Latvijas un Grieķijas attiecības

Latvija un Grieķija ir labas sadarbības partneres Eiropas Savienībā un sabiedrotās Ziemeļatlantijas aliansē. Latviju un Grieķiju vieno tradicionāli pieaugoša sadarbība kultūras jomā, kā arī arvien plašāki kontakti starp abu valstu izglītības iestādēm. Esam ieinteresēti sadarbības veicināšanā ekonomikas jomā un tūrisma attīstībā.

• Diplomātisko attiecību vēsture
• Parlamentārā sadarbība
• Sadarbība ekonomikā
• Sadarbība izglītības un kultūras jomā
• Sadarbība aizsardzības jomā
• Sadarbība tieslietu jomā
• Nozīmīgākās vizītes un tikšanās
• Informācijas avoti

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Grieķija atzina Latvijas valsti 1922. gada 23. maijā un diplomātiskās attiecības starp abām valstīm tika atjaunotas 1991. gada 2. septembrī. Grieķija nekad nav atzinusi Baltijas valstu aneksiju PSRS.

Pirmskaru periodā Grieķijā bija akreditēti Latvijas Republikas sūtņi Pēteris Sēja (1928.-1933.) un Arnolds Spekke (1934.-1940.), abi ar rezidenci Romā. Grieķiju Latvijā no 1927. gada pārstāvēja ģenerālkonsuls Rīgā un 1939.-1940. gadā vēstnieks K. Kolls ar rezidenci Varšavā.

Latvijas vēstniecība Atēnās tika atvērta 1998. gada maijā. Latvijas Republikas vēstnieks Grieķijas Republikā kopš 2011. gada 15. novembra ir Ivars Pundurs.

Grieķijas vēstniecība Rīgā tika atvērta 2005. gada janvārī. Grieķijas Republikas vēstnieks Latvijas Republikā kopš 2012. gada 30. janvāra ir Georgijs Hadzimihelakis (George Chatzimichelakis).

Latvijai Grieķijā ir divi goda konsuli:

• Antonios Halaris (Antonios Halaris), kopš 1992. gada; konsulārais apgabals – Pireja (kopš 1998. gada).
• Agis Kinigopulos (Agisilaos Kynigopoulos), kopš 2001.gada. Konsulārais apgabals – Maķedonija-Trāķija.

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

Latvijas un Grieķijas parlamentu sadarbības grupas Saeimā darbojas kopš 2002. gada.  2007. gada 22.-26. aprīlī Saeimas deputātu delegācija oficiālā vizītē apmeklēja Atēnas. 2008. gada 20.-24. oktobrī notika Grieķijas Republikas parlamenta sadarbības grupas ar Latvijas Republikas Saeimu atbildes vizīte Latvijā.

11. Saeimā ir izveidota deputātu grupa sadarbībai ar Grieķijas parlamentu. Grupas priekšsēdētājs ir Igors Meļņikovs (SC), bet grupas priekšsēdētāja vietniece Irina Cvetkova (SC).

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

2012. gadā – 63.vieta Latvijas eksportā un 45.vieta importā.

Galvenās eksporta preces no Latvijas uz Grieķiju ir pārtikas rūpniecības preces – 29,3%, koksne un tās izstrādājumi – 22,4%; mašīnas un mehānismi-14,4%; ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija– 8,7%.

Galvenās importa preces no Grieķijas uz Latviju ir augu valsts produkti – 45%; elektriskās iekārtas ,mašīnas un mehānismi – 13%; ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija – 11,8%, pārtikas rūpniecības produkti -10,8%.

 

Tirdzniecība (avots: LV Centrālās statistikas pārvalde)

2012.gada 1.-3.ceturksnis

 

Eksports:

1.      Lietuva – 977 531 037 EUR jeb 15,12% no kopējā Latvijas eksporta

2. Krievija – 781 468 500 EUR jeb 12,09%

3. Igaunija – 777 037 492 EUR jeb 12,02%

4. Vācija – 455 667 897 EUR jeb 7,05%

5. Polija – 427 303 918 EUR jeb 6,61%

.....

