Ārpolitika  /  Divpusējās attiecības
  

Latvijas un Indonēzijas attiecības [20.12.2011]

Izdrukas versija
Nosūtīt šo saiti

Latvija bija pirmā no Baltijas valstīm, ar kuru Indonēzija nodibināja diplomātiskās attiecības 1993. gada 25. augustā. Latvijas un Indonēzijas attiecības raksturojamas kā labas taču mazaktīvas.

Latvija 2 reizes ir piešķīrusi Indonēzijai palīdzību cietušajiem zemestrīcēs (2005. gada janvārī ~100 000 LVL cunami katastrofā cietušajiem Taizemē un Indonēzijā, 2006. gada jūnijā 25 000 EUR zemestrīcē cietušajiem Indonēzijas civiliedzīvotājiem). 

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Indonēzijas vēstnieki Latvijā (rezidē Stokholmā)

1993. gada 22. septembrī akreditējās pirmais Indonēzijas vēstnieks Latvijā H.Ibrahims Jasins.

No 1996.gada 17.septembra līdz 1999.gada jūnijam - H.Hardžatanodžs (Harighun Harjatanoj).

No 2007. gada 16. janvāra Indonēzijas vēstniece Latvijā ir Linggavatija Hakima (Linggawaty Hakim).

 

Goda konsuli 

No 2007. gada decembra Latvijas intereses Džakartā (konsulārais apgabals – Džakarta) pārstāv Ayub Dwi Pranata Junus.

No 2008. gada februāra Latvijas intereses Bandungā (konsulārais apgabals – Rietumu Java un Bali) pārstāv Drs. Jahja Santoso.
 

 

 

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS

1996. gada 4. - 5. novembrī Ārlietu ministra Valda Birkava un uzņēmēju delegācijas vizīte Indonēzijā.

2006. gada 14. jūnijā Indonēzijas prezidenta īpašā  sūtņa, vēstnieka Nugroho Wisnumurti vizīte Latvijā.

2007. gada 16. - 18. janvārim akreditācijas vizītē Latvijā uzturējās Indonēzijas vēstniece Linggavatija Hakima (Linggawaty Hakim). Vizītes laikā notika akreditācija pie Valsts prezidentes Vairas -Vīķes Freibergas, tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Induli Emsi, Ārlietu ministru Arti Pabriku un Ekonomikas ministru Juriju Strodu.

2008. gada 19. – 25. Aprīlī, piedaloties ASEF Pārvaldnieku padomes 21. sanāksmē, Indonēzijā uzturējās Latvijas pārstāvis ASEF valdē un Latvijas Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Somijā Einars Semanis. Vizītes laikā E. Semanis tikās ar Indonēzijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Imron Cotan.

2009. gada 26. maijā 9. ASEM ārlietu ministru sanāksmes laikā Hanojā, Vjetnamā, Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš tikās ar Indonēzijas Ārlietu ministru Noeru Hasanu Virajudu (Noer Hassan Wirajuda), kas bija pirmā ārlietu ministru līmeņa divpusēja tikšanās Latvijas un Indonēzijas diplomātisko attiecību pastāvēšanas vēsturē.

2011. gada 26. aprīlī Ārlietu ministrija sadarbībā ar Indonēzijas vēstniecību Stokholmā un Latvijas Universitāti organizēja Latvijas – Indonēzijas semināru par Indonēzijas kā Dienvidaustrumāzijas Nāciju Asociācijas (ASEAN) prezidējošās valsts prioritātēm starptautiskajā sadarbībā, kā arī divpusējās sadarbības veicināšanu izglītības jomā.

2011. gada 7. jūnijā apaļā galda diskusiju cikla „Ārlietu dienests Latvijas eksportam” ietvaros Latvijas Ārlietu ministrijā notika paneļdiskusija ar Latvijas Republikas Goda konsulu Singapūrā Mr. Low Jeng-tek, Latvijas Republikas Goda konsulu Indonēzijā Dr. Jahja Santoso, kā arī Malaizijas vēstniecības Somijā un tirdzniecības pārstāvniecības Vācijā pārstāvjiem.

2011. gada 20.septembrī Ņujorkā Latvijas ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis tikās ar Indonēzijas ārlietu ministru Dr. Marti M. Natalegavu (Dr. Marty M. Natalegawa). Indonēzijas Ārlietu ministrs pauda prieku par Latvijas un Indonēzijas starpvalstu kontaktu attīstību. Šī bija jau otrā tikšanās ar Ģ.V.Kristovski – pirmā notika 2011. gada 6.jūnijā, Budapeštā, 10. Eiropas - Āzijas samita (ASEM) ietvaros.

