Latvijas un Francijas sadarbība sekmīgi attīstās gan divpusēji, gan Eiropas Savienības un NATO ietvaros. Starp abām valstīm ir izveidojies aktīvs politiskais dialogs. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1992. gada 15. maijā Francijas prezidents Fransuā Miterāns (François Mitterand) bija pirmais rietumvalstu vadītājs, kas ieradās Latvijā valsts vizītē, kuras laikā tika atklāta Francijas vēstniecība Rīgā.

Regulāri notikušas Latvijas augstākā līmeņa vizītes uz Franciju. Francijas prezidents Žaks Širaks (Jacques Chirac) Latvijā bija ieradies valsts vizītē 2001. gadā un 2006. gadā NATO Rīgas samita ietvaros. Savukārt, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga devās oficiālā vizīte uz Franciju 2005. gadā no 7. līdz 9. novembrim festivāla "Pārsteidzošā Latvija" ("Étonnante Lettonie") ietvaros.

2008. gada 23. maijā Latvijas un Francijas premjerministri Ivars Godmanis un Fransuā Fijons (François Fillon) parakstīja Politisku deklarāciju par Latvijas un Francijas stratēģisko partnerību, kas pārskata abu valstu attiecības pēc Latvijas pievienošanās ES un NATO un nosaka galvenās vadlīnijas turpmākai divpusējai sadarbībai.

Tiek sekmēts arī dialogs starp abu valstu Ārlietu ministrijām. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas jau 1991. gada 30. augustā Latviju apmeklēja Francijas ārlietu ministrs Rolāns Dimā (Roland Dumas). 2005. gada 11. februārī oficiālajā vizītē Latvijā bija ieradies Francijas ārlietu ministrs Mišels Barnjē (Michel Barnier). Latvijas Republikas ārlietu ministrs Dr. Artis Pabriks 2005. gada 2. novembrī savas vizītes laikā Parīzē tikās ar Francijas Eiropas lietu ministri Katrīnu Kolonā (Catherine Colonna) un atklāja festivālu "Pārsteidzošā Latvija". 2006. gada 29.-30. martā notika ministres atbildes vizīte Latvijā. Savukārt 2006. gada 11. un 12. maijā norisinājās Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Normana Penkes politiskās konsultācijas Francijā. Regulāri notiek tikšanās arī ekspertu līmenī.

Festivālu dialogs

Viens no spilgtākajiem notikumiem Latvijas un Francijas attiecībās pēdējo gadu laikā ir Francijā rīkotais Latvijas festivāls (2005) un Latvijā rīkotais Francijas festivāls (2007). Šie festivāli ir unikāli, jo sākušies kā abu valstu prezidentu iniciatīva un pārkāpa tradicionālās kultūras festivālu robežas, ietverot arī politiskās un ekonomiskās sadarbības dimensijas. Festivālu laikā tika izveidoti noturīgi kontakti gan starp abu valstu institūcijām, māksliniekiem un organizatoriem, gan arī valsts, pašvaldību, nevalstisko organizāciju un privātuzņēmēju starpā.

Festivāls "Pārsteidzošā Latvija" Francijā, 2005

No 2005. gada 2. novembra līdz 5. decembrim norisinājās Latvijas festivāls Francijā "Pārsteidzošā Latvija" ("Étonnante Lettonie"), kura vairāki projekti turpinājās līdz 2006. gada martam. Festivāla mērķis bija veicināt Latvijas tēla atpazīstamību Francijā un tās sabiedrībā, radot papildus impulsu turpmākai abu valstu ilgtermiņa sadarbībai politikā, ekonomikā, tūrismā, kultūrā un citās jomās. Festivāls bija unikāls notikums Latvijas vēsturē, kad kādā valstī relatīvi īsā laika posmā norisinājās vairāk nekā simt septiņdesmit ar Latviju saistītu pasākumu 34 dažādās Francijas pilsētās. 2005. gada 7. novembrī, oficiālās vizītē laikā Francijā, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Francijas Republikas prezidents Žaks Širaks (Jacques Chirac) vienojās par Francijas atbildes festivāla rīkošanu Latvijā 2007. gada pavasarī.

Festivāls "Francijas pavasaris Latvijā 2007"

Festivāls "Un Printemps français en Lettonie 2007" norisinājās no 2007. gada 21. marta līdz 21. jūnijam Rīgā un dažādās Latvijas pilsētās: Cēsīs, Daugavpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Kuldīgā, Liepājā, Skrundā, Talsos, Valmierā, Valkā, Ventspilī u.c. Tas izvērsās par lielāko un nozīmīgāko Francijas programmu, kas jebkad rīkota Ziemeļeiropas reģionā. Kopumā festivāla 93 dienās notika vairāk kā 250 pasākumu 23 Latvijas pilsētās, t.sk. mūzikas projekti, filmu izrādīšana, un festivāla pasākumus apmeklēja vairāk kā 750 000 skatītāju. Festivāls apvienoja politikas, ekonomikas un kultūras programmas, kā arī tika likti pamati sadarbībai tūrisma un gastronomijas jomā. Festivāla laikā notika arī dažādas konferences, semināri un meistarklases. Programmā bija iekļauti arī Latvijas un Francijas pašvaldību sadarbības projekti, piemēram, Rīga-Bordo, Jūrmala-Kabūra, Vidzemes reģions - Lejasreinas reģions u.c. Paralēli festivālam notika arī dažādi pasākumi ārpus oficiālās programmas, piemēram, 69 bibliotēkas rīkoja izstādes, bija tikšanās un konkursi par Francijas tēmu, vairāk nekā 100 muzeji iesaistījās "Muzeju nakts" pasākumā.

Diplomātisko attiecību vēsture

Pateicoties Francijas Republikas prezidenta Aleksandra Milerāna (Alexandre Millerand) atbalstam un aktīvai ārlietu ministra Aristīda Briāna (Aristide Briand) iesaistei, Sabiedroto valstu konferencē Parīzē 1921. gada 26. janvārī jaunā Latvijas valsts tika atzīta de iure.

Francija nekad nav atzinusi Latvijas aneksiju PSRS sastāvā. Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu Francija kopā ar citām Eiropas Kopienas valstīm atzina 1991. gada 27. augustā. Abu valstu diplomātiskās attiecības tika atjaunotas 1991. gada 30. augustā.

Latvijas vēstnieki Francijā

Šobrīd Latvijas vēstnieks Francijā ir Jānis Kārkliņš, akreditēts 2008. gada 19. februārī.

Bijušie vēstnieki Francijā:

• Rolands Lappuķe – akreditēts 2003. gada 1. aprīlī
• Sandra Kalniete – akreditēta 1997. gada 10. jūnijā
• Aina Nagobads–Ābols – akreditēta 1992. gada 18. martā

Francijas vēstnieki Latvijā

Šobrīd Francijas vēstnieks Latvijā ir Paskāls Fjeskī (Pascal Fieschi), kurš tika akreditēts 2008. gada 17. jūnijā.

Bijušie vēstnieki Latvijā:

• Andrē Žans Liburels (André-Jean Libourel) – akreditēts 2006. gada 31. janvārī
• Mišels Fušē (Michel Foucher) – akreditēts 2002. gada 5. novembrī
• Luīze Avona (Louise Avon) – akreditēts 1999. gada 18. maijā
• Bernards Ponsē (Bernard Poncet) – akreditēts 1996. gada 21. maijā
• Žaks de Boss (Jacques de Beausse) tika akreditēts 1991. gada 27. septembrī

Francijā darbojas deviņi Latvijas goda konsuli :

• Žans de Peliso (Jean de Pelissot), ar rezidenci Marseļā, no 1996. gada;
• Alēns Menils (Alain Mesnil), ar rezidenci Kalē, no 1997. gada;
• Alēns Pelfrēns (Alain Pelfrène), ar rezidenci Lionā, no 2000. gada;
• Klēra Gotro (Claire Gauthrot), ar rezidenci Nansī, no 2001. gada;
• Boduēns Tirī (Baudouin Thiry), ar rezidenci Bordo, no 2001. gada;
• Mišels Anrī Vandesmets (Michel-Henry Vandesmet), ar rezidenci Nantē, no 2006. gada;
• Rišārs Burgštālers (Richard Burgstahler), ar rezidenci Strazbūrā, no 2006. gada;
• Silvija R. Rozenfelde (Sylvie R. Rosenfeld), ar rezidenci Tulūzā, no 2006. gada;
• Robērs Žiakomels (Robert Giacomel), ar rezidenci Sentetjēnā, no 2007.gada.

Parlamentārā sadarbība

Abu valstu Parlamentos darbojas sadarbības grupas. Latvijas un Francijas parlamentārās sadarbības grupa tika izveidota 6. Saeimā 1996. gada 30. janvārī un atjaunota 2006. gada 23. novembrī pēc 9. Saeimas darba uzsākšanas. Grupas priekšsēdētāja ir Sandra Kalniete (JL), grupas priekšsēdētājas vietnieks – Andris Bērziņš (ZZS).

Francijas Nacionālās Asamblejas Francijas – Latvijas parlamentārās draudzības grupas prezidents pēc 2007. gada 10. un 17. jūnijā notikušajām Francijas Nacionālās Asamblejas vēlēšanām ir Filips Nošs (Philippe Nauche).

Senāta Francijas – Baltijas valstu draudzības grupas deleģētais prezidents sadarbībai ar Latviju ir Senāta loceklis Žaks Ležandrs (Jacques Legendre), savukārt, Francijas – Baltijas valstu draudzības grupu vada senators Deniss Badrē (Denis Badré).

2003. gada 2.–4. decembrī notika Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres vizīte Francijas Republikā pēc Francijas Nacionālās Asamblejas prezidenta Žana Luī Debrē (Jean-Louis Debré) ielūguma. Savukārt, 2007. gada 20.-24. martā Latvijā viesojās Francijas Nacionālās asamblejas prezidents Patriks Oljē (Patrick Ollier).

Regulāri notiek parlamentu sadarbības un draudzības grupu vizītes. 2004. gada 6. – 10. decembrī Latvijā viesojās Francijas Republikas Nacionālās Asamblejas Francijas – Latvijas parlamentārās draudzības grupa. 2007. gada 20.-22. martā un 27.-29. maijā Latvijā viesojās Francijas Senāta Latvijas-Francijas draudzības grupas prezidents Žaks Valads (Jacques Valade).

Ekonomiskā sadarbība

Francija ir nozīmīga Latvijas ekonomiskās sadarbības partnervalsts, abu valstu savstarpējās tirdzniecības attīstībā vērojama pozitīva dinamika. Latvija vienmēr uzsvērusi interesi attīstīt un pilnveidot ekonomiskās attiecības ar Franciju.

Tirdzniecība 

2007. gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Franciju sasniedza: 324,3 milj. EUR jeb 1,4% no Latvijas apgrozījuma kopapjoma (2006. gadā – 287,3 milj. EUR), tai skaitā, eksports: 86,1 milj. EUR jeb 0,6% no Latvijas kopējā eksporta (2006.gadā – 78,1 milj. EUR); imports: 238,2 milj. EUR jeb 1,8% no Latvijas kopējā importa (2006.gadā – 209,3 milj. EUR).

Fakti par tirdzniecību (pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem)

2007.gads:

•  Eksports:

1. Lietuva – 804 302 208 EUR jeb 14,92 % no kopējā Latvijas eksporta

2. Igaunija– 739 000 313 EUR jeb 13,71 %

3. Krievija – 549 458 209 EUR jeb 10,19 %

4. Vācija – 468 183 740 EUR jeb 8,68 %

5. Zviedrija – 416 916 795 EUR jeb 7,73 %

........

13. Francija – 86 112 119 EUR jeb 1,60% 

• Imports:

1. Vācija – 1 521 440 212 EUR jeb 14,86 % no kopējā importa Latvijā

2. Lietuva – 1 390 612 826 EUR jeb 13,58 %

3. Krievija – 929 812 795 EUR jeb 9,08 %

4. Igaunija – 807 740 837 EUR jeb 7,89 %

5. Polija – 689 377 950 EUR jeb 6,73%

���.

13. Francija – 238 212 205 EUR jeb 2,33%

Latvijai ir negatīva tirdzniecības bilance ar Franciju: -70 606 122 EUR.

Galvenās eksporta preces uz Franciju sadalījumā pa preču veidiem 2007.gadā, milj. EUR

Galvenās importa preces no Francijas sadalījumā pa preču veidiem 2007.gadā, milj. EUR

Latvijas un Francijas tirdzniecības dinamika laika posmā no 2001. līdz 2007.gadam, EUR   

Investīcijas (pēc Latvijas Bankas un Lursoft datiem)

Latvijas investīcijas Francijā

Uz 2007.gada III ceturkšņa beigām Latvijas tiešās investīcijas Francijā veido 4,4 milj. LVL – visas investīcijas nonākušas apstrādes rūpniecībā.

Francijas investīcijas Latvijā

Uz 2007.gada III ceturkšņa beigām Francijas tiešās investīcijas (atlikumi)^[1] sastāda 20,9 milj. LVL jeb 0,42% no kopējām ārvalstu tiešajām investīcijām Latvijā.  

2008.gada 18.martā LR Uzņēmumu reģistrā reģistrēti 156 Francijas – Latvijas kopuzņēmumi, kā arī Francijas uzkrātās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos (kopš 1991.gada) sastāda 5,47 milj. LVL (28.vieta).

Uzkrāto investīciju Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos sadalījums pa nozarēm, LVL

Lielākie Francijas investori, LVL (pēc Lursoft informācijas uz 18.03.2008): 

1. GEFCO (100% SIA "Gefco Baltic" – loģistika, kravu pārvadājumi) - 1 milj .LVL; 
2. Affiliated Computer Services Solutions France S.A.S. (49% SIA "Rīgas karte" – elektronisko norēķinu sistēmas ieviešana Rīgas sabiedriskajā transportā) – 811 tūkst. LVL;  
3. DALKIA INTERNATIONAL S.A. (100% SIA "DALKIA LATVIA" – komunālo pakalpojumu sniegšana) – 534 tūkst. LVL;
4. ALSTOM HOLDINGS (57,51% SIA "ALSTOM LATVIA" – darbojas būvniecības, arhitektūras un projektēšanas nozarē) – 527 tūkst. LVL;
5. LUTAK S.A.S. (42,77% SIA "FARIGA SEAFOOD" akciju, zivju un zivju produktu pārstrāde un konservēšana) – 279 tūkst. LVL;
6. L'OREAL (100% "L'Oreal Baltic" – smaržu un kosmētikas vairum/mazumtirdzniecība ) – 260 tūkst. LVL;
7. Saint-Gobain Isover France (100% SIA "Saint-Gobain Celtniecības produkti" – koksnes, būvmateriālu un santehnikas vairumtirdzniecība) – 208 tūkst. LVL;
8. Geopost SA (100% SIA "DPD Latvia" – pasta un kurjeru darbība, loģistika) – 187 tūkst. LVL.
9. Bureau Veritas S.A. – (100% SIA "Bureau Veritas Latvia" – sertifikācijas pakalpojumi) - 175 tūkst. LVL

Sadarbība dažādās jomās

Sadarbība kultūrā un izglītībā

1997. gada 14. aprīlī tika noslēgts Latvijas Republikas valdības un Francijas Republikas valdības kultūras, izglītības, zinātnes un tehnoloģijas sadarbības līgums. Pēdējos gados veiksmīgi iedibinātā sadarbība gandrīz visās kultūras jomās, kā arī aktivizējas kultūras un mākslas apmaiņa starp abām valstīm. Jāuzsver Francijas vēstniecības Latvijā un vēstniecības Kultūras un sadarbības dienesta, Francijas Kultūras centra būtiskā loma kultūras sakaru veicināšanā un nostiprināšanā.

Festivāla "Pārsteidzošā Latvija" ietvaros sadarbība ar Franciju notika gan Latvijas muzejiem, gan teātriem, koriem, bibliotēkām, Latvijas Nacionālajai operai, utt. Francijas atbildes festivāls "Francijas pavasaris Latvijā 2007. gadā" bija lielākais Francijas kultūras pasākums, kāds jebkad organizēts Ziemeļeiropā. Festivāls deva iespēju Latvijā iepazīt Francijas mākslu, sabiedrību un tradīcijas, kā arī veicināt Latvijas un Francijas sadarbību dažādās jomās.

Kopš 1998. gada Latvija piedalās tādās ES izglītības programmās kā Socrates, Erasmus, Leonard oda Vinci u.c. Šobrīd liela daļa Latvijas valsts un privāto augstākās izglītības iestāžu ir noslēgušas divpusējos sadarbības līgumus un sadarbības līgumus šo Eiropas Kopienas izglītības programmu ietvaros ar Francijas augtākās izglītības iestādēm, kas paredz studentu, pasniedzēju un zinātnieku apmaiņu. Šo līgumu ietvaros kopīgi tiek organizēti semināri un zinātniskās konferences, kā arī īstenoti kopīgi projekti. Francijas valdība katru gadu piešķir stipendiju Latvijas studentiem. Kopumā apmaiņas programmu ietvaros 2006.gadā Francijā studēja 40 Latvijas universitāšu studenti, bet Latvijā – 18 Francijas studenti.

2008. gada 31. martā tika parakstīts daudzpusējs līgums par franču valodas apmācību Latvijas ierēdņiem: "Memorands par daudzgadīgu franču valodas apmācību Latvijas valsts pārvaldes iestādēs". Šo vienošanos parakstīja arī Francijas Eiropas lietu ministrs Žans Pjērs Žuijē (Jean-Pierre Jouyet) savas vizītes Latvijā laikā.

Aizsardzība

Francija ir viena no pirmajām valstīm, ar kuru Aizsardzības ministrija uzsāka sadarbību. Tāpat Francijas Aizsardzības ministrs Pjērs Žoks (Pierre Joxe) bija viens no pirmajiem ārvalstu aizsardzības ministriem, kurš apmeklēja Latviju jau 1993. gada janvārī.

1994. gada 11. maijā tika parakstīta "Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Francijas Republikas Aizsardzības ministrijas vienošanās par savstarpējo sadarbību aizsardzības jomā". Pamatojoties uz šo vienošanos, katru gadu tiek izstrādāts divpusējās sadarbības plāns un tiek nosprausti konkrēti sadarbības virzieni. Īpaši aktīva sadarbība notiek apmācību jomā.

Iekšlietas

Latvijas Valsts policijai, Valsts robežsardzei, Drošības policijai, Iekšlietu ministrijas Informācijas centram ir izveidojusies laba sadarbība ar Francijas radniecīgajiem dienestiem. Tās ietvaros notiek savstarpēja informācijas un pieredzes apmaiņa, kā arī franču valodas mācības kursi Valsts robežsardzes darbiniekiem.

Konsulārā sadarbība

Sākot ar 2008. gada 1. janvāri Francijas Republika pārstāv Latvijas Republiku Šengenas vīzu izsniegšanā Armēnijā, Erevānā.

Transports

Latvijas Republikas valdības un Francijas Republikas valdības līgums par starptautiskajiem kravu pārvadājumiem ar autotransportu tika noslēgts Parīzē 1992. gada 26. novembrī. Kopš līguma noslēgšanas ir notikušas astoņas Latvijas – Francijas Kopējās komisijas sanāksmes par starptautisko autopārvadājumu jautājumiem, no kurām pēdējā notika 2006. gada 2. jūnijā Parīzē. Šajā sanāksmē tika panākta vienošanās par atļauju režīma atcelšanu kravu autopārvadājumiem uz/no trešajām valstīm sākot ar 2006. gada 1. jūliju.

Dzelzceļa jomā Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai ir izveidojusies cieša sadarbība ar Francijas Republikas valsts pārvaldes iestādēm dzelzceļa nozarē ILGGRI (International Liaison Group of Governmental Railway Inspectorates) ietvaros. Arī VAS Latvijas Pastas ir noslēdzis vairākus līgumus ar Franciju par starptautiskiem pasta pakalpojumiem starp Latviju un Franciju.

Pašlaik aviokompānija "Air Baltic Corporation'' nodrošina regulārus gaisa pārvadājumus maršrutā Rīga – Parīze – Rīga 4 reizes nedēļā.

Sociālā joma

Nozīmīgs ir Francijas ieguldījums Grašu bērnunama – skolas izveidē, piedaloties Francijas bezpeļņas organizācijai "Cap d'Espérance".

Sadarbība ar reģioniem

Tūrismā sadarbība starp Baltijas valstīm un Franciju aizsākās 2000. gadā programmas "Baltijas tūrisma industrijas projektēšana 2010. gadam, stiprinot un pielāgojot Eiropas praksei tūrisma apmācības un izglītošanas sistēmu" ietvaros. Programma aptver visas trīs Baltijas valstis.

Ir notikušas vairākas franču delegāciju vizītes uz Latviju. Visos gadījumos tas ir veicinājis dažādu projektu attīstību, piemēram, tūrisma projekti starp Francijas ziemeļu krastu un Rīgas reģionu.

Izveidojusies laba sadarbība starp abu valstu reģioniem un pilsētām:

Vidzeme un Valkas pilsēta / Lejasreina (Bas-Rhin) un Elzasa (Alsace)

Zemgale un Jelgavas pilsēta / Dižona (Dijon) (Burgundija, Bourgogne) un Ruelmalmezona (Rueil-Malmaison)

Kurzeme / Lejasnormandija (Basse-Normandie) un Kāna (Caen)

Latgale / Lotringa (Lorraine), Mozele (Moselle), Meca (Metz)

Rīga / Bordo (Bordeaux), Liona (Lyon), Parīze (Paris), Kalē (Calais), Marseļa (Marseille)

Jūrmala / Kabūra (Cabourg)

Zinātne

Sadarbību zinātnē ir aktīva un to regulē 1997. gada 14. aprīļa Latvijas Republikas valdības un Francijas Republikas valdības kultūras, izglītības, tehnikas, zinātnes un tehnoloģijas sadarbības līgums.

Latvijas un Francijas sadarbības programmas "Osmoze" mērķis ir veicināt abu valstu zinātniski pētniecisko laboratoriju un institūtu sadarbību augsta līmeņa zinātnisko pētījumu īstenošanā un tehnoloģiju izstrādē.

1994. gada martā Parīzē tika parakstīts Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) un Francijas Zinātņu akadēmijas sadarbības līgums. Starp akadēmijām notiek regulāra informācijas apmaiņa. Par LZA ārzemju locekļiem ir ievēlēti divi Francijas zinātnieki: Renē Moro (René Moreau, mehānika) un Žans Simons (Jacques Simon, fizika).

LR Izglītības un zinātnes ministrija, Latvijas Universitāte (LU), LU Fizikas institūts kopā ar Francijas zinātniekiem un industrijas pārstāvjiem turpina sadarbību magnetohidrodinamisko (MHD) pētījumu īstenošanā "Ampēra iniciatīvas" projekta ietvaros. 2006. gada 20.-21. jūlijā Rīgā notika Francijas-Latvijas zinātnieku diskusiju forums par projekta tālāko virzību. Projekta ietvaros paredzēts izveidot Eiropas nozīmes magnetohidrodinamikas pētījumu centru "Ampēra institūts" uz LU Fizikas institūta Salaspilī bāzes. Investīciju mērķis ir veicināt lietišķās pētniecības attīstību un sekmēt efektīvu valsts pētniecības institūciju pētniecības rezultātu ieviešanu ražošanā un jaunu konkurētspējīgu uzņēmumu veidošanos. 2007.g. 22. martā festivāla "Francijas pavasaris Latvijā 2007" ietvaros tika parakstīta Latvijas un Francijas valdības deklarācija par "Ampēra iniciatīvas" īstenošanu.

Nozīmīgākās vizītes

Valsts vadītāju vizītes:

Izejošās

Ienākošās

Parlamentu vadītāju vizītes:

Izejošās

Ienākošās

Valdības vadītāju vizītes:

Izejošās

Ienākošās

Ārlietu ministru vizītes:

Izejošās

Ienākošās

Noslēgtie līgumi

Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem Francija

Saite par Francijas Republiku

Francijas Republikas Ārlietu ministrija: http://www.france.diplomatie.fr

[1] investīcijas uzņēmumu pamatkapitālos + reinvestētā peļņa + citi capital inflows (t.sk., mātes uzņēmumu aizdevumi meitas uzņēmumiem)