66.Grieķija – 3 652 322 EUR jeb 0,06%

Imports:

1.      Lietuva – 1 638 537 712 EUR jeb 20,52% no kopējā importa Latvijā 

2.      Vācija – 855 162 325 EUR jeb 10,71%

3. Krievija – 848 774 334 EUR jeb 10,63%

4. Polija – 640 279 195 EUR jeb 8,02%

5. Igaunija – 551 872 914 EUR jeb 6,91%

.....

46. Grieķija – 4 763 433 EUR jeb 0,06%

 

Galvenās eksporta preces uz Grieķiju sadalījumā pa preču veidiem 2012.gada 1.-3.ceturksnī

Preču veids	EUR	Īpatsvars no kopējā eksporta
Kopā	3 621 326	100%
Pārtikas rūpniecības produkti Nedenaturēts etilspirts – 67,37% Sagatavotas vai konservētas zivis – 6,40%	1 124 974	31,07%
Koksne un tās izstrādājumi Saplāksnis, finierētas plātnes un tamlīdzīgi laminēti koksnes materiāli – 97,45%	791 746	21,86%
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas Monitori un projektori – 38,95% Automātiskās datu apstrādes iekārtas un to bloke – 30,84%	435 928	12,04%
Dažādas rūpniecības preces Citādas mēbeles un to daļas – 69,13% Lampas un apgaismes piederumi – 11,65%	370 522	10,23%
Minerālie produkti	282 345	7,80%
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija	264 311	7,30%
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi	114 547	3,16%
Metāli un to izstrādājumi	78 488	2,17%
Dzīvnieki un lopkopības produkcija	67 649	1,87%
Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi	37 998	1,05%
Citas preces	52 818	1,46%

Galvenās importa preces no Grieķijas sadalījumā pa preču veidiem 2012.gada 1.-3.ceturksnī

Preču veids	EUR	Īpatsvars no kopējā importa
Kopā	4 763 433	100%
Augu valsts produkti Svaigas aprikozes, ķirši, persiki (ieskaitot nektarīnus), plūmes un ērkšķu plūmes – 39,87% Rīsi – 21,68% Citi svaigi augļi un ogas – 18,67%	1 582 364	33,22%
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas Citas mašīnas un iekārtas celšanai, pārvietošanai, iekraušanai un izkraušanai – 44,27% Pašgājēji buldozeri ar maināmu vērstuvi – 17,52%	672 520	14,12%
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija Medikamenti – 85,26%	460 318	9,66%
Pārtikas rūpniecības produkti Augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas – 50,86% Nedenaturēts etilspirts – 16,40%	437 159	9,18%
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi	402 882	8,46%
Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons	272 249	5,72%
Dzīvnieki un lopkopības produkcija	237 936	5,00%
Jēlādas, ādas, kažokādas un izstrādājumi no tām	224 169	4,71%
Metāli un to izstrādājumi	115 430	2,42%
Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaucūks un gumijas izstrādājumi	99 846	2,10%
Dažādas rūpniecības preces	90 356	1,90%
Minerālie produkti	79 080	1,66%
Citas preces	89 124	1,87%

Latvijas un Grieķijas tirdzniecības dinamika laika posmā no 2005.gada līdz 2012.gada 3.ceturksnim, EUR

Gads	Eksports	Imports
2005	4 049 167	6 473 288
2006	4 409 578	8 612 666
2007	12 293 296	11 037 161
2008	4 281 096	8 485 708
2009	5 628 591	4 322 200
2010	5 810 638	5 655 787
2011	6 341 575	5 559 851
2011Q3	4 802 256	3 795 382
2012Q3	3 652 322	4 763 433

Investīcijas (avots: Latvijas Banka, Lursoft)  

 

2012.g. II ceturkšņa beigās Grieķijas tiešo investīciju atlikumi Latvijā nebija reģistrēti, tāpat nebija reģistrēti Latvijas tiešo investīciju atlikumi Grieķijā. (Latvijas Banka)

2012.g. 4.decembrī Grieķijas investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos sasniedza
46 182 LVL (86.vieta). Latvijas Uzņēmumu reģistrā reģistrēti 25 uzņēmumi ar Grieķijas kapitālu. (Lursoft datu bāze)

Lielākie Grieķijas investori:

 

1.      Kourtsidis Alekos – investīcijas 9 800 LVL (98% SIA „VETIKO”, apģērbu un apavu vairumtirdzniecība);

2.      Vrettos Konstantinos – investīcijas 4 000 LVL (100% SIA „Konsultācijas un pakalpojumi” (mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos); 100% SIA „AEC Group” (automobiļu un vieglo transportlīdzekļu tirdzniecības pakalpojumi));

 

SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS UN KULTŪRAS JOMĀ

Latvijas un Grieķijas sadarbības pamatu izglītībā, zinātnē un kultūrā veido 1999. gada 17. martā Atēnās parakstītais Latvijas Republikas valdības un Grieķijas Republikas valdības līgums par sadarbību kultūrā, izglītībā un zinātnē. Kopš Latvijas iestāšanās ES abu valstu izglītības iestādes piedalās studentu un mācībspēku apmaiņas programmās (piem., Erasmus).

Sadarbība atsevišķās kultūras jomās

Mūzika

• Grieķu mūziķi regulāri piedalās dažādos mākslas pasākumos Latvijā, tā 2007. gada februārī J. S. Baha kamermūzikas festivālā piedalījās grieķu „Duo Goliardi”.
•  2007. gada 18. martā Atēnu operā notika operas “Toska” pirmizrāde, kur galvenajā lomā debitēja Latvijas Nacionālās operas soliste Kristīne Opolais.
• 2008. gada septembrī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) sieviešu koris "Delta" pēc Atēnu Papagu municipalitātes ielūguma piedalījās Grieķijas koru festivālā.
• 2009. gada 26. februārī Atēnās jaunā un talantīgā latviešu diriģenta Andra Nelsona vadībā uzstājās Birmingemas simfoniskais orķestris.
• 2010. gada 13. martā Atēnu lielajā koncertzālē kopā ar Atēnu simfonisko orķestri uzstājās vijolnieks G. Krēmers.
• 2011. gada 9. un 10. februārī Salonikos notika „Kremerata Baltica” un G. Krēmera koncerts, kā arī G. Krēmera vadītā meistarklase.    

Māksla, foto, kino, teātris, dzeja

• 2007. gada martā Saloniku starptautiskajā kinofestivālā piedalījās Vides filmu studija ar D. Kļavas filmu „Piejūra”.
• 2007.gada 26.–29. aprīlī Salonikos notika XI Eiropas Teātra balvas pasniegšanai veltītie pasākumi, kuros piedalījās Jaunais Rīgas teātris (JRT) un tā galvenais režisors Alvis Hermanis, kurš 29. aprīlī saņēma prestižo Eiropas Jaunās teatrālās realitātes balvu. Salonikos tika izrādīta A. Hermaņa iestudētā izrāde „Garā dzīve” (JRT) un viņa jaunākais režijas darbs - „Tēvi” („Schauspielhaus Zuerich”).
• 2008. gada augustā Rīgas Tehniskās universitātes TDA „Vektors” dejotāju un mūziķu grupa piedalījās folkloras festivālā Dramas piepilsētā Ksiropotamosā.
• 2010. gada martā Starptautiskajā Patras mākslas festivālā ar saviem darbiem piedalījās Latvijas māksliniece A.Ivdra.
• 2010. gada 16.-19. decembrī A.Onasis fonda jaunajā Kultūras centrā notika Rīgas Jaunā teātra viesizrādes. JRT izrādīja izrādi „Klusuma skaņas”. Par godu viesizrāžu atklāšanai tika rīkota pieņemšana, uz kuru bija aicināti Grieķijas valdības, kā arī kultūras un mākslas jomas pārstāvji.
• 2011. gada martā Zervos mākslas galerijā Patrās tika izstādīti Latvijas jauno mākslinieku darbi.

 

SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

Latvijas un Grieķijas divpusējās sadarbības pamatus aizsardzības jomā nosaka 1999. gadā noslēgtā LV Aizsardzības ministrijas un Grieķijas Nacionālās aizsardzības ministrijas vienošanās par attiecību un kontaktu attīstību militārās sadarbības jomā. Latvija bija pirmā Baltijas valsts, kas ar Grieķiju parakstīja vienošanos par militārās sadarbības attīstību.

Praktiskā sadarbība starp Latviju un Grieķiju Aizsardzības ministriju līmenī tiek īstenota militāri politisko konsultāciju formātā.

SADARBĪBA TIESLIETU JOMĀ

2007. gada 10. – 14. decembrī LV Tieslietu ministrijas delegācija, ko vadīja valsts sekretāra vietnieks Jānis Bērziņš, apmeklēja Atēnas. Apmeklējuma mērķis bija iepazīties ar Grieķijas pieredzi ieslodzījuma vietu celtniecības un apsaimniekošanas jomā PPP (Public Private Partnership) ietvaros. Ar LV vēstniecības Atēnās atbalstu delegācijai tika noorganizētas tikšanās Grieķijas Republikas Tieslietu ministrijā, kā arī Ekonomikas un finanšu ministrijā. Delegācija piedalījās arī Economist organizētajā konferencē par valsts un uzņēmēju sadarbību Grieķijā PPP ietvaros. Grieķijas puse ir paudusi interesi turpināt pieredzes apmaiņu ar Latvijas kolēģiem.

 

 

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS

No Latvijas

2004. gada augusts	Latvijas Valsts prezidentes V.Vīķes-Freibergas, ministru prezidenta I. Emša un ministru prezidenta biedra A. Šlesera dalība Atēnu Olimpisko spēļu pasākumos
2002. gada 27.-29. martā	Latvijas Valsts prezidentes V. Vīķes-Freibergas valsts vizīte Grieķijā
2001. g. maijs	Valsts prezidentes V. Vīķes-Freibergas piedalīšanās Atēnu samitā (neoficiāla tikšanās ar Grieķijas prezidentu K. Stefanopulu)
1999. gada 16.-20. martā	Latvijas Valsts prezidenta G. Ulmaņa valsts vizīte Grieķijā
1997. gada 27.-31. augustā	Latvijas ārlietu ministra V. Birkava vizīte Grieķijā

 

No Grieķijas

2010. gada 13.-14. janvārī	Grieķijas ārlietu ministra aizvietotāja (alternate) Dimitra Druca (Dimitris Droutsas) darba vizīte Latvijā.
2006. gada 28.-29. novembrī	Grieķijas premjera Konsta Karamanļa (Kostas Karamanlis) dalība NATO Rīgas samitā
2003. gada 7. maijā	Grieķijas kā ES prezidējošās valsts premjerministra Kosta Simita (Costas Simitis) darba vizīte Latvijā
2002. gada 1. jūlijā	Grieķijas ārlietu ministra vietnieka Anastasija Ganitsa (Anastasios Giannitsis) vizīte Latvijā
2000. gada 8.-11. oktobrī	Grieķijas prezidenta Konstantina Stefanopula (Constantinos Stephanopoulos) valsts vizīte Latvijā
1999. gada 19. oktobrī	Grieķijas ārlietu ministra vietnieka Krista Rokofila (Christos Rokofyllos) darba vizīte Latvijā
1997. gada 14. -15. oktobrī	Grieķijas ārlietu ministra vietnieka Georga Papandreu (George Papandreou) vizīte Latvijā

 

INFORMĀCIJAS AVOTI

Līgumtiesiskā bāze

Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Grieķijas Republika

Saites:

Grieķijas Republikas Ārlietu ministrija http://www.mfa.gr/www.mfa.gr/en-US