Ārpolitika  /  Divpusējās attiecības
  

Latvijas un Īrijas attiecības [27.09.2011]

Izdrukas versija
Nosūtīt šo saiti

Latvijas un Īrijas attiecības ir labas, izveidojies savstarpēji ieinteresēts politiskais dialogs. Īrijas prezidentūras laikā Latvija kļuva par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti. Lai atzīmētu jauno dalībvalstu uzņemšanu, 2004. gada 1. maijā Dublinu apmeklēja Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un ārlietu ministrs Rihards Pīks. Līdz ar Latvijas iestāšanos ES pavērās jaunas iespējas Latvijas un Īrijas attiecību padziļināšanai.

2003. gada beigās Latvija atvēra vēstniecību Dublinā. Kopš 2009. gada 11. septembra Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Īrijā ir Pēteris Elferts.

Kopš 2010. gada oktobra Īrijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā ir Eidans Kirvans (Aidan Kirwan).

No 1996. līdz 2009. gadam Īrijā darbojās Latvijas goda konsuls Džordžs Makallags (George McCullagh).



DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

20. gadsimta 20. gados Latvijas intereses Īrijā pārstāvēja konsulārās aģentūras Belfāstā un Londondērijā (Ziemeļīrija). 1940. gadā Īrijā (Dublinā) darbojās Latvijas goda konsulāts, kā arī vicekonsuli Korkā un Veterfordā. Īrijas intereses Latvijā pārstāvēja Lielbritānijas sūtniecība.

Pēc Latvijas valstiskās neatkarības zaudēšanas 1940. gadā Īrija oficiāli deklarēja, ka tā neatzīst Latviju kā PSRS sastāvdaļu.

Latvijas neatkarības atjaunošanu Īrija reizē ar citām Eiropas Kopienas valstīm atzina 1991. gada 27. augustā. Dokumenti par diplomātiskajām attiecībām starp abām valstīm tika parakstīti 1991. gada 9. oktobrī Īrijas ārlietu ministra Džerarda Kolinsa (Gerard Collins) vizītes laikā Latvijā.

Pirmais Īrijas vēstnieks Latvijā Ričards A. Obraiens (Richard A. O'Brien) tika akreditēts 1991. gada 27. novembrī (rezidence Varšavā).

2003. gada beigās Latvija atvēra vēstniecību Dublinā.


Latvijas vēstnieki Īrijas Republikā:

Pēteris Kārlis Elferts (11.09.2009.)

Indulis Ābelis (2005.-2009.gads)

Mārtiņš Lācis (2003.-2004.gads)

Jānis Dripe (2003.-2003.gads)

Normans Penke (1997.-2001.)

Jānis Lūsis (1993-1996.gads)


Īrijas vēstnieki Latvijā:

Eidans Kirvans (Aidan Kirwan) (2010.gada oktobris)

Brendans Makmahons (Brendan McMahon) (25.08.2009.-01.10.2010.)

Tims Movs (Tim Mawe) (11.10.2005.-01.08.2009.)


 

 


PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

Latvijas un Īrijas parlamentu sadarbības grupa Saeimā tika nodibināta 1996. gadā 6. Saeimas sasaukuma laikā. Tā tika izveidota arī 8. Saeimā vadītāja Gunta Bērziņa vadībā un 9. Saeimā Venta Armanda Kraukļa vadībā. 2011.gada 27.janvārī tika izveidota deputātu sadarbības grupa ar Īrijas parlamentu. Sadarbības grupas priekšsēdētājs ir Sergejs Mirskis (Saskaņas centrs), bet priekšsēdētāja vietnieks Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK). Sadarbības grupas sastāvā ir 26 deputāti.


 

 


LATVIJAS DARBASPĒKS ĪRIJĀ

Kopš 2004. gada 1. maija Īrija ir atvērusi savu darba tirgu brīvai darbaspēka kustībai no jaunajām ES dalībvalstīm. No 2000. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 30. septembrim 44 888 Latvijas iedzīvotāji saņēmuši Īrijas personīgos sabiedrisko pakalpojumu numurus, kurus izsniedz, lai iebraukušie Latvijas iedzīvotāji varētu izmantot Īrijas nodokļu, sociālās apdrošināšanas un sociālās labklājības sistēmu piedāvātos pakalpojumus. Jāņem vērā, ka izsniegtie numuri netiek anulēti, personām pametot Īriju, tādēļ faktiskais Īrijā dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo skaits visticamāk ir zemāks.

