Latvijas un Igaunijas attiecības [03.01.2012] |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Latvijas un Igaunijas politiskais dialogs ir regulārs un aktīvs visdažādākajos līmeņos. Abas valstis saista izcila sadarbība, kopīgas intereses Baltijas jūras reģionā un cieša partnerība ES un NATO ietvaros. Sekmīga praktiskā sadarbība izveidojusies starp valstu parlamentiem, nozaru ministrijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām.
Latvija un Igaunija diplomātiskās attiecības atjaunoja 1991. gada 6. septembrī. Igaunijas Republikas vēstnieki Latvijā:
Latvijas Republikas vēstnieki Igaunijā:
Latvijas – Igaunijas nākotnes sadarbības ziņojums 2009. gada rudenī Latvijas un Igaunijas premjerministri vienojās par nepieciešamību izstrādāt ziņojumu par Latvijas un Igaunijas attiecību attīstību nākotnē. Par atbildīgajiem ziņotājiem tika iecelti no Latvijas - Ārlietu ministrijas politiskais direktors Andris Razāns un no Igaunijas – ziņu aģentūras BNS vadītājs Anvars Samosts. Latvijas – Igaunijas nākotnes sadarbības ziņojums tika prezentēts abu valstu ministru prezidentiem 2010. gada 11.jūnijā Igaunijas premjerministra Andrusa Ansipa darba vizītes Latvijā ietvaros. Dokumentā ir apkopotas rekomendācijas abu valstu sadarbības tālākai attīstīšanai. Latvijas pusē par ziņojuma rekomendāciju ieviešanas procesa koordinēšanu atbildīgā ir Ārlietu ministrija. No Igaunijas puses par atbildīgo ir nozīmēts Valsts kancelejas Stratēģijas birojs. 2010.gada 10. decembrī Rīgā notika Latvijas-Igaunijas sadarbības ziņojuma ieinteresēto pušu konference, kuras ietvaros tika diskutētas sekojošas tēmas: (1) izglītība, kultūra, masu mēdiju sadarbība; (2) uzņēmējdarbības vide un infrastruktūra; (3) tūrisms. Konferencē piedalījās arī Latvijas un Igaunijas premjerministri, kuri nāca klajā ar kopīgo paziņojumu, par ziņojuma ieviešanu 2011. gadā. 2011.gada 16.decembrī Tartu jaunatklātajā zinātniskajā centrā AHHAA norisinājās otrā Latvijas un Igaunijas nākotnes sadarbības ziņojuma ikgadējā konference, kura bija veltīta izglītības tēmai. Konferenci atklāja Latvijas un Igaunijas premjerministri: Valdis Dombrovskis un Andruss Ansips. Konferences dalībnieki diskutēja par augstākās izglītības, zinātnes, profesionālās izglītības un nodarbinātības jautājumiem, kā arī izvērtēja izglītības kvalitātes un abu valstu izglītības iestāžu sadarbības iespējas.
Tirdzniecība 2010.gadā Latvijas – Igaunijas kopējais tirdzniecības apgrozījums bija 1.3 miljardi EUR, Igaunijai ieņemot 4.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. Igaunija ir Latvijas 2. lielākais eksporta un 5. lielākais importa partneris. Latvijas eksports uz Igauniju 2010.gadā turpināja pieaugt, sasniedzot un apsteidzot 2008.gada rādītājus. Eksporta pieaugums salīdzinājumā ar 2009.gadu ir 24%. Arī importa rādītāji no Igaunijas 2010.gadā ir ar pozitīvu tendenci. Importa pieaugums salīdzinājumā ar 2009.gadu ir 15%. 2010.gadā Latvijai bija pozitīva tirdzniecības bilance ar Igauniju 302 095 131 EUR apmērā. Galvenās eksporta preces uz Igauniju ir mašīnas un mehānismi 17,24%, koksne un tās izstrādājumi 12,08%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija 10,32%, metāli un to izstrādājumi 9,66%, pārtikas rūpniecības produkti 8,61%, kā arī transporta līdzekļi 8,61%. No Igaunijas tiek importētas galvenokārt mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas 12,03%, metāli un to izstrādājumi11,48%, transporta līdzekļi10,36%, pārtikas rūpniecības produkti 10,06%, kā arī minerālie produkti 9,76%. Investīcijas (avots: Latvijas Banka un Lursoft) Igaunija pēc statistikas datiem ir lielākā investorvalsts Latvijā. Saskaņā ar Latvijas bankas informāciju, 2010. gada 3.ceturksnī Igaunijas tiešās investīcijas Latvijā sastādīja 877,7 milj. LVL (1.vieta) (avots: Latvijas Banka). Apjomīgākā investīciju daļa nonākusi finanšu starpniecības sektorā (64%). Latvijas tiešās investīcijas Igaunijā 2010. gada 3.ceturksnī – 34 milj. LVL (3.vieta) (avots: Latvijas Banka). Apjomīgākā investīciju daļa nonākusi nekustamo īpašumu operāciju sektorā (81%). 2011.gada 19.janvārī Igaunijas investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos sastādīja 821,2 milj. LVL (1.vieta), kā arī Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 1555 Igaunijas – Latvijas kopuzņēmumi (avots: Lursoft). Tradicionāli liela daļa Skandināvijas investīciju (īpaši, Zviedrijas, arī Somijas) Latvijā ‘ienāk’ caur Igauniju, mākslīgi palielinot Igaunijas investīciju apjomu Latvijā. Latvijas investīcijas Igaunijā galvenokārt koncentrētas finanšu starpniecības (SIA „Alta Capital Partners” investīcijas AS „Silvano Fashion Group”, SIA „Latvijas Biznesa Banka” investīcijas AS„Esti Krediidipank”) un enerģētikas nozarēs (VAS „Latvenergo” investīcijas AS „Nordic Energy Link”). Latvijas un Igaunijas tirdzniecības dinamika laika posmā no 2004. g.-2010.g. EUR
Latvijas un Igaunijas sadarbība izglītības jomā notiek gan pamatojoties uz trīspusējiem Baltijas valstu sadarbības līgumiem, gan arī Baltijas - Ziemeļvalstu, Baltijas jūras valstu, Eiropas Savienības un Eiropas Padomes izglītības programmu un projektu ietvaros. Katru gadu notiek Baltijas valstu izglītības ministru un ministriju speciālistu tikšanās, kuru laikā tiek apspriesti svarīgākie jautājumi nacionālo izglītības politiku izstrādē un īstenošanā, kā arī Eiropas Savienības izglītības politikas aktualitātes.
Latvijas un Igaunijas augstskolu sadarbība Latvijas Universitātei ir noslēgts sadarbības līgums ar Tartu Universitāti. Rēzeknes augstskolai ir sadarbība ar Tallinas Tehnisko universitāti, Tallinas Universitāti un Tartu Universitāti pasniedzēju un studentu apmaiņas jomā. Latvijas Mākslas akadēmija sadarbojas ar Igaunijas Mākslas akadēmiju un Tartu Universitāti Latvijas Kultūras akadēmija ir noslēgusi sadarbības līgumu ar Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmiju programmas Socrates/Erasmus ietvaros. Vidzemes Augstskola sadarbojas ar Igauniju studentu un docētāju apmaiņai ar Tartu Ulikool/ Parnu College, Tallinna Ulikool un Tallinna Tehnikaulikooli Kuressaare Kolledz. Rīgas Stradiņa universitāte sadarbojas ar Tartu Universitātes Molekulārās bioloģijas centru un ar Tallinas veselības koledžu. Ventspils augstskola Erasmus programmas ietvaros, sadarbojas ar Tallinas Tehnoloģiskās Universitātes Kuresāres filiāli un Tartu Universitātes Ģermānistikas nodaļu. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Erasmus un Nordplus programmu ietvaros, notiek regulāra studentu un pasniedzēju apmaiņa. Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmija ir pastāvīgs dalībnieks starptautiskajā Mūzikas augstskolu studentu kameransambļu festivālā. Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolai ir sadarbības līgums Erasmus programmas ietvaros ar Tallinna ülikool mākslas un dizaina jomā līdz 2013.gadam. Kopš 1989. gada Rīgā darbojas Rīgas Igauņu skola.
