Latvijas un Itālijas attiecības [25.01.2012] |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Latvijas un Itālijas divpusējās attiecības ir labas, notiek politiskais dialogs dažādos līmeņos. Līdz ar Latvijas iestāšanos ES un NATO pavērušās jaunas iespējas kontaktiem ar Itāliju un divpusējo attiecību padziļināšanai visos līmeņos.
Itālija kopā ar citām Sabiedrotajām valstīm atzina Latvijas valsti 1921. gada 26. janvārī un oficiāli nekad nav atzinusi Baltijas valstu aneksiju PSRS. Latvijas neatkarības atjaunošanu Itālija reizē ar citām Eiropas Kopienas valstīm atzina 1991. gada 27. augustā. Diplomātiskās attiecības starp abām valstīm tika atjaunotas 1991. gada 30. augustā. Itālija bija starp pirmajām valstīm, kas jau 1991. gadā atklāja vēstniecību Rīgā. Pašreizējais Itālijas vēstnieks Latvijā Džovanni Policci (Giovanni Polizzi) akreditēts 2011. gada 25. oktobrī. 1995. gadā tika atklāta Latvijas vēstniecība Itālijā un nozīmēts pagaidu pilnvarotais lietvedis. 1997. gadā par pirmo pēckara Latvijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Itālijā tika iecelts Mārtiņš Perts. No 2002. gada 8. oktobra līdz 2006. gada jūlijam Latvijas vēstnieks Itālijā bija Jānis Lūsis. No 2006. gada 20. septembra līdz 2011. gada septembrim Latvijas vēstniece Itālijā bija Astra Kurme. Kopš 2011. gada septembra Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Itālijā ir Elita Kuzma. Latvijai ir divi goda ģenerālkonsuli un četri goda konsuli Itālijā:
2011.gada 12.decembrī Latvijas Republikas 11. Saeimā tika izveidota Latvijas un Itālijas parlamentu sadarbības grupa. Grupas priekšsēdētāja ir Iveta Grigule.
Itālija ir vērtējama kā nozīmīgs Latvijas ārējās tirdzniecības partneris. Latvija ir gandarīta par abu valstu savstarpējās tirdzniecības attīstību un vienmēr uzsvērusi interesi veicināt un pilnveidot ekonomiskās attiecības ar Itāliju. Sadarbības potenciāls starp abām valstīm nav pilnībā izmantots un tam ir attīstības iespējas.
2011.g. 1.-3.ceturksnīLatvijas – Itālijas preču tirdzniecības apgrozījums sasniedza279,29 MEUR, Itālijai ieņemot 12.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. Salīdzinājumā ar tirdzniecības apgrozījumu iepriekšējā gadaatbilstošajā periodā,tas irpieaudzis par 10,01%jeb 25,40 MEUR (eksports ir samazinājies par2,56% jeb 2,44 MEUR, savukārtimports ir palielinājies par 17,57% jeb 27,85 MEUR). Šajā laika periodā Latvijai bija negatīva preču tirdzniecības bilance ar Itāliju:-93,37 MEURapmērā. Galvenās Latvijas eksportapreces uz Itāliju 2011.g. 1.-3.ceturksnī ir koksne un tās izstrādājumi (21,36%), minerālie produkti (20,15%), mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (12,66%). Galvenās importa preces no Itālijas 2011.g. 1.-3.ceturksnī ir tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (21,54%), mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas(19,26%), metāli un to izstrādājumi(8,04%). TūrismsAtbilstoši Latvijas tūrisma mārketinga stratēģijai 2010.-2015. gadam Itālija ir uzskatāma par prioritāru Latvijas tūrisma mērķa tirgu. Starp abām valstīm notiek salīdzinoši intensīva tūristu apmaiņa. It īpaši tūristu plūsma no Itālijas ir palielinājusies pēc Latvijas pievienošanās ES. Pašlaik tūrisma plūsma ir abpusēji līdzvērtīga. Šajā jomā sadarbība varētu tikt attīstīta arī turpmāk. Kā šķērsli, stratēģijas mērķu realizēšanai var minēt ierobežoto finansējumu tūrisma mārketinga aktivitātēm, kas tūrisma plūsmu varētu bremzēt.