 

 

 

 

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Tirdzniecība (pēc Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes datiem)

2010.gads

 

Eksports: 55. Indonēzija – 8 040 760 USD jeb 0,09%

Imports: 51. Indonēzija – 4 877 023 USD jeb 0.05%


2010.gadā Latvijai ir pozitīva tirdzniecības bilance ar Indonēziju 3 163 737 USD apmērā. Kopējais tirdzniecības apgrozījums sastāda – 12 917 783 USD (57.vieta).

 

Galvenās eksporta preces uz Indonēziju sadalījumā pa preču veidiem 2010.gadā 

Preču veids

USD

Īpatsvars no kopējā eksporta

Kopā

8 040 760

100%

Augu valsts produkti

- Kvieši un kviešu un rudzu maisījums – 100%

6 244 454

77,66%

Metāli un to izstrādājumi

- Dzelzs atkritumi un lūžņi – 98%

1 588 255

19,75%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas

100 561

1,25%

Dzīvnieki un lopkopības produkcija

36 184

0,45%



Galvenās importa preces no Indonēzijas sadalījumā pa preču veidiem 2010.gadā


Preču veids

USD

Īpatsvars no kopējā importa

Kopā

4 877 023

100%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas

- Videoieraksta vai video reproducēšanas aparatūra – 93%

1 350 552

27,69%

Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi

- Jaunas gumijas pneimatiskās riepas – 95%

1 162 507

23,84%

Dažādas rūpniecības preces

- Citādas mēbeles un to daļas – 84%

618 690

12,69%

Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons

358 847

7,36%

Tauki un eļļa

349 649

7,17%

Apavi, cepures, lietussargi un citi priekšmeti

203 494

4,17%

Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi

193 042

3,96%

Optiskās ierīces un aparāti (iesk. Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti

175 564

3,60%

Pārtikas rūpniecības produkti

162 393

3,33%

Augu valsts produkti

142 892

2,93%

Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi

75 362

1,55%

Koksne un tās izstrādājumi

64 198

1,32%

 

Investīcijas (pēc Latvijas Republikas Centrālās Statistikas pārvaldes un Latvijas bankas datiem)

2010. gadā Indonēzijas tiešo investīciju atlikumi Latvijā nav reģistrēti, kā arī Latvijai nav tiešo investīciju atlikumi Indonēzijā[1].


Līdz 2011. gada 20.aprīlim Indonēzijas investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos nav reģistrētas, kā arī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā kopuzņēmumi nav reģistrēti.[2]



[1] Latvijas Banka

[2] Lursoft

 

 

 

SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS UN KULTŪRAS JOMĀ

2005. gada septembrī, atsaucoties uz Indonēzijas prezidenta kundzes Kristiānas Hirovatu lūgumu, Latvijas mākslas  skolas, vidusskolas un pirmsskolas izglītības iestādes iesaistījās palīdzības programmas "Sirds vienotības asaras un smaidi" ("Openness Heart Tears and Smiles") ietvaros organizētajā pasaules bērnu zīmējumu izstādē "Cerības ziedojumi" ("Drawings of Hope"), kas tika organizēta, lai palīdzētu dabas stihijā cietušajiem. No Latvijas tika aizsūtīti 104 Latvijas bērnu zīmējumi, kas kopā ar vairākiem tūkstošiem citu zīmējumu no visām pasaules malām tika izstādīti izstādē "Drawings of Hope" Indonēzijas galvaspilsētas Džakartas Nacionālajā muzejā no 2006. gada 13. līdz 15. februārim.

2008.g. 15. maijā Rīgas Ekonomikas augstskolā ar Indonēzijas vēstniecības atbalstu notika bijušā Indonēzijas ekonomikas ministra Prof. Dorodjatun Kuntjoro-Jakti lekcija.

2009. gada 2. aprīlī Latvijas Universitātē (LU) norisinājās seminārs veltīts Indonēzijai un tās iekšpolitikai. Semināra lektori bija LU Āzijas studiju nodaļas vadītājs prof. Leons Taivāns un Indonēzijas Universitātes Starptautisko lietu departamenta direktors Dr. Hariyadi Wirawan. Semināru organizēja Indonēzijas vēstniecība sadarbībā ar Latvijas Universitāti.

2009. gada 16. maijā Rīgā, Ārzemju mākslas muzejā, tika atklātas Indonēzijas Amatniecības un Kultūras dienas, kuru ietvaros notika gan Indonēzijas batikas darbu izstāde, gan tradicionālo deju priekšnesumi. Indonēzijas Amatniecības un Kultūras dienas tika organizētas, muzejam sadarbojoties ar Āzijas un Eiropas fondu (ASEF).

2010. gada filmu festivālā Arsenāls piedalījās arī Indonēzijas režisors Edwin ar filmu „Aklas cūkas arī grib lidot”.    

 

 

 

INFORMĀCIJAS AVOTI

Kontaktinformācija

Indonēzijas vēstniecība Latvijā