Īrijas 2006. gada tautas skaitīšanas dati liecināja, ka skaitīšanas brīdī Īrijā dzīvoja 13 999 Latvijā dzimušas personas, savukārt Latvijas Republikas pilsoņu skaits bija 13 319.





SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Lai gan Īrija nav starp galvenajām Latvijas tirdzniecības un investīciju partnerēm, tomēr jau vairākus gadus Latvijai saglabājas pozitīva tirdzniecības bilance ar Īriju.

2010.gada Latvijas – Īrijas ārējās tirdzniecības apjoms sasniedz 43.5 MEUR, Īrijai ieņemot 32.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. Šajā laika periodā Latvijai bija pozitīva tirdzniecības bilance ar Īriju 7.5 MEUR apmērā.


2010.gadā salīdzinājumā ar 2009.gadu Latvijas – Īrijas ārējās tirdzniecības apjoms ir pieaudzis par 16% jeb 6.2 MEUR (t.sk. Latvijas eksports ir pieaudzis par 14% jeb 3.2 MEUR un imports ir pieaudzis par 20 % jeb 3 MEUR).


Galvenās eksporta preču grupas: ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija – 32,8%; koksne un tās izstrādājumi – 25,3%; pārtikas rūpniecības produkti – 15,11%; tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi – 9%.


Galvenās importa preču grupas: mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas – 42%; ķīmiskās rūpniecības in tās saskarnozares produkcija – 22,9%; pārtikas rūpniecības produkti – 15,7%; tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi – 8,5%.

 

Tirdzniecība (avots: LR Centrālās statistikas pārvalde)


2010.gads

·           Eksports:

1. Lietuva – 990 712 964 EUR jeb 15,68 % no kopējā Latvijas eksporta

2. Igaunija – 800 101 883 EUR jeb 12,66 %

3. Krievija – 716 863 944 EUR jeb 11,35 %

4. Vācija – 537 682 718 EUR jeb 8,51%

5. Zviedrija – 399 784 227 EUR jeb 6,33 %

...

27. Īrija – 25 499 659 EUR jeb 0,40 %

 

·           Imports:

1. Lietuva – 1 227 406 833 EUR jeb 16,36 % no kopējā importa Latvijā

2. Krievija – 858 941 774 EUR jeb 11,45 %

3. Vācija – 823 362 678 EUR jeb 10,97 %

4. Polija – 552 397 536 EUR jeb 7,36 %

5. Igaunija – 498 006 752 EUR jeb 6,64 %

...

33. Īrija – 18 039 992 EUR jeb 0,24%

 

Galvenās eksporta preces uz Īriju sadalījumā pa preču veidiem

2010.gadā, EUR

Preču veids

EUR

Īpatsvars no kopējā eksporta

Kopā

25 499 659

100%

Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija:

- Lietošanai gatavas saistvielas lietņu veidnēm un serdeņiem – 97,95%

8 340 927

32,71%

Koksne un tās izstrādājumi:

- Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli – 79,45%

6 440 798

25,26%

Pārtikas rūpniecības produkti:

-Lidmašīnu pārtika – 63,31%

3 851 940

15,11%

Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi

2 307 877

9,05%

Metāli un to izstrādājumi

1 685 234

6,61%

Augu valsts produkti

1 005 509

3,94%

Dažādas rūpniecības preces

603 383

2,37%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas

581 038

2,28%

Dzīvnieki un lopkopības produkcija

527 186

2,07%

Minerālie produkti

131 223

0,51%

Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons

8 244

0,03%

Galvenās importa preces no Īrijas sadalījumā pa preču veidiem

2010.gadā, EUR

Preču veids

EUR

Īpatsvars no kopējā importa

Kopā

18 039 992

100%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas

Telefonu aparāti, ieskaitot telefonu ciparu līniju sistēmām vai augstfrekvences līniju sistēmām – 45,23%;