Tirdzniecības statistika(avots: Centrālā statistikas pārvalde) 2011.gada 1.-3.ceturksnī · Eksports: 1. Lietuva – 990 129 207 EUR jeb 16,87% no kopējāLatvijaseksporta 2. Igaunija – 809 522 942 EUR jeb 13,80% 3. Krievija – 642 673 279 EUR jeb 10,95% 4. Vācija – 478 365 975 EUR jeb 8,15% 5. Zviedrija – 359 968 501 EUR jeb 6,13% ... 13. Itālija–92961197EUR jeb1,58% · Imports: 1. Lietuva – 1 269 928 223 EUR jeb 18,17% no kopējāimportaLatvijā 2. Vācija – 799132931 EUR jeb 11,43% 3. Krievija – 685 618 438 EUR jeb 9,8% 4. Polija – 511 118 273 EUR jeb 7,31% 5. Igaunija – 454 615 364 EUR jeb 6,50% ... 11. Itālija – 186332774EUR jeb2,17% Latvijas un Itālijas tirdzniecības dinamika laika posmā no 2005. līdz 2011.gada 3.ceturksnim, EUR
Galvenās eksporta preces uz Itāliju sadalījumā pa preču veidiem 2011.gada 1.-3.ceturksnī
Galvenās importa preces no Itālijas sadalījumā pa preču veidiem 2011.gadā 1.-3.cetursnī
Investīcijas(avots: Latvijas Banka, Lursoft) Pēc Latvijas Bankas apkopotajiem datiem 2011.gada II ceturkšņa beigāsItālijastiešo investīciju atlikumiLatvijā sastādīja 35,4 MLVL (15,8 MLVL jeb 45%– transporta, glabāšanas un sakaru sektorā, 12,5 MLVLjeb 35%– operācijās ar nekustamo īpašumu, 2,4 MLVL jeb 7% – apstrādes rūpniecībā).Latvijas tiešo investīciju atlikumi Itālijā šajā laika periodāsasniedza 0,1 MLVL. Pēc Lursoft sniegtās informācijas līdz 2011.gada 17.oktobrim Itālijas investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos sastādīja 13,01MLVL un Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 354 Itālijas – Latvijas kopuzņēmumi. Lielākie investori: - „UniCreditLeasingS.p.A.” –investīcijas 3,72MLVL apmērā – 94,99 % SIA „UniCreditLeasing” akciju (darbojas finanšu nomas jomā); - BALTIC RE S.R.L. – investīcijas 1,77MLVL apmērā – 54,67% SIA „KEY 1”akciju, 59,92% SIA „KEY 6” akciju, 100% SIA „Skunu 16” (darbojas starpniecības darījumos ar nekustamo īpašumu); - Cisotti Umberto – investīcijas 0,85MLVL apmērā – 85,00% SIA „AluminumCompany of Baltic” akciju; - RealiDmitri–investīcijas 0,61MLVL apmērā – 100 % SIA „Sinalunga” akciju (darbojas būvniecības un nekustamo īpašumu darījumu jomā); - MorottiLuca - investīcijas 0,54 MLVL apmērā – 60 % A/S „KINESIS” akciju (darbojas būvniecības projektu izstrādāšanā).
Kopumā sadarbība starp Latviju un Itāliju kultūras un izglītības jomā ir plaša un daudzpusīga. 1996. gadā noslēgts starpvalstu līgums par sadarbību kultūrā, zinātnē un tehnoloģijās. Pašlaik turpinās šī līguma izpildprogrammas projekta saskaņošana.
Kultūrizglītība Notiek aktīva sadarbība informācijas un zinātnieku apmaiņas jomā, ir noslēgti vairāki augstskolu sadarbības līgumi ar Itālijas augstākās izglītības iestādēm Eiropas Savienības programmu ietvaros. Vienlaikus Itālijas valdība nodrošina stipendijas Latvijas studentiem studijām Itālijā. Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA) 2005.gadā tika atvērta studiju programma „Starptautiskie kultūras sakari: Latvija – Itālija”. LKA, Latvijas Mākslas akadēmijai (LMA), Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai (JVLMA) un Jāņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolai ir aktīva sadarbība ar Itālijas izglītības iestādēm. Sadarbības ietvaros, t.sk., 2011.gadā LMA pārstāvji piedalījās starptautiskā mēbeļu dizaina izstādē Salone Internazionale del Mobile. Savukārt, JVLMA ik gadu notiek Itālijas pasniedzēju meistarklases un koncerti, kā arī Latvijas pasniedzēji ik gadu sniedz vairākas meistarklases un koncertus Itālijā. 2010.gadā JVLMA notika „Itāļu kultūras nedēļa,” kuras laikā Latvijā viesojās divi Eiropā pazīstami un atzīti itāliešu mūziķi – pianists, vijolnieks un diriģents Marko Teca (Marco Tezza) un ģitārists Džovanni Grano (Giovanni Grano). Pizas universitātes baltu filoloģijas pasniedzējs profesors Pjetro Umberto Dini (Pietro Umberto Dini) ir sastādījis itāļu – latviešu un latviešu – itāļu vārdnīcu. Tās atklāšana notika Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizītes laikā Itālijā 2005. gada jūnijā.
Teātris 2011.gada novembrī notika Latvijas Nacionālās operas P.Čaikovska baleta „Apburtā princese” izrādes Mesīnas teātrī, Sicīlijā. 2011.gadā Jaunais Rīgas teātris (JRT) ar izrādi „Kapusvētki” piedalījās festivālā VIE Scena Contemporanea Festival, Modenā. 2010.-2011.gadā Jaunais Rīgas teātris (JRT) ar izrādi „Soņa” bija viesizrādēs Teatro Tella Tosse, Dženovā; Teatro Era, Pontederā; Teatro Kismet OperA, Bari, Teatro Franco Parenti, Milānā. 2010.gadā notika vairāki Latvijas Nacionālās operas uzvedumi: 2010.g. februārī ar Ā. Adāna baletu „Žizele” LNO viesojās Barī pilsētas Petručeli teātrī, 2010.gada novembri-decembrī - 7 P. Čaikovska baleta „Riekstkodis” izrādes Teatro Lirico di Cagliari Kaljari, Sardīnijaā; Baleta Gala koncerts Teatro Auditorium Manzoni Boloņā; A. Minkus balets „Korsārs” Teatro Auditorium Manzoni Boloņā un Fondazione Teatro Gaetano Fraschini Pavijā. 2010.gadā JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis Modenas teātrī iestudēja poļu rakstnieka J.Ivaškēviča garstāstu „Vilkumuižas jaunkundzes”. Pirmizrāde notika 2011.gada 26.janvārī Modenas teātrī, bet vēlāk „Vilkumuižas jaunkundzes” tika izrādītas gan dažādās Itālijas pilsētās, gan citviet Eiropā - Šveicē, Portugālē, Francijā, Beļģijā, Vācijā un Somijā Tamperes teātra festivālā. Iestudējums tapa, sadarbojoties teātru apvienībai Emīlija Romanja, Neapoles teātrim Teatro Stabile, Boloņas teātrim Nuova Scena - Arena del Sole-Teatro Stabile un ar Eiropas Savienības projekta Prospero atbalstu. Par šī iestudējuma tapsānas gaitu 2010.g. nogalē Italijā tika izdota grāmata. Tā ir pirmā grāmata par starptautiski slavenā latviešu režisora radošo darbu. Bilingvālo izdevumu Le signorine di Wilko o Come rendere visible la poesia/How to Make Poetry Visible - Diary of a Production klajā laidusi itāļu izdevniecība Ponte Sisto. 2010.gadā latviešu mākslinieks Andris Freibergs Itālijā atzīts par sezonas labākās scenogrāfijas autoru un Milānas leģendārā režisora Džordžo Strēlera vadītajā Piccolo teatro svinīgā ceremonijā saņēma Itālijas augstāko nacionālo atzinību teātra mākslās - Il Premio Ubu. Balva A.Freibergam piešķirta par telpas iekārtojumu A. Hermaņa izrādei „Vilkumuižas jaunkundzes”/Le signorine di Wilko. Mūzika 2011.gadā Liepājā notiekošajā 19.Starptautiskajā pianisma zvaigžņu festivālā piedalījās pianists Pjērs Frančesko Forlenca (Pier Francesco Forlenza). 2011.gada 13.decembrī festivāla Wintertime ietvaros notika kamerorķestra I Musici di Roma koncerts, kurā skanēja kinomūzikas programma un Antonio Vivaldi koncertu cikls Gadalaiki. 2010.gada decembrī Rīgā koncertēja renesanses un agrīnā baroka mūzikas ansamblis La Venexiana, gan sniedzot atsevišķu koncertu, gan muzicējot kopā ar Latvijas Radio kori. 2010.gada septembrī Latvijas Radio koris uzstājās Venēcijas Biennālē. Māksla un muzeji 2011.gada 20.augustā mākslas muzejā „Rīgas Birža” tika atklāta laikmetīgās mākslas izstāde „Glasstress Rīga - darbi no Berengo studijas” (Venēcija). No 2011.gada oktobra līdz 2012.gada 8.janvārim izstāžu kompleksā Azienda Speciale Palaexpo Romā tika izstādīta krievu mākslinieka Aleksandra Deinekas glezna „Pusdienu pārtraukumā Donbasā” (1935) no LNMM krājuma eksponēta izstādē „Sociālistiskais reālisms padomju glezniecībā 1920–1970 un Aleksandrs Rodčenko”. 2011.gadā LNMM izdeva Rīgas Pilsētas gleznu galerijas pamatlicēja Domeniko de Robiāni (1795–1889) piemiņai veltītu rakstu krājumu, kas ietver arī LNMM Ārzemju mākslas krājumā ietvertās Domeniko de Robiāni gleznu kolekcijas katalogu. Kolekcionāra dzīve bijusi saistīta ne tikai ar Rīgu, bet arī ar Šveici un Itāliju, līdz ar to muzeja izdevumā publicēts Komo Valsts arhīva (Itālija) speciālistes Adīna Bonelli (Adina Bonelli) raksts „Dokumenti par Robiāni Itālijas un Šveices arhīvos”. Literatūra
2011.gadā Boloņas bērnu grāmatu gadatirgū piedalījās arī Latvijas pārstāvji – Latvijas Literatūras centrs, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centrs, Latvijas bērnu un jaunatnes literatūras padome (IBBY Latvijas sekcija), izdevniecības „liels un mazs”, „Jumava”, „Zvaigzne ABC” un „Lietusdārzs”, kā arī latviešu bērnu grāmatu autori un mākslinieki: Ūna Laukmane, Indra Sproģe, Juris Petraškevičs un Reinis Pētersons. Latvijas Literatūras centra projektu konkursā „Atbalsts ārvalstu izdevējiem Latvijas literatūras tulkojumu izdošanai” 2011.gadā atbalstu guva izdevniecība Barbes SRL Ingas Ābeles romāna „Paisums” tulkošanai un izdošanai itāļu valodā (tulkotāja Žanete Vēvere-Pasqualini). 2010.gadā Itālijas izdevniecībā Joker klajā nākusi Knuta Skujenieka dzejas izlase Tornato da un altro mondo („Atgriezies no citas pasaules”). Knuta Skujenieka dzejas izlase itāļu valodā tapusi pēc grāmatas sastādītāja un atdzejotāja Pjetro Umberto Dini (Pietro Umberto Dini) iniciatīvas. Valodnieks, Pizas universitātes profesors, grāmatas „Baltu valodas” autors Pjetro Umberto Dini jau iepriekš itāliski bija atdzejojis vairākus Knuta Skujenieka dzejoļus, publicējot tos Itālijas literārajos žurnālos.
1998. gadā tika parakstīta Latvijas un Itālijas Aizsardzības ministriju Vienošanās par attiecību un kontaktu attīstīšanu militārās sadarbības jomā. Pamatojoties uz Vienošanos, katru gadu tiek izstrādāts sadarbības plāns. Ar 2010.g. 1. novembri Itālijas militārā atašeja pienākumus sāka pildīt plkv. Claudio Fazari. No 2007. gada 1. septembra vairs nav rezidējoša aizsardzības atašeja Itālijā, Portugālē un šobrīd nav arī nerezidējoša aizsardzības atašeja. Sadarbība ar Itāliju noris informācijas apmaiņas jomā, notiek militāri - politiskās konsultācijas, sadarbība apmācību jomā, kā arī Itālijas kara kuģu vizītes Latvijā.
Svarīgākie līgumi Datubāzes ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Itālijas Republika
Saites par Itālijas Republiku Itālijas Republikas Ārlietu ministrija: http://www.esteri.it | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
 |
|
||||||||||||||||||||
|
|
|
||||||||||||||||||||||