Aktīva sadarbība izveidojusies starp Latvijas un Igaunijas muzejiem, teātriem, koriem, orķestriem, bibliotēkām un arhīviem. 2011.gada 3.februāra līdz 1.martam Tallinas „Baltic Hotel Vana Wiru“ viesnīcas mākslas galerijā notika latviešu fotomākslinieka Jāņa Gleizda personālizstāde „Dailes leģenda“. Izstāde tapa sadarbībā ar Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas direktori Ventu Koceri, kas aktīvi popularizē izcilo latviešu foto mākslinieku pasaulē. Izstādes atklāšanā piedalījās arī īpaša viesu grupa – Jāņa Gleizda amata brāļi - Igaunijas fotomākslinieki, izjustu uzrunu dižajam latvietim, veltīja Igaunijas mākslas foto vecmeistars Kalju Sūrs (Kalju Suur) 2011.gada janvārī notika Latvijas Nacionālā operas viesizrādes Tallinas Operā, piedāvājot Igaunijas publikai divus baletus un trīs operas. Viesizrāžu atklāšanā piedalījās Igaunija kultūras elite un plašs loks pazīstamāko sabiedrisko, tai skaitā Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips, kā arī abu valstu – Igaunijas un Latvijas kultūras ministres – Laine Janesa (Laine Jänes) un Sarmīte Ēlerte. LNO operas viesizrāžu sākums piesaistīja arī Igaunijas masu saziņas līdzekļu interesi. 2010. gada novembrī Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā notika Pērnavas mākslinieku darbu izstāde. 2010.gada jūlijā-augustā Kuresāres kultūras centrā notika Talsu mākslinieku darbu izstāde Krūmu mākslai 25 2010. gada 8. - 12. jūlijā Igaunijā notika XXIII Starptautiskais Folkloras festivāls "Baltica 2010", kurā Latviju pārstāvēja Alsungas etnogrāfiskais ansamblis "Suitu sievas", lībiešu folkloras kopa "Kāndla" un Rīgas folkloras kopa "Abra". 2010.gada 10.maijā Kreicvalda piemiņas muzejā Veros tika atklāta izstāde "Johana Kristofa Broces (1742-1823) Livonijas zīmējumu un aprakstu kolekcija Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā". Ilustratīvi greznā izstāde tapusi sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Igaunijā un Veru Apgabala muzeju. Baltvācu pedagogs Broce ar lielu precizitāti apkopojis zīmējumus, kuros redzami Baltijas apdzīvoto vietu skati, pilsētas un lauku iedzīvotāju apģērbi, paražas, dažādas tehniskas ierīces, ģerboņi, zīmogi un monētas. 2006.gadā Igaunijas vēsturnieka un profesora Raimo Pullata vadībā iznāca Broces enciklopēdisks izdevums "Estonica". 620 lappušu biezajā sējumā apkopoti Broces un Igaunijā dzīvojošo baltvācu vēsturnieku zīmējumi un ievietoti komentāri igauņu, kā arī vācu valodā. Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas veidotā ceļojošā izstāde ir bijusi apskatāma jau daudzās Igaunijas pilsētās, tai skaitā, Tallinā, Tartu, Kuresārē, Hāpsalu, Pērnavā, Vīlandē, Peltsamā, Valkā/Valgā un Rakverē, kā arī ar Latvijas vēstniecību atbalstu tā apceļojusi vairākas Eiropas galvaspilsētas.
Tulkotāju balva Par ikgadējas Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju tulkotāju balvas izveidi Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš un Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets vienojās 2009. gada 18. februārī Igaunijas ārlietu ministra oficiālās vizītes laikā Latvijā. Idejas iniciatori bija Latvijas vēstnieks Igaunijā Kārlis Eihenbaums un Igaunijas vēstnieks Latvijā Jāks Jērīts. Balvas mērķis ir sekmēt latviešu-igauņu un igauņu-latviešu tekstu tulkotāju profesionalitāti un aktivitāti daiļliteratūras, kā arī politisko, zinātnisko, vēsturisko, socioloģisko un citu tekstu tulkošanā. Balvas vērtība ir 3000 eiro, tās fondu veido vienlīdzīgi Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju ieguldījumi. Žūrijas komisijas sastāvu veido Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju pārstāvji, kā arī literatūras eksperti. Balvu pasniedz reizi gadā. Katru gadu rīkotājvalsts aicina otras valsts ārlietu ministru pasniegt balvu labākajiem latviešu-igauņu un igauņu-latviešu tulkotājiem. Pirmo reizi Tulkotāju balva tika pasniegta ārlietu ministra Māra Riekstiņa oficiālās vizītes laikā Igaunijā 2010.gada 10.martā, un to ieguva latviešu tulkotāja Maima Grīnberga. 2011.gada 2.martā Tulkotāju balvu ieguva latviešu dzejnieks Guntars Godiņš par trīs igauņu autoru grāmatu tulkojumu: Jāns Kaplinskis. „Acs” (Mansards, 2010); Andress Ehins „Pakārtais ievārījums” (Mansards, 2010); Andruss Kivirehks “Lote no izgudrotāju ciema” (Zvaigzne ABC, 2010). Šoreiz balvu savas oficiālās vizītes laikā Latvijā pasniedza Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets. Ārlietu ministrija izsludinājusi konkursu par Tulkotāju balvu 2011.gadā. Labākais tulkotājs tiks noskaidrots 2011.gada februārī.
Latvijas Valsts policijai izveidojusies cieša sadarbība ar Igaunijas radniecīgajiem dienestiem, piedaloties gan Task force cīņai pret organizēto noziedzību Baltijas jūras reģionā, gan citos operatīvos pasākumos. Reģionālās sadarbības ietvaros notiek regulāras Latvijas un Igaunijas policijas pārstāvju tikšanās vadības līmenī. Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes darbinieki aktīvi un sekmīgi sadarbojas ar Igaunijas tiesībaizsardzības iestādēm informācijas apmaiņas, noziedzīgo grupu apzināšanas un kopīgo izmeklēšanu jomā, tai skaitā narkotiku nelegālās aprites apkarošanas, kā arī smagu un sevišķi smagu noziegumu atklāšanas jomās, kur sadarbība galvenokārt tiek īstenota kopīgu izmeklēšanu un operatīvo darbību veikšanā. Vairāki nozīmīgi pasākumi ir realizēti liecinieku un cietušo aizsardzības darba pilnveidošanas jomā. Tostarp tika panākta vienošanās ar Igauniju un Lietuvu pār trīspusējās vienošanās grozījumu projekta „Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanās par sadarbību liecinieku un cietušo aizsardzībā" izstrādi par amatpersonu pārvietošanos ar šaujamieroci aizsardzības pasākumos Baltijas valstīs, kur minētie vienošanās projekta grozījumi jau veiksmīgi saskaņoti ar Igaunijas pusi. Cieša, profesionāla un konstruktīva sadarbība izveidojusies starp Latvijas un Igaunijas robežapsardzības dienestiem, ugunsdzēsības un glābšanas dienestiem, tiesu administrācijām, naturalizācijas pārvaldēm, valsts zemes dienestiem u.c. iestādēm.
Latvijas un Igaunijas sadarbība aizsardzības jomā notiek galvenokārt Baltijas valstu kopējo militāro projektu ietvaros. Gaisa spēku sadarbība turpinās kopīgās gaisa telpas novērošanas sistēmas BALTNET ietvaros, jūras spēku sadarbība - vienotās Baltijas jūras spēku eskadras BALTRON ietvaros. Sekmīgi darbojas Baltijas Aizsardzības koledža BALTDEFCOL Tartu. Par koledžas komandantu no 2008.gada līdz 2011.gadam ir apstiprināts Latvijas pārstāvis – brigādes ģenerālis Gundars Ābols. BALTDEFCOL projekta koordinēšanas funkcijas 2010. gada 1. janvārī no Latvijas pārņēma Lietuva.
Latvija un Igaunija aktīvi sadarbojas divpusējo un trīspusējo Baltijas valstu transporta projektu plānošanā un īstenošanā. Lai savstarpēji risinātu un koordinētu jautājumus, kas saistīti ar starptautiskajiem autopārvadājumiem, notiek regulāras Baltijas valstu transporta ministriju, autotransporta administrāciju un starptautisko autopārvadātāju asociāciju pārstāvju tikšanās. Latviju un Igauniju šķērso Via Baltica transporta koridors, abās valstīs ir attīstīts dzelzceļa tīkls, un tās piedalās projekta Rail Baltica attīstībā. VAS "Latvijas Pasts" ir izveidojusies laba sadarbība ar "Igaunijas Pastu" Baltijas Pasta Savienības un Ziemeļvalstu Pasta Savienības ietvaros.
Saskaņā ar Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) mārketinga stratēģiju Igaunija tiek definēta kā augsti prioritārs tūrisma tirgus Latvijai, kurā tiek izvērstas plašas mārketinga aktivitātes Latvijas kā pievilcīga tūrisma galamērķa popularizēšanai. Lai popularizētu Latvijas tūrisma tēlu, TAVA 2010.gadā uzsāka reklāmas kampaņu visās trijās Baltijas valstīs. Kampaņas mērķis ir popularizēt Brīvo naktsmītņu sistēmu un Latvijas nacionālo tūrisma portālu www.latviatourism.lv. Lai aktivizētu tūristu plūsmu no kaimiņvalstīm šajā sezonā, TAVA 2010.gada jūnijā organizēja četras Igaunijas žurnālistu tūres pa Latvijas reģioniem, uzsvaru liekot uz aktīvo un ģimenes tūrismu. No 1.-3.jūnijam notika TAVA un reģionālo tūrisma asociāciju organizēta Igaunijas žurnālistu vizīte Vidzemē un Latgalē, bet no 15.-17.jūnijam Kurzemē un Zemgalē. 2010.gada 1.jūnijā tika atklāta aviokompānijas "airBaltic" bāze Tallinā, kā arī tiešais reiss no Tallinas uz Stokholmu. Līdz ar to aviokompānija "airBaltic" piedāvā jau 7 tiešos lidojumus no Tallinas: uz Rīgu, Viļņu, Turku, Lapēnrantu, Tamperi, Oulu un Stokholmu. AS „airBaltic Corporation” tirgus daļa Tallinā pēdējo četru gadu laikā pieaugusi vairāk nekā 3 reizes (2009.g. 13.1%, salīdzinot ar 2005.g. 3.5%).
Tūrisma statistika: 2009.gadā Latviju apmeklējuši vairāk kā 134 tūkstoši ceļotāju no Igaunijas (10% no tūristu skaita). Ceļotāji no Igaunijas Latvijā uzturas vidēji 2,8 diennaktis. 2009.gadā tie kopumā Latvijā iztērēja vairāk kā 14 MLVL (viens ceļotājs diennaktī vidēji 26,9 LVL). Aktīvi tiek izmantota aviosatiksme maršrutā Rīga – Tallina – Rīga (lido katru dienu); 2009.gadā pārvadāto pasažieru skaits pieaudzis gandrīz 2 reizes, sasniedzot 154 985 (2008.gadā – 78 382). 2009.gada jūlijā tika atklāts reiss Rīga – Tartu – Rīga, kurā lidojumi tiek veikti 4x nedēļā.
Sākot ar 2004.gadu, Latvijas tiešā sadarbība ar Igauniju notiek Eiropas Savienības Struktūrfondu programmu ietvaros, kā arī Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības veicināšanas darba grupas ietvaros. Eiropas Savienības Struktūrfondu 2007.-2013.gada plānošanas periodā tiek īstenota Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības programma 3.mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība" ietvaros. Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības programmas galvenais mērķis ir veicināt programmas teritorijas ilgtspējīgu attīstību un ekonomisko konkurētspēju, panākot saskaņotu pieeju ekonomiskai, sociālai un vides attīstībai tādā veidā, lai tajā iesaistītu vietējos iedzīvotājus un kopienas, kas no tā gūtu labumu.. No Latvijas puses programmā piedalās Kurzemes, Rīgas un Vidzemes plānošanas reģionu pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, sabiedriskām līdzvērtīgas organizācijas un privātie uzņēmumi, augstskolas un pētniecības institūcijas, kā arī nacionālās iestādes. Programmas kopējais finansējums ir ap 37 miljoniem eiro. Līdz 2010.gada 15.janvārim Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības programmas Uzraudzības komiteja ir apstiprinājusi 26 projektus par kopējo summu ap 24 miljoniem eiro. 2010.gada 22.janvārī Valgā notika Latvijas un Igaunijas pārrobežu sadarbības darba grupas sanāksme, kurā tika pārrunāti aktuālie pārrobežu sadarbības jautājumi - pirmā medicīniskā palīdzība, glābšanas un veselības pakalpojumu nodrošināšana pierobežā; ekonomiskā attīstība: Eiropas Savienības pilsoņu un nepilsoņu darba iespējas, pakalpojumu brīva kustība, tranzīts; transporta sakaru attīstība (dzelzceļa, autobusu un prāmju līnijas), robežas šķērsošana ikdienā, sabiedriskā transporta attīstība; kopīgu tūrisma iespēju attīstība un atpazīstamības veicināšana un cilvēkresursu attīstība, augstākā izglītība un arodizglītība. Tika panākta vienošanās kopīgām prioritātēm pierobežas reģionu attīstības veicināšanai, kā arī par vairākiem svarīgiem uzdevumiem, pie kuru izpildes turpmāk strādās darba grupas. 2010. gada 5.maijā Valgā norisinājās četru izveidoto darba grupu sanāksmes, kuru ietvaros Latvijas un Igaunijas pārstāvji diskutēja par abu pušu izvirzītajiem jautājumiem. Sarunu gaitā tika rasti iespējamie risinājumi vairākiem problēmjautājumiem.
Valsts augstāko amatpersonu divpusējās vizītes kopš 2007. gada
Līgumtiesiskā bāze Informācija par divpusējiem līgumiem ar Igauniju Saites par Igauniju
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
 |
|
||||||||||||||||||||
|
|
|
||||||||||||||||||||||
