Latvijas un Horvātijas attiecības [26.01.2012] |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Latvijas un Horvātijas attiecības ir ļoti labas un draudzīgas. Valstīm ir aktīvs politiskais dialogs. Izveidojusies laba sadarbība starp parlamentiem. Abām valstīm ir plaša divpusējā līgumtiesiskā bāze. Par vienu no prioritātēm uzskatāma tirdznieciski ekonomisko sakaru veicināšana, kam vēl ir ievērojams potenciāls. Nozīmīgu lomu abu valstu attiecībās ieņem sadarbība kultūrā, kā arī aizsardzības jomā. Horvātija ir pilntiesīga NATO dalībvalsts kopš 2009. gada 1. aprīļa. Latvija atbalsta Horvātijas vēlmi pievienoties Eiropas Savienībai. Atbilstoši Horvātijas izrādītajai interesei Latvija ir uzsākusi savas eirointegrācijas pieredzes nodošanu Horvātijas ES pievienošanās sarunu dalībniekiem. 2005. gada 3. oktobrī sāktās ES pievienošanās sarunas ar Horvātiju tika pabeigtas 2011. gada 30. jūnijā, savukārt 2011. gada 9. decembrī Briselē tika parakstīts Horvātijas ES pievienošanās līgums. Paredzēts, ka Horvātija pievienosies ES 2013. gada 1. jūlijā.
Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Horvātijā ir Kaspars Ozoliņš ar rezidenci Prāgā (kopš 2011. gada 12. aprīļa). Horvātijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā ir Vladimirs Mateks (Vladimir Matek) ar rezidenci Stokholmā (kopš 2009. gada 21. aprīļa). 2005. gada 22. jūlijā Latvijas ministru prezidenta Aigara Kalvīša oficiālās vizītes Horvātijā laikā tika atklāts pirmais Latvijas goda konsulāts Horvātijā, Zagrebā, goda konsula Davora Šarina (Davor Šarin) vadībā.
2012. gada 12. janvārī Latvijas Saeima nodibināja Latvijas – Horvātijas parlamentu sadarbības grupu 13 deputātu sastāvā. Grupas priekšsēdētājs ir Kārlis Eņģelis (ZRP), priekšsēdētāja vietniece – Daina Kazāka (ZRP). Horvātijas parlamentā (Sabor) Horvātijas – Latvijas parlamentu sadraudzības grupa 16 cilvēku sastāvā tika izveidota 2008. gada 4. jūlijā. Tās vadītāja - Horvātijas Sociāldemokrātiskās partijas (SDP) pārstāve Brankica Crļenko (Brankica Crljenko).
2010. gadā Horvātija bija Latvijas 59. lielākais eksporta partneris (4 286 943 EUR jeb 0,07% no Latvijas kopējā eksporta) un 48. lielākais importa partneris (4 920 007 EUR jeb 0,07% no Latvijas kopējā importa). 2010. gadā Latvijai bija negatīva tirdzniecības bilance ar Horvātiju 0,6 milj. EUR apmērā. Svarīgākās eksporta preces uz Horvātiju 2010. gadā bija transporta līdzekļi (47%), mašīnas un mehānismi (29%), stikla šķiedra un tās izstrādājumi (12%) un kūdra (4,7%). Svarīgākās importa preces no Horvātijas 2010. gadā bija plastmasas un plastmasas izstrādājumi (27%), stikla šķiedra un tās izstrādājumi (27%), pārtikas rūpniecības produkti (20%) un transporta līdzekļi (17%). Līdz 2011. gada 3. septembrim Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 6 Horvātijas – Latvijas kopuzņēmumi.
Latvijas un Horvātijas tirdzniecības dinamika no 2005. līdz 2010.gadam, EUR
Latvijas un Horvātijas divpusējās attiecības raksturo aktīva sadarbība kultūras jomā. Ir notikušas vairākas Latvijas kultūras ministru vizītes Horvātijā, operas un baleta viesizrādes. 2007. gada 4. oktobrī – 4. novembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tika eksponēta Horvātijas Nacionālās un universitātes bibliotēkas sagatavotā izstāde „Grāmatu māksla Horvātijā”. 2007. gada novembrī – decembrī Horvātijā, Zagrebas universitātes bibliotēkā bija apskatāma izstāde par grāmatu mākslu Latvijā. 2008. gada 5. septembrī Valsts prezidenta Valda Zatlera valsts vizītes Horvātijā ietvaros Zagrebas muzejā Mimara tika atklāta Latvijas deviņdesmitgadei veltītā fotoizstāde „Viena diena Latvijā”. Zagrebas universitātes bibliotēkā tika atklāta izstāde, veltīta Dziesmu svētkiem. 2010. gada 13. – 16. maijā „Swedbank” koris piedalījās starptautiskā koru festivālā Horvātijas pilsētā Zadarā un 19. koru konkurencē izcīnīja pirmo vietu un festivāla „Grand Prix”. 2011. gada 6. oktobrī – 6. novembrī Latvijas Fotogrāfijas vēstures muzejā notika Horvātijas fotogrāfes Sandras Vitaļičas (Sandra Vitalić) darbu izstāde „Neauglīgā zeme” (Infertile Grounds) par karadarbību bijušajā Dienvidslāvijā. Latvijas Rakstnieku savienības locekļu vidū ir tulkotāji un atdzejotāji no horvātu valodas – D. Dreika un K. Skujenieks, kas atdzejojuši horvātu dzejnieku A.G. Matoša, T.A. Ujeviča, V. Nazora, P. Preradovičas u.c. darbus.
Svarīgākie līgumi: Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Horvātijas Republika
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
 |
|
||||||||||||||||||||
|
|
|
||||||||||||||||||||||