Dzirksteļaizdedzes iekšdedzes motori – 30,86%

7 586 441

42,05%

Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija

Farmācijas izstrādājumi – 83,99%

4 121 119

22,84%

Pārtikas rūpniecības produkti

Nedenaturēts etilspirts, stiprie alkoholiskie dzērieni – 76,12%

2 813 563

15,60%

Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi

Audumi no sintētisko pavedienu dzijas – 24,41%

1 533 762

8,50%

Optiskās ierīces un aparāti (iesk. Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti

480 615

2,66%

Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons

390 388

2,16%

Koksne un tās izstrādājumi

262 715

1,46%

Dzīvnieki un lopkopības produkcija

242 192

1,34%

Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi

204 621

1,13%

Transporta līdzekļi

162 231

0,90%

 

Latvijas un Īrijas tirdzniecības dinamika laika posmā

no 2005. līdz 2010.gadam, EUR

Gads

Eksports

Imports

2005

60 843 794

17 787 442

2006

65 611 150

21 734 427

2007

58 855 144

19 493 744

2008

66 975 288

23 714 015

2009

22 293 791

15 036 063

2010

25 499 659

18 039 992

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Investīcijas

2010. gada 4.ceturksnī Īrijas tiešo investīciju atlikumi Latvijā sasniedza 230,7 milj. LVL.

Savukārt Latvijas tiešo investīciju atlikumi Īrijā 2010. gada 4.ceturksnī nav reģistrēti (avots: Latvijas Banka).


2010.gada 5.aprīlī Īrijas investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos sastādīja 5,19 milj. LVL (37.vieta), kā arī Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 123 Īrijas - Latvijas kopuzņēmumi (avots: Lursoft).


 

 


 


NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS

Vizīšu apmaiņa

Uz Īriju

2008. gada 2.-4. novembris

Valsts prezidenta Valda Zatlera darba vizīte.

2008. gada 23.-25. jūlijs

Ministru prezidenta Ivara Godmaņa vizīte

2004. gada 1. maijā

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un ārlietu ministra Riharda Pīka vizīte Dublinā

2003. gada 9. aprīlī

ārlietu ministres Sandras Kalnietes oficiālā vizīte

2002. gada 29. - 30. augustā

labklājības ministra Viktora Jaksona piedalīšanās forumā "Izaicinājumi Eiropas sociālajam modelim"

2002. gada 3. - 5. jūnijā

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte

1997. gada 26. - novembrī

ārlietu ministra Valda Birkava darba vizīte

1996. gada 13. – 14. decembrī

Premjerministra Andra Šķēles piedalīšanās ES Padomes samitā Dublinā


No Īrijas

2008. gada 8.-9. decembris

Īrijas Eiropas lietu valsts ministra Dika Rouča (Dick Roche) vizīte.

2007. gada 20.-22. maijā

Īrijas prezidentes Mērijas Makalīzes (Mary McAleese) valsts vizīte.

2006. gada 28. aprīlī

Īrijas premjera biroja ģenerālsekretāra vietnieka Eiropas un starptautisko attiecību jautājumos Eoina Līrija (Eoin O`Leary) darba vizīte

2006. gada 20. janvārī

Īrijas ārlietu ministra Dermota Aherna (Dermot Ahern) darba vizīte

2004. gada 6. maijā

Īrijas premjerministra Bertija Aherna (Bertie Ahern) vizīte

2003. gada 27. novembrī

Īrijas premjerministra Bertija Aherna (Bertie Ahern) vizīte

2003. gada 15. - 17. septembrī

Īrijas Eiropas lietu valsts ministra Dika Rouča (Dick Roche) vizīte

2000. gada 12. - 13. janvārī

Īrijas ārlietu ministra Dāvida Endrjūsa (David Andrews) vizīte

1991. gada 9. oktobrī

Īrijas ārlietu ministra Džerarda Kolinsa (Gerard Collins) vizīte


 

 


INFORMĀCIJAS AVOTI

Noslēgtie līgumi

Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem ar Īriju

  

Saites: