no 1985. - 1989. gadam trenēja Japānas hokejistus. 2005. gada 8. oktobrī Latvijā norisinājās Latvijas - Japānas sadraudzības spēle futbolā uz kuru akreditācijas pieteikumus bija izsūtījuši 150 japāņu žurnālisti, kas bija līdz šim lielākais ārzemju žurnālistu skaits. Sadraudzības spēles rezultāts 2:2. Laikā no 2007. gada 25. augusta - 2. septembrim Latvijas vieglatlēti piedalījās pasaules vieglatlētikas čempoinātā Osakā.
Latvijai ir svarīgi turpināt veiksmīgu sadarbību ar Japānu kā valsti, kas godā kultūras tradīcijas. Ņemot vērā to, ka gan Latvijai, gan Japānai ir bagāts kultūras mantojums, tiek veidotas sadarbības un apmaiņas programmas starp abu valstu kultūras un izglītības iestādēm. Piemēram, Latvijas mākslinieki regulāri viesojas dažādos Japānā rīkotajos festivālos un konkursos vai arī dodas koncertturnejās uz šo valsti.
Sadarbība saista Japānas valdību un Liepājas Simfonisko orķestri, kā arī Japānas valdību un Latvijas Nacionālo operu. Piemēram, Japānas valdība piešķīra Liepājas Simfoniskajam orķestrim un Latvijas Nacionālajai operai attiecīgi 1998. un 2001. gados neatmaksājamo tehnisko palīdzību mūzikas instrumentu iegādei. 2002. gada 26. septembrī tika parakstīts starpvaldību līgums par Japānas valdības neatmaksājamo tehnisko palīdzību (Grant) Latvijai kultūras jomā, kas ir būtisks atbalsts Latvijas Simfoniskajam orķestrim 2002.gadā 252 000 LVL apmērā. 2003. gada 20 novembrī parakstīts līgums par neatmaksājamo tehnisko palīdzību Latvijas Kinofotofonodokumentu arhīvam 124 000 LVL apmērā. 2004. gada 30. novembrī tika parakstīts starpvaldību līgums par Japānas valdības neatmaksājamo tehnisko palīdzību (Grant) Latvijai kultūras jomā Latvijas vēstures muzejam 155 000 LVL apmērā . Kultūras neatmaksājamās palīdzības projekta ietvaros 2004. gada Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs no Japānas valdības saņēma TELECINE aparatūras kompleksu. 2005. gada pavasarī Japānas iekārtu uzstādīja un apmācīja arhīva darbiniekus. Iekārtu svinīgā prezentācija notika 2005. gada 20. jūnijā. Prezentācijā piedalījās arī kultūras ministre Helēna Demakova, kura atklāja audiovizuālo dokumentu saglabāšanas programmu, iedarbinot Japānas valdības dāvināto TELECINE aparatūras kompleksu. 2006. gada 4. oktobrī Japānas valdība piešķīra kultūras grantu Latvijas vēstures muzejam 12 000 Ls. apmērā.
2011. gada 11. martā notikusī 8,9 balles spēcīgā zemestrīce un cunami Japānā ir prasījuši vairāku simtu cilvēku dzīvības, tūkstošiem japāņu palika bez pajumtes. Laikā, kad vairākas pasaules valstis apvienoja spēkus, lai palīdzētu Japānai cīņā pret traģiskās dabas katastrofas sekām, savu atbalstu ir piedāvājusi arī Latvija. 2011. gada 11. martā Latvijas Ārlietu ministrs Ģ. V. Kristovskis nosūta līdzjūtības vēstuli Japānas Ārlietu ministram. 2011. gada 15. martā Ārlietu ministrs Ģ. V. Kristovskis tiekas ar Japānas vēstnieku Rīgā un slēgtā valdības sēdē ziņo par stāvokli zemestrīcē un no cunami cietušajā Japānā. Pēc ministra ziņojuma uzklausīšanas Latvijas valdība nolemj piešķirt palīdzību zemestrīces un cunami postījumu seku likvidācijai 100 000 latu apmērā. Šī palīdzība tiek piešķirta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Līdzekļi ar Latvijas Sarkanā Krusta starpniecību tika pārskaitīti 2011. gada 5. aprīlī. 2011. gada 22. martā Latvijas Ārlietu ministrs Ģ. V. Kristovskis apmeklē Japānas vēstniecību Rīgā un atstāj ierakstu līdzjūtību grāmatā. 2011. gada 26. martā Rīgas Domā notiek aizlūgums par Japānas zemi un tautu. 2011. gada 31. martā sadarbībā ar Latvijas Sarkano Krustu Mākslas galerijā „Wheels and Pictures” notiek labdarības mākslas darbu izsole „ART HELP JAPAN”. 2011. gada 14. aprīlī Latvija ir saņēmi vēstuli no Japānas premjerministra Naoto Kana (Naoto Kan), kurā ir izteikta pateicība par Latvijas valdības piešķirto finansiālo atbalstu zemestrīces un tās izraisīto seku likvidēšanā. Vēstījumā īpaši tiek atzīmēti daudzie Latvijas iedzīvotāju palīdzības piedāvājumi un Rīgas Doma katedrālē organizētais aizlūgums un koncerts veltījums Japānai zemei un tautai.
LR Goda konsuls Okinavā Yoshimitsu Onaga | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
 |
|
||||||||||||||||||||
|
|
|
||||||||||||||||||||||
